Finanses

Uzņēmumu rīkotās gada nogales ballītes pagaidām vēl bez ikriem

Signe Knipše, Dace Kaminska, speciāli DB, 28.12.2012

Jaunākais izdevums

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

SIA Fontes grupa pētījums liecina, ka 84% organizāciju atzīmē šos svētkus. «Iepriekšējos gados vairāk bija uzņēmumi, kas neko nesvinēja, tagad tādu ir maz,» norāda SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle un pētījumu grupas vadītāja Inga Gleizdāne. Svētku rosība aptver gan apsveikumus, gan dāvanas, gan balles, gan kopīgus labos darbus un došanos uz mežu pēc eglītes – veidu, kā organizācijas atzīmēt gada nogali, ir daudz.

Prasīgi un piesardzīgi

Lai gan finansiālie līdzekļi pasākumiem tiek atvēlēti lielāki, L.Blumfende novērojusi, ka uzņēmumu darbinieki patiesi iedziļinās un aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā: «Viņi seko līdzi un izvērtē, lai katrs ieguldītais lats sevi attaisnotu un vēl joprojām ar pārspīlēti dārgām izklaidēm nešķērdējas, jo, būsim atklāti, bija laiki, kad melnos ikrus no ledus klučiem ēda ar karotēm».

Arī 3K Management pārstāvis Edgars Kuzmans uzskata, ka, uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai valstī, pasākumu organizēšanas nozare pakāpeniski sāk atdzīvoties, tomēr uzņēmumi savās prasībās un vēlmēs kļuvuši piezemētāki un adekvātāki, izvērtējot prioritātes un netērējot līdzekļus «nevajadzīgām un pompozām izpausmēm». Šī tendence liek arvien vairāk iespringt pasākumu organizatoriem, vairāk piedomājot pie pasākuma koncepcijas un vēstījuma. Maksātspējas pieaugumu gan neizjūt pludmales sporta centra Brazīlija direktore Una Blaka: «Uzņēmumiem svarīgas izmaksas, klients ir ļoti prasīgs un piesardzīgs, pirms krīzes korporatīvajiem pasākumiem tika tērētas lielas naudas summas, bet tagad tāmes tiek skrupulozi pārskatītas un tajās tiek atstātas vien nepieciešamākās pozīcijas. Mazāk tiek tērēts arī ēdieniem un dzērieniem.» Šogad Brazīliju vairāk pieprasa lielie klienti, mazāk – mazie biroji.

Pēc tā U.Blaka secina, ka mazie uzņēmumi retāk atļaujas organizēt korporatīvos pasākumus: «Iespējams, tas ir iepriekšējās krīzes rezultāts, jo mazie uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki, atstājot uzņēmuma rīcībā vairāk rezerves līdzekļu.» Šogad viņa novērojusi tendenci, ka uzņēmumi gada nogalē vēlas apvienot semināru ar sportiskām aktivitātēm un izklaidi. Uzņēmumi, kas organizē pasākumus, vēlas svētkus saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem sniegt īpašus, tāpēc viņiem ir svarīgi, lai pasākumam būtu kāda «odziņa» – kas īpašs tieši klientiem vai darbiniekiem. Salīdzinot ar 2011. gadu, pieprasījums pēc Bravo Zero Two (B02) pakalpojumiem ir pieaudzis aptuveni par 30%. Ienākumi – par 10%. Par vienu no pamatvērtībām SIA B02 valdes priekšsēdētājs Nauris Svika uzskata spēju pielāgoties apstākļiem: «Nekad neesi piesaistīts pasākuma plānam. Jebkurā brīdī esi gatavs izmantot rezerves variantus!» N. Svika ir pārliecināts, ka ir slikts sadarbības partneris uzņēmumiem, kuru prioritāte ir alkohola lietošana masveidā un sēdēšana pie galdiem: «Reizēm pasakām «nē» un iedodam citu sadarbības partneru kontaktus. Īpaši tad, ja jūtam, ka būs jāstrādā ar klientu, kur 50% dalībnieku pārvietojas četrāpus. Tas, protams, nenozīmē, ka esam atturībnieki, tomēr visam jābūt ar mēru.»

Trāpīga ideja

Dažādām papildu aktivitātēm pasākumos uzņēmumi atvēl arvien vairāk, un vēlas, lai pasākums ir radoši bagāts, saturīgs, vizuāli gaumīgi noformēts. Ar jautru un glītu pasākuma vadītāju un dzīvo mūziku vien nepietiek. Uzņēmumiem ir svarīga pakalpojuma kvalitāte, abpusēja uzticēšanās, precizitāte, aģentūras radošums, lietas, ar ko ikreiz pārsteigt darbiniekus, partnerus. E.Kuzmans uzskata, ka labu pasākumu veido nevis dekorāciju daudzums un atrakciju skaits, bet gan trāpīga ideja un koncepcija, kas saistīta ar uzņēmuma identitāti un tā pārstāvētajām vērtībām: «Korporatīvs pasākums ir ne tikai iespēja darbiniekiem pabūt kopā un atpūsties, bet arī sekmēt darbinieku lojalitāti un mazliet citādā formātā pastāstīt sev vai plašākai sabiedrībai, par to, kas uzņēmumam svarīgs un aktuāls.» Labdako Events darbinieku novērojumi liecina, ka uzņēmumi ir gatavi arī neordinārākām lietām. «Arvien vairāk uzņēmēju ir gatavi izkāpt ārpus komforta zonas arī izklaides pasākumos, kad ir ne vien iespēja baudīt uz paplātes pasniegto, bet arī paši aktīvi iesaistās notiekošajā un pārliecinās, ka spēj vairāk, nekā iztēlojas. Bet tas, protams, atkarīgs no pasākuma formāta,» skaidro L.Blumfelde.

Citāda pieredze ir E.Kuzmanim, kurš uzskata, ka latviešu publika ir diezgan klasiska un gada nogaļu pasākumu vadlīnijas ir nemainīgas jau vairākus gadus: «Reti kurš uzņēmums atļaujas eksperimentēt ar netradicionālām pasākuma vietām vai pasākuma norises gaitu. Ārvalstīs šajā tīrgū ir novērojama daudz lielāka sekošana tendencēm, kas saistītas gan ar tehnoloģiju attīstību, gan inovatīviem risinājumiem, gan ilgtspējīgu attieksmi pret darba un dzīves vidi.»

Beidzamajos gados biežāk nekā agrāk uzņēmumi dodas kopīgos ceļojumos pa Latviju. Piemēram, IT jomas uzņēmumā CDI šī jau ir daudzu gadu tradīcija. «Katru gadu izdomājam kaut ko citu. Tas ir pārsteigums līdz pat pēdējam brīdim,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Sprūds. Arī SIA Dizaina papīrlietas, zīmola Purpurs darbinieki dodas ceļojumā – tiesa gan, jau jaunajā gadā, kad var atvilkt elpu pēc saspringtā svētku laika.

Par grašiem nevadīs

Arvien vairāk uzņēmumu rīko iepirkumu konkursus starp pasākumu rīkošanas aģentūrām, tas aģentūrām ir izaicinājums nezaudēt radošumu un neatkārtoties savā izpildījumā. Šai tendencei gan arī ir negatīvā puse. Tā kā pakalpojumu cenu līmenis brīžiem tiek mākslīgi pazemināts, kas nelabvēlīgi ietekmē nozares tirgu, klientiem rodas nepareizs priekšstats par patiesajām pakalpojuma izmaksām, līdz ar to arī bieži cieš pakalpojuma kvalitāte, uzskata L.Blumfelde.

Jo īpaši šogad viņa novērojusi, ka, gada nogalē pārskatot veiksmīgus finanšu rādītājus, uzņēmumi, kas iepriekš nebija plānojuši rīkot izklaides pasākumus darbiniekiem, tomēr izlemj tiem par labu. Atgriežas tendence rīkot balles darbiniekiem kopā ar t. s. otrajām pusēm.

«Pēdējā brīža» pieprasījumi aģentūrai ir liels izaicinājums noorganizēt augsta līmeņa pasākumu, jo Rīgā labu pasākumu rīkošanas vietas ir krietni ierobežotā skaitā, īpaši lieliem pasākumiem.

«Jāņem vērā, ka decembrī pieprasītas ir divas trīs piektdienas, kad lielākā daļa uzņēmumu vēlas kaut ko organizēt, tāpat arī mūziķi un labākie pasākumu vadītāji nereti tiek aizrunāti jau vasaras sākumā, arī tehniskā nodrošinājuma kompānijām decembris ir pārblīvēts mēnesis. Dažos uzņēmumos vēl joprojām no krīzes laikiem saglabājies uzskats, ka mākslinieki, pasākumu vadītāji un cits piesaistītais personāls ir gatavi par ļoti zemām izmaksām strādāt viņu organizētajā pasākumā. Bieži vien nākas piepūlēties pārliecināt, ka nu jau, krīzes laika cenu līmenis ir pagātne, un neviens par grašiem piektdienas vakaru pavadīt korporatīvajā pasākumā nenāks,» pārliecināta Labdako Events valdes priekšsēdētāja.

Kopā un atsevišķi

SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) gada nogale nav iedomāja bez balles. «Tā ir gadu gaitā nostiprinājusies tradīcija un viens no svarīgākajiem gada notikumiem organizācijā,» saka Laura Jegorova, ZAAO attīstības daļas vadītājas vietniece. Organizācijā strādā ap 120 cilvēku, un tās dažādo struktūru darbinieki ikdienā redzas samērā reti.

«Ballē ir iespēja visiem satikties,» viņa uzsver. Agrākos laikos balli organizējuši paši darbinieki, taču nu jau daudzus gadus tiek izmantoti profesionāļu pakalpojumi. Pasākums esot labi apmeklēts. Ballei ir vakara vadītājs, bagātīgs galds. «Kā pie kārtīgiem latviešiem, pasmejas L. Jegorova. Balle notiekot dažādās vietās, tomēr allaž – Valmieras pusē.

Līga, Brasliņa, SPI grupas jauno produktu attīstības daļas vadītāja Baltijas valstīs un uzņēmēja, gada nogales notikumus savā organizācijā skata vairākos līmeņos. SPI grupā – tajā ietilpst arī a/s Latvijas balzams – decembra beigās vadība sapulcē atskatās uz gada norisēm stratēģiskā līmenī, arī katrā nodaļā notiek šādas sapulces – lietišķas, tomēr ar nelielu svētku pieskaņu. Bez tam draugu grupas rīko arī neformālas pasēdēšanas pie kafijas, ar mazām dāvaniņām, spēlēm un jokiem. Visi SPI grupas darbinieki kopīgi tiekas lielajā ballē. «Tie ir svētki! Tas ir prieka līmenis!» saka L. Brasliņa.

Līdzās darbam SPI grupā viņa ir uzņēmēja – Innovative Constructions Ltd. dibinātāja. Uzņēmums ir jauns, ar nelielu un uzticamu sadarbības partneru loku. «Gada nogali atzīmējam ar kopīgām vakariņām ar sadarbības partneriem,» saka uzņēmēja.

Nekad ne visi

Nekad ne visi – tā var teikt arī par gada nogales pasāku- miem organizācijās. Ir uzņēmumi, kas gada nogalē pasākumus nerīko. Citi tamdēļ, ka daudz darba, citi, respektējot darbinieku ģimenes dzīvi, citi – tamdēļ, ka uzņēmumam svarīgāki ir citi svētki.

«Gada nogalē esam ļoti noslogoti,» saka poligrāfijas grupas United Press komercdirektors Artūrs Broks. Viņa skatījumā Ziemassvētki ir ģimenes svētki. «Gada nogalē kopā nerīkojam svinības. Ja vēlas, svin pa nodaļām. Uzņēmumam ir jubileja pavasarī siltākā laikā, tad arī kopīgi svinam,» saka būvmateriālu ražošanas uzņēmuma Tenax izpilddirektors Nikolajs Seņko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Bērnu ballītēm izveido svētku piekabi

Laura Mazbērziņa, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilva Žaka kopā ar vīru Artūru radījuši mazo biznesu - svētku piekabi, kuru iespējams piegādāt uz jebkuru vēlamo bērnu ballītes norises vietu.

Idejas autore un iniciatore Ilva stāsta, ka bizness tapis, apvienojot aizraušanos un hobiju. Ilva pēc profesijas ir pasākumu vadītāja un organizatore, kura šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 10 gadu. «Ideja radās ģimenei īpaši saspringtā laikā, kad mūsu meitiņa Odrija nepārtraukti slimoja. Bērna slimošanas dēļ daudz laika pavadot mājās, nācās rast veidu, kā sevi nodarbināt. Mana klusā vēlme vienmēr bijusi radīt ko inovatīvu, ko tādu, kas vēl Latvijā nav redzēts un kas sagādātu prieku man pašai un citiem. Vienu dienu vīram prātā «iešāvās» ideja, ka varētu organizēt bērnu ballītes piekabē. Es ideju papildināju, radot vīziju par to, kā pati piekabe varētu izskatīties. Sākotnēji idejas potenciālu pārbaudījām, ļaujot piekabes piedāvājumu izbaudīt Odrijai un krustbērniem, un vērojot viņu reakciju, vēlāk parādījās interese arī no kaimiņu bērniem. Redzot, cik daudz prieka un pozitīvu emociju Svētku piekabe sagādā bērniem, iebraucot ballītes norises vietas pagalmā, sapratām, ka mūsu idejai ir arī biznesa potenciāls. Šobrīd piedāvājam piekabes nomu ikvienam interesentam,» aizrautīgi stāsta I.Žaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Vecrīgā atklāts kaviāra bārs, kas piedāvā arī Latvijā audzētu storu ikrus

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas

Kristīne Stepiņa, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajās ballītēs nereti priekšroka tiek dota dīdžeju priekšnesumiem, nevis mūziķu apvienībām, kas spēlē dzīvajā; izmaksas nav noteicošais izvēles kritērijs

Kādreiz dīdžeji bija tikai klubos, tagad šādu muzikālu izklaidi piedāvā teju katrs sevi cienošs bārs. Visvairāk viņi tiek nodarbināti dažādos svētkos un festivālos, taču bieži vien ir manāmi arī privātos un korporatīvos pasākumos. Ar dīdžejiem strādā gandrīz visas pasākumu aģentūras, daži ir izveidojuši paši savus uzņēmumus.

Pieprasījums pēc dīdžejiem korporatīvajos pasākumos ir audzis, īpaši pieprasīti ir labi sava amata pratēji, atzīst SIA Elker īpašnieks Kaspars Erminass jeb DJ Erminass, kurš pirms pieciem gadiem savu hobiju pārvērta biznesā. «Šobrīd tiem dīdžejiem, kuri dara savu darbu labi, par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas. Savulaik dīdžejošana bija sezonāls darbs, bet pašlaik pieprasījums ir izlīdzinājies, pasākumi notiek visa gada garumā,» stāsta K. Erminass. Labs dīdžejs, pēc viņa teiktā, ir tāds, pie kura mūzikas ir pilnas deju grīdas un lēkā gan tīņi, gan seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Likmju kāpums ballītei netraucē

Jānis Šķupelis, DB Investora redaktors, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas notiks brīdī, kad no akciju pieauguma ballītes telpas tiks iznesti dzērieni?

ASV centrālie baņķieri nupat izlēmuši paaugstināt dolāru procentlikmes, kas ir solis ceļā uz monetārās politikas normalizēšanu. Finanšu tirgus dalībnieki šādu rīcību gaidīja, un šobrīd, šķiet, nekas nevar īsti sabojāt to omu. Pēc minētās sapulces bija vērojams mērens prieks par ASV monetārās politikas noteicēju pozitīvo skatījumu uz tautsaimniecību. Pastāv pieņēmums – šāds naudas sadārdzinājums liecina, ka globālā ekonomika ir tik spēcīga, ka tai vairs nav nepieciešams tik liels centrālo banku atbalsts. ASV centrālās bankas Federālā rezervju sistēmas sapulce aizēnoja arī to, ka likmes palielināja Ķīna, un par šāda soļa tuvību signalizēja Anglijas Banka (inflācijai augot, drīz arī citas pasaules centrālās bankas var dot līdzīgus mājienus). Zināms pamats optimismam ir, lai gan... Jāņem vērā, ka augošu likmju laikos riska aktīvi mēdz sadrebēt. Protams, likmes joprojām tiek paaugstinātas no ļoti zema līmeņa. Tiesa gan, finanšu tirgus censoņu nosliece uz cenu pieauguma orģijas turpināšanos sāk kļūt jau nedaudz apdullinoša. ASV akciju buļļu tirgus (cenām ir tendence pieaugt) šomēnes svinēja savu astoņu gadu jubileju, un šī perioda laikā S&P 500 indeksa vērtība ir vairāk nekā trīskāršojusies, palielinoties par 252%. Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir pieaugusi par 6,4%, bet kopš novembra ASV prezidenta vēlēšanām – vairāk nekā par 14,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ballītes vairs nav prātā

Līga Millere, "Transcom Worldwide Latvia" personāldaļas vadītāja Baltijā, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Pētījums: Uzņēmēji dienā vidēji strādā 8 stundas un 5 minūtes

Dienas Bizness, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmējs: Ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana mazliet deformēta

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pie Saldus apvedceļa izveido lielāko iekštelpu atrakciju parku Kurzemē

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uguņošana ir liels bizness. Kurš no tā visa ir lielākais pelnītājs?

