Vilnas pārstrādes uzņēmumam SIA Limbažu Tīne pirms Dziesmu un deju svētkiem ir daudz pasūtījumu

Limbažu Tīne specializējusies vilnas un linu izstrādājumu ražošanā. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai rit jau 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

No Latvijas un Jaunzēlandes

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji – ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā uzņēmuma darbinieces noauž ap 18 metriem etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles. Atkarībā no auduma, viena darbiniece dienā var noaust sešus, astoņus metrus. Lēnāk izdodas tie audumi, kam krāsu toņi ir biežāk jāmaina. Segas mēnesī tiek saražotas atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Klienti ir Latvijas uzņēmumi, kas saražoto eksportē uz citām valstīm.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Vilnas pārstrādes uzņēmums SIA Limbažu Tīne ražo dzijas un austos izstrādājumus – tautastērpus, segas, galda segas, dvieļus.

Šobrīd visvairāk tiek darināti audumi tautastērpiem, jo pirms vasarā gaidāmajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pats karstākais darbalaiks, kad jāpilda ļoti daudz pasūtījumu. Uzņēmumā auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem paraugiem. Ražošana notiek ēkā, kurai jau rit 104. gads. Interesanti, ka uzņēmumā darbojas vairākas vēsturiskas iekārtas, to vidū joprojām tiek izmantota simtgadīga auduma prese, kas darbojas no uzņēmuma pirmsākumiem.

SIA Limbažu Tīne ražošanas vadītāja Anna Vintere stāsta, ka vidēji vienā dienā tiek pārstrādāti līdz 200 kg dzijas, mēnesī vidēji ap trīs līdz četrām tonnām. Vidēji dienā darbinieces noauž ap 18 m etnogrāfisko audumu. Pavisam uzņēmumā ir 10 aužamās stelles.

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Policija Norvēģijā arestējusi divus zviedrus, kuri centušies pārdot 250 kilogramus kontrabandas sviesta par 250 kronām (apmēram 19 latiem) gabalā, ziņo thelocal.se.

Katras sviesta paciņas svars bijis 500 grami.

Kā vēstījuši vietējie mediji, abi vīrieši atzinušies, ka devušies uz Norvēģiju, lai gūtu sev materiālu labumu no valstī valdošā sviesta deficīta. Sviests pirkts Zviedrijā.

Pēc kontrabandas sviesta nonākšanas policijas rokās - par šausmām daudziem norvēģiem - tas tikšot iznīcināts.

Kā stāstījusi kāda ierēdne, šis incidents ir neparasts, taču nav nekas negaidīts. «Mēs esam dzirdējuši par «melnā» tirgus cenām,» viņa teikusi.

Norvēģijas mediji vēsta, ka norvēģu «straumes» šobrīd plūst pāri robežai, lai Zviedrijā iegādātos kāroto produktu.

Vidzemē bāzētā tradicionālā austuve Limbažu tīne, kuras profils līdz šim bijusi vilnas dzijas ražošana un tautastērpu šūdināšana, restartējas, ieguldot jaunas biznesa virziena izpētē. Pēc diviem gadiem uzņēmumam būšot skaidrs, kā no kaņepēm ražot audumu un kā šo lētāko un izturīgāko materiālu pielietot ne tikai tekstilindustrijā, bet arī kokapstrādē, piemēram, finiera ražošanā, šodien raksta Lietišķā Diena.

Par Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem piemērotās kaņepes audzēšanu interesi izrādījuši arī vietējie lauksaimnieki, savukārt, ja kaņepes audums izrādīsies piemērots masu ražošanai, tad Limbažu tīne ir gatava piesaistīt arī kādu vietējo tekstilrūpnīcu. Pasaulē jau tiek ražots kaņepju audums, īpaši šī tehnoloģija esot attīstīta Austrālijā, taču Eiropas kontekstā spēcīga ir arī Ungārija, saka Limbažu tīnes valdes priekšsēdētājs Jānis Krasovskis.

Cerības tekstilražotājs liek uz vairākām nozarēm, piemēram, mēbeļrūpniecību. «Pat nezinu, no kurienes tāda ideja, bet Jelgavā jau diplomdarbs tapis par šo tēmu,» saka Jānis, stāstot par vienu no pielietošanas veidiem – līmēšanu pie saplākšņa vai finiera. «Finieris parasti ir no bērza, bet apse ir ātraudzīgāka. Lai palielinātu tās izturību, pa vidu ielīmētu tādu kā kaņpeju sietiņu,» stāsta uzņēmuma šefs.

AS "Balticovo" patlaban vērtē komerciālos nosacījumus un iespējami labākos loģistikas risinājumus, lai varētu sākt vistu olu produkcijas eksportu uz Kanādu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmums šobrīd sācis sarunas ar Kanādas gala patērētājiem, pārstrādātājiem un starpniekiem par eksporta iespēju nodrošināšanu, piebilstot, ka eksportu uz Kanādu plānots sākt pie pirmās komerciālās iespējas, kad cenu attiecība ar Eiropas tirgu būs pamatota. Tomēr "Balticovo" produkciju uz Ziemeļameriku neeksportēs pirms Lieldienām un Ziemassvētkiem, kad pieprasījums ir augsts arī vietējā Eiropas tirgū.

"Pēc pieredzes, papildus apjoms, kuru esam gatavi novirzīt uz tirgiem ārpus ierastajiem tirdzniecības kanāliem, ir divi līdz trīs konteineri nedēļā, taču ja izveidojas stabilas attiecības un varam rēķināties, tad noteikti arī vairāk," akcentē Auškāps.

Viss sākas ar stāstu. Mattildei stāsti ir vairāki. Par pirmo impulsu, par vārdu, par transformāciju un pamatīgumu.

Adījumu darbnīcas un zīmola Mattilde māksliniecei Diānai Zvīnei aktīva tamborēšana sākās pēc mazliet neveiksmīgas laivošanas, kad nozaudēta vīra iemīļotā un vecmāmiņas tamborētā mice. «Sieva, tev tagad būs jātamborē vietā,» viņš esot norādījis, un tā sākusies pirmā Mattildes produkta radīšana – koši strīpainas kokvilnas mices aizsardzībai pret sauli, lietu un vēju, kā arī sportiskām aktivitātēm. Pirmās tapa izmēģinājumam, tad vīram, bērniem, radiem un draugiem, un pēc draugu pamudinājuma – arī tirdzniecībai. Uzrodoties pasūtījumiem, Diāna apguva mašīnadīšanu, iegādājās adāmmašīnu un iesaistīja visu ģimeni. «Mazie biznesi visi ir ģimenes biznesi,» viņa saka, uzsverot tieši ģimenes kopīgas iesaistīšanās faktoru. Grūti šādā biznesā nošķirt robežu starp darbu un ģimeni, dažkārt nolaupot tai kādu stundu vakaros, taču citkārt atkal var paņemt brīvdienu un pabūt mājās ar savējiem.

"WolliMolli" biznesa nišu saskata termoregulējošā, hipoalerģiskā un ergonomiskā apģērbā bērniem no karaliskās alpakas dzijas

Sandrai Artai Kanaškai ideja par "WolliMolli" radās pirms trim gadiem, kad viņa kļuva par tanti vecākās māsas dēliņam. "Šajā laikā pamanīju vecāku raizes par mazuļa pašsajūtu sezonas mainīgajos laikapstākļos. Vecāku vidū populārākie uzdotie jautājumi saistās ar to, vai mazulis jūtas labi, vai bērns nejūtas nosalis vai pārkarsis, vai ir optimāla termoregulācija," viņa teic. Tāpēc radās doma par termoregulējošu, hipoalerģisku un ergonomisku apģērbu bērniem no karaliskās alpakas dzijas.

Šā gada laikā "WolliMolli" ir krietni attīstījies un tagad produkcija ir pieejama ne tikai interneta veikalā, bet arī Latvijas, Austrijas un Vācijas bērnu apģērbu veikalos. "Šogad kā liels atskaites punkts "WolliMolli" komandai bija dalība starptautiskajā izstādē "Bazaar Berlin" Berlīnē, kur ieguvām atzinību un daudz komplimentu no izstādes apmeklētājiem, klientiem un dalībniekiem par kolekcijas dizainu, stilu un kvalitāti," stāsta S. A. Kanaška.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

2005.gadā pirmo reizi to Lielbritānijas iedzīvotāju skaits, kas apmeklēja Kanādu viena gada laikā, pārsniedzis 900 000 cilvēku skaitu. Oficiālais skaitlis ir 906 179. Šie skaitļi nostiprina Lielbritānijas, kā otrā lielākā Kanādas tūrisma tirgus pēc ASV, pozīcijas. Salīdzinoši ar 2004.gadu Lielbritānijas tūristu skaits pieaudzis par 9,9%. Pieaugusi arī aviosatiksmes kapacitāte no Lielbritānijas uz Kanādu, un zemo cenu lidsabiedrību ienākšana ir samazinājusi aviobiļešu cenas uz Kanādu, padarot šo valsti daudz pieejamāku nekā iepriekš. Kā papildus veicinošais faktors pieaugošajam tūristu skaitam, darbojas Kanādas reputācija kā par drošu, angliski runājošu, daudzveidīgu galamērķi, kas par pieejamām cenām piedāvā brīvdabas piedzīvojumus un atbrīvotu dzīves stilu. Paredzams, ka tūristu skaits uz Kanādu turpinās pieaug arī nākamajos četros gados, saistībā ar 2010.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies Vankūverā, kā arī ar Kvebekas pilsētas 400 gadu jubilejas svinībām.

Turpinot darba vizīti Kanādas galvaspilsētā Otavā, 18.septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš ticies ar Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu un Kanādas ģenerālgubernatoru Deividu Džonstonu. Sarunās no Kanādas amatpersonu puses apliecināts, ka Latvija ir nozīmīgs, uz ekonomisko attīstību vērsts sadarbības partneris kā divpusējo attiecību kontekstā, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Par to vēsta Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai simboliski apliecinātu abu valstu savstarpēji nozīmīgās divpusējās attiecības, Valsts prezidents Kanādas premjerministram un ģenerālgubernatoram dāvinājis Latvijas hokeja izlases kreklus ar numuriem, kas atbilst viņu secībai augstajos amatos. S.Hārpers saņēma kreklu ar numuru 22 kā Kanādas 22.premjerministrs, bet D.Džonstons ar 28.numuru - kā Kanādas 28.ģenerālgubernators.

«Jūsu valsts ir paveikusi pārsteidzošu darbu, lai atgūtos no recesijas,» esot uzsvēris S.Hārpers, augsti novērtējot Latvijas atgūšanos no ekonomiskās krīzes.

Valsts prezidents akcentējis Latvijas augsto novērtējumu Kanādas atbalstam Latvijas neatkarības atzīšanas laikā, esot pirmajai no lielā septiņnieka, kas atzina atgūto Latvijas neatkarību un nekad neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS, kā arī atbalstam ceļā uz dalību starptautiskajās organizācijās - NATO un šobrīd - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Mazo valstu, tādu kā Latvija un Dānija, iesācējuzņēmējiem informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, lai būtu veiksmīgi, ir jātēlo amerikāņi, uzskata dāņu uzņēmēja Tīne Thīgesena, tūrisma objektu sociālā tīkla Everplaces un Dānijas IT iesācējuzņēmumu inkubatora Founders House līdzdibinātāja.

«Mazām valstīm nav milzu pašmāju tirgus, kāds ir amerikāņiem. Ir jādomā starptautiski no paša sākuma. Turklāt ir praktiskas lietas, kas jādara un ko dara skandināvu kompānijas. Piemēram, mājaslapās nedrīkst likt atsauces uz savas valsts pilsētām. Ja vēlas ielikt lielu bildi, tad, visdrīzāk, no Ņujorkas vai Londonas,» Thīgesena teica.

Arī firmas adresi un telefonu vajag izvietot ļoti neuzkrītoši, lai mājaslapas lietotāji no lielā ASV vai Rietumeiropas tirgus nesatrauktos, ka firma, kas piedāvā šķietami novatorisku risinājumu vai preci, atrodas tiem mazpazīstamā valstī.

«Ja apmeklē Everplaces mājaslapu, tur neatradīsiet telefona numuru. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais - atrodamies Dānijā, firmas lielākais tirgus ir ASV, un ir milzu laika zonu atšķirības. Ja firmai zvanīs, darbinieki nekad neizgulēsies, un tas sagandēs pakalpojuma kvalitāti. Vēlamies, lai ar mums kontaktējas pa e-pastu. Tas arī nozīmē, ka nav redzams valsts kods 45, kas liek aizdomāties, - «ak, dies', tie taču ir kaut kādā svešā zemē!»,» Thīgensena sacīja.

Jaunnedēļ pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma atsāksies kravu pārvadājumi dzelzceļa atzarā Valka — Valga, kas savieno Valkas rūpniecisko teritoriju ar maģistrāli Rīga — Sanktpēterburga — informē degvielas tirdzniecības uzņēmuma SIA Tīne direktors Genādijs Grigorjevs. Sākotnēji degvielas cisternu transportēšanai uz noliktavām atzaru izmantos pati SIA Tīne, kas 2,6 kilomteru garā sliežu ceļa sakārtošanā ir ieguldījusi vairāk nekā 15 000 latu. Taču perpsektīvā dzelzceļa pakalpojumiem uzņēmums cer piesaistīt arī klientus. Dzelzceļa atzaru Valkas pilsētas dome uzņēmumam ir iznomājusi līdz 2009. gadam.

Privatizētais tirdzniecības uzņēmums Sakta vairāku mēnešu garumā nav spējis norēķināties ar vairākiem preču piegādātājiem, kuri tagad apsver iespēju griezties tiesā. Limbažu austo materiālu ražotājas SIA Tīne direktors Jānis Krasovskis norāda, ka kopš jūlija Sakta uzņēmumam ir parādā ap trim tūkstošiem latu, tādēļ Tīne pārtraukusi savu izstrādājumu piegādi tirgotājam. Līdzīga situācijā ir arī IU Dzīpars austuvei Alūksnē. IU direktors Centis Silarovs informē, ka samaksu par piegādātajām precēm uzņēmums nav saņēmis kopš pavasara, kad arī pārtraucis piegādes. «Vairāk nekā 2800 lati, kurus mums ir parādā Sakta, ir aptuveni divu mēnešu nodokļos samaksājamā summa. Protams, valstij parādā nepaliksim, taču laikam atteiksimies no jaunas iekārtas pirkšanas,» saka Silarovs. Abi ražotāji ar Saktu ir sadarbojušies ilgāk nekā desmit gadu un atzīst, ka līdz privatizācijai tirgotājs bijis korekts maksātājs. Turklāt, kā norāda J. Krasovskis, Sakta vienmēr bijusi ne tikai laba realizācijas, bet arī reklāmas vieta latviešu mentalitātei raksturīgo lietu ražotājiem, jo veikals bijis iecienīta ārzemnieku iepirkšanās vieta.

Decembrī darbu uzsāks Valkas — Valgas dzelzceļa atzars — vēsta Valkas domes sniegtā informācija. 26. novembrī dzelzceļa atzaru pieņēma komisija, kurā bija pārstavēta LR Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valkas dome un vietējais degvielas tirdzniecības uzņēmums SIA Tīne, kas veica atzara atjaunošanu. Veicot apskati un tehniskā stāvokļa pārbaudi, komisija konstatēja, ka lielākā daļa renovācijas darbu ir paveikti un decembrī pēc nelieliem uzlabojumiem tas varētu sākt darboties. Valkas mērs Vents Armands Krauklis uzskata, ka pilsētas ekonomikai atzara atvēršana ir nozīmīgs notikums: «Lai gan sākotnēji tas kalpos SIA Tīne, perspektīvā sakārtotais sliežu ceļš noderēs arī citām Valkas uzņēmējsabiedrībām un ļaus piesaistīt pilsētai jaunus nvestorus, īpaši — loģistikā.»

Decembrī darbu uzsāks Valkas — Valgas dzelzceļa atzars — vēsta Valkas domes sniegtā informācija. 26. novembrī dzelzceļa atzaru pieņēma komisija, kurā bija pārstavēta LR Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valkas dome un vietējais degvielas tirdzniecības uzņēmums SIA Tīne, kas veica atzara atjaunošanu. Veicot apskati un tehniskā stāvokļa pārbaudi, komisija konstatēja, ka lielākā daļa renovācijas darbu ir paveikti un decembrī pēc nelieliem uzlabojumiem tas varētu sākt darboties. Valkas mērs Vents Armands Krauklis uzskata, ka pilsētas ekonomikai atzara atvēršana ir nozīmīgs notikums: «Lai gan sākotnēji tas kalpos SIA Tīne, perspektīvā sakārtotais sliežu ceļš noderēs arī citām Valkas uzņēmējsabiedrībām un ļaus piesaistīt pilsētai jaunus nvestorus, īpaši — loģistikā.»

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Pirms kāda laika manās rokās nonāca interesants materiāls par Kanādas pieredzi krīzes pārvarēšanā 90.gados (klikšķiniet šeit). Raksts īsuma ir par to, ka pēc augstajām naftas cenām un zināmas eiforijas 70. un 80. gados Kanādas valsts finanšu stāvoklis 90-to gadu vidū bija daudz sliktāks par to, ko redzam pašlaik daudzās Eiropas valstīs vai ASV. Kanādas valsts un provinču kopējais parāds sastādīja 120% no IKP, budžeta deficīts bija 8%, 1/3 daļa budžeta aizgāja parāda apkalpošanai, valsts sektora īpatsvars ekonomikā bija 53%, valsts ekonomika stagnēja, kamēr ārējais parāds turpināja mērķtiecīgi augt. Bažās par valsts maksātnespēju pieauga procentu likmes, starptautiskie reitingi tika apdraudēti un aizdevēji Kanādu sāka uzskatīt par visnotaļ riskantu partneri.

Ko darīja Kanādas valdība?

Kanādas tā laika premjers Pols Martins (Paul Martin) pieņēma tam laikam bezprecedenta lēmumu samazināt valsts izdevumus par 8.8% divu gadu laikā. Federālās valdības dotācijas provincēm tika samazinātas par 14%, labklājības politika tika pārskatīta, lai motivētu cilvēkus atgriezties darba tirgū. Lielākais budžeta konsolidācijas smagums tika veiks uz izdevumu samazināšanas rēķina, kur izdevumu samazināšanas rezultātā ietaupītā nauda 4.5 reizes pārsniedza ieņēmumu pieaugumu no augstākiem nodokļiem. Runājot par nodokļiem, uzņēmumu peļņas nodoklis, piemēram, tika samazināts, kamēr PVN tika vienlaicīgi palielināts, tādejādi pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu.

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Pāces vilnas fabrika 1. aprīlī oficiāli vērusi durvis savai vēstniecībai Rīgā, lai būtu tuvāk saviem klientiem un sadarbības partneriem. Šogad Pāces vilnas fabrika atzīmē savas pastāvēšanas 125. gadadienu, un pēdējos gados tā ieguvusi jaunu elpu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fabrikā tapušās aitas vilnas dzijas šķeteres nu jau mēro ceļu ne tikai uz abām kaimiņvalstīm, bet arī uz Poliju, Vāciju, Somiju, Dāniju, Ukrainu, Krieviju un pat Japānu.

Pāces vilnas fabrikas saimnieki Dins un Jolanta Derkevici jokojot sevi dēvē par vilnas magnātiem. Dundadzniekiem piederošā pilna cikla vilnas fabrika tāda ir vienīgā Latvijā. Dins Derkevics tajā sāka saimniekot pašā krīzes karstumā, un nācies ieguldīt daudz spēka un līdzekļu, lai augtu līdz pašreizējiem apjomiem. Pēc tēva aiziešanas mūžībā Dins pārņēma biznesu un pirmos divus gadus pamatīgi iepazinās ar visu procesu – ražošanas mašīnām, mazgāšanu, krāsošanu. «Ja uzņēmuma vadītājs nezina savas mašīnas un to, kā tās darbojas, tad viņš nevar vadīt uzņēmumu,» viņš ir pārliecināts. Tagad jau pagājuši septiņi gadi vadītāja amatā, un Dins ir gandarīts, ka visu apguvis no pamatiem.

Šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 2.581 miljardu latu, kas ir pieaugums par 14.1%, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo laika periodu, bet importa apjoms bija 4.382 miljardi latu, kas ir samazinājums par 2.1%.

2008. gada jūlijā kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 1012.4 milj. latu – par 46.3 milj. latu jeb 4.8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 55.6 milj. latu jeb 5.2% mazāk nekā pagājušā gada jūlijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008. gada janvārī - jūlijā bija par 3.4% jeb 226.8 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā, un tā vērtība sasniedza 6962.2 milj. latu.

2008. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju (rēķinot faktiskajās cenās) visstraujāk palielinājās kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksports (uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Spāniju, Igauniju un Zviedriju) – 2.6 reizes, cigarešu – par 49.5%, krāsaino metālu un to izstrādājumu – par 24.9%, mehānismu un mehānisko ierīču – par 16.6%, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu – par 15.7% un apaļkoku – par 10.8%. Savukārt samazinājās sintētisko šķiedru, diegu, dzijas eksports – par 29.4%, farmācijas produktu – par 18.9%, stikla šķiedras (ieskaitot stikla vati) un tās izstrādājumu – par 10.9%, dzelzs un tērauda izstrādājumu – par 8.9%.

Mikrouzņēmuma nodoklis pamudinājis rokdarbnieci Rūtu Šulti dibināt uzņēmumu SIA Adijumi.lv, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mikrouzņēmuma nodoklis mani pārvilka no pašnodarbinātās uz SIA,» viņa saka. Pašnodarbinātajam jāmaksā ienākuma nodoklis 24% apmērā no peļņas, savukārt mikrouzņēmuma nodoklis ir 9% no apgrozījuma. Viņas gadījumā šis statuss esot izdevīgāks.

Kad iepriekš DB rakstīja par Rūtu, viņa nodarbojās tikai ar adīšanu. Pāris gadu pastrādāja biroja darbu un tad arī saprata vērtību tām astoņām stundām, kurās nevar adīt, kārtot vietni vai aizbraukt pēc dzijas. «Varbūt šķiet vienkārši un saprotami, bet, kamēr ar to nebiju saskārusies, nesapratu, cik svarīgs ir laiks, kuru varu plānot, kā gribu. Protams, ir spriedze par to, ka man nav ikmēneša algas, bet tagad man atkal vairāk laika atliek tieši adīšanai. Tomēr, arī strādājot par lietvedi, daudz ko ieguvu. Sakārtoju adījumiem visu dokumentāciju tā, ka jebkurā brīdī var atrast vajadzīgo,» atzīst Rūta. Pirms gada viņa aizgāja no darba, jo secināja, ka, sākoties rudens sezonai, abus apvienot nebūs iespējams. «Kad sākās daudz pasūtījumu, adīju līdz trijiem naktī un jau septiņos cēlos, lai astoņos būtu darbā. Taču arī darbā ne par ko citu nevarēju padomāt, kā tikai par termiņiem un to, ko nepaspēšu izdarīt. Vairākus pasūtījumus nācās atteikt, jo nevarēju tos izpildīt. Aizgāju no darba novembrī, kas varbūt bija nedaudz par vēlu, jo decembrim nevarēju kvalitatīvi sagatavoties,» atminas Rūta.

Vilnas pārstrādes uzņēmumam Klippan Saule, kura filiāle atrodas Bauskā, decembrī apritēs 15. gadskārta. Par godu tam īpašnieki visiem darbiniekiem apmaksās divas papildu atvaļinājuma dienas, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Baušķeniekiem šis gads ir zīmīgs - jau gada sākumā par piektdaļu pieauga pasūtījumu apjoms. Šogad uzņēmums iegādājās vērpjamo un dublējamo mašīnu. Pēdējā sadala dzijas pavedienu vairākās kārtās. Kaut arī iekārtas bija lietotas, tas ir ievērojams uzlabojums, jo vecās mašīnas bija nolietojušās, laikrakstam stāstījusi filiāles vadītāja Vizma Mileviča.

Līdz šim ierasti dzijas ražotājiem karstākā darba sezona bijusi gada beigās. Pašlaik darbs organizēts trijās maiņās, citos gada periodos - divās. Bauskas filiāle diennaktī pārstrādā pusotru tonnu vilnas.

SIA Klippan Saule klienti ir Anglijā, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā, Lietuvā un Latvijā. Vairāku valstu pircēji un mūsu bērnudārzi, mākslas un vispārizglītojošās skolas, kā arī mākslinieki iegādājas vilnas kārsumu, ko izmanto radošiem darbiem.