Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Vadošie pasaules akciju tirgus indeksi šodien pirmo reizi pēdējo astoņu tirdzniecības sesiju laikā piedzīvoja vērtības kritumu.

Tā, piemēram, Eiropas Dow Jones Stoxx 600 šodien samazinājās par 1.15 %, Londonas FTSE 100 saruka par 0.7 % un Japānas Nikkei 225 – par 2.32 %.

Akciju tirgus indeksi šodien slīdēja zemākos līmeņos, skaļākām kļūstot spekulācijām, ka pēdējā laika akciju tirgus izaugsme ir aizsteigusies tālu priekšā reālajiem kompāniju ieņēmumiem un ekonomikas stāvoklim, kas vēl nebūt tik rožains nav. Tas, ko mēs redzam pašreiz, ir «ekstrēmos» līmeņos esoša nervozitāte, ir investori, kas domā, ka rudenī varētu būt vērojams vēl viens akciju tirgu sabrukums, raksta Bloomberg.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Šodien vispārējais optimisms tirgos atbalsojās arī Eiropā, kur tās akciju tirgus indeksi sasniedza pēdējo divu mēnešu augstākās atzīmes, raksta Reuters.

Eiropas akciju tirgu uz augšu bīdīja banku sektora akciju plusi, kas radās pēc tam, kad ASV banka Goldman Sachs paziņoja, ka šogad pirmo ceturksni strādājusi ar peļņu.

Valdot šādam fonam, Eiropas FTSEurofirst 300 indekss šodien sasniedza divu mēnešu augstāko atzīmi, pakāpjoties līdz 795.95 punktiem. Darba dienai ejot uz beigām, gan indeksi atkal slīdēja zemākos līmeņos, tā kā ASV kompāniju finanšu atskaišu sezona ir tikai sākusies un pastāv vēl liela neskaidrība un bailes par to, ka tie nebūs tik spīdoši kā Goldman Sachs pirmā ceturkšņa rezultāti.

Eiropas finanšu iestāžu BNP Paribas, Banco Santander, Credit Suisse, Deutsche Bank, HSBC, UBS un UniCredit akciju cenas šodien palēcās 3.7–15.4 % robežās. Ievērojami palielinājās arī Barclays akcijas cena – par 12.5 %.

Ilgāku termiņu latu likmes joprojām turas augstos līmeņos – trīs mēnešu RIGIBOR sasniedzis 11.56 %, sešu mēnešu RIGIBOR pieaudzis līdz 12.5 %, bet 12 mēnešu RIGIBOR jau ir 13.1 %

Latu naudas tirgū pēdējās nedēļās nav lielu izmaiņu, norāda Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Viena no nelielām izmaiņām pagaidām ir pagājušajā nedēļā piedzīvotās Latvijas Bankas (LB) intervences valūtu tirgū, kas pieejamo latu daudzumu šogad pirmo reizi samazināja par 28.4 miljoniem latu. Pagaidām tas ir sīkums, salīdzinot ar to, ka obligāto rezervju norma pirmajās septiņās rezervju perioda dienās ir pārpildīta par 288 miljoniem latu.

Tomēr eiro cena pagaidām no koridora griestiem nedomā atkāpties, kas liek domāt, ka šo 288 miljonu pārsvaru var sadeldēt dažās nedēļās, un tieši tādēļ lata procentu likmes, īpaši garākiem termiņiem, nekrīt zemāk, skaidro eksperts.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Šodien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība samazinājās līdz 0,886% (vakar 0,888%).

Tādējādi minētā likme pakāpeniski dodas zemākos līmeņos jau kopš šā gada 6. augusta, kad trīs mēnešu Euribor bija sasniedzis 0,905% atzīmi (gada augstākais trīs mēnešu Euribor likmes līmenis).

Zemākos līmeņos šodien slīdēja arī garāka termiņa Euribor likmes. Tā sešu mēnešu un gada termiņa Euribor likmju vērtība saruka līdz attiecīgi 1,137% un 1,414%.

Likmju samazinājumu vēcinājušas tirgus dalībnieku vidū izplatījušās prognozes, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) naudas tirgos turpinās ieplūdināt neierobežotus finansējuma apjomus vēl līdz šā gada beigām. Šādi signāli no ECB tiek sagaidīti jau šo ceturtdien, kad notiks septembra Eiropas vadošo baņķieru sanāksme.

Latvijā populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes Euribor vērtība šodien otro dienu pēc kārtas slīdēja zemākos līmeņos un saruka līdz 1,079% (vakar 1,084%). Jāpiebilst, ka minētā termiņa Euribor likme vakar saruka pirmo reizi 30 dienu laikā.

Euribor likmes zemākos līmeņos dodas pēc pagājušās nedēļas beigās notikušās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes. Tai sekojošajā preses konferencē bankas vadītājs inflācijas draudus reģionā apzīmēja kā īslaicīgu parādību, kas savukārt pieklusināja spekulācijas, ka ECB varētu pasteigties ar eiro bāzes likmes palielināšanu no rekordzemā 1% līmeņa. Jāpiebilst, ka janvārī eirozonā gada inflācija sasniedza 2,4%, kas ir virs ECB vēlamā līmeņa – 2%.

Šodien sešu un 12 mēnešu Euribor likmes saruka līdz attiecīgi 1,336% (vakar 1,339%) un 1,683% (1,684%).

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Šodien Baltijas biržu raksturojošie indeksi līdz ar vairums Eiropas akciju tirgus indeksiem slīdēja zemākos līmeņos.

Visvairāk – 1.28 % - samazinājās pašmāju – Rīgas biržas raksturojošais OMXR indekss. Tikmēr Tallinas un Viļņas biržu raksturojošie indeksi saruka par attiecīgi 0.8 % un 0.78 %.

Baltijā kopumā visapjomīgākā tirdzniecība (apgrozījums sasniedza 2.16 milj. EUR) bija ar TEO LT akcijām, kuras cena gan palika nemanīga – 0.55 EUR.

Tikmēr Rīgas biržā iespaidīgu cenas lēcienu demosntrēja Ventspils naftas akcija, kuras vērtība palielinājās par 14.68 % līdz 1.25 Ls.

Db.lv jau ziņoja, ka Ventspils naftas akcionāru sapulcē, kas notiks šā gada 15. oktobrī, paredzēts lemt arī par dividenžu izmaksu.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Akciju tirgiem zemākos līmeņos šodien liek braukt bailes par cūku gripu un finanšu sektora veselību.

«Runas par to, ka Citibank un Bank of America pēc stresa testa rezultātiem varētu vajadzēt palielināt kapitālu atkal izsauca bažas par finanšu sektora veselību. Papildus spiedienu uz finanšu tirgu izdarīja Pasaules Veselības organizācijas lēmums par cūku gripas trauksmes paaugstināšana uz 4 līmeni,» tā Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Valdot šādam fonam, šodien zemākos līmeņos devās arī vadošo pasaules akciju tirgus indeksi.

Eiropas DJ Stoxx 600 un Londonas FTSE 100 index šodien zaudēja 2 % vērtības, Japānas Nikkei 225 tikmēr zaudēja 2.7 %.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Šodien kārtējo reizi visi Baltijas biržu raksturojošie indeksi devās zemākos līmeņos. Rīgas OMXR šodien tirdzniecības sesijas rezultātā saruka par 0.39 %. Tallinas un Viļņas biržu indeksi samazinājās attiecīgi par 1.51 % un 2.53 %.

Rīgas biržā šodien lielākais apgrozījums bija ar Grindeka akcijām (3.6 tūkst. Ls). Uzņēmuma akcijas cena tirdzniecības rezultātā saruka par 2.34 %. Ievērojamu cenas kritienu šodien piedzīvoja SAF Tehnikas akcija, kura noslīdēja zemāk par 8.33 %.

Lielākais apgrozījums Baltijas biržās kopumā šodien bija ar TEO LT akcijām, kuras 127 darījumos tika tirgotas 186.1 tūkst. Ls apjomā, akcijas cenai gan paliekot nemainīgai – 0.36 EUR.

Kopumā šonedēļ lielāko indeksa kritumu piedzīvoja Viļņas birža, kuras OMXV saruka par veseliem 8.76 %. Tallinas un Rīgas biržu indeksi šīs nedēļas laikā saruka par attiecīgi 5.3 % un 0.8 %.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Naftas cenas līdz ar vadošo pasaules akciju tirgus indeksu kritumu un dolāra vērtības pieaugumu šodien atslīdēja nedaudz zemākos līmeņos.

Eiropas akciju tirgos noskaņojumu pasliktināja Šveices lielākās bankas UBS paziņojums par lielākiem trešā ceturkšņa zaudējumiem un neskaidrības ap Lielbritānijas banku sektora veselību (šodien Anglijas valdība atvēlēja Royal Bank of Scotland un Lloyds Banking Group glābšanai papildu 51 miljardu ASV dolāru).

Tādējādi arī naftas cenas (kas pēdējā laikā pastiprināti korelē ar akciju tirgiem) devās zemākos līmeņos. Naftas cenu kritumu balstīja arī ASV dolāra stiprināšanas pret lielu daļu pasaules valūtu (riska apetīte samazinājās, kas palielināja pieprasījumu pēc ASV valūtas).

Valdot šādam fonam, Amerikas vieglās jēlnaftas decembra kontrakta cena šodien atkāpās zem 77 dolāru par barelu atzīmes.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Nedēļu pasaules akciju tirgus indeksi sāk ar strauju kritienu. Šodien vadošie pasaules akciju tirgi indeksi piedzīvo krasu vērtības samazināšanos.

Tirgū uzplauka jauns pesimisma vilnis pēc tam, kad atkal palielinājušās bažas par to, vai daži no pasaules lielākajiem autoražotājiem spēs pārvarēt esošo finanšu krīzi.

Šodien arī Spānijas valdība paziņoja par Spānijas divpadsmitās lielākās krājbankas Caja Castilla la Mancha glābšanu. Minētajai krājbankai problēmas radīja ar mājokļu tirgus situācijas pasliktināšanos saistītā slikto kredītu skaita strauja pieaugšana. Bankas aktīvu vērtība ir aptuveni 25 miljardi eiro un tā ir pirmā līdz šim globālo problēmu salīdzinoši neskartā Spānijas finanšu sektora banka, kurai nācies griezties pēc valsts palīdzības (palīdzībai jau atvēlēti 9 miljardi eiro), klāsta Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.