Linda Zalāne, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu ballīšu organizēšanas biznesa nišā brīva vieta ir, taču jaunpienācējiem jāpiedāvā kaut kas oriģināls, vēl nebijis, izriet no DB aptaujāto uzņēmumu pārstāvju teiktā.

Vecāki bērnu priekam naudu nežēlo, taču lūkojas, lai pakalpojums būtu kvalitatīvs. Aptaujātie eksperti atzīst – reti nākas dzirdēt, ka kāds kaulētos par cenu, taču klienti vēlas detalizēti zināt, kas pakalpojumā ietilps. Visbiežāk bērnu pasākumu organizatori strādā divos virzienos – rīko ballītes pašu telpās vai dodas izbraukumos. Otrs darbības virziens vairāk pieprasīts ir vasaras sezonā.

SIA Rotaļu fabrika mājvietu atradusi t/c Olimpija, sākotnēji tā specializējās tikai bērnu pieskatīšanas lauciņā, taču, sekojot klientu pieprasījumam, sākusi organizēt arī bērnu dzimšanas dienas svinības. «Sākumā pasākumus organizējām tikai pastāvīgiem klientiem, bet tad jau kā pa kluso telefonu kļuvām populāri, tagad tos organizējam bieži – katru dienu un brīvdienās pat vairākas ballītes,» stāsta SIA Rotaļu fabrika īpašniece Iveta Leja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jaunā izklaides vietā Vecrīgā iegulda 150 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Riga Food medaļas saņem labākie pārtikas produkti

Sandra Dieziņa, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājums bērnu ballīšu rīkošanai Liepājā ir plašs, tomēr uzņēmumiem vēl ir, kur augt. Runa nav tikai par cenu politiku, bet par izklaides iespēju dažādošanu.

Dina Brence, pasākumu vadītāja no Liepājas, rīko bērnu ballītes, pieaugušo jubilejas, kāzas, kristības u.c. Lūgta pastāstīt par savu pieredzi mazo gaviļnieku izklaidēšanā, viņa teic: «No tā pamazām atsakāmies, jo saradies ļoti daudz konkurentu. Pietiek ar citiem pasākumiem.» Tajā pašā laikā vecāki atzīst, ka maciņam un konkrētām vēlmēm atbilstošu piedāvājumu pilsētā grūti atrast. Daudziem šķiet, ka viss aprobežojas tikai ar telpām. Piedāvājums ir vienveidīgs, lai gan atrakcijas var izdomāt dažādas, piemēram, lēkāšanu pa batutiem, rāpšanos pa klinšu sienām, dauzīšanos paralona klučos. Pietrūkst arī aktivitāšu, kurās bērniem darboties radoši.

Pērn oktobrī atvērtais Extra Fun sevi pozicionē kā Liepājā lielāko un izklaidēm bagātāko rotaļu un ballīšu istabu. Bružu ģimene to izveidoja, pamanot brīvu nišu. «Pirms gada gribējām sarīkot savam bērnam ballīti, kurā būtu aptuveni divdesmit bērnu, bet nevarējam neko piemērotu atrast. Visas telpas, kas Liepājā atvērtas, ir nelielam svinētāju skaitam, un visās jau bijām bijuši,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Bružis. Izdomājuši koncepciju, uzrakstījuši projektu un guvuši atbalstu pašvaldības izsludinātajā konkursā. Uzņēmums telpas atradis ārpus pilsētas centra, Jaunliepājā. Ēkas pirmajā stāvā iekārtota rotaļu zāle, kurā izvietota šķēršļu trase ar diviem slīdkalniņiem, bumbu baseini, vairāk nekā 60 krāsainās mīkstās figūras. Otrā stāva telpā iespējams uzstādīt piepūšamo atrakciju. Svinētāji var izmantot gan savu pasākuma vadītāju, gan izvēlēties cilvēkus, ar kuriem sadarbojas Extra Fun.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP apstiprinājis daudzgadu plānu Baltijas mencas, brētliņas un reņģes krājumu apsaimniekošanai

Dienas Bizness, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja daudzgadu pārvaldības plānu Baltijas mencas, brētliņas un reņģes krājumu apsaimniekošanai. Šis ir pirmais plāns, ko pieņems, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kas stājās spēkā 2014.gadā. Tas vairāk balstīts ilgtermiņa pārvaldībā, nevis ikgadējos plānos, lai arī zvejnieki varētu labāk plānot savu uzņēmējdarbību, informē EP pārstāve Marta Rībele.

