Vaiņodnieks Uldis Pūpols kopā ar dēlu Kristapu uz savas zemes Vaiņodē atjaunojuši mototrasi. Klusums tajā bija astoņu gadu garumā, bet savulaik trasē meistarību slīpēja braucēji no visas Latvijas, pamatus motokrosā apguva arī viens no šābrīža pasaules čempionāta favorītiem MX2 klasē Pauls Jonass, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uldis un Kristaps Pūpoli mototrasi Vaiņodē atjaunoja jūlijā, kad viņiem piezvanīja grobiņnieks Lauris Freibergs, apjautājoties, vai ir iespēja trasi sagatavot treniņiem. Nedēļas laikā tā tika sakopta tā, lai tajā atkal varētu braukt. U. Pūpols ar savu koku un krūmu kniebējgalvu atbrīvoja trasi no kokiem. Viss bija ļoti aizaudzis, zāle bija tāda, ka varēja tajā pazust.

Trase Vaiņodē tika izveidota 2000. gadā un darbojās septiņus gadus. Līdz brīdim, kad U. Pūpols devās uz Rīgu. Tā bija treniņu vieta sportistiem no visas Latvijas. Toreiz trenera Normunda Jansona vadībā vismaz divas reizes nedēļā tajā trenējās kalvenieks Pauls Jonass, kurš toreiz bija sešu, septiņu gadu vecumā. Trasē toreiz brauca arī viņa brālēns Elgars Jonass, kurš uz treniņiem Vaiņodē bija atbraucis arī tagad. «Kā Elgars brauca toreiz un kā viņš brauc tagad – nu ir diena kā pret nakti, kā viņš tagad lido. Ja Pauls tagad te atbrauktu, es noteikti pieliktu bikses. Mēs ar Kristapu šad tad domājam: ja jau Elgars tagad te tā lido, kā tad Pauls lidotu,» smejas U. Pūpols.

Šā gada janvārī dibinātā SIA Vaiņode Agro Holding reģistrējusi piecus miljonus latu lielu komercķīlu.

SIA Vaiņode Agro Holding devusi a/s ABLV Bank ķīlu par 5,06 miljoniem latu. Tikpat lielu ķīlu bankai devusi a/s Taka-G par Vaiņode Agro Holding, kā arī ABLV Private Equity Fund 2010 par Vaiņode Agro Holding.

Uzņēmuma plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā, Db.lv informēja uzņēmumā. SIA Vaiņode Agro Holding reģistrēta šā gada 23.janvārī ar 700 tūkst. latu lielu pamatkapitālu. Valdes priekšsēdētājs ir Agris Grīnbergs, valdes loceklis – Māris Kannenieks, liecina publiski pieejamā informācija.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Četru gadu laikā joprojām nav uzvilkta brauktuvi sadalošā baltā līnija remontētajā ceļa Priekule – Vaiņode posmā. Iedzīvotāji vēršas ar rosinājumu – varbūt atvērt ziedojumu kontu un pašiem samest naudu krāsas spainim? Arī Pāvilostas novadā līdzīga problēma, vēsta portāls ReKurZeme.

2008. gadā SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) remontēja 3,7 kilometrus garu posmu praktiski gandrīz sabrukušajā ceļā Priekule – Vaiņode. Uzņēmuma tehniskais direktors Jānis Zvirbulis toreiz reģionālo mediju Kursas Laiks informējis, ka paredzēts novilkt jaunas līnijas. Neliels ceļa gabaliņš pēc remonta kļuvis gluds un līdzens, taču līniju kā nav, tā nav.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampane esot strikta – naudas nav. Uz jautājumu, cik tad maksātu līnijas uzvilkšana nepilnu četru kilometru garumā, amatpersona gan atbildējusi, ka to konkrēti nezinot.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

«Rīcība, kad biogāzes ražošanai lauku speciāli apsēj un tad tur izaugušos augus sapūdē, lai ražotu salīdzinoši dārgu elektrību, atmirs.»

