Mazais bizness

Sākam biznesu: Darbnīca ne tikai zefīriem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Internetā atrada recepti un sāka pirmos eksperimentus. Tas bija novembrī pirms diviem gadiem. Tā kā viss uzreiz neizdevās, mēģinājumi tikt pie vēlamā rezultāta ilga mēnesi – katru dienu. «Brīnos – kur man tam bija pacietība. Ieslēdzās spīts, ka vajag uztaisīt,» atceras Iveta. Palēnām sāka izdoties, taču tikai tagad viņa var droši teikt, ka zina visas zefīru gatavošanas nianses. Un to ir ļoti daudz. Kad mājās jau vairs neviens tos negribēja ēst, Iveta pamēģināja nelielā daudzumā tos piedāvāt draugiem un radiem. Atsauksmes bija labas. Realizēja par pašizmaksu, lai būtu iespēja praktizēties un produkti neietu zudībā.

Saprotot, ka pieprasījums produktam ir, Iveta izveidoja zīmolu Zefīru darbnīca un reģistrējās kā mājražotāja. Taču dzīvesbiedrs Pēteris Andrijānovs rosinājis pie tā neapstāties un uzrakstīt projektu konditorejas ceha iekārtu iegādei. Tobrīd bija iespēja piesaistīt finansējumu biedrības Liepājas rajona partnerība administrētajā LEADER programmā mājražotāju atbalstam un uzņēmumu dibināšanai.

Uzrakstīt projektu un gūt apstiprinājumu pašai šķita pilnīgi nereāli, jo iepriekšējās pieredzes šajā jomā nebija nekādas.

«Turklāt tolaik mācēju gatavot tikai zefīrus. Kūkas pirms tam biju cepusi tikai tik, cik meitiņai uz mēneša jubilejām,» stāsta Iveta. Viņa atceras, ka pirmajā reizē vīrs aizbrauca noskaidrot, vai vispār līdzekļus idejas attīstībai ir iespējams piesaistīt, atbrauca mājās ar dokumentu kaudzi. Nākamajā reizē sieva devās viņam līdzi.

Un tad jau skola bija rokā – Iveta bija gatava arī viena doties uz konsultācijām. Šo iespēju viņa izmantoja vairākkārt un uzsver, ka no darbiniecēm izjutusi tikai atbalstošu un pozitīvu attieksmi. Pēteris, savukārt, brauca uz uzņēmumiem Rīgā, noskaidroja, kādas krāsnis būtu vajadzīgas, izzināja citas tehniskās nianses. Finansējumu projekta īstenošanai izdevās iegūt. Kopējais atbalsts bija 70 procentu no visām izmaksām, projekta summa – 7,5 tūkstoši eiro. Vienīgi vispirms vajadzēja ieguldīt savus līdzekļus, ko iespējams atgūt tad, kad viss jau iegādāts. Tā kā kredītu ņemt negribējās, atkal talkā nāca vīrs, kurš varēja aizdot nepieciešamo finansējumu.

Daļa uzņēmēju un mājražotāju uzskata, ka, nodarbojoties ar pārtikas ražošanu, jāizpilda virkne nevajadzīgu prasību. Ivetas pieredze rāda – redzot, ka cilvēks visu cenšas izpildīt, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori ir pretimnākoši un saprotoši. Bija gan nianses, atšķīrās viedokļi: viens teica, ka noteiktas analīzes ir vajadzīgs, otrs – ka ne.

Projekta nosacījumos ietilpst uzņēmuma ražošanas apjoma un apgrozījuma palielinājums. Iveta gada laikā sortimentu būtiski paplašinājusi no zefīriem līdz pat dažādu veidu kūkām, kēksiņiem, citiem kārumiem. Gribas nepārtraukti attīstīties, neapstāties pie sasniegtā. Plānojot jaunumus, viņa vadās gan pēc pieprasījuma, gan pašas interesēm. Lielākais pasūtījums bijis šajā vasarā – saldumu galds 60 kāzu viesiem.

Visu rakstu lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» 2018./2019. finanšu gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 29%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kas palīdzējis uzņēmumam arī atgriezties pie peļņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Finanšu gadā no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam SIA «Skrīveru saldumi» apgrozījums bija 3,176 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa bija nepilni 24 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam iepriekšējā 2017./2018. finanšu gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,459 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 170 tūkstošu eiro apmērā.

«Aktīvi darbojoties mārketinga jomā, iegūti jaunu klienti. Turpina darboties rentablās tirdzniecības vietas un atvērta jauna tirdzniecības vieta, kurās tiek pārdota pašražotā produkcija,» sacīts SIA «Skrīveru saldumi» gada pārskatā. Uzņēmums turpina strādāt pie produktivitātes paaugstināšanas un ražošanas izmaksu optimizēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA «Skrīveru saldumi» Valsts ieņēmumu dienests piemērojis nodrošinājums - kompānijai aizliegts reģistrēt, pārjaunot vai grozīt komercķīlas, liecina «Lursoft» informācija.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, un tas reģistrēts otrdien, 25.jūnijā.

Pēc «Firmas.lv» datiem, «Skrīveru saldumiem» šogad 7.jūnijā bija nodokļu parāds 75 374 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka «Skrīveru saldumi» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.jūnija līdz 2018.gada 31.maijam, strādāja ar 2,459 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 169 517 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tostarp «Skrīveru saldumu» ieņēmumi no konfekšu realizācijas Latvijā pagājušajā finanšu gadā bija 2,268 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas ieņēmumi no konfekšu realizācijas citās Eiropas Savienības valstīs un eksportā veidoja 177 637 eiro, kas ir pieaugums 2,3 reizes salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Skrīveru saldumiem šogad piemērots jau ceturtais nodrošinājums

Žanete Hāka, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājam SIA “Skrīveru saldumi” Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi liegumu komercķīlu reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina Lursoft dati.

Šis ir jau ceturtais uzņēmumam piemērotais nodrošinājums šogad. Visus liegumus reģistrējusi VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Sintijai un Rinaldam Audzišiem, Oskaram Bredikam un Ivetai Stalidzānei piederošais saldumu uzņēmums laika posmā no 2018.gada 1.jūnijam līdz šā gada 31.maijam palielinājis apgrozījumu par 29,12% līdz 3,18 miljoniem eiro un nopelnījis 23,82 tūkstošus eiro.

7.decembrī, balstoties uz VID sniegto informāciju, uzņēmumam bija izveidojies 24,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, uzņēmumam reģistrēti jau ilgstoši. Kompānijas vadītājs Oskars Brediks informēja, ka patlaban šis parāds ir nomaksāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected] Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas kopdarba telpu piedāvājumu papildina jauns koprades birojs "UP Office"

"UP Office" reizē darbosies arī kā platforma, kas saved kopā potenciālos biznesa partnerus un pieredzes bagātus ekspertus, tādējādi sekmējot katra jaunā uzņēmēja izaugsmi. "Koprades telpu iekārtojumam par pamatu ņemta gadsimtiem senā fen šui mācība, kas mērķtiecīgi tiks pielietota arī mūsu biedru personības iezīmju analizēšanā un sadarbības veicināšanā," norāda "UP Office" biroja vadītāja Agnese Žagata.

Koprades telpas koncepcijas pamatā ir ideja par dzīvas enerģijas radīšanu telpās, tādējādi nodrošinot vidi dinamiskam, radošam un iedvesmas pilnam darbam. "Vēlamies, lai ikviens, kurš šeit darbojas, realizē savu potenciālu un savas biznesa ieceres pēc iespējas efektīvāk un veiksmīgāk, tāpēc izmantojam dažādus zinātnes virzienus un metodes, kas palīdz vieglāk noteikt un atklāt cilvēka talantus un vēlamo darbības virzienu, lai gūtu panākumus un piepildījuma sajūtu," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirms inkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas.

Kopā tika piešķirtas naudas balvas 19 500 eiro apmērā. 1. vietu un 5000 eiro ieguva komanda “Edo”, kuras biznesa ideja ir platformas izveide cilvēkiem ar kuņģa un gremošanas sistēmas problēmām, nodrošinot iespēju saņemt gan konsultācijas no dietologiem, gan specializētus diētas plānu attālināti.

Tāpat tika piešķirtas divas 2. vietas un 3500 eiro naudas balvas komandām “Bluro Boards” un “Drink’n’Roll”, trīs 3. vietas un 2500 eiro naudas balvas tika piešķirtas komandām “Todayspace”, “Zelta Urķis” un “MyCareerGuru”.

Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot spēkus, seši investori izveidojuši jaunu vegānisku produktu veikala un restorāna zīmolu BioBio, kuram redz franšīzes potenciālu gan Latvijā, gan ārvalstīs

Darbīgo K. Barona ielu Rīgā šogad papildinājis vēl viens veselīgā biznesa pārstāvis, un kuplajam bioloģiskās produkcijas veikalu klāstam piepulcējies BioBio, kas savu koncepciju izvēlējies vērst nedaudz citā gultnē nekā citi tirgus dalībnieki, proti, veikalu apvienot ar nelielu restorānu. Ieejot BioBio, acīm paveras ne vien veikalu plaukti, kas pildīti ar dažādiem produktiem, bet arī restorāns, kur top vegāniskie smūtiji steidzīgajiem, kā arī pieejama pilnvērtīga maltīte pusdienotājiem vai bezgrēka kūkas kārumniekiem.

BioBio ir diezgan lielas komandas izlolots projekts. Nevienam no sešiem investoriem nav iepriekšējās pieredzes ēdināšanas biznesa attīstīšanā. Sākotnējās idejas pamatā bija vēlme radīt vietu, kur paši tās īpašnieki varētu ikdienā veselīgi ieturēt maltīti un draudzīgā gaisotnē satikties ar sev tuviem cilvēkiem. Katrs ir no savas biznesa sfēras, piemēram, Ričards Ozols ir vegānā dzīvesveida piekritējs, kura mājas pēdējos desmit gados bijušas gan ASV, gan Lielbritānijā, gan Spānijā, gan Āzijā. «Es ārvalstīs esmu biznesa eņģelis un ASV ieguldu fintech, mobilo un biotehnoloģiju biznesos. Pēdējo pusotru gadu aizvien vairāk laika pavadu Latvijā un vēlos ar savu pasaules pieredzi palīdzēt te attīstīt dažādus tehnoloģiju biznesus, tostarp BioBio,» atklāj Ričards. Viņaprāt, komandai ir izšķiroša nozīme, un tas ir mīts, ka jābaidās attīstīt uzņēmumu vairākiem investoriem kopā. Katram ir sava pieredze, pienesums. Piemēram, līdzīpašnieks Jānis Viņķis ir no sporta jomas un ikdienas pienākumos «lauvas tiesu» laika pavada tenisa pasaulē, jo ir gan VL Tenisa skolas vadītājs, gan vienīgais A kategorijas tenisa treneris Latvijā, gan pilda savus pienākumus Tenisa savienībā. «Mēs visi darām vēl papildu lietas, jo ir jāsaprot, ka šie ir tikai BioBio pirmsākumi un uzņēmums ir jāatbalsta. Mēs vēl virzāmies uz to, lai šo varētu saukt par biznesu. Mani uzrunāja ideja, iespēja investēt, tagad tas man jau ir pārvērties par pusslodzes darbu. Pirms desmit mēnešiem es šim visam pieslēdzos periodiski un uz visu noskatījos vairāk no malas, bet nu jau veicu virkni operatīvo ikdienas lietu,» stāsta Jānis. Arī Kārlis Lejnieks lielu savas dzīves daļu ir veltījis sportam un profesionāli nodarbojies ar tenisu. Savukārt Ruslans Straķis un Romans Bagdons (Romanas Bagdonas) iepriekš darbojās tiešsaistē pārtikas tirdzniecības jomā, bet no pagājušā gada sākuši Latvijā attīstīt kopdarba telpu tīklu ar zīmoliem Double9 un Work24, kā arī strādā pie Rīgas Informācijas tehnoloģiju parka realizācijas, bet Anrī Leimanis ir LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa simulāciju konkursā uzvar ideja par biogāzes ražošanu no aļģēm

DB, 14.04.2020

Uzvaras laurus konkursā plūca komanda "Quarter Life Crisis" ar ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators aicina visus interesentus un jaunos uzņēmējus pieteikties inkubatorā un piedalīties 3 mēnešu pirms-inkubācijas periodā pavasara semestrī.

"Inkubatorā 8.sezonā uzņēmām dalībniekus no 10 Latvijas Universitātes fakultātēm, bet vēl 35% dalībnieku bija citu augstskolu studenti vai cilvēki, kuri jau ir beiguši savas studiju gaitas. Jauno dalībnieku lielās intereses dēļ nolēmām dalībniekus uzņemt arī pavasara semestrī, dodot iespēju katram interesentam iziet pirms-inkubācijas periodu un attīstīt savu biznesa ideju," uzsver LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Kārlis Kivlenieks.

Pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam "Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem", studentiem, kuri piedalās šajā programmā, tās noslēgumā "Demo dienā" būs iespēja saņemt naudas balvas, kas 1.vietai ir 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru