Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā.

Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par «drošu» tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.

Pēdējā gada laikā zelta cena starptautiskajos tirgos pieaugusi par 45%, sasniedzot 1 000 ASV dolāru par vienu Trojas unci. Var prognozēt, ka arī turpmāk šī dārgmetāla cenas pieaugs, par ko liecina virkne nozīmīgu faktoru, uzskata NORVIK BANKAS Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Iļja Kuzņecovs.

Stabilā ekonomiskā situācijā ieguldījumi zeltā nes salīdzinoši nelielu peļņu, kas līdzinās inflācijas līmenim. Taču, ja finanšu tirgos ir vērojama nestabilitāte, investīcijas šai dārgmetālā kļūst aktuālas. Ģeopolitiskais sasprindzinājums pasaulē, prognozētā inflācija, ASV dolāra pozīciju vājināšanās un nestabilitāte fondu tirgos, kā arī pasaules lielāko valstu centrālo banku diskonta likmju samazināšanas cikls ir nozīmīgākie faktori, kas izraisījuši strauju dabas resursu, t.sk. arī zelta, cenas kāpumu.

Lai gan aizvadīto 5 gadu laikā zelta cena ir pieaugusi par 160%, salīdzinot ar citu izejvielu cenām, piemēram – naftu, šis pieaugums ir neliels. Jāpiezīmē, ka visdārgāk dzeltenais dārgmetāls maksāja 1980. gadā. Lai pārspētu šo rekordu, mūsdienās, ņemot vērā inflāciju, tam būtu jāmaksā aptuveni 2 500 ASV dolāru par unci.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Pēc pēdējā laika satricinājumiem ASV finanšu tirgū ir strauji pieaugusi pasaules zelta cena.

Pagājušajā nedēļā 17. septembrī dienas laikā tā pieauga par USD 84.67 jeb 11% un saniedza 864.42 USD par 1oz. Tas bija lielākais dienas kāpums dolāros pedējās divās desmitgadēs, Db.lv informē Evita Grundberga, SIA Tavex finanšu direktore.

„Valstīs, kurās strādā Tavid – Tavex koncerns, ir ievērojami palielinājusies interese pēc investīciju zelta. Visaktīvākie ir somu klienti, kuri iegādājās vairāk kā 5 kg dažu stundu laikā. Šīs situācijas cēlonis ir pašreizējā situācija Somijas vērtspapīru tirgū, kurā salīdzinot ar pērno gadu, akciju cena nav pieaugusi. Latvijā SIA Tavex pārdošanas apjomi 18.09. sasniedza 1/6 no iepriekšējā mēnesī pārdotā kopapjoma.” Tā pašreizējās situācijas ietekmi uz zelta pārdošanas apjomiem komentē Tavid - Tavex koncerna padomes loceklis, bijušais Igaunijas ekonomikas ministrs, Meelis Atonens.

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Papīrnaudas likmju samazināšana visā pasaulē nozīmē, ka investēt zeltā ir daudz izdevīgāk nekā jebkurā no valūtām, jo papīrnaudas pirktspēja turpinās samazināties arī turpmāk. Tā telekanālam CNBC norādījis Swiss Asia Capital prezidents Jurgs Kiners.

"Es uzskatu, ka mēs esam ļoti tuvu situācijai, kad noslēgtie līgumi dārgmetāliem netiks izpildīti un tas izsauks ievērojamu cenu pieaugumu," uzskata J. Kiners.

Uz jautājumu, kā izmainīsies zelta cena papīrnaudas tirgus sabrukuma gadījumā, Swiss Asia Capital prezidents atbild, ka, pēc viņa domām, zelta cena dubultosies.

"Ja naftas cena deviņu mēnešu laikā palielinājās no 65 līdz 140 ASV dolāriem [par barelu], tad zelta cena var dubultoties daudz ātrāk, jo zelta tirgus ir daudz mazāks," norāda J. Kiners.

ASV monētu kaltuve augustā izpārdeva visu savu 1 zelta monētu American Eagle rezervi, un septembra beigās bija izpārdotas arī American Buffalo 1 zelta monētas.

Zelta cena, visdrīzāk, augs tikai īsākā termiņā, norāda aptaujātie banku eksperti, uzsverot, ka patlaban nav piemērots laiks, lai ieguldītu dārgmetālā.

Šobrīd nevar apgalvot, ka zelts, tāpat kā iepriekš, ir drošs un ienesīgs instruments, tādēļ nevajadzētu paļauties uz zeltu ilgtermiņa investicionālajā perspektīvā, saka AS Trasta komercbanka Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs. Iespējams, ārkārtīgi augstās zelta volatilitātes dēļ, ienākumus vajadzētu pameklēt ikdienas tirdzniecībā vai izmantot īso stratēģiju vidēja termiņa perspektīvā, iesaka eksperts.

Arī Swedbank Private Banking Investīciju daļas vadītājs Oskars Briedis norāda, ka fons būtiski nav mainījies un joprojām ir pietiekami nelabvēlīgs tiem investoriem, kuri iegulda zeltā. ASV Federālo Rezervju sistēma ir pakāpeniski sākusi pārtraukt monetārās stimulēšanas programmu, tirgus dalībnieki sagaida procentu likmju pieaugumu. Piemēram, pieaugot likmēm, investori varētu arvien vairāk priekšroku dot ieguldījumiem, kas dod regulāru ienākumu, nevis aktīvam, kas nenes procentus. Iespējams, ka neseno zelta cenas pieaugumu, daļa investoru uztvers kā pieturu kurā izkāpt no aizejoša vilciena. Swedbank pārvaldītajās ieguldījumu stratēģijās zelts vai citi dārgmetāli šobrīd nav iekļauti, un tuvākajā laikā šos instrumentus portfeļos bankas eksperti neplāno pirkt.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem palīdzēs noturēt šī dārgmetāla cenu augstā līmenī arī 2010. gada otrajā pusē, uzskata Pasaules Zelta padome.

BBC vēsta, ka zelta cena ir ievērojami pieaugusi globālās ekonomikas lejupslīdes laikā, jo laikā, kad citu aktīvu vērtība saruka, investori šo dārgmetālu izmantoja, kā savu līdzekļu drošu patvērumu.

Savā jaunākajā ziņojumā Pasaules Zelta padome norāda, ka tieši privātie noguldītāji ir lielākie zelta pircēji. Padome arī paredz, ka pieprasījums pēc zelta palielināsies arī Ķīnā, jo valsts mazinājusi tirgus ierobežojumus.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieprasījums pēc zelta Eiropā palielinājies par 115%, sasniedzot 84,8 tonnas. Līdz ar to Eiropa šā gada otrajā ceturksnī iegādājās 35% no globālā mērogā pārdotā zelta.

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

2011. gads dārglietu tirgū ir bijis notikumiem bagāts, un zelta cenas turpinājušas pieaugt jau vienpadsmito gadu pēc kārtas. Pērnā gada laikā zelta cenas palielinājās vidēji par 12% - 16%, liecina a/s Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats par aizvadīto gadu.

Pēdējo vienpadsmit gadu periodā vidējais cenu pieaugums pērnā gada griezumā ir bijis 17,7%. Neņemot vērā ievērojamās zelta cenu svārstības gada otrajā pusē, 2011. gadā kopumā zelta cena pieauga, nedaudz atpaliekot no vidējā gada pieauguma rādītāja pēdējo vienpadsmit gadu laikā. 2011. gada sākumā zelta cenas pieauga vienmērīgi, taču augusta beigās un septembra sākumā sekoja straujš cenu «lēciens».

Septembrī, tā saucamajā spot tirgū, tika sasniegta zelta maksimuma cena – 1923,7 dolāri par unci, taču pēc Londonas fiksinga (dārgmetālu oficiālo cenu noteikšana Londonas biržā) datiem augstākā zelta cena bija pērnā gada 5. septembrī – 1896,50 ASV dolāri par unci.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Pagājušais gads noslēdza vairākus gadus ilgušo zelta cenas pieaugumu, un dārgmetāla cena saruka par 28%, raksta MarketWatch.

Tādējādi tas bija pirmais gada kritums kopš 2000.gada un lielākais zelta cenas samazinājums kopš vismaz 1984.gada, liecina FactSet dati.

Turklāt eksperti paredz, ka šis gads nebūs diez ko labāks, un, visdrīzāk, arī jaunajā gadā var gaidīt zelta cenas kritumu.

Pagājušais gads sākās ar gaidām, ka zelta cena varētu sasniegt 2000 dolārus, tomēr tas noslēdzās ar ekspertu prognozēm, ka kritums jaunajā gadā veicinās cenas tuvošanos 1000 dolāru atzīmei.

«Gads sākās labi, un pieprasījums Āzijā auga, tomēr tad prognozes par spēcīgāku ASV ekonomikas izaugsmi lika ASV institucionālajiem investoriem zelta vietā investēšanai izvēlēties akciju tirgus,» norāda GoldForecaster.com vadītājs Džulians Filips.

Pēdējo mēnešu laikā naudas kaltuvēs un tirgotavās ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc zelta, raksta laikraksts Dienas bizness.

Valstīs, kur darbojas koncerns TAVID/TAVEX, investori pēdējā laikā ir ļoti aktīvi, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, stāsta uzņēmuma finanšu direktore Evita Grundberga. Pēdējās dienās koncerns pārdod 20-40 kilogramu zelta dienā.

Krīzes laikā aktīvāki

Stabilas ekonomiskās situācijas apstākļos cilvēki ir aktīvi no septembra līdz aprīlim, bet vasarā - atvaļinājumu laikā - pārdošanas apjomi tomēr nedaudz samazinās. Aktīvi mēneši šogad uzņēmumam bijuši janvāris, februāris un marts, kad koncernā mēnesī tika pārdots vidēji 200 kilogrami zelta. Otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija vērojams pārdošanas apjomu kritums, taču trešajā ceturksnī interese no investoru puses palielinājās un pārdošanas apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija par 15 % lielāks. Pagājušā gada attiecīgajā periodā TAVID/TAVEX pārdeva 1.4 tonnas zelta, savukārt šogad uz pašreizējo brīdi iepriekšējā gada apjomi jau ir pārsniegti un zelta pārdotais daudzums ir 1.5 tonnas. Oktobrī jau ir pārdoti 287 kilogrami zelta. Pašlaik pasaulē ir vērojams fiziskā zelta deficīts, līdz ar to arī cenas ir krietni paaugstinājušās, skaidro uzņēmuma pārstāve. Zelta monētu un stieņu ražotājiem ir garas pasūtītāju rindas. Dažus produktus, tādus kā Dienvidāfrikas zelta monēta Krugerrand TAVID/TAVEX koncernam ir diezgan problemātiski atrast tirgū.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.