Jaunākais izdevums

Burgeru ražotājs Street Burgers šogad plāno strauji paplašināties, atklājot restorānu Vecrīgā un gaļas pārstrādes cehu, kā arī cenšoties pārdot uzņēmuma franšīzes Eiropā un Krievijā, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks Aleksandrs Vēvers.

«Maijā veram vaļā otro restorānu Vecrīgā, kurā esam ieguldījuši 120 tūkstošus eiro. Restorānu biznesā ir nerakstīts likums - nevari pelnīt ar vienu iestādi, jāveido tīkls, tad ikmēneša apgrozījums ļauj variēt, no divu restorānu peļņas atverot trešo un tā tālāk. Tādēļ ir nodomu plāns novembrī atvērt trešo restorānu, bet kopumā Rīgā potenciāli ir vēl četras vietas, kur atvērt «burgernīcas»,» sacīja A. Vēvers.

Jautāts, kā uzņēmums spēs apstrādāt burgeriem nepieciešamo gaļas daudzumu, atverot aizvien jaunus restorānus, viņš atzina, ka patlaban tiek veidota sava gaļas pārstrādes ražotne.

«Tā kā iepirktās liellopu gaļas daudzumu nāksies palielināt, esam izveidojuši savu ražošanas cehu, kas atrodas kādas bijušās konditorejas telpās. Kopā ar investoru ražotnē esam ieguldījuši 20 tūkstošus eiro, un atklāšana plānota jūnijā,» norādīja uzņēmējs.

Viņš arī sacīja, ka ražošanas cehā gaļa tiks marinēta, malta un citādi apstrādāta. Turklāt produkciju izmantos ne tikai Street Burgers vajadzībām, bet pēc pieprasījuma apgādās arī kafejnīcas un šašliku bārus.

«Ceha kapacitāte ļauj četru-piecu stundu laikā pārstrādāt 60 kilogramus gaļas. Tāpat cehā ražosim frī kartupeļus, tos iepērkam no vietējiem zemniekiem, kā arī no vietējiem miltiem cepsim burgeriem nepieciešamās maizītes,» sacīja A. Vēvers.

Tāpat viņš norādīja, ka nākotnē plānota Street Burgers izplešanās arī ārvalstīs, pārdodot uzņēmuma franšīzi.

«Pirmās iestrādes ir Tallinā, kur brīva tirgus niša un ļoti liels tūristu pieplūdums. Tāpat veidojam sakarus ar Krieviju un NVS valstīm. Franšīzes pircējam jāatrod vieta, jāiegulda investīcijas, bet strikts noteikums, kas jāievēro - tikai vietējās izcelsmes izejvielu izmantošana burgeru ražošanā. Gaļai jābūt vietējai, un būs aizliegts iepirkt gaļu no jebkurām citām valstīm vai kaut kā citādi mainīt uzņēmuma koncepciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauku bizness: «Šķēršļu josla» līdz pusdienu šķīvim

Raivis Bahšteins, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lauksaimniecībā atsevišķas jomas mētājas kā pa viļņiem, gaļas liellopu audzētāji un aitkopji var lepoties ar nozares pozitīvu pieaugumu; optimismu gan bremzē ražotāju «šķēršļu josla» līdz patērētāju šķīvjiem, jo nokļūšanu pircēja ledusskapī apgrūtina kaušanas prasības, importētās gaļas dominance un citas problēmas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai uzlabotu pašmāju gaļas pieejamību, tiek izstrādāta gaļas ražotāju interaktīva karte, kas drīzumā būs pieejama Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības (GLAB) interneta vietnēs. Līdzīga ar panākumiem jau darbojas Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā.

Aitkopības nozare pēdējos gados pamazām attīstās, pakāpeniski palielinoties saimniecību un dzīvnieku skaitam, tāpat uzlabojas šķirnes materiāls, kas dod pamatu runāt arī par gaļas kvalitātes uzlabošanos, stāsta LAAA valdes priekšsēdētājs un aitkopības uzņēmuma SIA StarSpace īpašnieks Arnis Ginters. «Tādējādi gan aitkopība, gan gaļas liellopu audzēšana ir ievērojami labākā pozīcijā, nekā, piemēram, krīžu skartā piena ražošana. Gaļas jomā jādomā gan par Latvijas tirgus piesātināšanu, gan nopietnāk jāpievēršas gaļas eksportam. Nelielo apjomu dēļ lielajiem eksporta tirgiem, piemēram, Ķīnai, ne tuvu vēl neesam interesanti, taču par Eiropas tirgu gan varam sākt domāt,» uzskata A. Ginters. Līdzīgās domās ir GLAB vadītājs un bioloģiskās zemnieku saimniecības Valti īpašnieks Rihards Valtenbergs. Viņš īpaši akcentē kooperēšanās nepieciešamību, lai sasniegtu gaļas eksportam nepieciešamo apjomu. Kā DB jau rakstījis (03.08.2015.), gaļas audzētāji līdz šim nav uzrādījuši spēju kooperēties, domājot par gaļas eksporta iespējām. Liellopa gaļas ražotāji eksporta tirgos nopietni sevi var pieteikt, vienīgi kooperējoties, jo eksportam nepieciešams apjoms vismaz 20 tonnu gaļas un vairāk, lai varētu pretendēt uz Eiropas iepirkuma cenu līmeni. Cenu atšķirības starp Latvijas un Eiropas vidējām cenām ir neadekvātas – mūsu valstī ir zemākā gaļas iepirkuma cena ES. «Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi kooperēties, bet visi – neveiksmīgi,» atzīst R. Valtenbergs. GLAB valdes priekšsēdētājs piebilst, ka spēcīgi gaļas un arī piena kooperatīvi nav izdevīgi lētās gaļas iepludinātājiem Latvijas tirgū, kuri cenšas nepieļaut šādu interešu sadursmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības kompleksa Miķelāni jaunie īpašnieki SIA Miķelāni bekons iegādājušies vienu no kādreiz lielākajiem gaļas kombinātiem Latvijā – Jēkabpils gaļas kombinātu Serho 777, kura atjaunošanā plānots ieguldīt pusmiljonu eiro.

Miķelāni bekons turpmāk darbosies arī mazumtirdzniecībā, šodien Jēkabpilī, līdzās gaļas kombinātam atklājot savas produkcijas veikalu. «Mēs attīstīsim zīmolu Miķelāni bekons, un ar šo zīmolu būs nopērkama Latvijā ražota gaļa, droši zināmas izcelsmes, vietējo cilvēku rokām ar pašu audzētiem graudiem un zirņiem barotu cūku gaļa,» stāsta SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Pēc cūku kompleksa Miķelāni iegādes domājām par izaugsmes iespējām un sapratām, ka esošajā tirgus situācijā vēlamies paši iedzīvotājiem piedāvāt savu produkciju, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu iegādāties arī kautuvi,» gaļas kombināta iegādi pamato I. Strazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Latvijā liellopi ir, bet gaļas nav

Raivis Bahšteins, DB žurnālists, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir lētākā gaļa ES, tajā pašā laikā tirgu pārpludina miglainas izcelsmes ievesta produkcija; ierēdņi snaikstās ap lopkopjiem paredzēto atbalstu

Lauku ārēs barojas arvien vairāk gaļas liellopu, bet to produkciju pašmāju veikalos tikpat kā neatrast. Kopš iestāšanās ES mūsu lopkopji zemāko gaļas cenu Eiropā kompensē ar aktīvu bullēnu eksportu. Tā rezultātā gandrīz visi septiņus astoņus mēnešus veci topošie gaļas kalni pamet Latviju, lai tiktu nobaroti, nokauti un apēsti citās zemēs.

Loģiski, jo šāda darījuma summa par vienu ragulopu ir līdzvērtīga naudai, no kuras gatava šķirties vietējā kautuve, pieņemot divus gadus barotu un aprūpētu lopu. Tāpēc lopkopji labprāt atsaucas uzpircēju piedāvājumiem, kas pašlaik ir saimniecību pastāvēšanas garants. Tikmēr ar kvalitatīvas vietējās liellopa gaļas piedāvājumu pašmāju veikali lepoties nevar – vitrīnās gaļa ir, bet – ievestā. Turklāt nozarē runā, ka miglainas izcelsmes, toties ar perfekti sakārtotiem papīriem, sējot sēklu aizdomām par kādām apēnotām shēmām. Rēķinoties ar importa dominanci, labākajā gadījumā tirgū nonāk piena lopu gaļa, ko varam nopirkt kā vietējo. Taču par liellopa gaļu vajadzētu dēvēt vien specializēto gaļas šķirņu produkciju, nevis piena govju «pazoles».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstās burgernīcu ķēdes un arī citi restorāni šo ēdienu iekļauj savās ēdienkartēs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados pilsētā ir nostiprinājušās atsevišķas burgernīcu zīmolu ķēdes (tiesa, tās pašlaik ir pavisam nelielas), tirgū darbojas arī uzņēmumi, kuriem pieder tikai viena specializēta kafejnīca. Uzņēmēji DB atklāj, ka konkurence ir jūtama, jo jāsacenšas ne tikai savstarpēji, bet arī ar citiem ātrās ēdināšanas jomas uzņēmumiem, kuri piedāvā picas, suši, nūdeles vai kebabus.

Pirmais Street Burgers (SIA Street Food Inc.) tika atvērts 2013. gadā februārī, un patlaban ar šo zīmolu strādā trīs ēdināšanas vietas – divas Rīgā, viena Jūrmalā. «Marta sākumā ķēdei pievienosim vēl vienu vietu Blaumaņa ielā, un šajā gadā plānojam atvērt arī kafejnīcu Vecrīgā. Pēc tam gan attīstību Latvijā neesam plānojuši, skatīsimies ārpus valsts robežām,» atklāj Street Burgers līdzīpašnieks Aleksandrs Vēvers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem straujā cūkgaļas cenu kāpuma dēļ šā gada pirmie mēneši bijuši smagi, teica Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un gaļas pārstrādes uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

«Biržā cūkgaļas cena ir paaugstinājusies par 35% un gaļas ražotāji tamdēļ ir spiesti celt gala produktu cenas tirgū, lai gan iedzīvotāju maciņi nav kļuvuši biezāki. Mēs esam spiesti celt cenas, bet nevaram tās paaugstināt proporcionāli izejvielu cenu kāpumam,» teica Piteronoks, piebilstot, ka gaļas pārstrādātāji bija spiesti nedaudz celt gala produktu cenas, taču ne tik lielā mērā kā palielinājušās izejvielu cenas.

Viņš atzina, ka straujais cūkgaļas cenu kāpums negatīvi pārsteidzis pārstrādes sektoru. «Janvāra sākumā vairumtirdzniecības cena cūkgaļai dzīvsvarā bija 1,02 eiro, bet šobrīd tā ir svārstās no 1,35 līdz 1,37 eiro,» sacīja Piteronoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jēkabpils Gaļas nams investē 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē

Žanete Hāka, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils Gaļas nama īpašniece SIA Margret investējusi 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē, no kuriem 1,4 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Cehs aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 360 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums sācis piedāvāt arī jaunus pakalpojumus, piemēram, gaļas apstrādes iespējas medniekiem. «Atvedot medījumu gaļu pie mums, to būs iespējams pārstrādāt dažādos gaļas izstrādājumos, žāvējumos un kūpinājumos. Lai medniekiem piedāvātu vēlamos gaļas apstrādes veidus un uzlabotu produktu kvalitāti, iegādājāmies jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas, jaunu vakuumiepakotāju, gaļas maļamo mašīnu ar dzīslu atdalīšanu malšanas procesā un citas iekārtas,» stāsta Jēkabpils gaļas nama valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.

N. Teicāns uzskata, ka, darbojoties reģionos, ir jāspēj piedāvāt pietiekami lielu pakalpojumu un produktu klāstu, tāpēc arī nolemts vēl paplašināt darbību gaļas pārstrādes jomā. Konkurētspējas palielināšana ir kļuvusi par primāro uzdevumu, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Treijs un Gints Aizupietis uzskata, ka burgeri garšo visiem un šis bizness Latvijā arvien pieaug, tādēļ pirms diviem gadiem Raganā, Krimuldas pagastā tika izveidots «Raganas Burgers».

«Raganas Burgers» ideja radās nejauši, kad G.Aizupietis bija atbraucis līdz Raganai pārdot savu automašīnu. «Kad Gints pārdeva savu automašīnu, piedāvāju viņu aizvest līdz mājām, bet viņš gribēja braukt ar autobusu. Es nolēmu, ka pavadīšu viņu,» saka M. Treijs. Kamēr abi bērnības draugi ir gaidīja autobusu, radās ideja par kopīgu biznesu.

Sākumā bija doma veidot kababnīcu, jo M. Treijam garšoja Vācijas kebabi un viņš uzskatīja, ka tik garšīgi cik ir šajā valstī, nav ēsti nekur, tomēr G. Aizupietis piedāvāja burgernīcu. Beigās vienojāmies par burgeriem un picām, ar domu, ka vēlāk nonāksim arī pie kebabiem, ko arī esam izdarījuši. «Ik pa laikam mums visiem sagribas burgeru, bet Latvijā nevarēju nogaršot nevienu burgeru, kas neliktu man just smaguma sajūtu, līdz brīdim, kad Gints piedāvāja sava burgera interpretāciju. Tajā brīdī es sapratu, ka mums būs burgernīca,» stāsta M. Treijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Street Burger īpašnieks Āgenskalnā izveido itāļu picēriju bez konkrēta darbalaika

Laura Mazbērziņa, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burgernīcas Street Burgers vadītājs Aleksandrs Vēvers Āgenskalnā atvēris picēriju Street Pizza, kurā apmeklētājiem piedāvā nogaršot itāļu picas.

Ideja par picērijas izveidi radās pirms gada. «Augustā izlēmu doties atvaļinājumā uz Itāliju, kur pabiju arī miltu ražotnē, mācoties visu par picām. Pēc šīs ražotnes apmeklēšanas mašīnā ieliku pāris miltu pakas un devos uz Latviju eksperimentēt. Pirms un pēc atgriešanās esmu apmeklējis vairākus picu restorānus, bet nevienā nebija Neapoles pica, kurai ir raksturīgas nedaudz apdegušas un pilnīgākas maliņas, kuras rodas dēļ lielās temperatūras krāsns iekšpusē un ilgās mīklas fermentācijas,» sacīja A. Vēvers.

Lai izceptu kvalitatīvu picu, visiem produktiem jābūt izmeklētiem un kvalitatīviem. Street Pizza izejvielas, sadarbojoties ar loģistikas partneriem, tiek vestas no dažādiem Itālijas reģioniem – tomāti no Neapoles, milti no Boloņas reģiona un olīveļļa no Apuljas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Meža ielas Street Burgers vadītājs Kristaps Fridrihsons atvēris savu ēdināšanas vietu dzimtajā pilsētā Liepājā

Esmu Liepājas patriots, uzsver K. Fridrihsons. Tur uzaudzis, bet pirms aptuveni 15 gadiem nolēmis meklēt plašākus ūdeņus. Liepājā jaunam puikam tolaik bija par šauru, lēnu, garlaicīgu. Taču viņš nekad nedomāja, ka aizbraucis uz neatgriešanos. «Latvija un Liepāja ir iespēju vieta. Citi saka – te nekā nav. Es pilnīgi tam nepiekrītu. Katram varu oponēt. Tas, ka neiet pie kāda, – varbūt jāpadomā, ko dara nepareizi.» Pirmo darba pieredzi guvis labos bāros Lielbritānijai piederošajā Džērsijas salā, K. Fridrihsons atgriezās Latvijā un sāka strādāt Rīgā. Vadīja dažādas jaunas ēšanas vietas, apmācīja viesmīļus, bārmeņus, līdz kopā ar Aleksandru Vēveru sāka strādāt pie burgernīcas izveides. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tā nebūs parasta ātrās ēdināšanas iestāde, bet vieta ar savu filozofiju. «Būt godīgiem pret klientiem un sniegt labāko no tā, kas ir atrodams tepat, Latvijā. Liellopa gaļa, jērs tepat no Latvijas laukiem – tas ir mūsu lepnums,» uzņēmuma mājaslapā lasāms tā moto. To pašu ideju tālāk nes arī K. Fridrihsona dibinātais Street Burgers Latvia franšīzes uzņēmums. Jautāts, kādēļ izvēlējies šādu uzņēmējdarbības formu, nevis izveidojis kaut ko pilnīgi no jauna, K. Fridrihsons saka: «Visam savs laiks. Šobrīd esmu ļoti dziļi iekšā Street Burgers. Ne tikai ar darbiem un atbildību, bet arī ar sirdi un dvēseli. Pagaidām neredzu citu ceļu.» Saprotot, ka ir pienācis laiks atgriezties Liepājā, viņam bija skaidrs – nekļūs par darba meklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ždans: Ir izslēgta iespēja, ka Forevers ražotnē varētu nonākt apšaubāmas kvalitātes gaļa

Lelde Petrāne, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» šogad ieguldīs līdz 1 miljonam eiro ražošanas un iepakojuma iekārtu modernizēšanā.

  • «Forevers» var garantēt uzņēmumā pārstrādātās gaļas kvalitāti, lai arī tā daļēji tiek importēta
  • Uzņēmums plāno ārvalstu darbaspēka piesaisti
  • Uzņēmums attīstībā investēs 1,5 miljonus, pusmiljonu ieguldot arī savas veikalu ķēdes attīstīšanā

