UPB valdes priekšsēdētājs: Lai attīstītos, eksports ir nepieciešams 

Būvniecības nozarē palēnām atgriežas aktivitāte, taču mūsu tirgus īpatnība ir tāda, ka katra svārstība rada viļņus, kas neatstāj īpaši labu iespaidu ne uz tā dalībniekiem, ne kvalitāti

Lāsma Vaivare, 27.2.2017
1/9

Dainis Bērziņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tā intervijā DB saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. 2016. gadā, kas nozarē salīdzināts pat ar situāciju krīzes dziļākajā punktā, UPB ir izdevies audzēt apgrozījumu par 31% – līdz 142 milj. eiro.

Fragments no intervijas:

Vai joprojām liela loma ir veiksmīgam darbam eksporta tirgos?

Jā. Iepriekš eksports bija ap 70%. Šoreiz būs mazliet mazāk, jo bija lieli objekti tepat Latvijā. Domāju, ka eksporta rādītājs būs starp 65 un 70%. Tas ir mūsu filozofijas stūrakmens – lai attīstītos, eksports ir nepieciešams. Ieejot katrā jaunā tirgū, valstī, ir daudz jāmācās – it visur ir savas būvniecības tradīcijas, tehniskās prasības, juridiskais regulējums. Ar katru jaunu tirgu pieredze uzkrājas un papildinās, to, ko iemācāmies vienā tirgū, veiksmīgi pārnesam uz citu.

Viens no mūsu pamatprincipiem ir sinerģija – savus produktus apvienojam vienotā piedāvājumā, nodrošinām pilnu pakalpojumu spektru no projektēšanas līdz ražošanai, loģistikai, montāžai vai būvniecības gadījumā – pilnu Design&Build (projektēšana un būvniecība vienā līgumā) risinājumu, ieskaitot tehnoloģijas. Cits sinerģijas aspekts – katrā valstī iegūto specifisko pieredzi varam veiksmīgi pārnest uz citu valstu tirgu. Islandē ir jāspēj tikt galā ar ekstrēmām laika pārmaiņām, seismisko aktivitāti, Zviedrijā – ilgtspējas un augstajām darba drošības prasībām, Vācijā – ar juridisko regulējumu, tehniskām prasībām. Šīs kompetences apvienojot, ilgtermiņā iegūstam lielāku pievienoto vērtību. Jaunas pievienotās vērtības radīšana, apgūstot citu valstu pieredzi, ir arī citu Latvijas uzņēmumu ieguvums no eksporta.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kas ir iemesls, kāpēc runājot par būvniecības nozari un eksportu, Latvijā varam minēt retus piemērus? Kāpēc ir daudz kompāniju, kuras nespēj vai pat nemēģina startēt ārvalstu tirgos?

Ir būtiski apzināties, kas būs uzņēmuma produkts un pievienotā vērtība, ar ko tirgū konkurēt. Mūsu gadījumā ir jau pieminētais pilnais piedāvājums – varam apvienot fasādes, stiklu, metāla, dzelzsbetona konstrukcijas. Līdzīgu piedāvājumu tuvākajā reģionā īsti nevaru atrast. Ja būvnieks ārvalstīs plāno startēt kā ģenerāluzņēmējs, jārēķinās, ka viņam būs visi tie paši spēles noteikumi kā jebkuram vietējam uzņēmumam, būs jākonkurē ar to, tikai nepārzinot tirgu. Tādēļ ir skaidri jāzina – kas būs produkts vai īpašais pakalpojums.

Skatoties uz citām Latvijas būvkompānijām, jūs redzat, kurām ir neizmantots potenciāls būt veiksmīgām ārvalstu tirgos?

Nepārzinu tās tik labi. Pēc analoģijas ar UPB – es skatītos uz tām, kuras pašas ražo. Tomēr katram ir jāatrod sava pievienotā vērtība, jo klientam, patērētājam ir jāsaprot, par ko tad viņš maksā – kāpēc piedāvājums ir labāks.

Cik strauji šogad varētu kāpt būvniecības izmaksas?

Nevaru nosaukt procentu, taču jau parādās atsevišķas indikācijas, kaut vai pieturot brīvās jaudas cerībā uz cenu kāpumu gada otrā pusē. Spiediens būs, ir jautājums, ko darīt ar investīciju projektiem, kas saplānoti brīdī, kad tirgus bija zemākā punktā. Konkursu rezultātos piedāvājumu summas būs virs tām, kas plānotas.

Visu interviju Eksports kā stūrakmens lasiet 27. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Latvijas inženiernozaru uzņēmumi pirmie izrāda interesi par sadarbību ar Kanādu...

Meža nozare pērn tieši uz tālākpārstrādes produktu rēķina spējusi kāpināt eksporta...

Niks Jansons un Nora Legzdiņa strādā pie interneta platformas Janson, kur tirgot...

Valstis, kuras ietilpst pasaules «kodolieroču klubā»....

Patlaban savākti iedzīvotāju paraksti par tehniskās apskates veikšanu Latvijā ik pēc diviem...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas...

Torņakalna akadēmiskā centra turpmākajai attīstībai apsver iespēju aizņemties no Eiropas Investīciju...

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis 523 būvdarbu kontroles 103 objektos...

Šā gada septembrī rotaļlietu ražotāja Lego mītnes vietā Billundā, Dānijā durvis vērs...

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 30.martā notiks skates Gada labākā būve Latvijā 2016 fināls,...

Arhitektūras skatē 2016.gada balva Rīgas arhitektūrā atzīmēto būvju autoriem, kas devuši...

Kopumā ieguldot 14,7 miljonus, Mežciems tiks papildināts ar jaunu sešu daudzdzīvokļu namu...

Veselības inspekcija (VI) atļāvusi ekspluatācijā nodot Paula Stradiņa klīniskās universitātes...

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas...