Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

No tiem ārvalstniekiem, kuri par lielu naudu iegādājas īpašumus Latvijā ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, ir jābaidās vismazāk, uzskata bijušais ministru prezidents un uzņēmējs Vilis Krištopans.

Pēc viņa domām, daļa cilvēku, kuri Latvijā iegulda naudu, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, bēg no savām valstīm, piemēram, Krievijas. «Zinu dažus, kuriem šeit [Latvijā - red.] ir ģimene un bērni mācās internacionālajā skolā Jūrmalā angļu valodā,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Krištopans.

Jau ziņots, ka valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

«Es Saskaņas centru cienu vairāk nekā jebkuru no latviskajām partijām, ja neskaita Nacionālo apvienību,» atzinis politiķis Jānis Iesalnieks.

Viņam ir piekarināta radikāļa birka – viņa dēļ Nacionālo apvienību nav gribējuši ņemt valdībā, viņu ir apsaukājuši par antisemītu, un viņš ir to dažu Latvijas politiķu vidū, kuri personīgo kļūdu dēļ ir atteikušies no iespējas startēt Saeimas vēlēšanās. Pēc saviem izteikumiem tviterī par Norvēģijas masu slaktiņu Iesalnieks ne tikai atsauca savu kandidatūru no vēlēšanu saraksta, bet arī uz laiku aizgāja no partijas valdes, atgādina žurnāls Playboy.

Jautāts, vai Saskaņas centru ciena vairāk nekā koalīcijas partnerus, politiķis intervijā žurnālam atbildējis: «Jā. Domājošam latvietim ir skaidrs, kas ir Saskaņas centrs – tas ir Latvijas interesēm naidīgs spēks. Es viņus sauktu par nosacītiem, bet diezgan atklātiem ienaidniekiem. Un kā tādus es viņus arī uztveru. Taču kaujas laukā tu nevari necienīt ienaidnieku.»

Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vairs nav motivējošs instruments ārvalstu investoriem; joprojām lielākā interese par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Analizējot ar TUA saistīto ieguldījumu apmēru, vērojams, ka kopš 2014. gada samazinās šo ieguldījumu apmērs ienākošo ārvalstu tiešo investīciju plūsmā. Ja 2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veidoja gandrīz 12%, tad pagājušajā gadā tie bija vairs tikai 1,4% no ienākošās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas. Arī šā gada pirmajā pusē turpinājās ar TUA saistīto ieguldījumu kopējā apjoma kritums, un sagaidāms, ka šogad netiks sasniegts 2016. gada līmenis.

Ekonomikas ministrija (EM) DB skaidro, ka vienlaikus jāņem vērā fakts, ka lielāko daļu no uz TUA attiecināmajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kuru apjoms kopš 2014. gada arī ir ievērojami krities. Tas skaidrojams gan ar 2014. gadā veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā, kur tika paaugstināta nekustamā īpašuma iegādes darījuma summa, lai pieteiktos TUA, gan ar ekonomisko krīzi, kas skāra Krieviju 2014. gadā, gan ar ģeopolitisko situāciju reģionā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija konkurē arī ar citām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Ungāriju, Čehiju, Bulgāriju, Grieķiju u.c, kur darbojas līdzīgas ārvalstu investīciju piesaistes programmas. Kopumā secināms, ka šī investīciju programma pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai deva krīzes laikā un ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Ar laiku, ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju.

Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) minēja, ka patlaban tiek strādāts pie risinājumiem, lai Baltkrievijas uzņēmumi, kuri šādu lēmumu ir pieņēmuši, varētu pārcelt darbību uz Latviju iespējami ātri.

Latvijā ir izveidota īpaša komanda, kurā EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem, un piedāvā iespējamos risinājumus. Aktuālie jautājumi ir saistīti ar termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem, jaunuzņēmuma vīzu, bankas kontu atvēršanu un citi.

Līdz šim Pārdaugavas debesskrāpī “Z-Towers” tika piedāvātas tikai dzīvokļu īres iespējas, taču tagad ēkas 19. stāvā pārdošanā pieejami astoņi dažādu platību dzīvokļi, kurus var iegādāties arī norēķinoties ar Bitcoin.

Pašlaik tiek piedāvāti studio tipa, vienas guļamistabas un divu guļamistabu dzīvokļi ar kopējo platību no 36,4 līdz 105,4 kvadrātmetriem. Visi astoņi dzīvokļi ir ar pelēko apdari.

“Pašlaik Latvijas premium nekustamā īpašuma tirgū nav līdzvērtīga piedāvājuma tam, ko piedāvā “Z-Towers”. Šādu dzīvokļu iegāde noteikti būs aktuāla īpaši biznesa vides cilvēkiem, kuri novērtē unikālu dzīves telpu un nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību,” komentē Ilze Mazurenko, “Latvia Sotheby’s International Realty” īpašniece un vadītāja.

FOTO: Z torņos dzīvokļus vairāk netirgos 

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju...

“Ēkas iemītniekiem tiek piedāvātas individuāli pielāgotas iespējas un papildus pakalpojumi: “room service” apkalpošana, iekļaujot gan dzīvokļa uzkopšanu un ķīmisko tīrīšanu, gan maltītes ar iespēju gatavot kopā ar šefpavāru dzīvoklī vai restorānā, vīna pasūtīšanu no restorāna. Fitnesa centra, biroja telpu, pasākumu norises vietu un parka pieejamība, kā arī plaša četru stāvu pazemes stāvvieta ar elektroauto uzlādes iespējām - tas viss pieejams viena kompleksa ietvaros,” atklāj “Z-Towers” komercdirektors Aigars Gerhards.

Latvijas mērogā unikāls ir arī iespējamais norēķinu veids - pirmo reizi Latvijā tiks piedāvāta iespēja iegādāties dzīvokļus arī par Bitcoin, cenu aprēķinot pēc aktuālā maiņas kursa.

Šveices uzņēmums Swisscom Rīgā atvēris DevOps centru 

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu...

“Kaut arī redzam, ka pirmo darījumu noslēgšana, norēķinoties ar kriptovalūtu, mums varētu būt samērā izaicinoša, esam tam gatavi, lai kļūtu vēl elastīgāki un sniegtu iespēju iegādāties ekskluzīvus dzīvokļus arī šīs valūtas turētājiem - pasaule mainās, un mēs maināmies tai līdzi. No klienta puses iegādes process ar Bitcoin būs ļoti līdzīgam tam, kā tas ir īpašuma iegādes gadījumā, izmantojot vietējo valūtu,” uzsver A. Gerhards.

Db.lv jau iepriekš rakstījis, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko virzīja AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā.

Z-Towers ierīko jauna koncepta birojus 

Sekojot globālajām tendencēm, daudzfunkcionālais nekustamā īpašuma projekts “Z-Towers”...

Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies - abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums - attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu - ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Būvvalde apstiprina Z-Towers nodošanu ekspluatācijā 

Rīgas pilsētas būvvalde šā gada 10. janvārī sniegusi pozitīvu atzinumu par "Z-Towers" nodošanu...

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada budžeta projektu, finansējuma jautājumos galvenokārt pieturoties pie valdības lēmumiem.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet pret bija četri opozīcijas parlamentārieši. Neviens balsojumā nebija atturējies.

Deputāti atbalstīja vien dažus priekšlikumus, kuri iepriekš nebija guvuši valdības atbalstu. Papildu augstākās izglītībai nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ņemot vērā sociālo iemaksu likmju pieaugumu - šim mērķim nākamgad paredzēts kopumā ap 302 000 eiro.

Deputāti šodien izskatīja aptuveni 100 priekšlikumus budžetam un vidējā termiņa budžeta ietvaram. Kopumā deputāti pieturējās pie valdības iepriekš izteiktā viedokļa un galvenokārt noraidīja deputātu ierosinājumus par līdzekļu pārdali.

«Brīdī, kad tik atklāti tiek ignorēta un sabotēta mūsu darbība, kas atbilst visiem normatīviem, mums nav citu variantu kā sarunās ar būvvaldes pārstāvjiem pieaicināt advokātus,» domstarpības ar Rīgas būvvaldi par daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers gatavību nodošanai ekspluatācijā komentē projekta attīstītāja AS «Towers Construction Management» komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Zinoši eksperti vairākkārt ir norādījuši iemeslus, kāpēc ēka ir nododama ekspluatācijā, tomēr mēs neesam sadzirdēti. Lai sevi aizstāvētu, mums neatliek nekas cits kā iesaistīt juristus. Vakar iesniedzām būvvaldei oficiālu vēstuli, kurā lūdzam minēt visus normatīvos aktos minētos pārmetumus,» piebilst A. Neguliners.

Db.lv jau vēstīja, ka bez rezultāta beigusies daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers un Rīgas domes, tostarp pilsētas būvvaldes pārstāvju tikšanās, lai rastu risinājumu domstarpībām par vairāk nekā 200 miljonu vērtā objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā.

Projekta attīstītājs - AS «Towers Construction Management» – apstiprina gatavību nodot ekspluatācijā drošu objektu un iezīmē divus apjomīgus 400 tūkstošu eiro vērtus investīciju projektus, ko veic pēc savas izvēles, uzlabojot Rīgas pilsētas infrastruktūru. Savukārt būvvalde pastāv uz to, ka ar šādiem trūkumiem ēkas nevar pieņemt ekspluatācijā

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana varētu būt tests efektīvai sistēmas darbībai, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa norādīja, ka darbam ar augsta riska klientiem, par kādiem ir uzskatāmi arī Baltkrievijas uzņēmumi, ir nepieciešama ļoti cieša sadarbība dažādos līmeņos. "Mēs [bankas] varam apkalpot šādus riskus tad, ja visa sistēma strādā kā labs pulksteņa mehānisms, kur katrs posms dara savu darbu," pauda asociācijas vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana, zināmā mērā, varētu būt tests sistēmas efektīvai darbībai. "Tas varētu būt zināmā mērā tāds sistēma pilotprojekts, kurā mēs varam testēt un izveidot šo efektīvāko sadarbību," pauda Bajāre.

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Pabeigta vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionāla kompleksa Z Towers būvniecība Pārdaugavā.

Pašlaik vēl tiek gaidīti daži valsts un pašvaldību institūciju atzinumi, un jau drīzumā ēka tiks nodota ekspluatācijā. Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko jau ilgāk nekā desmit gadus virza AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā. Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies – abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums – attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu – ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju un Rīgas būvvaldes sarakstē, dzīvokļi vairs netiks tirgoti, bet gan piedāvāti īrei.

"Mums ir 200 dzīvokļi. Ne visus uzreiz izīrēsim, bet lēnām, pakāpeniski. Pirmos tirgū laidīsim tos dzīvokļus, kas jau izbūvēti un gatavi, piemēram, 9.stāvā mums demo dzīvokļi - tie arī būs pirmie, kas nonāks īres tirgū. Kad būsim aizpildījuši šos, ķersimies klāt tiem, kas augšējos stāvos, kas sākotnēji bija paredzēti pārdošanai," stāsta projekta attīstītāja AS Towers Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viens no šāda lēmuma iemesliem ir lielāka darījumu aktivitāte īres tirgū, kamēr premium un luksusa dzīvokļu tirdzniecība ir ļoti kūtra. "Otrs iemesls, kāpēc nolēmām nepārdot dzīvokļus - negribam liekus līdzīpašniekus. Gadījumā, ja objekts tiks pārdots, jebkura veida līdzīpašnieks ir nevajadzīgas galvassāpes pozitīvā nozīmē," skaidro A.Neguliners. Viņš atklāja, ka pārdoti ir aptuveni 10% apartamentu.

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mums līdz šim ir bijuši pieci pieteikumi un tikai viens no tiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomā," teica Bajāre, vienlaikus atzīmējot, ka uz katru no šiem pieteikumiem ir saņemtas vismaz 4-5 banku atbildes, ka tās ir gatavas sākt sarunas par konta atvēršanu ar attiecīgo uzņēmumu.

Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, sākotnēji ir jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Ekonomikas ministrija septembra vidū informēja, ka lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi. Minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju. Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.