Tā, skaidrojot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam laikrakstam Dienas bizness sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Tāpēc enerģētikas stratēģijā rakstīts, ka biogāze ražojama no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, enerģētikā izmantojama arī atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radusies gāze, taču jāaizmirst par lauku apsēšanu ar kukurūzu vai citiem pārtikas produktiem, ko pēc tam vienkārši sapūdē biogāzes reaktoros. EM arī uzskata, ka biogāzes izmantošanai daudz lielāka nākotne ir transportā, nevis elektroenerģijas ražošanā. «Biogāze, jo īpaši tā, kas ir ražota no mēsliem un atkritumiem, ir salīdzinoši lēts energoresurss. Ražot elektroenerģiju no biogāzes ir dārgi, sevišķi, ja efektīvi netiek izmantots arī siltums, tāpēc šādam biznesam nav nākotnes. Potenciāls ir arī biogāzes attīrīšanai līdz dabasgāzes kvalitātei un tās ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos, to var arī sašķidrināt un izmantot balonos mājsaimniecības vajadzībām,» skaidro J. Pūce.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Vaiņodes novadu jau vairākas dienas klāj līdz pat 45 cm bieza sniega sega, tieši tāpēc, līdzīgi kā pērn, Vaiņodē ir izveidota distanču slēpošanas trase, kurā var doties ikviens, kurš vēlas kārtīgi izslēpoties un izbaudīt Vaiņodes skaisto dabu, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Trase paredzēta klasiskā soļa slēpotājiem.

Pagaidām trases garums ir 2,4km, bet ar laiku tā tikšot pagarināta, lai esošo trasi savienotu ar Volsbaha kalnu.

Lielākā trases daļa ir klajumā, tomēr distanču slēpošanas trases veidotāji aicina slēpotājus būt uzmanīgiem meža tuvumā, jo uz zariem lielā daudzumā sakrājies sniegs, līdz ar to, koki var lūzt.

Distanču slēpošanas aktualitātēm Vaiņodē var sekot sociālajā vietnē Twitter: https://twitter.com/Vainode_Skiing

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Aizvadītajā nedēļā ievērojamas komercķīlas reģistrējuši vairāki elektroenerģijas ražotāji, kas pretendē uz valsts atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros.

10,82 miljonus latu lielu ķīlu devusi a/s Taka-G, bet pieņēmusi SIA Vaiņode Agro Holding. DB rakstīja, ka 2012.gada janvārī tika reģistrēta SIA Vaiņode Agro Holding, kura saistīta ar ABLV Bank. Šā gada februārī Vaiņode Agro Holding reģistrēja vairāk nekā piecus miljonus latu vērtu komercķīlu, norādot, ka plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā. Šīs darbības apliecināja, ka ABLV Bank ietekmē nonākusi nozīmīgākā uzņēmēja Andra Griģa izveidotā biznesa daļa - biogāzes rūpnīca un cūkkopības komplekss.

Savukārt SMP Bank ņēmusi 2,7 miljonus latu lielu komercķīlu, ko devis Oļegs Savickis, Edgars Cers un Priekules bioenerģija, kā parādnieku norādot Priekules bioenerģiju. Db.lv rakstīja, ka darbu sākusi SIA Priekules bioenerģija biogāzes rūpnīca, kuras elektroenerģijas jauda ir viens megavats elektrības un aptuveni tikpat daudz siltumenerģijas. Jau saņemtas atļaujas un sagatavots būvlaukums, lai stacijas jaudu dubultotu, atbilstoši saņemtajai licencei. Tiek solīts izveidot arī industriālo parku.

SIA Vaiņodes bekons valdē uzņēmēju Andri Griģi nomainījis Agris Grīnbergs, grozīti arī uzņēmuma statūti.

Agris Grīnbergs tagad ieņem valdes locekļa amatu, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina publiski pieejamā informācija.

Db.lv rakstīja, ka 2011.gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums. 2010. gada decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēma lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank. Tiesiskās aizsardzības process pērn paglāba cūkkopības kompleksu no izsoles.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Ar cūkkopības uzņēmumu SIA Vaiņodes bekons saistītajā SIA Vaiņode Agro Holding vadībā notikušas izmaiņas, par vienīgo valdes locekli kļūstot Kārlim Kavasam, liecina jaunākie Lursoft dati.

Viņš valdes locekļa amatā iecelts šā gada 2. janvārī, un tajā pašā laikā darbu valdē pametuši Agris Grīnbergs un Māris Kannenieks, kas turpinās darboties uzņēmuma padomē attiecīgi padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatā. Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Kaspars Zeme.

Uzņēmums, kura pamatkapitāls ir viens miljons latu, dibināts pērnā gada janvārī, un tā juridiskā adrese ir Elizabetes iela 23, Rīga.

Db.lv rakstīja, ka pagājušajā nedēļā SIA Vaiņode Agro Holding kļuvusi par parādnieci aptuveni piecus miljonus latu apjomīgai komercķīlai, kuras devējs ir cūkkopības uzņēmums SIA Vaiņodes bekons, bet ņēmējs – a/s ABLV Bank.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas galapatēriņu transporta sektorā un ar patēriņu stimulējošiem pasākumiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām, palīdzētu arī turpmāk attīstīties biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, no nākamā gada 1.aprīļa vasaras periodā tiek piedāvāts palielināt biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7 %, ko pieļauj gan Direktīva 2009/30/EK, gan standarts LVS EN 590+A1:2011 Autodegvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā esošajai un piegādājamai dīzeļdegvielai.

Par to informēja Ekonomikas ministrija.

Šāds priekšlikums, kas saskaņots ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, ietverts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien, 27.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķinu, kas iekļauts Informatīvajā ziņojumā, ja obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai tiktu palielināts līdz 7 %, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena patērētājiem palielinātos par aptuveni 0,003 LVL/l (ņemot vērā biržas cenas un dīzeļdegvielas patēriņu 2011. gadā). Arī Lietuva ar š.g. 1.janvāri ir noteikusi 7 % obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai.

Liepājas metalurga strādnieki izplatījuši vēstuli, kas adresēta četriem Latvijas valdības ministriem, aicinot ierasties uzņēmumā un pārrunāt draudīgo finanšu situāciju.

Strādniekus satraukusi uzņēmuma finanšu situācija, ko dramatizē elektroenerģijas cenas kāpums obligātā iepirkuma komponentes * (OIK) dēļ. «Ņemot vērā izveidojušos situāciju - Latvijas valdības pieņemto lēmumu dēļ nekontrolējami pieaug maksa par obligāto iepirkumu, kas šobrīd apdraud metalurģijas nozares pastāvēšanu Latvijā un līdz ar to visus 2300 a/s Liepājas metalurgs strādājošos, metalurgu arodbiedrība aicina nākošās nedēļas laikā uz tikšanos metalurģijas ražotnē Liepājā ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, tieslietu ministru Jāni Bordānu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai uzklausītu paskaidrojumus par valsts nostāju metalurģijas nozares saglabāšanā un metalurģijas nozarē strādājošo labklājību,» teikts vēstulē, ko parakstījis metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava.

Ekonomikas ministrija turpina stiept gumiju ar Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnēm – to izstrādei vajag arvien vairāk laika

Par Latvijas energoneatkarības veicināšanu pēdējos 20 gadus ir paticis izteikties ļoti daudziem premjeriem un ekonomikas ministriem. Ir tapuši dažādi, skaistu frāžu pilni politikas plānošanas dokumenti ar labskanīgiem nosaukumiem – stratēģijas, pamatno- stādnes un vīzijas, kuras tobrīd aktuālais nozares ministrs ar neslēptu lepnumu ir demon- strējis konferencēs, valdības sēdēs un dažādās publiskās saiešanās. Jau Valda Birkava valdības deklarācijā 1993. gadā bija ierakstīts, ka tuvāko gadu mērķis ir energopiegāžu diversifikācija un energopatēriņa samazināšana. Teju katra nākamā valdība ir turpinājusi vilkt to pašu meldiņu tālāk, pie viena pieražojot klāt arī kādu jaunu vīziju, vēlams, uz daudzumdaudzām lappusēm, no kurām praktiska labuma gan bijis maz, jo no energoneatkarības un energoresursu piegāžu diversifikācijas viedokļa Latvija šodien atrodas principā tādā pašā situācijā kā pirms 20 gadiem.

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Dažu mēnešu laikā Jūrmalā autobusus plāno sākt darbināt ar Latvijā ražotu biogāzi, lai gan pagaidām tie brauc ar dabasgāzi.

Jūrmalā a/s Amo Plant Jelgavā ražotie autobusi pielāgoti Latvijā ražotās biogāzes izmantošanai, kas ļaus samazināt fosilās degvielas importu. Šim piemēram gan Latvijā, gan citās valstīs varot būt sekotāji. Pagaidām gan testa režīmā autobusos izmanto dabasgāzi, ko pēc pāris mēnešiem sola nomainīt ar pašmāju biogāzi, liecina DB rīcībā esošā informācija.

«Sākotnēji par ideju uzstādīt duālo sistēmu – biogāze (60%) un dīzeļdegviela (40%) – bija vērojama skepse, taču šobrīd situācija ir mainījusies un pat Latvijas lielākais pasažieru pārvadātājs 1,5 mēnešus uz līnijas testēja ar šādu sistēmu aprīkota autobusa darbu,» stāsta SIA Jūrmala – SV valdes loceklis Artūrs Oškalns. Viņš uzsver, ka savā ziņā izmantotā duālā tehnoloģija esot unikāla, jo citviet, piemēram, Stokholmā izmantojot tikai gāzi.