Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Šodien Koalīcijas padomes sēdē nolemts atlikt jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju skatīšanu valdībā. Jautājuma izskatīšana atlikta pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ierosinājuma.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.

Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.

EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Valdību veidojošā koalīcija, nesadzirdot uzņēmēju iebildumus, atrod papildu līdzekļus teju vai 100 milj. eiro apmērā.

Tas panākts, piedāvājot atteikties no atvieglojumiem, ieviešot jaunus un palielinot esošos nodokļus.

Skarbi valdību veidojošo politiķu un pašas valdības lemto un skatīto vērtē uzņēmēji. Šāda rīcība tiek uztverta kā necieņa pret iepriekš dotajiem solījumiem par prognozējamu nodokļu politiku, kas Latviju tikai padarīs vēl mazāk pievilcīgu potenciālo investoru acīs. Biznesa viedoklis par to, kur un kā ņemt valsts makā papildu naudu, gan atšķiras, jo daļa uzskata, ka to var iegūt, palielinot azartspēļu un alkohola nodokļa likmes, kā arī apkarojot ēnu ekonomiku.

«Šobrīd mēs redzam, ka valdība netur divus ļoti būtiskus solījumus ar nozīmīgu ietekmi uz legālā sektora uzņēmumu konkurētspēju, - tie ir darba nodokļi un plānotais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums. Acīmredzot valdība pilnībā neizprot riskus, kādus līdz ar to rada ekonomikai kopumā,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Savukārt LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka ar valdību un Finanšu ministriju apspriežot nākamā gada budžetu, redzam, ka piedāvātās izmaiņas nodokļu sistēmā bremzēs reālu darba samaksas un valsts ieņēmumu pieaugumu. «Šķiet, valdība ir aizmirsusi, ka arī tā ir darba devējs ļoti daudziem darbiniekiem. Mēs gaidījām jau pieņemto lēmumu īstenošanu darbaspēka nodokļu samazināšanā, taču tā vietā valdība vēlas atņemt ienākumus labāk atalgotajiem darbiniekiem, bet principiāli neskar kapitālu, tādējādi stiprinot jau tā augstās ēnu ekonomikas potenciālu,» tā P. Krīgers. Sociālie partneri norāda, ka nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Šāda ekonomikas attīstība radīs sekas, ka, mazinoties nodokļus maksājošo darba vietu skaitam, pasliktināsies arī nākotnes pensionāru izredzes un esošo pensiju potenciālais pieaugums. Sociālie partneri uzskata, ka valdībai jātur dotie solījumi un jāpārvirza nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu.

Pēc Saeimas juristu un EM diskusijām jaunais subsidētās enerģijas nodoklis tomēr turpina ceļu uz apstiprināšanu.

Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs pauda nopietnu kritiku par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, ministrijai tomēr ir izdevies vienoties ar biroju un likums tiks virzīts nākamajam lasījumam Saeimā.

Toties, ņemot vērā EM iebildumus, atkārtotai izskatīšanai valdībā nosūtītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās jaunās dabas resursu nodokļa likmes mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru apstiprināšanas gadījumā mazie HES nākamgad tiktu aplikti pat ar 20% jaunu nodokļu nastu.

Iepriekš Saeimas juridiskais birojs attiecās sniegt vērtējumu par SEN likuma atbilstību Satversmei, jo, pēc biroja viedokļa, likumprojekta autoru sagatavotā anotācija un sniegtie paskaidrojumi viesa bažas, ka likums virzīts, nepārliecinoties par tiesiskajām un juridiskajām sekām. Biroja bažas viesa fakts, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Kopš 2004. gada visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir audzis atjaunojamās enerģijas patēriņš, liecina Eurostat dati.

Lielākais patēriņa pieaugums laika posmā no 2004. gada līdz 2012. gadam bija Zviedrijā – no 38,7% līdz 51%, Dānijā – no 14,5% līdz 26% un Austrijā – no 22,7% līdz 32,1%.

Lielākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars 2012. gadā bija Zviedrijā – 51%, Latvijā – 35,8% un Somijā – 34,3%.

Savukārt vismazākais īpatsvars bija Maltā, Luksemburgā un Lielbritānijā – zem 5%.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka normatīvo aktu pretrunu dēļ Latvijā samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai.

Stāstot vienu un darot citu, nav iespējams veidot ne pagalam enerģētikas, ne ekonomikas ilgtspējīgu politiku. Subsidētās enerģijas jautājumos politiķi ir sapinušies pilnībā.

Pašlaik Latvijas iedzīvotāju prātus jau ir sajaukusi visai pretrunīgā elektrības un gāzes tirgus liberalizācija. Pareizāk sakot, pretrunīga ir nevis pati liberalizācija, pakāpeniska starpsavienojumu izbūve ar citām valstīm un iekļaušanās vienotā Eiropas tirgū, bet gan tas, kā tas tika pasniegts Latvijas patērētājiem. Proti, patērētājiem tika stāstīts, ka līdz ar tirgu energomaksājumi patērētājiem saruks. Taču faktiski maksājumi patērētājiem turpina tikai pieaugt, un patiesos šī pieauguma iemeslus neviens politiķis tā arī līdz šim nav jēdzīgi izskaidrojis. Otrs līdzīgi manipulētas informācijas piemērs ir šogad ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Patērētāji ir tik daudz biedēti ar ļauno zaļo enerģiju un enerģijas obligātā iepirkuma (OIK) komponenti, ka tās saīsinājumu OIK atpazīst jau teju katrs Latvijas bērns. Un atkal – cilvēkiem tika stāstīts, ka ieviešot SEN, kas 5 – 15% apmērā gulsies uz subsidētās elektrības ražotājiem, tiks apturēts briesmīgais OIK pieaugums un patērētājiem būs labāk, lasi, lētāk dzīvot un strādāt. Lai izrādītu labvēlību zaļajai enerģijai, šīm stacijām tika solīta mazākā - 5% SEN likme, kamēr fosilo energoresursu izmantotājiem nodoklis būšot lielāks. Taču patiesībā tieši OIK jautājuma priekšā likumdevēji un likumlēmēji kapitulēja, visu pilnīgi saputrojot un reālu izmaksu samazinājuma labā nepakustinot ne pirkstu.

Ja Latvijas iedzīvotājiem šodien būtu brīvie līdzekļi 1000 latu apmērā, 68% par tiem iegādātos kādu sen kārotu pirkumu, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2009.gadā, kad naudu sen kārotu lietu iegādei būtu tērējuši tikai 36% iedzīvotāju. Nemainīgi starp populārākajiem brīvo līdzekļu izlietojuma mērķiem gan šogad, gan pirms četriem gadiem ir parādu atdošana, ko darītu 36% un esošo uzkrājumu veidu papildināšana – šādu atbildi snieguši 16%.

14% aptaujāto ieguldītu summu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu pakalpojumiem, bet 13% naudu iztērētu ikdienas tēriņiem.

Aptaujas dati rāda, ka šogad salīdzinājumā ar 2009.gadu ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas visu vai daļu no brīvajiem līdzekļiem labprāt kādam uzdāvinātu – ziedotu labdarībai vai palīdzētu radiniekam – tādu cilvēku skaits pieaudzis par 7 procentpunktiem līdz 10%.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Pēdējās nedēļas laikā Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi informāciju par 26 komersantu atbilstību 5% subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmes piemērošanas kritērijiem.

Līdz ar to samazinātā SEN likme 5% apmērā patlaban tiek piemērota 74 komersantiem un attiecīgi to 104 koģenerācijas stacijām, informē EM.

EM aicina arī turpmāk tos komersantus, kuru elektrostacijas atbilst Subsidētās elektroenerģijas likuma 5.panta trešajai daļai, proti, ražo elektroenerģiju augstas efektivitātes koģenerācijas stacijā ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4MW vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70 procentus no koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā pārdod kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licencēts siltumapgādes pārvades vai sadales komersants vai nodod citam regulatora licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus, vērsties EM ar apliecinājumu par faktiskās situācijas atbilstību iepriekš minētajam, pievienojot šāda fakta apliecinošus dokumentus, un lūgumu piemērot un iekļaut reģistrā informāciju par 5% piemērojamo nodokļa likmi.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

AS Latvenergo ikgadējās dividendes tiks novirzītas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) pieauguma ierobežošanai, šodien lēma valdība.

Latvenergo dividendes tiks novirzītas valsts budžeta programmai Elektroenerģijas lietotāju atbalsts. 2016.gadā tam vajadzīgi 23 665 609 eiro, 2017.gadā - 48 009 955 eiro, bet 2018.gadā - 60 352 620 eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka elektroenerģijas izmaksas ir svarīgas gan uzņēmumu konkurētspējas, gan mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanai. Līdz ar to ir svarīgi sabalansēt dažādas komponentes, kā, piemēram, OIK, subsidētās enerģijas nodokli (SEN) un lietotāja maksājumus par elektroenerģijas nodokli.

Valdība šodien atbalstīja EM priekšlikumu, kas paredz, ka valsts budžeta apakšprogrammā Elektroenerģijas lietotāju atbalsts tiek iekļauti līdzekļi no Latvenergo dividendēm, kā arī līdzekļi no SEN ieņēmumiem, kas 2016.gadā plānoti 33 876 000 eiro apmērā.

Ekonomikas ministrijas (EM) steigā virzītais Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likums un plānotie grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuru palīdzību EM no nākamā gada ir iecerējusi ierobežot dāsno subsīdiju apjomu atbalstāmajām elektroenerģijas ražotnēm, ir saņēmuši «sarkano gaismu» no Saeimas Juridiskā birojam, kurš attiecies sniegt vērtējumu par tā atbildību Satversmei.

Db.lv rīcībā nonākušā Saeimas Juridiskā biroja atzinumā ir norādīts, ka vairākas no grozījumā paredzētajām normām EM ir virzījusi sasteigti, nepārliecinoties par to tiesiskajām un juridiskajām sekām - piemēram, pievērsta uzmanība faktam, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Otrkārt, Saeimas Juridiskais birojs paudis arī viedokli, ka attiecībā uz mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuras no nākamā gada tiek aplikti arī ar dabas resursu nodokli, likumprojekta autori nav novērtējuši, kāda būs abu divu nodokļu ietekme uz nozares uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrija tomēr vienojas ar Saeimas juridisko biroju par SEN likumu, bet strīdīgo mazo HES dabas resursu nodokli nosūta atpakaļ valdībai.

Ekonomikas ministrijai (EM) tomēr ir izdevies vienoties ar Saeimas Juridisko biroju par sabiedrībā pretrunīgi vērtētā Subsidētās elektroenerģijas (SEN) nodokļa likumprojektu. Kā db.lv norādīja ekonomikas ministra Daniela Pavļuta pārstāve Daiga Grūbe, biroja iebildumi, kuri šobrīd jau ir noņemti, attiecās uz likuma projektu un anotāciju, kas Saeimai tika iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā, tomēr šobrīd birojs jau ir saņēmis visus nepieciešamos paskaidrojumus un precizējumus no ministrijas, tāpēc iepriekš paustie biroja aizrādījumi šobrīd arī vairs nav aktuāli.

D.Pavļuta pārstāve gan atzina, ka šobrīd EM nevēlas publiski atklāt, ar kādiem argumentiem tai ir izdevies pārliecināt Saeimas juristus par to, ka Latvija, apstiprinot jauno SEN nodokli, neiekulsies dārgās tiesas prāvās. «Šos argumentus nevaram plaši izklāstīt tā vienkāršā iemesla dēļ, lai mūsu argumentāciju iespējamie oponenti tiesas prāvās nevarētu izmantot savās interesēs,» paskaidroja D.Grūbe.

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu 

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.

Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.

Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ieviešot Latvijā subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), politiķi izrādīja rūpes par lauksaimniekiem, kuri bija nobažījušies, ka, maksājot SEN 10% vai 15% apmērā, viņiem nekam citam naudas varētu arī nepietikt.

Proti, tika nolemts, ka minētās nozares pārstāvjiem attiecīgā nodokļa veidā būs jāmaksā vien 5%, taču šī pretimnākšana vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Te jāatceras slavenais latviešu teiciens, kas vēsta, ka solīts makā nekrīt.

Redz, enerģētikas sfēra, kā zināms, ir Daniela Pavļuta vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautībā, savukārt, tā kā rūpes šajā gadījumā tika izrādītas par lauksaimniekiem, attiecības ar EK svinīgi apņēmās sakārtot Zemkopības ministrija (ZM), kuru joprojām kūrē Laimdota Straujuma. Un dalīta atbildība ir bezatbildība! Pašreiz ZM ir pārliecināta, ka ar attiecīgo lūgumu EK jāvēršas EM, kā jau atbildīgajai ministrijai, savukārt EM ne mirkli nešaubās, ka tas jādara ZM, kas ir par atbildīga par lauksaimniecību. Rodas iespaids, ka Straujumai un Pavļutam sazvanīties savā starpā un izrunāt, kurš par ko tad īsti ir atbildīgs, nekādi neizdodas, tāpēc minētais jautājums palicis, kā mēdz teikt, karājoties gaisā. Problēma gan ir apstāklī, ka SEN Latvijā tiek ieviests jau no nākamā gada 1. janvārā, tātad faktiski tūlīt, bet EK par mūsu valsts lauksaimnieku likstām šajā jomā pat nenojauš. Lūk, šeit savukārt sākas stāsts par to, kāpēc Latvijai ar savu interešu aizstāvību Eiropā diez ko nevedas. Nevar izslēgt iespēju, ka atbildīgās EK amatpersonas ļoti labi izprot mazo valstu lauksaimnieku situāciju, un ir gatavas viņiem palīdzēt. Tāpat nav izslēgts, ka šīm amatpersonām ir pilnīgi vienalga, kādas nodokļu atlaides katra konkrētā ES dalībvalsts savā iekšējā tirgū vēlas ieviest, un viņu attieksme ir visnotaļ formāla. Respektīvi, ja juridiski pareizi noformēts dokuments tiek iesniegts, tas tiek akceptēts, īpaši neuzdodot liekus jautājumus.