Šodien, 17.augustā, tirdzniecības centrā Olympia tiek atvērts ceturtais Cipollino veikals Rīgā, Db.lv informēja SIA Kotryna. Lietuvas uzņēmums šogad plāno atvērt vēl vienu vai divus bērnu preču veikalus Latvijā

Jaunais Cipollino ir jau 5. veikals Latvijā, kas pieder Lietuvas kapitāla uzņēmumam SIA Kotryna. Firmai Kotryna pieder vēl 3 Cipollino un viens Coccodrillo veikals. SIA Kotryna nodarbojas arī ar bērnu preču vairumtirdzniecību.

Veikalā, kura tirdzniecības telpas ir 200 m2 un kurā SIA Kotryna investējusi vairāk nekā 35000 latu, iespējams iegādāties preces bērniem vecumā no dzimšanas līdz 12 gadiem, kā arī preces topošajām un jaunajām māmiņām.

2007 gada laikā SIA Kotryna plānojot atvērt Latvijā vēl 1-2 bērnu preču veikalus.

Bērnu apģērbu, rotaļlietu un higiēnas preču tirgotāja SIA Kotryna 2012. gadā palielinājusi apgrozījumu par 24%, un vēl ievērojamāk kāpusi uzņēmuma peļņa. Tāpat uzņēmums pērn atvēris vairākus veikalus Rīgā un citur Latvijā, liecina informācija Lursoft.

SIA Kotryna apgrozījums 2012. gadā bija 4,2 milj. Ls. Salīdzinājumam 2011. gadā uzņēmums apgrozīja 3,4 milj. Ls. Tirgotāja peļņa pēc nodokļu nomaksas pieaugusi par 63,1% līdz 200,5 tūkst. Ls.

SIA Kotryna reģistrēta 2002. gadā, un tās īpašnieks ir lietuvietis Valdis Nanartavičs (Valdas Nanartavičius).

SIA Kotryna tirgo bērnu apģērbus, higiēnas preces un rotaļlietas Cipollino, Baby City, Toy City, Kidz One un Coccodrillo zīmolu veikalos.

Uzņēmuma pamatkapitāls veido 13,5 tūkst. Ls, un kopš 2007. gada uzņēmuma vadības groži ir lietuvieša Mariusa Jakuša (Marius Jakutis) rokās – viņš uzņēmuma valdē ir vienīgā amatpersona.

Sākot no šī gada 27.augusta līdz 9. septembrim SIA "Kotryna" kopā ar ceļu policijas darbiniekiem Rīgā veiks informatīvu kampaņu pie skolām un bērnudārziem - "Māmiņ, pasargā mani", kuras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta bērnu drošai pārvadāšanai pa autoceļiem. Pie bērnudārziem, skolām un citās vietās, kur ir intensīva satiksme ceļu policijas darbinieki dalīs informatīvus bukletus un informēs vadītājus par īpašajiem bērnu pārvadāšanas noteikumiem un kā izvairīties no nelaimes uz ceļa.

Kā saka Ceļu policijas biroja priekšnieka vietniece Vineta Mistre: " Mūsu mērķis ir panākt, lai drošības jostas, bērnu sēdeklīšus un paliktņus lietotu visi vecāki, tādejādi pasargājot savus bērnus no iespējamās nelaimes. Vienmēr atcerieties, ka bērnu sēdeklīša izmantošana prasa tikai dažus mirkļus, bet šie mirkļi var izglābt Jūsu bērna dzīvību un pasargāt viņu no traumas."

Lai gan par nepiesprādzēšanos, kas prasa dažas sekundes laika, paredzētais sods - brīdinājums vai naudas sods transportlīdzekļu vadītājam 10 latu apmērā, vienmēr atradīsies kāds, kurš šos noteikumus neievēros. Pētījumi citās valstīs rāda, ka bērna vešana autokrēslā ir vienīgā iespēja izvairīties no nopietnām sekām ceļu satiksmes negadījumos.

Lietuvas bērnu preču mazumtirdzniecības uzņēmums «Kotryna Group», kam pieder septiņi veikalu tīkli Baltijas valstīs, šomēnes atklājis savu pirmo «KidZone» bērnu preču veikalu Somijā, vēsta lietišķais laikraksts «Verslo žinios».

«Kotryna Group» vadītājs Laimons Baziļus sacījis, ka jau ir prezentēts elektroniskais katalogs jaunajam tirgum un darbu sāk interneta veikals «Kidzone.fi».

Pērn «Kotryna Group» apgrozījums pieaudzis par 10%. Pēdējo gadu laikā kompānija ir koncentrējusies uz esošo veikalu Baltijas valstīs renovāciju.

Kompānija dibināta 1992.gadā. Kopš 2002.gada tā darbojas Latvijas tirgū, bet kopš 2007.gada - Igaunijas tirgū. «Kotryna Group» veikalu zīmolu vidū ir «Cipollino», «Baby City», «KidZone» un «Toy's Planet".

Pārejas perioda ideju maksimālās PVN likmes piemērošanai presei uz 2009. gadu valdības sēdē vakar tika noraidīta un šis jautājums nu ir Saeimas ziņā. Ja parlaments neko nemainīs, tad jau ar 2009. gadu PVN likme presei pieaugs vairāk nekā 4 reizes.

Tomēr, ja parlaments nākamgad saglabās 10 % PVN likmi, tā būs viena no augstākajām likmēm ES, apdraudot preses biznesa nākotni. Ņemot vērā, ka liela daļa preses izdevumu jau noslēguši ar abonentiem līgumus uz nākamo gadu, presei vēl 2009. gadā tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kura gan pieaugs no pašreizējiem 5 % līdz 10 %.

Saeima par valdībā otrdien apstiprināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kā arī likumprojektiem, kas saistīti ar tās ieviešanu, lems šodien.

PVN nepalielināt

Tomēr nemierā arī ar šo kompromisa variantu ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) biedri. Asociācijas biedri ārkārtas sēdē vakar secināja, ka valdības piedāvātās PVN likmes - ne 10 %, ne 21 % - ir nepieņemamas un preses industriju iznīcinošas.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības Canpol Babies lateksa zīdaiņu knupīšus, jo tajos konstatēta paaugstināta N-nitrozējamo vielu migrācija. Šīs ķīmiskās vielas ir toksiskas un var apdraudēt cilvēku veselību, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Toksiskās vielas konstatētas Canpol Babies lateksa knupīšos 12m+, kas tiek tirgoti iepakojumā pa divi. Informācija uz iepakojuma: ražots Vācijā, svītru kods 5903407231037, Cat no 23/103, CODE 0170614 (partijas kods), derīguma termiņš 2019.06. Knupīšu izplatītājs Latvijā ir SIA KOTRYNA.

PVD aicina patērētājus, kuri ir iegādājušies Canpol Babies lateksa knupīšus laika periodā no 2017. gada jūnija, pārtraukt to lietošanu.

Knupīšu izplatītājs SIA KOTRYNA brīvprātīgi apņēmies izņemt no tirdzniecības visas 2017. gadā saņemto Canpol Babies lateksa zīdaiņu knupīšu partijas ar iepriekš minēto svītru kodu.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Pagājušajā nedēļā izbeigts mazumtirgotāja SIA «Emahool Latvia» maksātnespējas process, liecina Lursoft dati.

Iepriekš uzņēmums bija zināms ar saviem bērnu preču veikaliem Mothercare, kas pēc 2016.gada, kas tika noslēgts ar zaudējumiem, tika pārdoti citam bērnu preču tirgotājam SIA «Kotryna».

Pēdējos gados uzņēmuma apgrozījums pakāpeniski samazinājies – ja 2015.gadā tas bija 1,54 miljoni eiro, tad 2016.gadā saruka līdz 1,42 miljoniem eiro, bet 2017.gadā bija vairs tikai 506,26 tūkstoši eiro. Visus darbības gadus, neskaitot 2017.gadu, kad gūta 794,97 tūkst.EUR peļņa, tirgotājs strādājis ar zaudējumiem.

Balstoties uz VID publiskoto informāciju, š.g. 7.februārī SIA «Emahool Latvia» bija izveidojies 154,26 tūkst.EUR liels nodokļu parāds.

Uzņēmuma maksātnespēja tika pasludināta 2018.gada oktobrī, bet pagājušajā nedēļā izbeigta, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Pretēji Korupcijas novēršanas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājumam Ģenerālprokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret atstādināto Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesi Aiju Orniņu un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka 24.aprīlī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir izbeidzis no KNAB saņemto kriminālprocesu pret vienu privātpersonu un rajona tiesas tiesnesi, jo pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi par noziedzīgā nodarījuma sastāvu personu darbībās.

Kā ziņots, KNAB jau pērn lūdza apsūdzēt Orniņu un Krūmiņu, taču jau toreiz prokuratūra atzina, ka nav pamata lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Toreiz kriminālprocesu nodeva birojam papildus izmeklēšanai, līdz birojs atkal rosināja uzrādīt apsūdzību.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Latvijas Televīzijas vadība ir šokēta par seriāla Neprāta cena veidotāju šodien izplatīto paziņojumu par vienošanos ar TV3 par seriāla turpmāko veidošanu un pārraidīšanu TV3 ēterā.

"Seriāls Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas veidots produkts – ideja un oriģināldarbs, un līdz pat šim brīdim iespēja, ka tā veidošanu varētu pārņemt kāda cita telekompānija, pat nav apspriesta. Šobrīd arī nepieļaujam šādu iespēju, jo paši aktīvi meklējam līdzekļus tā atjaunošanai," paziņojumā presei norādīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī uzsvēra, ka seriāla radošajai komandai nav tiesību vienpersonīgi vienoties par seriāla pāriešanu uz citu televīziju, kas turklāt darīts aizmuguriski, neinformējot Latvijas Televīziju. "Projekta atjaunošanā esam ieguldījuši gan savus finansiālos, gan materiālos resursus, bijām uzsākuši sarunas ar vairākiem iespējamiem sponsoriem, tāpēc šis paziņojums mūs ļoti nepatīkami pārsteidz," sašutumu neslēpa E. Kots. Tikai pāris stundas pirms publicētā paziņojuma šodien LTV darbinieku kopsapulcē seriāla Neprāta cena režisore Inta Gorodecka un projekta vadītāja Baiba Saleniece sarunā ar LTV1 kanāla direktori Baibu Šmiti atzina, ka vēl nav skaidrība par projekta turpmāko nākotni, savukārt jau pēc īsa brīža presei tika publicēts paziņojums par seriāla turpmāku veidošanu TV3. Tas norāda uz apzinātu Latvijas Televīzijas maldināšanu, jo sarunas ar TV3 projekta veidotāji, visticamāk, jau bija veikuši ilgāku laiku iepriekš. Šādā situācijā LTV uzskata, ka seriāla veidotāji un TV3 ir rīkojošies klaji neētiski, norādīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.