Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt dalīts, piemēram, enerģijas un CO2 nodoklī, kur pēdējā komponente būtu augstāka tieši tiem patērētājiem, kuri izmantotu fosilo degvielu

Tādu iespējamo nākotnes ainu iezīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes. Pašlaik transporta degvielai tiek piemērots ne tikai attiecīgs akcīzes nodoklis, bet arī pievienotās vērtības nodoklis.

"Akcīzes nodoklis ir nedaudz novecojis un to būtu nepieciešams pārskatīt," skaidroja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvis Indulis Stikāns.

Viņš kā piemēru minēja Zviedriju, kur akcīzes nodokļa degvielai nav, bet to veido divi nodokļi – enerģijas un CO2 nodoklis, kas veicina zaļo mērķu sasniegšanu. I. Stikāns aicināja arī Latvijā šo nodokli izmantot kā instrumentu zaļo mērķu sasniegšanai.

Nodokļu pasākumi, kas iezīmēti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam, jau paredz attiecīgu virzienu, ka piesārņotājs maksā. Būtībā piesārņotājs vērtēs savas izmaksas (arī nodokļu jomā) un arī pieņems lēmumus par attiecīgajām investīcijām un tehnoloģiju izmantošanu.

I. Stikāns norādīja uz paradoksālu situāciju, kad biodegvielām ir lielāks nodoklis nekā fosilajai degvielai. "Zviedrijā ir augstāki nodokļi un arī degviela ir dārgāka nekā Latvijā, bet CO2 nodokli maksā atkarībā no tā emisijas apmēra un rezultātā no fosilās degvielas tas ir liels," skaidroja I. Stikāns. Viņaprāt, šāda kārtība patērētāju mudina izvēlēties atjaunojamos nevis fosilos energoresursus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzina, ka šis jautājums nav vienas ministrijas kompetencē, taču attiecībā uz CO2 tiek veikts novērtējums par to, kādas likmes varētu tikt piemērotas transportam.

«Ir vairākas idejas un modeļi un par tiem sagaidāmas diskusijas,» tā A. Ozola. Viņa atgādināja, ka minēts ir Zviedrijas modelis, bet ir arī citu valstu piemēri, proti, Luksemburga atsevišķi no akcīzes nodokļa ieviesusi CO2 nodokli autotransporta degvielai. Tādējādi tiek veicināta klimata mērķu sasniegšana, vienlaikus šajā valstī tiekot nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports – visiem, arī tūristiem no ārzemēm.

«Modeļi var būt dažādi un diskusijas par tiem būs ar sociālajiem partneriem par to, kurš modelis varētu būt pieņemamāks,» tā A. Ozola.

Jāņem gan vērā vēl kāda nianse, proti, vai pašreizējā tehnika - automašīnas un vēl jo vairāk traktori un cita veida pašgājējtehnika - var darboties ar lielāku biodegvielas piejaukumu, vai tikai ar biodegvielu, kā arī tas, vai šādos apstākļos šīs tehnikas ražotāji saglabā savas garantijas. Tāpat jāņem vērā, ka, lai saražotu biodegvielu, ir vajadzīga zeme, bet, jo vairāk vajag šādu degvielu, jo vairāk zemes tiks izmantots šīs biodegvielas ražošanai, un mazāk paliks zemes, kur audzēt lauksaimniecības kultūras pārtikai.