Sākam biznesu: Darbnīca ne tikai zefīriem 

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 15.10.2019
1/7

Iveta Andrijānova

FOTO – KRISTERS REINIS

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Internetā atrada recepti un sāka pirmos eksperimentus. Tas bija novembrī pirms diviem gadiem. Tā kā viss uzreiz neizdevās, mēģinājumi tikt pie vēlamā rezultāta ilga mēnesi – katru dienu. «Brīnos – kur man tam bija pacietība. Ieslēdzās spīts, ka vajag uztaisīt,» atceras Iveta. Palēnām sāka izdoties, taču tikai tagad viņa var droši teikt, ka zina visas zefīru gatavošanas nianses. Un to ir ļoti daudz. Kad mājās jau vairs neviens tos negribēja ēst, Iveta pamēģināja nelielā daudzumā tos piedāvāt draugiem un radiem. Atsauksmes bija labas. Realizēja par pašizmaksu, lai būtu iespēja praktizēties un produkti neietu zudībā.

Saprotot, ka pieprasījums produktam ir, Iveta izveidoja zīmolu Zefīru darbnīca un reģistrējās kā mājražotāja. Taču dzīvesbiedrs Pēteris Andrijānovs rosinājis pie tā neapstāties un uzrakstīt projektu konditorejas ceha iekārtu iegādei. Tobrīd bija iespēja piesaistīt finansējumu biedrības Liepājas rajona partnerība administrētajā LEADER programmā mājražotāju atbalstam un uzņēmumu dibināšanai.

Uzrakstīt projektu un gūt apstiprinājumu pašai šķita pilnīgi nereāli, jo iepriekšējās pieredzes šajā jomā nebija nekādas.

«Turklāt tolaik mācēju gatavot tikai zefīrus. Kūkas pirms tam biju cepusi tikai tik, cik meitiņai uz mēneša jubilejām,» stāsta Iveta. Viņa atceras, ka pirmajā reizē vīrs aizbrauca noskaidrot, vai vispār līdzekļus idejas attīstībai ir iespējams piesaistīt, atbrauca mājās ar dokumentu kaudzi. Nākamajā reizē sieva devās viņam līdzi.

Un tad jau skola bija rokā – Iveta bija gatava arī viena doties uz konsultācijām. Šo iespēju viņa izmantoja vairākkārt un uzsver, ka no darbiniecēm izjutusi tikai atbalstošu un pozitīvu attieksmi. Pēteris, savukārt, brauca uz uzņēmumiem Rīgā, noskaidroja, kādas krāsnis būtu vajadzīgas, izzināja citas tehniskās nianses. Finansējumu projekta īstenošanai izdevās iegūt. Kopējais atbalsts bija 70 procentu no visām izmaksām, projekta summa – 7,5 tūkstoši eiro. Vienīgi vispirms vajadzēja ieguldīt savus līdzekļus, ko iespējams atgūt tad, kad viss jau iegādāts. Tā kā kredītu ņemt negribējās, atkal talkā nāca vīrs, kurš varēja aizdot nepieciešamo finansējumu.

Daļa uzņēmēju un mājražotāju uzskata, ka, nodarbojoties ar pārtikas ražošanu, jāizpilda virkne nevajadzīgu prasību. Ivetas pieredze rāda – redzot, ka cilvēks visu cenšas izpildīt, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori ir pretimnākoši un saprotoši. Bija gan nianses, atšķīrās viedokļi: viens teica, ka noteiktas analīzes ir vajadzīgs, otrs – ka ne.

Projekta nosacījumos ietilpst uzņēmuma ražošanas apjoma un apgrozījuma palielinājums. Iveta gada laikā sortimentu būtiski paplašinājusi no zefīriem līdz pat dažādu veidu kūkām, kēksiņiem, citiem kārumiem. Gribas nepārtraukti attīstīties, neapstāties pie sasniegtā. Plānojot jaunumus, viņa vadās gan pēc pieprasījuma, gan pašas interesēm. Lielākais pasūtījums bijis šajā vasarā – saldumu galds 60 kāzu viesiem.

Visu rakstu lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina,...

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu...

SIA Bee Bite paplašina sadarbības partneru tīklu...

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000...

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Sveet Memory"...

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo...

Mājražotāju - Māra Lapiņa un viņa ģimenes - mārrutku produktu tirdzniecības apjomi...

Investējot 40 tūkstošus eiro kosmētiskajā remontā, pēc divu nedēļu darbības pārtraukuma durvis...

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā...

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina,...

Robo Hub trīs gados attīstījusies gan savas skolas ietvaros, gan mācot robotiku...

Inovatīvs dzintara pavediens bērnu modes zīmolam Forgaminnt kids pavēris durvis uz atšķirīgu...

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs,...

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai....