Enerģētika

Skaidrību par to, kuriem elektroenerģijas ražotājiem pienākas SEN 5% likme, sola pirmdien

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Ja vēl kāds no komersantiem atbilst šiem nosacījumiem, EM aicina vērsties ministrijā, iesniedzot attiecīgus dokumentus un lūgumu piemērot 5% SEN likmi.

Jau ziņots, ka EM, nosakot SEN likmes, šokējusi elektrības ražotājus. EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%.

Zemnieku saimniecības "Mežacīruļi" saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzīst, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Cīrulis, kura saimniecība izpilda SEN likuma normas, jo pati saražo izejvielas biogāzes stacijai un izmanto elektrības ražošanā pāri palikušo siltumu savās siltumnīcās, cer, ka Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija sniegs Ekonomikas ministrijai informāciju par to, kuriem biogāzes ražotājiem pienākas zemākā 5% nodokļa likme.

Latvijas Atjaunojamo energoresursu federācijas pārstāvis Edgars Vīgants atzīst, ka ministrijas noteiktās SEN likmes ir šokējušas arī viņu. EM viņš saņēmis skaidrojumu, ka ministrija balstījusies uz tās rīcībā esošajiem 2012.gada datiem. Ja kādam ražotājam pienākoties zemāka nodokļa likme, tam trīs dienu laikā esot jāvēršas ministrijā, lai savu viedokli pamatotu.

Vīgants uzskata, ka šādi pārsteigumi nav normāli. Viņaprāt, ja ministrijai nav kādas informācijas, tad bija jāpiemēro zemākā likme un tad jāpierāda, ka konkrētam ražotājam jāmaksā vairāk, nevis otrādi. Pašlaik daudziem varētu būt nepamatoti uzliktas nopietnas finansiālas sankcijas.

Kā ziņots, EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs, informē ministrija.

Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrs publicēts EM mājaslapā.

Nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, pārdot elektroenerģiju saskaņā ar laikposmā no 1998.gada 6.oktobra līdz 2005.gada 7.jūnijam spēkā bijušajiem Enerģētikas likuma nosacījumiem.

Lai veicinātu AER attīstību un plašāku izmantošanu, elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes tiks noteikta augstāka likme (15%), bet AER ražotājiem - zemāka (10%). Lai neradītu būtisku ietekmi siltumenerģijas tarifa pieaugumam centralizētajā siltumapgādē, centralizētam siltumapgādes komersantam saņemtais atbalsts obligātā iepirkuma ietvaros tiek aplikts ar samazināto SEN likmi 5% apmērā.

Kā teikts SEN likuma 5.pantā, nodokļa likmi 5% apmērā piemēro ne tikai tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas saražoto siltumu nodod centralizētajā siltumapgādē, bet arī vairākām citām ražotāju kategorijām, kas, piemēram, biogāzi saražo no pašu radītajām izejvielām - mājlopu mēsliem, zaļās masas, koksnes - un kas savās ražotnēs izmanto elektrības ražošanas procesā radīto siltumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

SEN «klienti» meklē aizstāvību Briselē


Māris Ķirsons
, 04.11.2013

«Latvijas valsts amatpersonas mūsu argumentus ignorē un cenšas pieņemt likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku, radot zaudējumus biznesam,» tā Latvijas koģenerāccijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapmierināti ar valdības vēlmi aplikt ienākumus no elektrības pārdošanas ar nodokli, uzņēmēji vērsušies Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Vēstuli ar šādu ierosinājumu nosūtījusi Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācija, kurā apvienojušies elektroenerģijas ražotāji, kas šogad saražos aptuveni 190 000 MWh elektroenerģijas, kas ir trešā daļa no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, neskaitot a/s Latvenergo un citu lielo koģenerācijas staciju izstrādi.

Neredz citu iespēju

«Latvijā valsts amatpersonas mūs nedzird, mūsu argumentus ignorē, cenšoties pieņemt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, kas darbosies ar atpakaļejošu spēku un radīs zaudējumus šajā biznesā strādājošajiem,» tā uz jautājumu, vai citas iespējas, kā cīnīties pret SEN ieviešanu, vairs nav, atbild Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņš atgādina, ka viens no nosacījumiem, lai Latvijā ieviestu SEN bija vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, taču neesot ziņu, ka tāda būtu saņemta. «Tāda dīvaina politika – kad vajag kaut ko ātri pieņemt, tad kā arguments skan, ka tā ir ES prasība un Latvijā neko te vairs nevar izdarīt, taču SEN gadījumā nezin kādēļ Latvija ES atļauju negaida un cenšas steidzīgi ieviest jaunu diskriminējošu nodokli, jo samazināt iepirkuma tarifu jau strādājošajām stacijām neriskē,» sašutis ir J. Timma. Pēc asociācijas vadītāja domām SEN ir izdomāts kā instruments, lai koģenerācijas stacijām atņemtu naudu, un tas ir kā sods, kaut arī nodoklis būtībā nevar būt soda instruments. Jāatgādina, ka savulaik Windau lietā Latvijai par lēmumu pārtraukt iepriekš solīto atbalstu – elektroenerģiju iepirkt par dubulto tarifu – nācās ne tikai samaksāt Zviedrijas Nykomb Synergetics Technology Holding AB 1,6 milj. Ls kompensāciju, bet arī par solīto dubulto tarifu elektrību iepirkt līdz 2007. gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

SEN nodoklis rada haosu

Sandra Dieziņa, Inguna Ukenābele, Māris Ķirsons, 06.12.2013

A/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Domnieks ir neizpratnē: «Mums nav skaidrības, kāda SEN likme tiks piemērota no 1. janvāra. Nodokļa ieviešana ir negodīgs solis, jo spēles noteikumi tika mainīti pēkšņi.»

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par samazināto subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi ražotājiem var nākties smagi cīnīties

Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Veidos Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu; finansēšanai ieviesīs subsidētās enerģijas nodokli

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ūdens liešana enerģētikas jautājumos pārsniegusi robežas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāstot vienu un darot citu, nav iespējams veidot ne pagalam enerģētikas, ne ekonomikas ilgtspējīgu politiku. Subsidētās enerģijas jautājumos politiķi ir sapinušies pilnībā.

Pašlaik Latvijas iedzīvotāju prātus jau ir sajaukusi visai pretrunīgā elektrības un gāzes tirgus liberalizācija. Pareizāk sakot, pretrunīga ir nevis pati liberalizācija, pakāpeniska starpsavienojumu izbūve ar citām valstīm un iekļaušanās vienotā Eiropas tirgū, bet gan tas, kā tas tika pasniegts Latvijas patērētājiem. Proti, patērētājiem tika stāstīts, ka līdz ar tirgu energomaksājumi patērētājiem saruks. Taču faktiski maksājumi patērētājiem turpina tikai pieaugt, un patiesos šī pieauguma iemeslus neviens politiķis tā arī līdz šim nav jēdzīgi izskaidrojis. Otrs līdzīgi manipulētas informācijas piemērs ir šogad ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Patērētāji ir tik daudz biedēti ar ļauno zaļo enerģiju un enerģijas obligātā iepirkuma (OIK) komponenti, ka tās saīsinājumu OIK atpazīst jau teju katrs Latvijas bērns. Un atkal – cilvēkiem tika stāstīts, ka ieviešot SEN, kas 5 – 15% apmērā gulsies uz subsidētās elektrības ražotājiem, tiks apturēts briesmīgais OIK pieaugums un patērētājiem būs labāk, lasi, lētāk dzīvot un strādāt. Lai izrādītu labvēlību zaļajai enerģijai, šīm stacijām tika solīta mazākā - 5% SEN likme, kamēr fosilo energoresursu izmantotājiem nodoklis būšot lielāks. Taču patiesībā tieši OIK jautājuma priekšā likumdevēji un likumlēmēji kapitulēja, visu pilnīgi saputrojot un reālu izmaksu samazinājuma labā nepakustinot ne pirkstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācijai būs pieejami 53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Saeimas juristu un EM diskusijām jaunais subsidētās enerģijas nodoklis tomēr turpina ceļu uz apstiprināšanu.

Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs pauda nopietnu kritiku par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, ministrijai tomēr ir izdevies vienoties ar biroju un likums tiks virzīts nākamajam lasījumam Saeimā.

Toties, ņemot vērā EM iebildumus, atkārtotai izskatīšanai valdībā nosūtītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās jaunās dabas resursu nodokļa likmes mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru apstiprināšanas gadījumā mazie HES nākamgad tiktu aplikti pat ar 20% jaunu nodokļu nastu.

Iepriekš Saeimas juridiskais birojs attiecās sniegt vērtējumu par SEN likuma atbilstību Satversmei, jo, pēc biroja viedokļa, likumprojekta autoru sagatavotā anotācija un sniegtie paskaidrojumi viesa bažas, ka likums virzīts, nepārliecinoties par tiesiskajām un juridiskajām sekām. Biroja bažas viesa fakts, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Biogāzes ražotājiem subsidēto enerģijas nodokli nosaka divreiz lielāku nekā solīts

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerns 2013. gadā nopelnījis 46 miljonus eiro, kas ir par 9% mazāk nekā 2012. gadā, savukārt ieņēmumi sasnieguši 1,1 miljardu eiro, liecina koncerna publicētais revidētais 2013. gada pārskats.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, rezultātus pozitīvi ietekmēja obligātā iepirkuma komponentes ieņēmumu pieaugums, kā arī saskaņotu obligātā iepirkuma ieņēmumu un izmaksu atzīšana, savukārt negatīvi – negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā (EUR 44 miljoni), mazāka ūdens pietece Daugavas HES, augstākas elektroenerģijas iepirkuma izmaksas, kā arī elektroenerģijas patēriņa samazinājums rūpniecības sektorā Latvijā.

Peļņu negatīvi ietekmējuši 2013. gadā izveidotie vienreizēji uzkrājumi Rīgas termoelektrostaciju aktīvu vērtības samazinājumam 18 miljonu eiro apmērā. Uzkrājumu izveides nepieciešamību nosaka no 2014. gada 1. janvāra ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kas par 15 % samazina obligātā iepirkuma ietvaros saņemto atbalsta apmēru par Rīgas termoelektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Subsidētās elektrības nodoklis ievainos daudzus

Līva Melbārzde, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašā nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos subsidētās elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem, kaitēs cūkkopjiem .

Tādas ir iespējamās sekas valdības paustajam atbal­stam Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajai likumprojektu paketei tā saucamās subsidētās enerģijas (SEN) izmaksu pieauguma ierobežošanai. Tajā paredz, ka no nākamā gada 1. aprīļa sāks darboties mehānisms, kas Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu. EM piedāvā elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāku likmi (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem – zemāku (10%).

Mārupes siltumnīcu vadītājs Jānis Bērziņš DB atzina, ka nodoklis var draudēt ar vairākām bīstamībām. Lai gan šis nodoklis tiks ieviests uz četriem gadiem, ražotājus tas neglābs. Uzņēmumiem nāksies savilkt jostas, jo pietrūks naudas jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kas īpaši svarīgi dārzkopības uzņēmumiem. Agrofirmas Tērvete padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks jau izteicās, ka, ieviešot jauno nodokli, uzņēmumam pieaugs nodokļu slogs un var nākties strādāt ar zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeimas juridiskais birojs apstrīd iecerēto subsidētās elektroenerģijas nodokli

Gunārs Valdmanis, 31.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) steigā virzītais Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likums un plānotie grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuru palīdzību EM no nākamā gada ir iecerējusi ierobežot dāsno subsīdiju apjomu atbalstāmajām elektroenerģijas ražotnēm, ir saņēmuši «sarkano gaismu» no Saeimas Juridiskā birojam, kurš attiecies sniegt vērtējumu par tā atbildību Satversmei.

Db.lv rīcībā nonākušā Saeimas Juridiskā biroja atzinumā ir norādīts, ka vairākas no grozījumā paredzētajām normām EM ir virzījusi sasteigti, nepārliecinoties par to tiesiskajām un juridiskajām sekām - piemēram, pievērsta uzmanība faktam, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Otrkārt, Saeimas Juridiskais birojs paudis arī viedokli, ka attiecībā uz mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuras no nākamā gada tiek aplikti arī ar dabas resursu nodokli, likumprojekta autori nav novērtējuši, kāda būs abu divu nodokļu ietekme uz nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ievērojami sadārdzināsies Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs

Žanete Hāka, 21.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi SIA Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifus, informē SPRK.

Komersants siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, līdz ar to saražotās siltumenerģijas tarifs ir noteikts tabulas veidā dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam no 128,06 līdz 498,01 EUR/tūkst.nm3. Apstiprinātais tarifs nav siltumenerģijas gala tarifs iedzīvotājiem – tas ir tarifs, par kuru SIA Bauskas siltums no šī gada 1. oktobra varēs iepirkt siltumenerģiju no SIA Windau. Tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pie esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas 284,57 EUR/tūkst.nm3, apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir 29,53 EUR/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainīsies arī koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs atbilstoši Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas noteikti tabulas veidā. Salīdzinot ar līdz šim piemēroto tarifu, jaunais siltumenerģijas tarifs pie esošās dabasgāzes cenas ir par 12,81 EUR/MWh lielāks, tomēr tas aizvien ir mazāk nekā izmaksātu siltumenerģijas ražošana katlumājā bez vienlaicīgas elektroenerģijas ražošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija, nesadzirdot uzņēmēju iebildumus, atrod papildu līdzekļus teju vai 100 milj. eiro apmērā.

Tas panākts, piedāvājot atteikties no atvieglojumiem, ieviešot jaunus un palielinot esošos nodokļus.

Skarbi valdību veidojošo politiķu un pašas valdības lemto un skatīto vērtē uzņēmēji. Šāda rīcība tiek uztverta kā necieņa pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas Latviju tikai padarīs vēl mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Biznesa viedoklis par to, kur un kā ņemt valsts makā papildu naudu, gan atšķiras, jo daļa uzskata, ka to var iegūt, palielinot azartspēļu un alkohola nodokļa likmes, kā arī apkarojot ēnu ekonomiku.

«Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» tā P. Krīgers. Sociālie partneri norāda, ka nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Šāda ekonomikas attīstība radīs sekas, ka, mazinoties nodokļus maksājošo darba vietu skaitam, pasliktināsies arī nākotnes pensionāru izredzes un esošo pensiju potenciālais pieaugums. Sociālie partneri uzskata, ka valdībai jātur dotie solījumi un jāpārvirza nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zariņš piedāvā risinājumu OIK afēras likvidācijai

Armanda Vilcāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, iespējams, ir spiests cīnīties ar savu politisko priekšgājēju bezatbildību un nekompetenci enerģētikas nozarē septiņu gadu garumā, par ko viņiem varētu draudēt pat kriminālatbildība, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas valdība steidz pieņemt kārtējos Ministru kabineta noteikumu grozījumus atjaunojamās enerģijas (AER) jomā, kurus nozare vērtē sev par sliktu. Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 «Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un Nr.262 «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus un cenu noteikšanas kārtību» grozījumu mērķis ir ierobežot tā saucamos AER nozares pārsubsidācijas riskus. «Dīvaini ir tas, ka ekonomikas ministrs pārsubsidācijas mehānismu skata kā instrumentu elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanai. Tad jau sanāk, ka tas ir tāds pats budžeta lāpīšanas instruments kā subsidētās enerģijas nodoklis (SEN) un ir tikai kārtējais veids, kā iegriezt AER nozarei. Tikai tādā gadījumā ministrijai jāapzinās iespējamie tiesvedību riski,» DB saka Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Jānis Irbe. «No 2011. gada Ministru kabinets ir īstenojis reformas, kas ir vērstas uz atbalsta sniegšanas pārtraukšanu un iepriekš izsniegtā atbalsta samazināšanu atjaunojamās enerģijas jomai. Noteikts moratorijs jaunam atbalstam līdz 2020. gada 1. janvārim. Ierobežots atbalsta termiņš. Noteikti papildu administratīvie šķēršļi. Noteikti jauni nodokļi elektroenerģijas ražotājiem. Notikusi elektroenerģijas iepirkuma cenas ierobežošana. Un pašlaik valdībā tiek virzīta iekšējās peļņas normas (IRR ) noteikšanas iniciatīva, kas paredz samazināt atbalsta apmēru vai termiņu un tajā pašā laikā netieši stimulē esošo staciju turpmāku neefektīvu darbību,» saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Nacionālā attīstības plāna virsmērķis ir «ekonomikas izrāviens», tomēr realitātē novērojama stabila stagnācija, jo ne 2014. gada valsts budžeta priekšlikumi, ne kas cits neliecina par straujāku izaugsmi tuvākajos gados, vērtējot 2013. gadu, atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka 2013. gadā Latvija jau trešo gadu pēc kārtas var lepoties ar straujāko iekšzemes kopprodukta pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), taču kopējais labklājības līmenis mūsu valstī ir ceturtais zemākais ES. «Savukārt, raugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, mūsu pozīcijas starptautiskajos reitingos ir vājākās pat Baltijas mērogā,» uzsvēra J. Endziņš.

Vērtējot 2013. gadu, LTRK vadītājs atzīst, ka Latvija ir nonākusi «demogrāfiskā bedrē», jo dabiskais iedzīvotāju pieaugums vēl aizvien ir ar mīnusa zīmi, bet emigrācija, arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju plūsma uz ārvalstīm, nav apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar jaunu nodokli tiks «slīcināti» biogāzes ražotāji

Sandra Dieziņa, 06.09.2013

A/s Agrofirma Tērvete kopējās investīcijas biogāzes ražošanā sasniegs 4,5 miljonus latu. Plānotais subsidētās energijas nodoklis samazinās uzņēmuma rentablitāti un var draudēt ar zaudējumiem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glābjot elektrības lietotājus no cenu kāpuma, ar jaunu nodokli tiks slīcināti biogāzes ražotāji. Atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu redz kā vienīgo juridiski korekto risinājumu, kā pietiekami ātrā veidā apturēt Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu no 2014. gada.

Vēsturiski izveidotā dāsnā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma radīja riskus būtiskam OIK pieaugumam – no 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) 2013.gadā līdz pat 2,20 sant./kWh 2016. gadā. Lai panāktu, ka OIK komponentes izmaksas jau nākamgad nepalielinās virs esošā 1,89 sant./kWh līmeņa, EM piedāvā izveidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura kompensēs patērētājiem OIK pieaugumumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Bērziņš: Bez sadarbības ar Krieviju mums sava saimniekošana ir jāpārtrauc principā

Līva Melbārzde, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Komentāri

Pievienot komentāru