Pasaulē

Ukrainas ministrs: Lauksaimniecības sektors ir lokomotīve, kas izvilks valsti no krīzes

LETA, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Ukrainas lauksaimniecības biznesu karadarbība teju nav skārusi, līdz ar to agrārais sektors ir joma, kas Ukrainu izvilks no pašreizējām grūtībām, atzina Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavlenko.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pērn Ukraina piedzīvojusi 31% kritumu lauksaimniecības preču apgrozījumā ar Krieviju, tomēr situāciju glābusi laicīga pārorientēšanās uz citiem tirgiem, tostarp Eiropas Savienībā.

«Doņeckā, Luhanskā un okupētajā Krimā esam zaudējuši 1,5 miljonus tonnu graudaugu, tomēr uz kopējā fona tas ir tikai 3% zaudējums. Reģionos, kur karadarbības nav bijis, viss ir kārtībā. Lielākā problēma ir piesardzīgā banku attieksme pret kreditēšanu, uz zemniekiem tas atspēlēsies tā, ka nebūs naudas mēslojumam, pirks lētākas sēklas, kas rudenī varētu ietekmēt ražību. Turklāt samazināti izdevumi pensijām, pabalstiem, un visi saprot, ka šis Ukrainai nebūs vienkāršs gads. Tomēr valdībai ir pilnīgi skaidrs, ka tieši lauksaimniecības sektors kā lokomotīve izvilks valsti no pašreizējām grūtībām,» sacīja ministrs.

Atbildot uz jautājumu, kā ģeopolitiskie notikumi ietekmēja Ukrainas lauksaimniecības eksporta un importa rādītājus, viņš norādīja, ka pērn kopējais preču apgrozījums tirdzniecībā ar Krieviju un muitas savienības valstīm samazinājās par 31%.

«Tie bija kopumā tikai 2,5 miljardi ASV dolāru. Tikmēr apgrozījums ar ES valstīm bija 4,8 miljardi dolāru, un tas ir 6,6% pieaugums. Tātad mainās tradicionālais pieņēmums, ka agrārajā sektorā tirdzniecība ar Krieviju ir dominējoša. Salīdzinājumam - uz Āfrikas valstīm Ukraina eksportē produkciju arī 2,5 miljardu dolāru apmērā, uz Āziju, Ķīnu un Tuvajiem Austrumiem - 6,6 miljardu apmērā. Tas nozīmē, ka Ukrainas lauksaimniecības industrijai veiksmīgi izdevās kompensēt kritumu Krievijā, laicīgi sameklējot jaunus tirgus,» sacīja ministrs.

Savukārt uz jautājumu par Ukrainas lauksaimnieku interesi Latvijā viņš atbildēja, ka tā galvenokārt attiecas uz pieredzes pārņemšanu.

«Tas skar kooperāciju, pieredzi zemes privatizēšanā, zemnieku apmācīšanu. Tāpat ir interese iegādāties Latvijas mājlopu ciltsmateriālu, pārņemt mēslojuma ražošanas tehnoloģijas. Vienlaikus aicinām Latvijas biznesu ienākt Ukrainas tirgū. Tas attiecas gan uz lauksaimniecības un pārtikas biznesu, gan uz visiem pārējiem uzņēmējdarbības veidiem, tostarp bankām. Šeit Latvijas pieredzi un iepriekš iedibināto pozitīvo sadarbību vērtējam ļoti augstu,» rezumēja ministrs.

Ukraina ir starp desmit Latvijas nozīmīgākajiem lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu tirdzniecības partneriem.

Nozīmīgākie eksporta produkti ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, kuru eksporta vērtība pērn bija 43,7 miljoni eiro, otrajā vietā ir gaļas un zivju izstrādājumi (7,4 miljoni eiro), bet trešajā - kafijas koncentrāti, gatavās mērces, saldējums (5,9 miljoni eiro).

Nozīmīgākā produktu grupa importā no Ukrainas ir miltu izstrādājumi un konditoreja (importa vērtība 7,1 miljons eiro), rudzi, kukurūza (6,4 miljoni eiro), kā arī bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (5,9 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Ukrainas centrālā banka brīdina par naudas atmazgāšanas riskiem Reģionālajā investīciju bankā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK seko līdzi situācijai ar Ukrainas PrivatBank un gaida informāciju no Ukrainas kolēģiem

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Jāsaglabā vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaglabā starptautiskā solidaritāte un vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu, jo tas ir svarīgs atbalsts Ukrainas centieniem stabilizēt situāciju reģionā un veicināt ilgtspējīgu mieru savā valstī. Mūsu un visas Eiropas interesēs ir demokrātiska un ekonomiski spēcīga Ukraina, otrdien paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, kā arī pret Ukrainu vērsto agresiju valsts austrumos.

Esam vienmēr iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Uzskatām, ka ieviesto sankciju pret Krieviju pārskatīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes, teica Raimonds Vējonis, norādot, ka vienošanās ietver visu ārvalstu militāro formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas, kā arī pilnu Ukrainas Krievijas robežas kontroles atjaunošanu.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveikto, īstenojot valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas, vienlaikus aicinot nezaudēt reformu tempu. Šajā procesā nepieciešams aktīvs Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa: «Ir pilnīgi skaidrs, ka būs uzņēmumi, saimniecības, kas šajā krīzē neizdzīvos»

«Pašlaik jārunā par dārzeņu nozares kā tādas pastāvēšanu, cik tā vispār ir perspektīva – līdzīgi kā par piena nozari. Man šobrīd šķiet, ka tas var būt diezgan liels apjoms uzņēmumu, kas krīzi nepārvarēs,» bez optimisma raugās E. Strazdiņa. Dārzeņu cenu lejupslīde sākās vairāk nekā pirms gada. Zemnieki saņēma lielu triecienu, Latvijā ieviešot eiro – lielveikali, lai nebaidītu pircējus ar lieliem skaitļiem, nolaida dārzeņu cenas skaitliski līdz latu līmenim. «Tas notika uz piegādātāju rēķina. Mēs nācām pretī, lai cilvēkiem nebūtu histērija, lai pirkšana saglabātos,» skaidro E. Strazdiņa. Pašlaik dārzeņu cenas ir zemas, salīdzinot ar gadu iepriekš, piemēram, sīpoli ir pat par 40% lētāki. Katastrofāla cenu lejupslīde ir kartupeļiem – vairumtirdzniecības cena ir 10 centi, kas nenosedz pat pašizmaksu. «Bet mēs iepriekš pat par desmit santīmiem nekad neesam tirgojuši. Te vairs nav runa par peļņu, bet par to, ka netiek nosegta pat pašizmaksa,» atzīmē E. Strazdiņa. Kopumā pret pagājušā gada februāri un martu dārzeņu cenas pašlaik ir 20 līdz 40% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu banku sektors ASV aizdevējiem var atņemt 11 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ēnu banku sektors tradicionālajiem tirgus spēlētājiem varētu atņemt vismaz 11 miljardus ASV dolāru no gada peļņas, jo nākamo piecu gadu laikā konkurence starp šiem sektoriem pastiprināsies, atsaucoties uz Goldman Sachs, raksta Bloomberg.

Nebanku aizdevēju, piemēram, aktīvu pārvaldnieku un tādu kompāniju kā LendingClub un CommonBond darbība un attīstība patlaban pastiprina konkurenci ar lielajām bankām. Tāpat stingrais banku sektora regulējums, ieskaitot kapitāla noteikumus un tehnoloģisko attīstību, veicina ēnu banku sektora izaugsmi.

«Mēs sagaidām, ka konkurences aina nākamo 5-10 gadu laikā mainīsies un tirgū ienāks jauni spēlētāji, bet dažas darbības banku sektorā pamazām izzudīs,» uzskata Goldman Sachs analītiķi.

Pērn bankas nopelnīja aptuveni 150 miljardus dolāri, taču mēs lēšam, ka aptuveni 11 miljardi dolāru jeb 7% no peļņas nākamo 5 gadu laikā varētu atņemt jaunie aizdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - ĀM aicina Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta»

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta», aģentūrai LETA pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Papildināta visa ziņa

Ukrainas pilnvarotais lietvedis notas saņemšanai šorīt bija uzaicināts uz Latvijas ĀM.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.

Ministrs šodien žurnālistiem skaidroja, ka Latvija ar šo jautājumu strādā vairāk nekā divas nedēļas, tomēr process nevirzās uz priekšu, tāpēc tiek meklēti dažādi mehānismi, kā mudināt Ukrainu izņemt Latviju no «ārzonu saraksta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija un Ukraina paraksta vienošanos par sadarbību lauksaimniecībā

Dienas Bizness, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts vizītes Kijevā laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavlenko otrdien, 27. oktobrī parakstīja saprašanās memorandu par abu valstu turpmāko sadarbību lauksaimniecībā.

Apzinoties lauksaimniecības nozīmīgumu abu valstu ekonomiskajā izaugsmē un vēloties veicināt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību un investīciju piesaisti ar lauksaimniecību saistītajā uzņēmējdarbībā, Latvija dalīsies ar Ukrainu pieredzē par iestāšanos ES, īpaši jautājumos, kas attiecas uz pārtiku, augkopību un lopkopību, tiesību aizsardzību saistībā ar augu dažādību, zivsaimniecību, veterināriju un fitosanitāro uzraudzību, kā arī ES fondu administrēšanu.

Ukrainas pusi interesē arī Latvijas pieredze mežsaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību attīstībā, mācību un konsultāciju dienestu darba organizēšanā lauksaimniecības nozarē, kā arī tiešo kontaktu veicināšana starp abu valstu lauksaimniecības zinātniskajām institūcijām, lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

airBaltic paplašinās lidojumus starp Ukrainu un Krieviju caur Rīgu; pēc gaisa telpu slēgšanas pieprasījums varētu augt

LETA, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments

Rūta Cinīte, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no 3. līdz 5.septembrim piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra Dūklavs.

Viņš atzīmē, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Sarunās Minskā izstrādā vienošanos, kas paredz pārtraukt uguni Donbasā no 14.februāra

BNS/INTERFAX, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

«Dokuments, kas tiek gatavots parakstīšanai Minskā, paredz uguns pārtraukšanu no 14.februāra, smago ieroču atvilkšanu, drošības zonas izveidošanu,» pavēstīja vēstniecība savā Twitter kontā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien paziņoja, ka sarunas Minskā vēl turpinās, jo Krievija uzspiež «nepieņemamus» nosacījumus.

Informācijas aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vācijas informācijas aģentūru DPA, pirms tam ziņoja, ka sarunās Minskā esot panākta vienošanās, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos 48 stundu laikā.

Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunas Minskā sākās trešdienas vakarā un turpinājās apmēram 14 stundas līdz ceturtdienas rītam. Tajās tika apspriesta Merkeles un Olanda iniciatīva Ukrainas konflikta izbeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru