Kāds vegāns Lielbritānijā vērsies Nodarbinātības tribunālā, kura lēmums varētu kļūt par paraugu citiem. Tribunālam būs jāpieņem lēmums, vai vegānisms ir jāaizsargā ar likumu, ziņo BBC.

Jordi Casamitjana informē, ka atlaists no darba labdarības organizācijā "League Against Cruel Sports", jo publiskojis informāciju, ka tā pensiju kapitālu iegulda uzņēmumos, kas iesaistīti izmēģinājumos ar dzīvniekiem.

Vīrietis apgalvo, ka ir saņēmis netaisnīgu sodu un lēmums viņu atlaist no darba pieņemts vegānisma dēļ.

Savukārt "League Against Cruel Sports" komentē, ka vīrietis atlaists no darba par rupju pārkāpumu.

Tomēr tas neapstrīd, ka vegānisms būtu jāaizsargā, norāda BBC.

Tagad Nodarbinātības tribunālam jāizlemj, vai vegānisms ir "filozofiska vai reliģiska pārliecība".

J. Casamitjana sevi raksturo kā ētisko vegānu un rīko kampaņas, lai savu vēstījumu nodotu citiem. Viņa uzskati ietekmē lielu daļu viņa ikdienas dzīves. Piemēram, viņš izvēlēsies iet ar kājām, nevis brauks ar autobusu, lai izvairītos no kukaiņu un putnu notriekšanas.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" uzsācis produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas.

Šobrīd jau ne tikai vegāni un veģetārieši, bet ikviens cilvēks rūpīgāk plāno savu ēdienkarti, cenšoties to padarīt maksimāli veselīgu un dabai draudzīgu, tāpēc uzņēmums spēris soli arī šajā virzienā.

Sekojot aktuālajām uztura tendencēm pasaulē, jau pavasarī uzņēmums sāka produktu līnijas ražošana ar zīmolu "Rāznas", kas radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences - fleksitārisma - pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus.

Lai arī pasaulē veģetāriešu ir ap 6%, bet vegānu ap 4%, vegānos produktus izvēlās ne tikai vegāni, bet arī fleksitārieši, kas sava uztura pamatā izvēlas augu valsts uzturu, reizēm iekļaujot arī gaļu. Analītikas uzņēmumi paredz, ka vegāniskās pārtikas tirgus ik gadu pasaulē pieaugs par 10%, īpaši augstus rādītājus uzrādot ASV. Dažos avotos minēts, ka šogad lielākais pieprasījums vegānisko pārtikas produktu grupā - ap 50% - vērojams tieši pēc gaļas alternatīvām un saldētām gatavām maltītēm, norāda uzņēmums.

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko Rīgā, Avotu ielā uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Lai uzsāktu šokolādes ražošanu, kopumā ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Zīmols "Choco_lāde" ražo tā saukto Grand Cru bean-to-bar šokolādi, izmantojot tikai augstākās kvalitātes kakao pupiņas, audzētas konkrētā vietā, reģionā. Tādējādi zīmola sortimentā šokolādes veidi atšķiras tieši pēc reģioniem, jo katra reģiona kakao pupiņām piemīt savas īpašās garšu nianses.

Šobrīd "Choco_lāde" piedāvā šokolādi no Ekvadoras, Indonēzijas, Gvatemalas, Venecuēlas un Ugandas reģioniem, ka arī piena šokolādi, gatavotu no organiskā kokospiena un balto šokolādi, ražotu no organiskā kakao sviesta no Ekvadoras.

2020. gada beigās uzsākta arī tā dēvētās dzeramās šokolādes ražošana. "Tā ir ļoti populāra ārzemēs savas dabīgās izcelsmes dēļ. No mūsu ierastā kakao tā atšķiras ar to, ka ir gatavota nevis no kakao pulvera, bet no kakao pupiņām, tādējādi saglabājot dabīgo kakao sviestu. Rezultātā, karstais dzēriens sanāk maigāks un vieglāks pēc struktūras. Šis produkts pēc savas būtības, līdzīgi citiem mūsu produktiem, arī ir jauns Latvijas tirgum. Visa mūsu šokolāde ir ražota, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus un to var baudīt arī vegāni. Būdami veselīga dzīvesstila piekritēji, mēs izmantojam organisko kokosriekstu ziedu cukuru rafinēta cukura vietā. Tā bija mūsu apzinīga izvēle vēl ilgi pirms tā brīža, kad tā kļuva par modīgu lietu," stāsta J.Bogdanova-Dudarenko.

Pirmā auzu dzērienu rūpnīca Baltijā, kurā Igaunijas uzņēmēji ieguldīja vairāk nekā 13 miljonus eiro, sākusi ražošanu Centrāligaunijas pilsētā Tiri.

"Piena alternatīvas, kas izgatavotas no auzām, ir pieaugoša globāla tendence," sacīja Katre Kovaska (Katre Kõvask), YOOK Production AS izpilddirektore, piebilstot, ka galvenie auzu dzērienu patērētāji visur ir līdzīgi, proti, videi draudzīgi cilvēki, vegāni, cilvēki, kuri veselības apsvērumu dēļ nevar dzert govs pienu, un cilvēki ar elastīgu uzturu, kas reizēm lieto arī piena alternatīvas.

“Vienā maiņā spējam saražot līdz 20 miljoniem litru auzu dzērienu gadā, īpašu uzsvaru liekot uz eksportu. Sāksim ar savu vietējo tirgu, Baltiju, bet jau tagad mērķējam, cita starpā, uz Āziju un Persijas līča valstīm, kā arī uz Ziemeļeiropu un Rietumeiropu," skaidroja Katre Kovaska, raksturojot ģeogrāfiskās paplašināšanās perspektīvas. Viņa piebilda, ka konkurence šajā produktu segmentā ir ļoti liela.

Spirulina Nord ir vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu un veido no tās unikālus produktus – sasaldētu spirulīnu, sīrupus un sulas ar spirulīnu. Tomēr nākotnē uzņēmums cer vairāk pievērsties spirulīnas – aļģu audzēšanai un mazāk produktu ražošanai, intervijā Dienas Biznesam atklāj viena no uzņēmuma dibinātājām un vadītājām Agnese Stunda-Zujeva.

2019. gadā nodibinājāt uzņēmumu un pirmie produkti nonāca tirdzniecībā. Pastāstiet, kāds ir bijis šis laiks un kas ir paveikts?

Esmu pētniece – 15 gadus darbojos Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī radās kā pētnieciskā ideja. Vēlējos pieslīpēt lietišķo pusi, kas ir sadarbība ar industriju, tāpēc aizgāju uz RTU IdeaLab, lai saprastu, kā domā uzņēmēji un ko viņiem piedāvāt. Viens no mājasdarbiem bija izstrādāt biznesa plānu, papētīt tirgu. Ja sākumā man bija doma, ka es kā pētniece varētu uzlabot kādu no esošajām tehnoloģijām un kāds pēc tam to īstenos, tad rezultātā es konstatēju, ka visi spirulīnu audzē dīķī. Citas aļģes audzē slēgtajos bioreaktoros, kontrolēti, bet tieši spirulīnai nekā tāda nebija. Izpētīju, ka visā pasaulē tajā laikā svaiga spirulīna maksāja 100 eiro kilogramā, un sapratu, ka tas izklausās ļoti interesanti. Domāju, cik lielai būtu jābūt iekārtai, lai izaudzētu kilogramu spirulīnas. Iestājāmies EIT Climate Kic akseleratorā, kur mums piešķīra 50 000 eiro kā lump sum, kas, manuprāt, Latvijā ir absolūti neizmantots grantu veids. Lump sum nozīmē – iedod naudu un prasa pretī rezultātu. Viņiem neinteresē neviens čeks, kur to naudu esi iztērējis. Tas ir tik patīkami, ka netērē laiku uz iepirkumiem un visādām citām lietām, bet tiešām strādā uz rezultātu. Lai iegūtu 50 000 eiro, bija nepieciešams nodibināt SIA, jo atbalsts netiek piešķirts privātpersonām. Pavasarī nodibinājām SIA un decembrī jau bijām reģistrējušies PVD, atraduši telpas un sākuši tirdzniecību. Visi zina, ka pirmais ir draft modelis, saucamais MVP (minimum viable product). Sapratām, ka tas strādā diezgan labi, ka spirulīnu, salīdzinot ar visām citām kultūrām, audzēt ir salīdzinoši vienkārši. Pirmkārt, ražu varam vākt katru dienu. Mums nav tā, kā jebkurā citā lauksaimniecībā, ka pavasarī iestādi un tad ceri, ka vasarā vai rudenī būs raža, ko novākt, ja neuznāks krusa, sausums, lietusgāzes, kukaiņu invāzijas, sēnīšu slimības utt. Tajā brīdī zaļajām idejām bija pieejams ļoti labs atbalsts, kā arī palīdzēja mentorings, lai no pētnieka pārslēgtos uz to, kā vispār ir jādomā uzņēmējam. Tas bija ļoti labs karjeras maiņas veids. Braucu uz aļģu konferencēm, skatījos, kā citi dara lietas, lai saprastu, vai mēs esam virs vidējā, kur ir mūsu vieta šajā industrijā, kā vispār domā aļģu industrija. Sapratu, ka viņi neiespringst kaut ko inovēt. Patiesībā izrādījās, ja vēlos izstrādāt tehnoloģiju, tad es to izstrādāju sev, jo neviens cits pasaulē neraujas domāt šajā virzienā. Ja spirulīna aug dīķī, visi zina, ka tā garšo pēc dīķa, tad kāpēc kaut ko izdomāt? Saule taču ir par velti! Portugāļiem un ķīniešiem vislielākais attaisnojums ir tas, ka saule ir par velti. Mans lielākais iedrošinājums bija – ja latvieši var audzēt tomātus, kaut arī tos izaudzē Spānijā, ved uz Latviju un tirgo tajā pašā plauktā divas reizes lētāk, tātad ir kaut kas tāds, kāpēc cilvēki vēlas vietējo produktu. Spirulīnai tuvākā audzētava, kura eksportē uz Eiropu, ir Ķīna. Es labāk ēstu spirulīnu no Spānijas nekā no Ķīnas, zinot šīs valsts reputāciju. Sapratām, ka “Eiropā audzēts” mums varētu strādāt arī eksportā, jo arī Vācijā īsti nav, kas audzē labu spirulīnu. Mēs esam Spirulina Nord, jo esam vistālāk ziemeļos gan Eiropā, gan citur pasaulē. Konkurences nav, drošas iekštelpu ražošanas nav. Visiem, kuri audzē spirulīnu dīķos, ir mainīgas kvalitātes problēmas, tad viņiem ir kukaiņu, putnu invāzijas.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.