Daudzgadu pārvaldība un tas, ka šīs trīs zivju sugas, kas savstarpēji mijiedarbojas, tiks apsaimniekotas, izmantojot vienotu plānu, ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku zvejniecību Baltijas jūrā.

«Šis ir ilgi gaidīts plāns, kas nodrošinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu attiecīgo zivju krājumu izmantošanu un tādējādi nodrošinās stabilitāti zvejnieku ienākumos. Pārvaldības plāns, kura pamatā ir vairāksugu pieeja, varēs daudz efektīvāk aizsargāt zvejniekus nekā pašreizējais vienas sugas pārvaldības plāns Šim plānam jānodrošina tāda pārvaldība, kas balstītos uz visjaunāko zinātnisko informāciju par krājumu stāvokli, mijiedarbību šajos krājumos un ekosistēmu ekoloģiskajām vajadzībām,» teica EP grozījumu sagatavotājs Jarosław Wałęsa (EPP, PL).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valdības pieņemtos grozījumus, kas nosaka aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs, specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals "Spirits&Wine" plāno palielināt darbinieku skaitu.

"Darbiniekus, kas bija ieplānoti nedēļas nogalēs, novirzīsim uz darba dienām, lai ātrāk apkalpotu pircējus un palīdzētu sapakot iepirkumu maisus. Papildus tam plānojam, ka ierobežojumu dēļ palielināsies interneta veikala pasūtījumu skaits. Arī šai struktūrvienībai palielināsim darbinieku skaitu, lai spētu laikā apkalpot visu pircēju vajadzības," komentē "Spirits&Wine" līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Nedēļas nogalēs aizliedz alkohola tirdzniecību 

Ārkārtējās situācijas laikā nedēļas nogalēs veikalos būs aizliegta alkohola tirdzniecība,...

Viņš norāda, ka nedēļas nogaļu iztrūkums (8 dienas decembrī) teorētiski varētu samazināt mēneša apgrozījumu par 20%-25%, bet uzņēmums pieļauj varbūtību, ka darba dienās apgrozījums varētu kāpt 20-25%.

Ierobežojumi varētu veicināt alkohola patēriņu 

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola...

"Darbinieku skaits ierobežojumu dēļ tikai palielināsies, jo pieņemsim papildus darbiniekus, kas palīdzēs iepakot maisiņus, lai paātrinātu pircēju kustību un mazināto to uzturēšanās laiku veikalā. Kā arī palielināsim komplektētāju un kurjeru skaitu interneta veikalam, jo plānojam būtisku interneta veikalu pasūtījumu pieaugumu," komentē A.Lūkins.

Uzņēmums pozitīvi vērtē un respektē valdības lēmumu un norāda, ka ir ieinteresēti Covid-19 izplatības ierobežošanā un apturēšanā.

Savukārt zīmols "AlkOutlet" jauno ierobežojumu dēļ pārplāno darba grafikus, taču uzņēmums norāda, ka šādi īslaicīgi ierobežojumi nekādā veidā neietekmēs atalgojumu vai darba vietu skaitu veikalos. Darbinieku atalgojums tiek rēķināts, ņemot vērā stundas likmi un nostrādāto stundu skaitu.

"Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju un Covid-19 infekcijas izplatības līmeni, valdības centieni ierobežot personu plūsmu veikalos ir saprotami. Vienlaikus gan jāteic, ka līdzšinējie pārdošanas dati un vērojumi "AlkOutlet" veikalos apliecina - dzērienu tirdzniecības vietās cilvēku masveida pulcēšanās līdz šim nav tikusi novērota. Pat vissaspringtākajos tirdzniecības brīžos esam varējuši bez problēmām nodrošināt gan vienai personai nepieciešamo telpas platību, gan ievērot citas drošās iepirkšanās prasības. Tāpat dzērienu veikali nav vietas, kur cilvēki nāk kopā ar ģimenēm un pavada daudz laika, bezmērķīgi klīstot, kā tas ir cita tipa tirdzniecības vietās. Taču, ņemot vērā, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi parasti ir saistāmi ar zināmu devu populisma un šis ir produkts, kura tirdzniecības aizliegumi daļai sabiedrības vienmēr izraisa sajūsmu, šādu lēmumu varējām sagaidīt. Ceram, ka tirdzniecības ierobežojumi neveicinās nelegālu alkohola izplatību un esam gatavi atbildīgi strādāt atļauto normu ietvaros, lai arī šīs krīzes apstākļos nodrošinātu legālu dzērienu apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts kasē," komentē zīmola "AlkOutlet" pārstāvis Gints Lazdiņš.

Ņemot vērā, ka lielāko daļu no "AlkOutlet" veikalu sortimenta veido tieši alkoholiskie dzērieni, uzņēmums paredz, ka "AlkOutlet" veikali brīvdienās un svētku dienās būs slēgti. Lai izkliedētu cilvēku plūsmu, daļa veikalu darbadienās tiks atvērti ātrāk, tādējādi ļaujot pircējiem brīvāk izvēlēties sev ērtāko veikala apmeklējuma laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Maratonu nevar noskriet sprintā

Anda Asere, 22.11.2019

“Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska, “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un bērnu grāmatu “Hello Ruby” autore Linda Liukasa (Linda Liukas)

Foto: Jussi Hellsten

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu pasaulē ir posms, kad nepārtraukti jāstrādā, lai apsteigtu laiku un izveidotu stabilus pamatus, bet pienāk brīdis, kad jāpāriet tādā tempā, lai spētu saglabāt izaugsmi

Tā jaunuzņēmumu konferences “Slush” laikā bērnu grāmatu “Hello Ruby” autores Lindas Liukasas (Linda Liukas) moderētajā diskusijā atzina ēdienu piegādes platformas “Wolt” līdzdibinātājs Miki Kūsi (Miki Kuusi) un reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Smartly.io” līdzdibinātājs Kristo Ovaska. Runājot par to, kāpēc uzsākuši biznesu, K. Ovaska atklāti teic, ka viņam nepatīk pieņemt padomus no citiem un viņš netic, ka kaut kas ir neiespējams. Savukārt M. Kūsi sevi neuzskata par dibinātāju vai uzņēmēju, bet gan drīzāk par vadītāju. Pie tā viņu novedusi zinātkāre. “Man nekad nav bijis svarīgi būt dibinātājam. Mums bija vīzija produkta līmenī un mēs vienkārši to īstenojām. Līdz šim vairāk esam balstījušies intuīcijā, bet tagad mums jāmācās vairāk balstīties uz datiem,” viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja darba dienu vidū populārākās ierīces interneta pārlūkošanai ir datori, tad vakaros un brīvdienu rītos interneta lietotāji labprāt izvēlas lietot planšetdatorus, secinājis interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmums Gemius.

Saskaņā ar Gemius Prism datiem par šā gada 20. nedēļu (13.-19. maijs) darba dienās no pulksten 9 līdz 17 internetu visaktīvāk lieto no datoriem. Mobilo telefonu lietojums dienas laikā, no pulksten 6 līdz 23 ir vienmērīgs, tikmēr planšetdatori savu uzvaras gājienu sāk vakara stundās no pulksten 19 līdz 21, kad tos lieto biežāk kā datorus vai mobilos telefonus. Kopējais ierīču lietojums interneta pārlūkošanai darba dienās aktīvi sākas no pulksten 5 rītā un noslēdzas pirms pusnakts.

Atšķirīga interneta lietotāju uzvedība vērojama nedēļas nogalēs, kad laikā no pulksten 6 līdz 10 visbiežāk lietotā ierīce interneta pārlūkošanai ir planšetdators, kas kopumā nedēļas nogalēs dienas garumā ir populārāks kā darba dienās. Tāpat novērojams zemāks interneta pārlūkošanas biežums no datoriem laikā no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienās interneta lapu pārlūkošana no datoriem un mobilajām ierīcēm aktīvāk tiek veikta pulksten 21 vakarā, kad, tāpat kā darba dienās, pieaug planšetdatoru lietojums interneta pārlūkošanai. Interneta lietojums no mobilajiem telefoniem arī nedēļas nogalēs laikā no pulksten 9 līdz 18 ir vienmērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru