Būve

Trīs gadu laikā uz Via Baltica uzstādīs mainīgās elektroniskās ceļa zīmes un attīstīs viedo transporta sistēmu

Dienas Bizness, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Latvijā projekts SMART E67 ir vērsts uz kravu pārvadājumu un pasažieru transporta plūsmas efektivitātes (samazināt braukšanas laiku) un drošības uzlabošanu Via Baltica (E67) posmā no Ainažiem līdz Lietuvas robežai.

«Projekts SMART E67 ir nākamais solis uz tiešsaistes satiksmes plūsmas pārvaldību Igaunijas valsts ceļos. Līdz šim mēs esam veikuši monitoringu un dažādus mērījumus, un tagad parādījusies iespēja pāriet uz nākamo līmeni - aktīvu komunikāciju ar autovadītājiem uz ceļa, informējot tos par sarežģījumiem un ierobežojumiem, lai uzlabotu drošību uz ceļa un ekonomētu ceļā pavadīto laiku,» norāda Igaunijas Ceļu administrācijas Informācijas tehnoloģiju departamenta projektu vadītājs Kristjans Duubass (Kristjan Duubas).

SMART E67 tiks realizēts ERAF pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Projekta iniciators un vadošais partneris ir VAS Latvijas Valsts ceļi un tas tiks īstenots sadarbībā ar Igaunijas Ceļu administrāciju. Viedās transporta sistēmas elementus paredzēts uzstādīt uz Via Baltica (E67) gan Latvijā, gan Igaunijā, posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Projekta kopējās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro, no tiem 85 procenti ir ERAF līdzfinansējums.

17.novembrī VAS Latvijas Valsts ceļi birojā notika projekta uzsākšanas pasākums, kurā piedalījās VAS Latvijas Valsts ceļi un Igaunijas Ceļu administrācijas pārstāvji, Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī ceļu nozares eksperti un tematisko mediju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Igaunijas ministrs: Via Baltica digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem nepieciešami 40 miljoni eiro

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Via Baltica» digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem no Eiropas Savienības (ES) nepieciešami apmēram 40 miljoni eiro, stāstīja Igaunijas Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Renē Tammists.

Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdībā apstiprināta Rail Baltica trase

Lelde Petrāne, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu. Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās, Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojums Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Tās attīstīt būs iespējams Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga. Veidojot dzelzceļa Rail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Neils Balgalis, RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, skaidro:

«Rail Baltica trases novietojums Latvijā tika veidots sadarbībā ar 15 novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā to intereses un novadu attīstības potenciālu. Pēc Eiropas standarta platuma dzelzceļa Rail Baltica izbūves Latvijā būs divas dzelzceļa infrastruktūras un vietās, kur jaunā dzelzceļa līnija šķērso esošo dzelzceļa līniju, rodas iespējas tālākai industriālo teritoriju attīstībai. Salaspils novadā tiek plānots centrālais kravu terminālis ar plašu noliktavu un ražošanas teritoriju attīstību, tāpat industriālās zonas būs iespējams attīstīt Limbažu novada Skultē, Inčukalna novada Vangažos, Olaines novadā pie Rīgas apvedceļa. Salacgrīvā, Iecavā un Bauskā industriālo teritoriju attīstību radīs VIA Baltica tuvums un jau esošā saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica projekts sadārdzinājies līdz septiņiem miljardiem eiro

LETA, 16.06.2020

"Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu vizualizācija

Avots: "BERERIX"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļā Rīgā notiekošā foruma 5G Techritory ietvaros Latvija kopā ar savām kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju un Poliju ir vienojušās par kopīgu ceļakarti nolūkā veicināt savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica autoceļa koridorā, informē Satiksmes ministrijā.

Ņemot vērā, ka 5G infrastruktūra galvenajos transporta maršrutos ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mobilitāti un uzlabotu satiksmes drošību, Baltijas valstis un Polija ir deklarējušas nepieciešamos uzdevumus, kas jāpaveic savienotas un automatizētas braukšanas, inovāciju un nepieciešamo tehnoloģiju attīstībai un izvēršanai gar Via Baltica autoceļu.

Valstis ir vienojušās par principiem, kā plānot nepieciešamo infrastruktūru ilgtspējīgai koridora attīstībai – vienojoties gan par galvenajiem infrastruktūras elementiem, gan nepieciešamo radiofrekvenču spektra resursu pieejamību.

“Vienošānās par kopēju pieeju infrastruktūras izvēršanā ir nozīmīgs solis Via Baltica autoceļa digitalizācijā. Nākamais, pie kā mums jāstrādā, ir privātā sektora un pašvaldību iesaiste šajā projektā, lai kopīgi vienotos par praktiskiem projekta īstenošanas posmiem, kā arī Eiropas Savienības un privātā finansējuma piesaisti,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākti sagatavošanās darbi, lai Rīgas apvedceļu pārveidotu par četru joslu ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.

Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras trīs posmiem – uz autoceļa A5 no Salaspils līdz Babītei, uz autoceļa A4 no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamai jauna Via Baltica autoceļa posma būvniecībai maršruta E67 posmā Vangaži – Skulte.

Ātrgaitas autoceļa izbūvi paredz Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. “Ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, esam izstrādājuši rīcības plānu un ir zināmas izmaksas. Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva plāno par ES līdzekļiem atjaunot karaspēka mobilitātei svarīgus ceļus

LETA--BNS, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva tuvākajā laikā plāno par Eiropas Savienības līdzekļiem atjaunot ceļus, kuriem ir svarīga loma valstī dislocēto karavīru mobilitātes nodrošināšanā, ceturtdien paziņojis satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa teiktā, tuvākajā laikā iecerēts izsludināt darbu iepirkuma konkursu, un viens no prioritārajiem objektiem būs automaģistrāles "Via Baltica" posms no Marijampoles līdz Polijas robežai.

Kā ziņu aģentūrai BNS vēlāk precizējusi ministra padomniece Gabriele Vasiļauskaite, ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu, lūdzot piešķirt minētajiem mērķiem vairāk nekā 73 miljonus eiro, un 7.aprīlī būtu jānoskaidrojas, vai Lietuva saņems atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Viņa norādījusi, ka Lietuva vēlas saņemt finansējumu diviem projektiem - jau pieminētajam "Via Baltica" posmam no Marijampolės līdz Lietuvas un Polijas robežai un dzelzceļa kravu laukumam Palemonā, kur darbojas Kauņas intermodālais terminālis, kas ir dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa un kopš 2020.gada ir savienots ar Eiropas dzelzceļu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica kravu potenciāls jāpierāda

Egons Mudulis, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklē labāko vietu loģistikas centram un iespējamās kravas, kā arī risinājumu Rīgas stacijai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Savant (60% daļu pieder Aecom Europe Holdings Limited; 40% – SIA K & K Projects), kam par 564,7 tūkst. eiro līdz novembrim jāpabeidz Eiropas platuma sliežu (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) intermodālā kravu loģistikas centra darbības plāna un tehnisko risinājumu izstrāde, cita starpā būs jāanalizē jaunās dzelzceļa līnijas kravu potenciāls, balstoties arī nozares spēlētāju teiktajā, norāda Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta RB nacionālās izpētes projekta vadītājs Kaspars Vingris. Lielbritānijas uzņēmums savulaik jau veica izpēti visā Baltijā, 2011. gadā secinot, ka piemērotākā vieta šādam loģistikas centram būtu pie Salaspils. Pēc K. Vingra teiktā, Savant esot jāizvērtē arī citas alternatīvas vietas, piedāvājot gan centra pārvaldības modeļus, gan ekonomisko un biznesa pamatojumu. Pēc viņa sacītā, loģistikas centrs varētu uzsākt darbību vēl pirms RB pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Satiksmes organizēšanā ienāk viedums

Egons Mudulis, 03.12.2018

Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS). Tas bija spilgts piemērs dažādu ražotāju produkcijas integrācijai vienā risinājumā, par projektu Smart E67 sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs.

Pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai, samazinot braukšanas laiku un paaugstinot drošību, domātais projekts tiek realizēts pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Vadošais partneris tajā ir VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), kas projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas ceļu administrāciju, uzstādot ceļa aprīkojumu Via Baltica posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Smart E67 kopējās izmaksas Latvijā ir 1,4 milj, eiro, tostarp 1,2 milj. eiro ir ERAF līdzfinansējums, liecina LVC sniegtā informācija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plāno Rail Baltica intermodālā centra projektēšanu; vēl gan jārisina lokālplānojuma un pārvaldības jautājumi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica (RB) un tās trases novietojuma apstiprināšanu ir skaidri zināms, ka RB intermodālais loģistikas centrs (ILC) atradīsies Salaspilī, norāda Satiksmes ministrijas (SM) projekta vadītājs Kaspars Vingris. Daudzkritēriju analīzē secināts, ka Salaspils izkonkurē ne tikai, piemēram, Iecavu vai Vangažus, bet arī Olaini. ILC iecerēts izveidot teritorijā starp esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem un autoceļiem A4 (Via Baltica) un P5 (savieno Sauriešus ar Tīnūžiem).

Jau piešķirto Eiropas Infrastruktūras savienojuma instrumenta (EISI) līdzekļu ietvaros (kopumā ar valsts finansējumu 291 milj. eiro) plānots sākt projektēšanu dzelzceļa līnijai ap Rīgu, tostarp pirmajai ILC kārtai. Projekta nacionālais ieviesējs SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) jau šogad iecerējis sludināt iepirkumus projektēšanai, ieplānojot dzelzceļa atzaru no galvenās līnijas un pirmos nepieciešamos tehniskos risinājumus ILC. Nākamajā kārtā tiktu plānota pilna sliežu ceļu sistēma un saistītā infrastruktūra (pievedceļi, celtņi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas kompāniju interese par Rail Baltica (RB) izmantošanu ir visai liela, iespējams, visvairāk iegūs šīs valsts meža nozare (papīrs, zāģmateriāli, koksnes produkti, bioprodukcija), trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šo komersantu eksports uz Centrālo un Austrumeiropu ir liels, šī nozare gaida RB kā jaunu alternatīvu kravu nosūtīšanai, Eiropas platuma sliežu (1435) infrastruktūras projektam veltītajā forumā Rīgā norāda LIMOWA Loģistikas centru klastera direktors Jorma Harkonens. Arī metāla produkcija un iekārtas ir RB potenciālās kravas, tāpat kā ieintersēti ir mazumtirgotāji, jo īpaši importētāji.

Somi sadarbībā ar Polijas Loģistikas un uzglabāšanas institūtu veikuši potenciālo kravu nosūtītāju aptauju, noskaidrojot komersantu interesi nākotnē izmantot 5,8 miljardus eiro vērto RB. Runājot ar loģistikas kompāniju pārstāvjiem, atklājies, ka nav šaubīgo, somu uzņēmēji ir pārliecināti, ka RB būs, viņi to gaida, uzsver J. Harkonens. Pēc viņa teiktā, somus galvenokārt interesē dzelzceļa piegādes uz valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no Polijas. Patlaban liela daļa Somijas eksporta tiek transportēta pa Via Baltica ar kravas automašīnām – līdz pat Ukrainai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām gan maz skaidrības par šī Rail Baltica objekta izveides grafiku

Tas izriet no Eiropas platuma (1435 mm) dzelzceļa projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) Attīstības un sadarbības departamenta direktora Agņa Driksnas un citu projektā iesaistīto vai ieinteresēto teiktā Dienas Biznesam.

Pirms pusotra gada (15.09.2016.) DB rakstīja, ka RB intermodālais loģistikas centrs (ILC) atradīsies Salaspilī, jo daudzkritēriju analīzē secināts, ka Salaspils izkonkurē ne tikai, piemēram, Iecavu vai Vangažus, bet arī Olaini. ILC iecerēts izveidot teritorijā starp esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem un autoceļiem A4 (Via Baltica) un P5 (savieno Sauriešus ar Tīnūžiem). Tobrīd bija daudz neatbildētu jautājumu, tostarp saistībā ar ICL pārvaldību, taču arī šobrīd par to lielākas skaidrības, šķiet, īsti nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Spožākie industriālie objekti Latvijā un Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2018

Gājēju tilts pār Mūsas upi Bauskā

Gājēju tilts pār Mūsas upi nodots ekspluatācijā 2016. gadā. Pasūtītājs Bauskas novada pašvaldības iestāde «Bauskas novada administrācija». Projekts un BK daļa «BT projekts». Būvnieks «TILTS ». Pārbaude ar slodzi «Inženierbūve».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas, ceļi, tilti, termināļi, sūkņu stacijas, loģistikas centri – šīs un citas industriālās būves ir viens no ekonomikas virzītājiem un veido salīdzinoši nozīmīgu īpatsvaru visas būvniecības nozares kontekstā, secināts konferencē Izaicinājumi industriālajā būvniecībā - piemēri Baltijā.

Industriālo objektu pasūtītāji Baltijā ir valsts akciju sabiedrības, pašvaldības, komercuzņēmumi, Zemkopības ministrija, u.c, Db.lv norāda biedrības Building Design and Construction Council valdes locekle Agrita Lūse.

Aktivitāte šajā nozarē šobrīd ir liela, ko apliecināja arī konferencē sniegtais pārskats par 31 industriālo objektu, kas pēdējo gadu laikā tapis Baltijas valstīs (skatīt galerijā).

Objektu izmaksas mērāmas miljonos, tiek realizēti arī pārrobežu sadarbības projekti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, kā piemēram gudrais ceļš SMART E67, kas ietvēris mūsdienīga viedā ceļa aprīkojuma uzstādīšanu Latvijā un Igaunijā un ļaus autovadītājiem reāllaikā saņemt noderīgu informāciju par braukšanas apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot uzņēmuma darbības paplašināšanos, Nordea banka piešķīrusi 4,3 miljonu eiro lielu finansējumu Ādažu tirdzniecības centram Apelsīns, informē bankas pārstāvji.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbiem, šobrīd tirdzniecības centra ēkas kopējā platība palielināta par teju 80%.

Šis projekts ļaus būtiski paplašināt tirdzniecības centra piedāvājumu un apkalpot ievērojami lielāku klientu skaitu – pēc rekonstrukcijas nomājamā platība ir palielinājusies līdz 5600 kvadrātmetriem. Pašlaik noris intensīvs darbs ar potenciālo nomnieku piesaisti, lai Ādažu un tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem varētu piedāvāt visatbilstošāko preču un pakalpojumu klāstu.

Tirdzniecības centra veiksmīgā atrašanās vieta, blakus VIA Baltica autoceļam, ir veicinājusi ievērojamu apmeklētāju pieaugumu, tādēļ centra paplašināšana bija loģisks solis. Šobrīd mūsu galvenā iecere ir sešu mēnešu laikā izīrēt pilnīgi visas centra telpas, radot tādu nomnieku komplektu, kas atvieglotu mūsu pastāvīgo klientu ikdienas rūpes. Lai vienuviet būtu iespēja iegādāties nepieciešamās preces, saņemt vajadzīgos pakalpojumus un arī vērtīgi pavadīt brīvo laiku, norāda tirdzniecības centra Apelsīns direktore Sarmīte Teibe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds "EfTEN Real Estate Fund III" iegādāsies starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā esošo Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" galvenā biroja ēku, kā arī ražošanas un noliktavas ēku Ķekavā, informē EfTEN.

Abas ēkas fonds iegādāsies no “New Hanza Capital". Darījumu kopējā summa ir 15,8 miljoni eiro, tostarp "Swedbank" un "Luminor" aizdevums veido 7,2 miljonus eiro.

“"airBaltic" galvenajā birojā remonts veikts 2016.gadā. Pašreizējais nomas līgums ir spēkā līdz 2026.gadam," paziņojumā norāda "EfTEN Real Estate Fund III" valdes loceklis Viljars Arakass.

Savukārt Ķekavā esošajā loģistikas centrā "Piepilsētas" ir ļoti labs tehniskā nodrošinājuma līmenis un tas atrodas netālu no autoceļa "Via Baltica". Lielākie nomnieki kompleksā ir kompānijas "Fristads Kansas Production" un "Forans".

Igaunijas komerciālo nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieku "EfTEN Capital" pilnvaro un regulē Igaunijas finanšu sektora uzraugs - Finanšu inspekcija. Kompānija pārvalda fondus "Eften Kinnisvarafond", "Eften Kinnisvarafond II" un "Eften Real Estate Fund III", kura akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts galveno autoceļu stāvoklis ir ievērojami uzlabojies, un patlaban labā un teicamā stāvoklī ir 49,8% valsts galveno autoceļu, šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Pērn labā un teicamā stāvoklī bija 38% valsts galveno autoceļu.

Lange norādīja, ka apmierinošā stāvoklī ir 13,9% valsts galveno autoceļu un arī šis rādītājs ir uzlabojies.

LVC vadītājs informēja, ka patlaban ir četri ceļu posmi, kuri ir ļoti pārslogoti, tāpēc LVC meklē risinājumus, kā mazināt šo posmu pārslodzi.

Pārslogotākie ceļu posmi ir Bauskas šosejas posms pie Ķekavas, Via Baltica posms Baltezers-Ādaži, Rīgas apvedceļš un Liepājas šosejas posms Grobiņa-Liepāja.

Lange arī informēja, ka katru gadu pieaug satiksmes intensitāte uz Latvijas ceļiem. 2013.gadā un 2014.gadā tā ir pieaugusi par 4%, 2015.gadā - par 5,2% un 2016.gada pirmajā pusgadā - par 6,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus, informēja uzņēmuma īpašnieks ir Dagnis Čākurs.

Pēc viņa sacītā, iespēju robežās uzņēmums turpina ražot arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bet dīkstāvei nācies pieteikt 37 cilvēkus, kuri bija nodarbināti uzņēmuma struktūrvienībās, kas ražo specifiskāku sortimentu ar ārkārtējā situācijā kritušos apgrozījumu. Kopējais uzņēmumā nodarbināto skaits ir apmēram 150.

Uzņēmumam pašam piederošās tirdzniecības vietas turpina strādāt arī ārkārtējā situācijā, arī produkcijas piegādes uz Igauniju nav apstājušās - preču plūsma turp turpinājusies visu šo laiku, taču ir piedzīvots apgrozījuma kritums.

Čākurs atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbību kā pozitīvi ietekmēs plānotā robežu atvēršana starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka uzņēmumam ir ražotne un veikals Igaunijā, netālu no Pērnavas virzienā uz Rīgu, "Via Baltica'' ceļa malā. Daudz kas ir atkarīgs no pieprasījuma un tā, vai Igaunijas tirgus ekonomiski atdzīvosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru