Ražošana

Samohvalovs vairs nevadīs Pārtikas un veterināro dienestu

, 30.12.2009

Jaunākais izdevums

Līdzšinējais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs turpmāk vairs nepildīs PVD ģenerāldirektora pienākumus.

Par to vienojušies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs. Samohvalovs tiks pārcelts citā amatā PVD struktūras ietvaros, informē dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

PVD ģenerāldirektoru amatā ieceļ zemkopības ministrs. PVD rīcībā pagaidām nav informācijas, kas pildīs ģenerāldirektora amata pienākumus. Mareks Samohvalovs PVD ģenerāldirektora pienākumus sāka pildīt 2007. gada janvārī.

Gatavību vadīt dienestu jau izteicis bijušais PVD vadītājs Vinets Veldre. vēsta diena.lv. V. Veldre atzinis, ka viņam zvanījuši vairāki zemnieki no reģioniem, aicinot uzņemties PVD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veterinārās zāles turpmāk reģistrēs tikai PVD

Sandra Dieziņa, 30.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra veterināro zāļu novērtēšanu un reģistrāciju veiks Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas centrs, kas līdz šim bija pazīstams ar nosaukumu PVD Pārtikas centrs.

Līdz ar veterināro zāļu novērtēšanas un reģistrācijas funkciju pārņemšanu no Zāļu valsts aģentūras, no nākamā gada visus veterināro zāļu aprites posmus, sākot ar veterināro zāļu reģistrāciju un beidzot ar pēc reģistrācijas un veterināro zāļu aprites uzraudzību, veiks tikai Pārtikas un veterinārais dienests, tādējādi vienkāršojot birokrātiskās procedūras, padarot šo procesu efektīvāku un skaidrāku uzņēmējiem, informē PVD. Līdz šim veterināro zāļu apriti uzraudzīja trīs valsts institūcijas – Zāļu valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija. Bez tam no jaunā gada veterināro zāļu reģistrācijas procedūru izmaksas, atkarībā no pakalpojuma veida, ir samazinātas no 9 līdz 30 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veterināro zāļu apgrozījums aug, tomēr nelegālo zāļu tirdzniecība neiznīkst

Gunta Kursiša, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā pērn, arī šogad audzis veterināro zāļu apgrozījums, tomēr, neņemot vērā apgrozījuma pieaugumu, arvien pastāv arī nelegālais veterināro zāļu tirgus.

Šā gada pirmajā pusē veterināro zāļu apgrozījums ir pieaudzis līdz 3,08 milj. Ls, salīdzinājumam - 2009. gada pirmajā pusgadā apgrozījums bija 2,41 milj. Ls, 2010. gada pirmajos sešos mēnešos – 2,39 milj. Ls, bet 2011. gada pirmajā pusē – 2,92 milj. Ls.

«Neņemot vērā apgrozījuma pieaugumu, PVD nākas secināt, ka joprojām pastāv arī nelegālais veterināro zāļu tirgus. PVD ir konstatējis vairākus gadījumus, kad notiek neatļauta veterināro zāļu pārdošana internetā, bet sadarbībā ar policiju atklāta nereģistrētu veterināro zāļu pārvietošana starp Baltijas valstīm,» norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārtikas tirdzniecībā svētku laikā atklāti 30 pārkāpumi

, 28.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad svētku laikā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ierosinājis aptuveni 30 administratīvās lietas par pārkāpumiem pārtikas tirdzniecībā. Visbiežāk gan pārkāpumi bijuši niecīgi un tūlīt novērsti.

Tā intervijā Latvijas Radio norādīja PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Viņš skaidro, ka lielāka daļa atklāto pārkāpumu bijuši niecīgi un tūdaļ novērsti, tāpēc līdz administratīvā pārkāpuma protokolam nonākuši vien daži. «Dažkārt cilvēki ar tirdzniecību nodarbojušies varbūt pirmo reizi, un vienkārši nav zinājuši noteikumus, tāpēc pieticis tikai ar aizrādījumu, lai trūkumus tūlīt novērstu,» skaidro PVD ģenerāldirektors.

PVD ģenerāldirektors uzsver, ka, palielinoties tirgotāju skaitam, cēlusies konkurence, un tādējādi augusi arī kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūklavs: uz PVD vadītāja vietu būs konkurss; Veldre – spēcīgs kandidāts

, 30.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora izraudzīšanai tiks rīkots konkurss, Diena.lv atklāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ja Vinets Veldre (TP) pieteiksies, viņš būs spēcīgs kandidāts, uzskata ministrs.

Konkursa norises laiks vēl nav noteikts, raksta diena.lv. «Konkurss būs pēc svētkiem, lai cilvēki atpūšas. Man nav pieredzes konkursu rīkošanā, tas būs pirmais konkurss, ko izsludinu, un tā nolikumu izstrādās ierēdņi. Veldres kungs ir spēcīgs profesionālis, bet personīgi viņu nepazīstu, esmu tikai pāris reizes saticis. Ja viņš pieteiksies konkursam, [V.Veldre] būs viens no kandidātiem,» stāstīja J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs prognozē, ka PVD vadītāja amatam varētu pieteikties dienesta bijušā vadītāja Mareka Samohvalova vietnieki vai Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji. «Punkts numur viens – konkursa kandidātam jābūt veterinārārsta izglītībai,» uzsvēra J.Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maina veterināro zāļu izplatīšanas noteikumus

, 08.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu administratīvo slogu komersantam, kurš saņēmis speciālo atļauju veterinārās aptiekas atvēršanai, paredzēts atcelt prasību sniegt PVD informāciju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām recepšu zālēm.

To paredz valdība šodien apstiprinātie grozījumi valdības noteikumos Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi. Paredzēts, ka noteiktas Sanitārās robežinspekcijas funkcijas tiek nodotas PVD.

Grozījumi noteikumos arī nosaka, ka importētājs un lieltirgotava informāciju par veterināro zāļu realizācijas apjomu sniedz Sabiedrības veselības aģentūrai.

Tāpat noteikumos veikti precizējumi saimniecības pienākumos veterināro zāļu apritē un veterinārārsta pienākumos, veicot patstāvīgu veterināro zāļu uzraudzību saimniecībā, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošajās funkcijās, izsniedzot atļaujas saimniecībai pirkt zāles lieltirgotavā un uzraugot zāļu apriti saimniecībā. Turpmāk Zāļu valsts aģentūra lēmumu par nereģistrētu veterināro zāļu izplatīšanas atļaujas izsniegšanu pieņems 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Grozīta sertifikāta pagarināšanas kārtība veterināro zāļu izplatīšanai

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 9.februārī, pieņēma grozījumu Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumos Nr.387 Kārtība, kādā izsniedz un anulē sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai, pagarina tā derīguma termiņu un reģistrē sertificēto personu, informē Zemkopības ministrija.

Grozījums nosaka, ka personām, kuras sertifikātu saņēmušas līdz 2013. gada 16. jūlijam, to pagarinās bez kvalifikācijas pārbaudes, ja persona būs apmeklējusi vismaz divus atbilstošus kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus.

Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.387 noteic obligātu prasību personām, kurām izsniegts sertifikāts veterināro zāļu izplatīšanai, paaugstināt kvalifikāciju katru gadu, apmeklējot kvalifikācijas paaugstināšanas kursus noteiktās jomās. Kvalifikācijas paaugstināšanas mērķis ir garantēt, ka persona, kas izplata veterinārās zāles, ir informēta par jaunākajām izmaiņām normatīvajos aktos veterināro zāļu jomā, kā arī aktualitātēm, piemēram, veterināro zāļu blakusparādību uzraudzībā, antimikrobiālās rezistences ierobežošanā u.c. Tādēļ gadskārtēja kvalifikācijas paaugstināšana ir ļoti svarīga, skaidro ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Straujuma: PVD nav jābūt «sliktajiem policistiem», bet jādarbojas uzņēmēju labā

Gunta Kursiša, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienas valsts pārtikas ražotāji rokrokā strādā ar savas valsts veterināro dienestu, tādēļ «inspektoriem jābūt nevis «sliktajiem policistiem», bet jāsēž vienā laivā ar uzņēmējiem,» tiekoties ar Baltijas valstu veterināro un pārtikas dienestu vadītājiem, norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Ražotāji strādā un cenšas, un nedrīkst viņus spiest pie zemes,» viņa norādīja.

Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas visām trim Baltijas valstīm koordinēti rīkoties dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanā, lai pasargātu dzīvnieku īpašniekus no dzīvnieku infekcijas slimību radītiem zaudējumiem.

Tāpat sarunas gaitā sprieda par rīcību, kas varētu nodrošināt vienlīdzīgas garantijas starpvalstu tirdzniecībā ar pārtiku, kā arī diskutēja par to, ka pārtikas drošuma dienestiem ir jāstrādā uzņēmēju un sabiedrības labā.

Ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu tikās Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis, Igaunijas Veterinārās un pārtikas padomes ģenerāldirektors Ago Partels (Ago Pärtel) un viņa vietnieks Olevs Kalda (Olev Kalda), Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jonass Miļus (Jonas Milius) un dienesta Šauļu teritoriālās pārvaldes vadītājs Ķestutis Patašus (Kestutis Patašius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apzina pārtikas groza potenciālos riskus

, 13.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs sadarbībā ar Vācijas Federālo riska novērtēšanas institūtu veicis pārtikas patēriņa groza pētījumu, kura dati plašākai publikai būs pieejami decembra sākumā.

Pētījuma galvenais mērķis bija novērtēt potenciāli piesārņotas pārtikas risku uz patērētāju veselību, sniegt patērētājiem rekomendācijas, kā uzlabot savu ēdienkarti tā, lai organisms neciestu no piesārņotas pārtikas un vienlaikus uzņemtu visas organismam nepieciešamās uzturvielas, kā arī noskaidrot, ko Latvijas iedzīvotāji ikdienā lieto uzturā un vai ar šo pārtiku ikdienā tiek uzņemtas visas organismam nepieciešamās uzturvielas.

«Latvijas iedzīvotāji ļoti labprāt ēd šprotes, Baltijas jūrā zvejotas zivis un citus mūsu pusei raksturīgus, garšīgus pārtikas produktus, kas vienlaikus ir būtisks dažādu mikroelementu un citu organismam nepieciešamu vielu avots. Tai pat laikā vides piesārņojuma un tradicionāli izmantoto produktu apstrādes tehnoloģiju dēļ, pie noteiktiem apstākļiem, šie produkti vienlaikus var būt arī potenciāli bīstami patērētāju veselībai. Pārtikas un veterinārā dienesta uzdevums ir apzināt šos riskus, lai sniegtu argumentētus padomus patērētājam, kā labāk veidot savu ēdienkarti,» saka PVD ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cūkgaļā konstatē aizliegtas veterinārās zāles

, 25.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Servilat kautuvē noņemtā cūkas kautķermeņa paraugā konstatēts hloramfenikols jeb levomicetīns, kas veterinārās zāles, kuras nedrīkst izmantot produktīvo dzīvnieku ārstēšanā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmie pārbaužu rezultāti liecina, ka cūkas SIA Servilat kautuvei piegādājusi Baltic pork dzīvnieku novietne.

Nokauto cūku gaļu SIA Servilat izmantoja gaļas produktu ražošanā. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti liecina, ka hloramfenikola koncentrācija cūkgaļā ir niecīga, tādēļ patērētāju veselību SIA Servilat ražotie gaļas produkti nav apdraudējuši. No piesārņotās gaļas ražotie produkti tirdzniecībā vairs nav pieejami.

Bieži un lielos daudzumos uzņemts, hloramfenikols, uzkrājoties cilvēka organismā, var radīt rezistenci jeb pretestību pret antibiotikām, kā arī traucēt jaunu asins šūnu veidošanos, tādēļ, ievērojot pārtikas drošuma kritērijus, gaļu, kas piesārņota ar veterināro zāļu atliekām, neatkarīgi no atlieku daudzuma, pārtikas ražošanā izmantot nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zviedrus saindējusī viesnīca izglītos piegādātājus

Dienas Bizness, 27.09.2012

Sasauktajā preses konferencē Viesnīca Hotel SPA Jūrmala nebaidījās viesus cienāt ar zivi. Šoreiz ar lasi.

Foto: Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs apzināmies, ka ikviens produkts vai pakalpojums, ko saņemam no trešajām pusēm, ir daļa no mūsu pakalpojuma, līdz ar to tikai kopā ar saviem piegādātājiem spējam nodrošināt viesnīcas pakalpojumu visaugstākajā kvalitātē,» preses konferencē skaidro viesnīcas Pārdošanas un Mārketinga departamenta vadītāja Kristīne Štāla.

Jau vēstīts, ka zviedru preses uzmanības lokā šonedēļ ir četrzvaigžņu viesnīca Hotel Jūrmala SPA. Tās restorāns ar ēdienu saindējis 42 zviedru medicīnas darbiniekus, kuri pagājušajā sestdienā Latvijā atradās komandas saliedēšanas ceļojumā un konferencē.

Tāpat uzņēmuma vadība sola konsultēsies ar Pārtikas un Veterināro dienestu, mazinot iespējamību šādai situācijai atkārtoties. PVD Pārbaudes laikā no apgrozības tika izņemti uz vietas sasaldēti gaļas izstrādājumi un zvejas produkti, kuriem nebija nodrošināts atbilstošs marķējums un nosakāms derīguma termiņš. Tika konstatēti arī higiēnas prasību pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD eksperti palīdzēs Baltkrievijas kolēģiem pielāgoties ES regulām

Jānis Rancāns, 13.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperti turpmākos trīs gadus starptautiskā projekta «Atbalsts Baltkrievijas infrastruktūras kvalitātei – pārtikas drošība» ietvaros sniegs palīdzību Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departamentam, informē PVD.

Šo iespēju dienests ieguva piedaloties starptautiskā projektu konkursā pagājušā gada nogalē.

Tehniskās palīdzības līguma galvenais mērķis ir Baltkrievijas atbildīgo institūciju darbības un likumdošanas pielāgošana Eiropas Savienības (ES) regulām sertifikācijas, standartizācijas un akreditācijas jomā, pārtikas produktu drošības jomā (īpaši piena, gaļas, zivju produktu jomās, kā arī pudelēs pildītā ūdens uzraudzībā) un pārtikas produktu tirgus kontroles jomā (sanitārā un tirdzniecības kvalitāte). Projekta ietvaros paredzēta arī nacionālo laboratoriju darbības reorganizācijas izstrāde un atbalsts pārtikas nozares profesionālajām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD par gandrīz 200 000 eiro iepirks vakcīnas vistām pret salmonelozi

LETA, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par 198 660 eiro iegādāsies vakcīnas vistām pret salmonelozi, aģentūrai LETA teica PVD dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova.

Vakcīnas pret salmonelozi šā gada rudenī un nākamgad PVD piegādās Latvijas lielākā olu ražotāja «Balticovo» veterināro zāļu lieltirgotava.

«PVD izsludinātajā iepirkumā par vakcīnu piegādi varēja piedalīties ikviens veterināro zāļu lieltirgotājs, kurš var piegādāt nepieciešamo vakcīnu. Ar zemāko piedāvāto cenu iepirkumā ir uzvarējis uzņēmums »Balticovo«, kam bez dējējvistu novietnēm pieder arī veterināro zāļu lieltirgotava,» skaidroja Ribakova.

Viņa norādīja, ka vakcinācijai ir pieteikušās trīs novietnes, tostarp «Balticovo». Vakcīnas saņemšanai varēja pieteikties reģistrētas dējējvistu novietnes īpašnieks, ievērojot 2011.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā veic salmonelozes profilakses un apkarošanas pasākumus, vakcinējot vistas pret salmonelozi» noteikto kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptiekās vairs obligāti nebūs jātirgo zāles dzīvniekiem

, 29.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumu projekts paredz samazināt administratīvo slogu komersantam, kas vēlas atvērt aptieku, bet nevēlas izplatīt veterinārās zāles.

Tāds noteikumu Aptieku atvēršanas un darbības prasības projekts šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz atcelt prasību par to, ka veterināro zāļu izplatīšana ir obligāts papildu nosacījums aptiekas darbības uzsākšanai, līdz ar to turpmāk veterināro zāļu izplatīšanai cilvēkiem paredzēto zāļu aptiekā nebūs vairs nepieciešama speciāla Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta atļauja par veterināro zāļu izplatīšanu un uzglabāšanu.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru