Jaunākais izdevums

Pašlaik finanšu tirgos esot svinības, kuras pārtrauks realitātes iestāšanās, teic Džordžs Soross

Dažkārt investīciju pasaules uzmanības starmešu gaismā nonāk tas, ko saka dažas šīs jomas lielākās leģendas. Savu viedokli par visai pesimistisko skatījumu uz finanšu tirgus nākotni pēdējo dienu laikā turpinājis deklarēt viens no slavenākajiem spekulantiem Soros Fund Management vadītājs Džordžs Soross. Viņš Pasaules Ekonomikas forumā Davosā izteicies, ka ASV prezidenta amatā nonācis potenciāls diktators, Eiropas Savienība sairst, briti atrodas politiskās nestabilitātes priekšvakarā, un arī Ķīna kļūstot par arvien represīvāku sabiedrību.

Britu sakarā Dž. Soross paudis pārliecību, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja nespēs ilgi noturēties pie varas, jo birtu politiķi un arī sabiedrība ir visai sašķelti attiecībā uz Brexit perspektīvām. Džordžs Soross, kurš pazīstams kā cilvēks, kas salauza Anglijas centrālo banku, norāda, ka arī D. Trampam neizdosies īstenot viņa pretrunīgās idejas, jo ASV politiķi lielāku laiku pavadīs, viens ar otru strīdoties, nevis darot ko produktīvu. Rezultātā slavenais investors izsaka prognozi, ka ASV akciju tirgū kāpumam pienākšot gals.

Visu rakstu Soross pesimistisks par finanšu tirgu izredzēm lasiet 23. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai ir jāsadarbojas ar Donaldu Trampu, nevis afēristu Sorosu

Sandris Točs, speciāli DB, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēju noskaņojums tuvojas 2009. gada krīzes līmenim

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu.

Zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009. gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem.

"Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā, jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopums. Jārīkojas ir apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju mēs nepiedzīvotu realitātē," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2020. gada 1. ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ir ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji (41.62); jau pesimistiskāk noskaņoti būvniecības jomas (39.15) un tirdzniecības jomas (38.28) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (37.66).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūta – vieni aizliedz, citi mēģina «pieradināt»

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstu ekonomikas izskatās pārāk labi, lai tā turpinātos mūžīgi

Žanete Hāka, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori, uzskata Nordea bankas eksperti.

Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas.

Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas.Vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma burbuli. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājas spēkā regulējums, kas stiprinās klientu aizsardzību ieguldījumu jomā

Žanete Hāka, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

  • Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti.Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas – Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North, kas ir reģistrēta kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, turpmāk ES finanšu tirgū ienāks arī jauni licencējamie subjekti – datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji.

  • Labāka pārredzamība. Ar jauno regulējumu pastiprinās pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.

  • Ierobežotas spekulāciju iespējas. Tiek ierobežots finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos — ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.

  • Noteikumu pielāgošana jaunām tehnoloģijām. Ir paredzētas arī specifiskas prasības, kas saistītas ar inovācijām finanšu sfērā, piemērām prasības tādiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā automatizētās konsultācijas (robo-advice), vai algoritmisko tirdzniecību.Saskaņā ar jauno regulējumu ir jāievieš kontrolpasākumi tirdzniecības darbībām, ko ļoti lielā ātrumā veic elektroniski, piemēram, «augstas intensitātes tirdzniecību» (tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu tirdzniecības darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātru finanšu datu atjaunošanu). Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.

  • Ieguldītāju aizsardzības stiprināšana.Ievērojamas izmaiņas paredzētas arī klientiem sniedzamajā un pakalpojumu izmantošanas laikā pieejamajā informācijā. Klientiem turpmāk būs jāsaņem daudz detalizētāka informāciju par plānotajiem un faktiskiem izdevumiem un izmaksām, kas ir saistīti ar pakalpojumu, tajā skaitā summētā veidā, lai atvieglotu dažādus pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Tāpat papildus jau ierastai produkta piemērotības un atbilstības vērtēšanai pirms sniegt pakalpojumu, MiFID II nosaka prasības produktu pārvaldībai, lai izstrādātais un izplatītais investīciju produkts tiktu pielāgots gala klienta vajadzībām. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm jānodrošina, lai to darbinieku atalgojums vai izpildes novērtējumi nekādā veidā nebūtu pretrunā klientu interesēm. Piemēram, tas var notikt gadījumā, kad atalgojums vai izpildes mērķi rada stimulu darbiniekiem ieteikt kādu konkrētu finanšu produktu, nevis citu, kas labāk atbilstu klientu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Nav skaidrs, kādēļ tiek steigta FKTK vadības maiņa un remontēts kompetentākais uzraudzības posms

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām

Zane Atlāce - Bistere, 04.04.2018

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Uzņēmējdarbības vide jāpielāgo jaunu finanšu tehnoloģiju kompāniju veidošanai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pamata prognozēt, ka finanšu tehnoloģiju nozares izaugsme tuvākajā laikā atslābs – gan investīciju tempi, gan uzņēmēju inovācijas šajā sektorā pieaug. Tajā pašā laikā likumdevējiem izaicinājums ir sekot straujajai attīstībai un izveidot likumdošanu, kas ne tikai kontrolētu uzņēmumu darbību, bet stimulētu jaunu kompāniju veidošanos, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» atzina eksperti.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru