Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nolēma sūtīt vēstuli Ekonomikas ministrijai ar prasību ļaut gūt skaidrāku priekšstatu par degvielas mazumtirdzniecības cenu veidošanas principiem un uzraudzības sistēmu.
Kā skaidroja komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), no skaidrojumiem, ko komisijai sniedza Konkurences padomes (KP) un Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji, nav kļuvis skaidrs, kā īsti cena veidojas un vai tā ir godīga. Līdz ar to esot nepieciešama konkrētas informācijas apkopošana.
Bērziņš, piemēram, nesaprot, kāpēc, ja kāpj globālās naftas cenas, degvielas cenas Latvijā kāpj tikpat strauji, savukārt, ja naftas cenas samazinās, Latvijā izmaiņas vērojamas tikai ar pāris nedēļu nobīdi. Viņu nepārliecināja arī asociācijas vadītāja Mārtiņa Stirāna skaidrojums, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības cenas nav salīdzināmas ar naftas cenām, un tas ir gluži aplams salīdzinājums. Latvijā degviela tiek pirkta par globālo naftas produktu biržu cenām, kur cenu veidošanās mehānismi ir gluži citi, lai arī pastāv zināma korelācija ar naftas cenām.
Bērziņu arī nepārliecināja fakts, ka Latvijas degvielas mazumtirgotājiem rentabilitāte ir tikai viens procents, savukārt nodokļos valsts budžetā no degvielas tirdzniecības pērn tika ieskaitīti 19% no pamatbudžeta jeb 639 miljoni eiro.
Konkurences padomei savukārt tika pārmesta vecu datu izmantošana, jo tā atsaucās uz cenu veidošanas mehānismu 2009. un 2010.gadā. Dažiem deputātiem šķita, ka nepārredzama degvielas cenas struktūrā ir iepirkuma sadaļa, uz ko gan KP pārstāvji norādīja, ka naftas produktu cenu pārraudzība Lietuvā un Somijā, no kurienes degviela tiek pirkta, nav KP kompetencē, bet to var vērtēt Eiropas komisija, kas šajā tirgū pārkāpumus nav atradusi. Nepārliecināja arī skaidrojumi, ka degvielas cenas nosaka globālās biržas un ka Latvijas degvielas mazumtirgotāji var konkurēt, tikai optimizējot savas izmaksas, kas veido aptuveni 10% no kopējās degvielas cenas, un šajā sadaļā iekļauta gan loģistika, gan staciju un administrācijas izmaksas.
Konkurences padomes pārstāvji arī skaidroja, ka tā tirgū tā ir fiksējusi, ka notiek mazumtirgotāju savstarpēja cenu sekošana, taču aizliegtas vienošanās pazīmes nav fiksēta. Stirāns savukārt uzsvēra, ka Latvijā valda brīvais tirgus, turklāt Latvijā degvielu var ievest no vairākiem avotiem, līdz ar to ir liela konkurence, taču biržas teju visiem tirgotājiem degvielu lielajiem Latvijas mazumtirgotājiem faktiski tirgojot par vienu un to pašu cenu. KP arī uzsvēra, ka tirgotājiem katram Latvijas degvielas tirgotājam ir sava cenu politika un to KP nevar ietekmēt.
Kopumā tika secināts, ka degvielas cenas Latvijā mainās teju ik pa stundai un patlaban nav tādas institūcijas, kurai būtu resursi tās izmaiņām sekot tik regulāri. Piemēram, Centrālā statistikas pārvalde sekojot mēneša vidējām degvielas cenu izmaiņām.