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans informē: «Lielākā daļa «Forevers» gaļas produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū. Līdz ar jaunu uzņēmuma veikalu atvēršanu, pieaug arī nepieciešamība palielināt saražotās produkcijas apjomu. Ražotnes modernizācija un jaunu iekārtu ieviešana ir likumsakarīgs solis, lai optimizētu ražošanas procesus. Lai arī šobrīd vairāk koncentrējamies uz vietējā tirgus apgūšanu un savu pozīciju stiprināšanu, jau šobrīd domājam eksporta virzienā, kas ļaus uzņēmumam attīstīties un audzēt vēl lielāku pircēju loku. Jaunās iekārtas daļēji nomainīs esošās, kā arī tiks iegādāts papildu ražotnes aprīkojums ar mērķi palielināt ražošanas efektivitāti un jaudu. Tāpat, kāpinot saražotās produkcijas apjomus un automatizējot ražošanas procesus tur, kur tas ir iespējams, vienlaikus nesamazinot roku darbu, plānojam nodrošināt augstāku saražotās produkcijas kvalitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skai Baltija par vairāk nekā 4 miljoniem eiro būvē gaļas pārstrādes cehu

Monta Glumane, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Skai Baltija» uzsācis gaļas pārstrādes ceha būvniecību, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas būvniecībā un aprīkojuma iegādē pārsniegs 4 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 70% ir bankas «BlueOrange atbalsts.

Jaunais ražošanas cehs atradīsies Valgales ielā 4, netālu no vietas, kur šobrīd K.Ulmaņa gatvē 122 atrodas lielveikals «Sky». Gaļas pārstrādes un noliktavu komplekss būs izvietotas ēkas pirmajā stāvā 3006,40 kvadrātmetru platībā, bet ēkas kopējā platība būs 3889 kvadrātmetri.

Sākotnēji cehs nodrošinās lielveikalus «Sky» ar bioloģiski audzētu lopu un putnu gaļu, kā arī dažādiem gaļas produktiem – desām, ruletēm, pastētēm, kūpinājumiem, buljonu, gaļas marinējumiem un dažādiem gaļas pusfabrikātiem. Sākotnēji tiks ražoti ap 100 dažādu produktu veidu, taču tuvāko gadu laikā sortimentu plānots paplašināt. Produktu recepšu izstrādē piesaistīti pašmāju pārtikas tehnologi un ārvalstu speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lai izdzīvotu, jābūt haizivij

Kristīne Stepiņa, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas ķēde «Hesburger» pirms vairākiem gadiem atklāja mobilo aplikāciju ērtākai ēdienu pasūtīšanai un apmaksai tiešsaistē. Ik gadu aplikācijas pilnveidošanā tiek ieguldītas ievērojamas investīcijas, kopumā šobrīd sasniedzot 4 miljonus eiro, taču darbs pie aplikācijas pilnveides joprojām turpinās.

Aplikācija ir pieejama Baltijas valstīs un Somijā, tostarp arī Latvijā, kur aplikācija pirmo reizi parādījās pirms diviem gadiem.

Kā norāda «Hesburger» attīstības direktore Ieva Salmela, intensīvais darbs pie aplikācijas uzlabošanas, kā arī uzlabojumiem katras valsts individuālajai versijai ir likumsakarīgs, jo lietotāju skaits katrā valstī aug. Tā, piemēram, Latvijā gada laikā tās lietotāju skaits ir audzis gandrīz divas reizes.

Kopš «Hesburger» aplikācijas aktivizēšanas Latvijā 2017.gada septembrī, tās lejupielāžu skaits ir sasniedzis vairāk nekā 208 tūkstošus. Lietuvā aplikācijai ir apmēram 126 tūkstoši lietotāju, bet Igaunijā - apmēram 118 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jauna Street Burgers restorāna izveidē investē vairāk nekā 100 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību un izvēršot restorānu tīklu Latvijā, burgernīcu ķēde "Street Burgers" janvāra sākumā atklājusi jaunu restorānu Rīgā - tirdzniecības centrā "Domina Shopping", informē uzņēmumā.

Jaunā restorāna izveidē ir investēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro.

Jaunais 130 kvadrātmetru plašais restorāns veidots pēc ierastā koncepta, taču atšķirīgiem interjera dizaina elementiem un izkārtojumu.

"Jaunās "Street Burgers" burgernīcas atvēršana tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir nozīmīgs solis mūsu izaugsmei un darbības paplašināšanai Latvijā. Šo lēmumu pieņēmām, balstoties uz pēdējo gadu laikā no klientiem un sadarbības partneriem saņemtajām īpaši nozīmīgām atzinībām un atsauksmēm par modernu un inovatīvu dizainu un atmosfēru, kvalitatīvu apkalpošanu, veselīgu un vietējiem produktiem bagātu maltīti," saka Aleksandrs Vēvers, "Street Burgers" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru