Jaunākais izdevums

Vēloties sākt biznesu un cept kūkas no dabiskām sastāvdaļām, Rita Riteniece atver kafejnīcu Bez’E Kauguros

«Sākumā nezināju, vai gribu cept kūkas vai piedāvāt veselīgu ēdināšanu. Skatoties, ko pārdod lielveikalos un citās konditorejās, nolēmu cept kūkas – viss ir tik mākslīgs! Specializētajos veikalos var nopirkt pat vārītā krēma pulveri, kam atliek vien piejaukt ūdeni. Sapratu, ka kaut kas jādara, lai mainītu šo sistēmu – kaut vai nedaudz,» saka Rita.

Ritas skatījumā veselīga kūka ir tāda, kas izgatavota no īstiem produktiem, piemēram, sviesta, nevis margarīna, un kurā nav mākslīgo garšas pastiprinātāju, konservantu. «Protams, katram pašam jādomā līdzi, cik daudz kūku var atļauties apēst, bet manā gadījumā veselīgums ir labas sastāvdaļas. Šeit nedaudz gatavoju salātiņus, ir arī mazkaloriju ēdieni, bet uz tiem nelieku lielu uzsvaru,» viņa teic.

Rita savu kafejnīcu nosaukusi Bez’E, ievērojot savu pārliecību piedāvāt kūkas un citus gardumus bez e-vielām. Rīgā ir kafejnīca ar ļoti līdzīgu nosaukumu – Bezē. Rita stāsta, ka otra kafejnīca tika atvērta burtiski nedēļu, pirms viņa atvēra savējo.

Visu rakstu Saskaņā ar savu pārliecību lasiet 24. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apaļkoku iepirkuma cenas nedaudz samazinājušās

Žanete Hāka, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā nedaudz samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju koku zāģbaļķiem vislielākais cenas kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 9% jeb vidēji par 6 eiro/m3 bez PVN un samazinājums egles zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – par 7%, kas ir 5 eiro/m3 bez PVN.

Priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cenas saglabājās iepriekšējā perioda līmenī - 48 eiro/m3 bez PVN. Savukārt 1. pusgadā egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cena pieauga par 7% un sasniedza 52 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, kad Latvijā gandrīz visu sugu apaļkokiem bija viszemākās iepirkuma cenas, egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm cena ir dubultojusies, sasniedzot 52 eiro/m3 bez PVN. Priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm cenu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā ir par 84% jeb 31 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 68 eiro/m3 bez PVN), un priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm - pieaugums par 80% jeb 21 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 48 eiro/m3 bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apaļkoku iepirkuma cenas arvien samazinās

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ēku pārvaldnieks: Par apkuri visvairāk maksā hruščovkās un pirmskara laika ēkās dzīvojošie

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ikšķilē jauna bērnudārza būvniecība izmaksās 3,758 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķiles novada pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA Skonto Būve par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ikšķilē, informē pašvaldības pārstāvji.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa norāda, ka būvdarbu plānotā līgumcena bija 4 931 730 eiro bez PVN, bet iepirkuma rezultātā līgums noslēgts par 3 758 032,84 eiro bez PVN, jeb par 1 173 697,16 eiro lētāk nekā plānots.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši 12 pretendenti. Dārgākā piedāvājuma cena bija 4 395 000 eiro un arī tā bijusi par 542 730 eiro lētāk nekā plānotā. Līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Noslēdzies arī iepirkums par PII būvdarbu būvuzraudzību. Te, plānojot līgumcenu 24 790 eiro bez PVN, saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem derīgo piedāvājumu cenu starpība svārstījās no 27 000 līdz 41 000 eiro bez PVN. Līgums tiks noslēgts ar SIA CMB par līgumcenu 27 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 9 piedāvājumi

Dienas Bizness, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no šā gada septembra līdz gada beigām.

ST fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada būtiskākais notikums ir Brexit, taču par to, kāds tas būs, īstas skaidrības nav, turklāt Lielbritānijas aiziešana no ES iezīmēs pārmaiņas, jo tā, kā bija, vairs nebūs.

Tādu ainu rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politisko pētījumu institūta sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīkotā apaļā galda diskusija Eiropas politikas izaicinājumi un Latvijas politika: pētnieku ieteikumi. To, ka pašlaik ir liels neskaidrību laiks, atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka neskaidrības ir ne tikai par to, kāds realitātē būs Brexit, bet arī par ES nākamā perioda daudzgadu – 2021.-2027.g. - budžetu. Jāņem vērā, ka 2019.gadā paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas bez britu piedalīšanās un jaunas Eiropas Komisijas izveide. Jārēķinās, ka Brexit ietekmi Latvija izjutīs gan tieši, gan arī netieši, turklāt pašreizējā brīdī pat neesot pilnīgas skaidrības par šis ietekmes apmēru. DB jau 2018. gada 20. decembrī vēstīja par Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekles, Fiskālās disciplīnas padomes locekles, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomnieces, profesores Innas Šteinbukas sacīto DB Uzņēmēju kluba biedriem, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES. Pirmkārt jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit, bet joprojām īsti neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt – ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī ar tā dēvēto cieto – bez nekādiem nosacījumiem un bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 31.12.2017. salīdzinājumā ar 31.12.2016. ir pieaudzis par 16,01%, sasniedzot 612,21 milj. eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats.

Portfeļa pieaugums vērojams praktiski visās kreditēšanas jomās, savukārt jauno kredītu izsniegšanā jāuzsver būtiski augušais bez maksas izsniegto distances kredītu skaits un apjoms, likumsakarīgi, arī pagarināto kredītu skaits.

Apkopotā informācija liecina, ka 2017. gada 31. decembrī Latvijā darbojās 59 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 22 sabiedrības, patēriņa kredītus sniedza 21 sabiedrība, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 19 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 13 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta (izņemot nekustamo īpašumu) nodrošinājumu saistītus kredītus sniedza 14 sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdības budžets Saeimas dzirnavās

Pēteris Leiškalns - sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums, visticamāk, šodien atbalstīs 2020. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo normatīvo aktu grozījumus, vienlaikus tiks noteikti ļoti īsi termiņi priekšlikumu iesniegšanai.

Nenoliedzami, ka 2020. gada budžeta projekts neatspoguļo tos solījumus, kuri tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Tas nekas jauns nav, jo realitāte ir cita. Mediķiem un pedagogiem nav paredzēts tik, cik iepriekš likumos bija rakstīts, bet papildu miljoni Saeimā pārstāvētajām partijām atradās.

Ar pašreizējo piedāvājumu koalīcijas reitingi tuvākajā nākotnē neuzlabosies, tomēr tā ir mazākā bēda. Mani vairāk uztrauc tas, ko šis projekts tā apstiprināšanas gadījumā nodarīs ekonomikai, veselības aprūpes sistēmai, kā arī tas, ka šis budžets, pretēji finanšu ministra u.c. amatpersonu postulētajam, palielinās nevienlīdzību starp tiem, kuriem vajadzētu būt galvenajam valsts rūpju objektam (bez vecāku gādības palikušie bērni, invalīdi, mazo pensiju saņēmēji u.c.), un tiem, kuriem par sevi vajadzētu rūpēties pašiem (personas ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem, kuras valstij «nezināmu» iemeslu dēļ legāli saņem mazu atalgojumu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: Līča karš, Bordāns un akordeons

Cerot uz sapratni un konstruktīvu sadarbību - paliekot Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada novembrī, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija,vēlējos padalīties asociācijās, kuras mani nav likušas mierā iepriekšējo nedēļu sabiedriski politiskās aktivitātes dunā. Simtgades svinību emocionālais pacēlums tās varbūt pieslāpēja, bet svētki beigušies, un varam doties atpakaļ pie virpas. Uz brīdi pamestie darbi jāatsāk, tai skaitā valdības veidošanas riņķa dancis, un reizē ar to atgriežas mulsinošais jautājums: ko man tas atgādina?

Izrādās, citāts Bordāna k-ga snieguma raksturošanai valdības veidošanas žanrā ir stāvējis acu priekšā, tikai citā sadaļā, pie militārās vēstures, konkrēti, pie Līča kara vērtējuma ASV politiķu redzējumā. Atgādināšu jaunākajiem jūsu lasītājiem, ka vienlaicīgi ar traģiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem Rīgā sākās arī karadarbība Persijas līcī, atbrīvojot Kuveitu no Sadama Huseina iebrukuma.

Vērtējums šai operācijai ir ļoti dažāds, jo rezultāti arī bija savā ziņā raibi. No vienas puses, Kuveita tika atbrīvota, bet no otras puses – Sadama Huseina režīms palika pie varas uz padsmit gadiem, līdz pat nākamā gadsimta sākumam. Savulaik ļoti ietekmīgais demokrātu senators Toms Harkins par to izteicās īsi un trāpīgi, pārstāstā tas skanētu tā: «Tas bija kā pusaudžu sekss - par ātru iekšā, par ātru ārā.» («The Gulf War was like teenage sex. We got in too soon and out too soon.»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST jaudas fiksētās maksas kompensēšanai plānots 30,476 miljonu eiro finansējums

LETA, 19.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" (ST) fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēšanai 60% apmērā kopējais plānotais finansējums plānots 30,476 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā likumprojektā, ko otrdien plānots skatīt valdībā.

KEM norāda, ka likumprojekts izstrādāts, lai ierobežotu elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma tarifu izmaksu pieaugumu mājsaimniecībām, nodrošinot tarifu izmaksu paredzamību un izmaiņu pakāpeniskumu. Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Likumprojekts paredz līdz vidēja termiņa risinājuma izveidei elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma fiksētās komponentes tarifa pieaugumu kompensēt 60% apmērā no sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots par periodu no 2023.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% iedzīvotāju uzskata, ka panākumus karjerā var gūt bez augstākās izglītības

Lelde Petrāne, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes situācijā kritiski svarīgajās nozarēs nodarbinātie karantīnu varēs aizstāt ar testu

LETA, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka, strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībā, valdība otrdien lēmusi atļaut krīzes situācijā kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem pēc kontakta ar Covid-19 inficēto mājas karantīnu aizstāt ar testa veikšanu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka kontaktpersonai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē, vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc trim līdz piecām dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā.

Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, inkubācijas perioda laikā desmit dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nedrīkst lietot sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru