Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Kā vēstīts, Saeima turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem, kas ļaus pārstrādei nodot dažas PET un stikla pudeles, kā arī skārdenes, taču pārstrādei nebūs iespējams nodot citus šo materiālu iepakojumus, piemēram, piena vai sulu iepakojumus, šampūnu pudeles, stikla burkas u.c. Ar iniciatīvu manabalss.lv iecerēts pilnveidot plānoto depozīta sistēmu, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus.

Līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi būs norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Saeimā pašlaik tiek apspriesta iecerētās sistēmas pilnveide, aicinot paplašināt nododamā iepakojuma veidus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022. gada 1. februārī, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) noslēdzis līgumu ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems ASA” (Tomra) meitas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu Latvijas tirgum.

Šobrīd paredzēts uzstādīt ap 800-1000 automatizētiem pieņemšanas punktiem, tai skaitā – vairāk nekā 200 taromāti plānoti izvietošanai āra kioskos tirdzniecības vietu teritorijā.

Līdz ar līguma parakstīšanu plānots uzsākt iekārtu ražošanas procesu, lai jau septembrī pirmos taromātus varētu piegādāt uz iepakojuma pieņemšanas vietām.

“Kopš taromātu iepirkuma konkursa rezultātu izziņošanas sadarbībā ar tirgotājiem ir padarīts liels darbs – esam apzinājuši plānotos iepakojumu pieņemšanas apjomus, kā arī precizējuši nepieciešamos taromātu modeļus tirdzniecības vietās, lai, virzoties uz priekšu ar iepakojuma infrastruktūras izveidi, padarītu iepakotāju un mazumtirgotāju iesaisti depozīta sistēmā pēc iespējas vieglāku. Tomras līdzšinējā pieredze daudzu valstu depozīta sistēmu ieviešanā mums palīdzēs ieviest drošu un modernu depozīta sistēmu, turklāt ērtas un mūsdienīgas iepakojuma pieņemšanas iekārtas ir būtisks priekšnoteikums, lai sabiedrībā iedzīvinātu jaunu ieradumu – depozīta iepakojuma atgriešanu,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sāk līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par dalību depozīta sistēmā

Db.lv, 28.07.2021

“Maxima Latvija” darbības atbilstības direktore Elīna Stībele un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valdība pieņem noteikumus, kas ļaus sākt izlietotā iepakojuma depozīta sistēmas darbību

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets pieņēma "Depozīta sistēmas darbības noteikumus", kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu jautājumu.

Noteikumi nosaka, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 0,10 eiro.

Depozīta sistēma attiecas uz gāzētiem un negāzētiem bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem, alu un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6%.

Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Atbilstoši noteikumiem depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem neieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji izstrādājuši deviņus principus godīgai depozīta sistēmai

Db.lv, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot atbalstu atvērtai un godīgai depozīta sistēmai iedzīvotāju interesēs, būvmateriālu un mājas labiekārtošanas preču tirgotājs «K Senukai» pievienojies Latvijas tirdzniecības nozares izveidotajiem 9 principiem, ko tirgotāji izstrādājuši iekļaušanai likumdošanā.

Līdz ar «K Senukai» pievienošanos atbalstu tirgotāju izstrādātajam modelim izteikuši vairāk nekā 10 vadošie nozares dalībnieki, norādot, ka pašlaik valstī virzītais depozīta sistēmas modelis nav pietiekami plašs, nepilnīgi ņem vērā sabiedrības un pircēju intereses un nenodrošina pietiekamu darbības caurskatāmību.

«Depozīta sistēmas ieviešanā Latvijai ir nevis nekritiski jāpārņem citu valstu īstenotais iepakojuma aprites modelis, bet jāuzlabo depozīta sistēma tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs un viņu šodien aktuālajām vajadzībām. Izvērtējot pašlaik virzīto depozīta modeli, ir redzami ne tikai ieguvumi, bet arī daudzas nepilnības, ko mēs šobrīd varam un ko vajag mainīt. Zinot, ka «K Senukai» veikalus ik dienu apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ikviens no viņiem būs depozīta sistēmas dalībnieks, mēs iestājamies par tādu depozīta sistēmu, kas pārstāv viņu intereses, ir ekonomiski izdevīgāka un lietošanā ērtāka,» saka AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Depozīta sistēmas šķirošanas centra iekārtas nodrošinās Peruza un Motecha

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie depozīta sistēmas (DS) ieviešanas Latvijā, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinājis taromātu iepirkuma konkursu, lai izvēlētos nozarē labāko un spējīgāko uzņēmumu automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu uzstādīšanai.

Konkursā aicināti pieteikties gan pašmāju, gan ārzemju tehnoloģiju uzņēmumi un piegādātāji, kuriem savs piedāvājums jāiesniedz līdz š.g. 1. martam.

Iepakojuma pieņemšanas tīkls ir depozīta sistēmas efektivitātes un ilgtspējas garants, tādēļ DIO lēmis par labu atklāta, starptautiska iepirkuma konkursa rīkošanai, lai izvēlētos modernākās un drošākās tehnoloģijas, kādas konkrētajā brīdī pieejamas tirgū.

“Viens no mūsu, kā depozīta sistēmas operatora, galvenajiem uzdevumiem ir iedzīvināt pudeļu nodošanas tradīciju sabiedrībā – ja cilvēkiem tas būs ērti izdarāms, iepakojumu nodošana kļūs par daļu no viņu dzīvesveida. Tādēļ patērētāju ērtības aspekts taromātu funkciju izvērtēšanā būs ļoti nozīmīgs,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Latvijas uzņēmumi izstrādā depozīta automāta prototipu

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzņēmēji jau piesakās izstrādāt iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu

Māris Ķirsons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviešamo iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu, kas, visticamāk, izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, var izstrādāt un piegādāt mašīnbūves SIA Peruza sadarbībā ar SIA WeAreDots, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik iepakojuma depozīta savākšanas automāta prototipa nav, bet ir tā elementi – datorredze, mākslīgais intelekts, manipulatori, šķirošanas konveijeri, » medijam skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Viņš norāda, ka «salikta skapīša» nav, jo pašlaik vēl nav skaidrs, kas tad šajā depozīta sistēmā tiks savākts.

«Kad būs zināms, kāda tara šajā depozīta sistēmā jāpieņem, tad arī varēsim piedāvāt «skapīti»,» uz jautājumu, kad varētu ieraudzīt konkrētu produktu, atbild R. Dlohi. Viņš norāda, ka joprojām ir liela neskaidrība par to, ko depozīta sistēmā savāks – ūdens, limonādes un alus iepakojumu (metāla, plastmasas un stikla) vai līdztekus tam būs arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī piena, eļļas pudeles un varbūt pat atbildīgās komisijas sēdē pieminētās šampūna pudeles, kā arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) saņēmis divus depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus no SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" un SIA ‘"Nulles Depozīts".

Uzsākta pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšana. Šim mērķim izveidota vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbosies piecas VVD amatpersonas, kā arī viens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis (bez balsstiesībām).

Saņemto pieteikumu izvērtēšana norisināsies divās kārtās. Komisija vērtēšanas pirmajā kārtā izvērtēs pretendentu atbilstību normatīvo aktu un minimālajām prasībām. Plānots, ka šis izvērtējums tiks veikts mēneša laikā.

Atgriež iepakojumu otrreizējā pārstrādē  

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā...

Ja abi pretendenti atbildīs minimālām prasībām un tiks izvirzīti vērtēšanas otrajai kārtai, saņemtie pieteikumi tiks vērtēti atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un saskaņā ar VVD izstrādāto Depozīta sistēmas operatora kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas kārtību.

VVD slēgs līgumu ar pretendentu, kurš komisijas vērtējumā būs ieguvis vislielāko punktu skaitu. Līgumu plānots noslēgt līdz 2020.gada beigām. Līgums ar operatoru par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu tiks slēgts uz septiņiem gadiem, t.i. līdz 2029.gada 31.janvārim.

SIA "Nulles depozīta" investīcijas depozīta sistēmas ieviešanai tiek prognozētas ap 25 miljoniem eiro, lai otrreizējās pārstrādes nodošanas automātu punkti pārklātu visu valsts teritoriju, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Savukārt SIA "Depozīta Iepakojuma Operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis iepriekš izteicies, ka uzņēmums ir apņēmies izveidot un ieviest novatorisku un modernu depozītsistēmu, kas darbojas pēc bezpeļņas principa un spēs nodrošināt, ka savāktā materiāla pārdošanas ieņēmumi un ieņēmumi no neatgrieztā iepakojuma depozīta maksas paliek sistēmā kā daļa no izmaksu seguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sākotnēji tiks ieviesta tikai alus, limonādes un ūdens pudeļu depozīta sistēma, bet vēlāk tā varētu pārtapt par plašāka spektra sistēmu, kurā iespējams nodot arī iepakojumu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un tetrapakas.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā. Lai arī lielākoties grozījumu projekti, kurus izskata trešajā (galīgajā) lasījumā, esot vērsti uz redakcionālu precizējumu veikšanu un ierakstīto normu slīpēšanu, taču Iepakojuma likumā piedāvātie grozījumi ir fundamentāli. Jāņem vērā, ka par priekšlikumiem būs vēl jābalso parlamentā.

Atbildīgās komisijas deputātiem bija jāizlemj, vai depozīta sistēma tiks attiecināta tikai uz dzērieniem vai arī uz precēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs pauda pārsteigumu par to, ka uz trešo lasījumu iesniegti 83 priekšlikumi, kaut arī uz otro lasījumu bijuši tikai seši. «Tas raisa bažas par to, vai šādas rīcības pamatā nav mērķis pēc iespējas ilgāk turpināt diskusijas par iespējām sistēmu paplašināt un tādējādi novilcināt tās ieviešanu,» tā J. Vitenbergs. Viņš atgādina, ka, lai arī par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ir diskutēts gandrīz 20 gadus, visas diskusijas par to atkal sākas no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Depozīta sistēmai uz trešo lasījumu Saeimā iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi

Lelde Petrāne, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ otrdien un trešdien izskatīs grozījumus Iepakojuma likumā, kas iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs norāda, ka diskusija par depozīta sistēmu ir karsta, uz ko norāda vairāk nekā 80 iesniegtie priekšlikumi uz pēdējo lasījumu Saeimā.

«Depozīta sistēma ir svarīga un nepieciešama Latvijai un tiek malta gadu no gada jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Iesniegtie 80 priekšlikumi rada bažas, vai šis atkal nav mēģinājums torpedēt ieceri. Tomēr depozīta sistēmai ir jābūt, un tai ir jābūt politiskam atbalstam ar skaidri definētiem «spēles noteikumiem» tās ieviešanai,» norāda J. Vitenbergs.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde par depozīta sistēmu notiks otrdien, 17. septembrī, pulksten 10.00, un trešdien, 18.septembrī, pulksten 10.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu dots. ir izstrādājuši prototipu depozīta iekārtai, kas spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus.

Kā pastāstīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi, automāts spēj atpazīt un pieņemt 0,5 l un 1,5 l PET pudeles, 5 l plastmasas pudeles, 1,5 l plastmasas kanniņas (piemēram, logu šķidruma iepakojumu), 0,33 l un 0,5 l dzērienu alumīnija bundžas, kartona tetrapakas, 0,5 l stikla dzērienu pudeles, 0,7 l stikla dzērienu pudeles un 0,5 l stikla burkas.

«Šis ir loģisks virziens mūsu pašreizējam pētniecības un attīstības posmam,» viņš sacīja.

«Pastiprinoties jautājumam par piesārņojumu un klimata pārmaiņām, arī mašīnbūves nozare Latvijā arvien vairāk domā, kā radīt efektīvus risinājumus piesārņojuma mazināšanai. Mūsuprāt, tehnoloģiskās iespējas un Latvijas speciālistu kompetences ļauj jau šobrīd radīt risinājumu, kas ļautu depozītā nodot plašāku ikdienas atkritumu klāstu, aptverot arī tādus iepakojumus, ko tradicionālie depozīta automāti un sistēmas nespēj. Šo praksi ievieš arī citur Eiropā, piemēram, Dānijā šovasar ieviesta paplašināta depozīta sistēma, kurā var nodot ne vien iepakojumu, ko pieņem klasiskais depozīts, bet arī sulu un smūtiju iepakojumus. Šādi vairākkārtīgi dažādoti pieņemamā iepakojuma veidi ,» stāsta R. Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Maxima aicina veidot efektīvu depozīta sistēmu iepakojumam

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB Uzņēmēju klubs: Depozīta ieviešana mazinājusi «pilnmēness sūdzības» IUB

Daiga Laukšteina, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru