Jaunākais izdevums

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti “iegriež” ekonomikai un attīstībai. Eiropas Komisija ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai apturētu vīrusa izraisīto ekonomikas lejupslīdi. Pieejamie finanšu resursi varētu būt iespēja izveidot inovāciju infrastruktūru un sniegt valsts atbalstu produktu tālākai izstrādei.

Šī gada pandēmija vieglāk vai smagāk skāra visas biznesa nozares, daudzām no tām meta izaicinājumus, pārbaudot uzņēmumu spēju ātri reaģēt un pielāgoties, vēl citas nospieda uz ceļiem un būtiski paretināja komersantu rindas. Vīruss savu ietekmi ekonomikā turpinās vēl nenosakāmu laiku – cits pēc cita uzņēmumi spiesti pārtraukt savu darbību ierobežojumu vai slimības izplatības dēļ. Lai atbalstītu vīrusa nokdaunēto ekonomiku, Eiropas Komisija (EK) vēl maija beigās publicēja savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dalībvalstu dubultā finansējuma pieeju.

Saskaņā ar šo piedāvājumu Latvijai tuvāko septiņu gadu laikā no ES budžeta varētu būt pieejami nepilni 12 miljardi eiro. Kopš EK plāna publicēšanas dienas 27. maijā sabiedrībā nerimst diskusijas par to, kur un kā šos līdzekļus investēt, lai tas būtu gudri, perspektīvi, efektīvi ilgtermiņā, lai tas celtu valsts konkurētspēju, eksportspēju un mūsu ekonomikas rādītājus nevajadzētu meklēt Eiropas reitingu noslēguma rindās. Šī ir unikāla iespēja veikt ekonomiskās attīstības izrāvienu, ja vien spēsim saskatīt ilgtermiņa perspektīvas un ieguldīt lielāko daļu pieejamā finansējuma nākotnē, nevis caurumu lāpīšanā un iepriekš pieļauto kļūdu labošanā.

Par prioritātēm un finansējuma pārdali

Lai arī ekonomikas atveseļošanas plāns aptver teju visas nozares, tāpat kā līdz šim ierastais ES daudzgadu budžeta plāns 2021.–2027. gadam (Multiannual Financial Framework 2021–2027 jeb MFF), arī jaunais finansēšanas mehānisms ir izdalījis atsevišķas prioritātes, kas saistītas ar zaļo enerģiju un Eiropas digitalizāciju.

Visu rakstu lasiet 8.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 08.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

  • viedokļi - kāds ir2021. gada budžets?
  • tēma - valsts budžets optimisma burbulī; atalgojuma statistika ministrijās; Eiropas budžets top pārāk lēni; Poliju un Ungāriju var atstāt ārpusē
  • zinātne un inovācijas - vai zinātne un inovācijas glābs ekonomiku?
  • nafta - kartelis vienojas, bet izskatās nestabils
  • finanses - bitkoina rekords, tulpju sīpoli un pārmērības
  • e-komercija - bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs
  • pilsētvide Ziemassvētkos - pašvaldību Ziemassvētku dekorāciju izmaksu TOP
  • brīvdienu ceļvedis - Iluta Gaile, Astral Executive Search vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"FabControl" izstrādā programmatūru 3D printēšanai "3DOptimizer", kas palīdz noteikt optimālus uzstādījumus konkrētai materiāla un printera kombinācijai.

"Nekorekti printēšanas uzstādījumi ir galvenais iemesls sliktiem printēšanas rezultātiem. "3DOptimizer" vienkāršo un sistematizē korektu printēšanas uzstādījumu izstrādāšanu vai atrašanu. Tā šķiet it kā pašsaprotama un neatņemama 3D drukas procesa sastāvdaļa, tomēr šādu metodi pirms mums šīs nozares aptuveni desmit gadu pastāvēšanas vēsturē neviens nebija padarījis pieejamu," biznesa portālam db.lv saka Jānis Grīnhofs, SIA "FabControl" līdzdibinātājs.

Viņš skaidro, ka, lai 3D printerī izdrukātu kādu detaļu, pirms tam jāveic drukas faila izveide, ņemot vērā dažādus konkrētā printera, materiāla un drukājamā objekta parametrus. Šo parametru esot daudz – atkarībā no programmatūras aptuveni 100 līdz 500. "Tātad tikai parametru kombināciju, neņemot vērā to iespējamās vērtības, ir vismaz 100 otrajā pakāpē — skaitlis ar 30 nullēm. Lai gan visi parametri nav vienādi svarīgi, parasti ar pirmo piegājienu zināt precīzas vērtības, kas novedīs pie laba rezultāta, nevarēs pat pieredzējis speciālists. Tāpēc 3D printeru lietotājiem nākas paļauties uz standarta uzstādījumiem, kas pārsvarā nodrošina apmierinošus rezultātus ar 3D drukai sevišķi piemērotiem materiāliem vai ar konkrētā printera ražotāja atbalstītiem materiāliem, ko par bieži vien krietni lielāku cenu pārdod pats printera ražotājs. Otrs variants – printēt vairākus testus, mainot vienu parametru pēc otra un tā joprojām cerībā atrast vajadzīgo kombināciju. Taču, lai šādā veidā katru reizi sasniegtu labu rezultātu, neatkarīgi no lietotāja zināšanām un pieredzes, nepieciešama sistemātiska metode," norāda J. Grīnhofs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 04.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā zinātnes žurnāla "The Lancet" pētnieki prognozē, ka Latvijā pēc 80 gadiem dzīvos ap 430 000 cilvēku. Turklāt Latvija ir valsts, kurā būs visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums. Šādas prognozes ir izteiktas, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju.

Kopš Latvijā tiek veikta tautas skaitīšana, mūsu teritorijā ir fiksēts arī mazāks iedzīvotāju skaits, un tas bija 1860. gadā, kad šeit dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju.

Starptautisko ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kas radīs gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas – maz strādājošo, daudz uzturamo, maz patērētāju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 4. augusta numurā:

  • viedokļi - iedzīvotāju skaita sarukums komplektā ar Covid-19
  • aktuāli - strīds par NĪN reformu sākas
  • tēma - Latvija var kļūt mazāka par Rīgu
  • pētījums - darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras
  • intervija - ar Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi par kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā
  • investīcijas - pandēmija liek spīdēt zeltam
  • zinātne - Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā
  • mobilitāte - par auto koplietošanu jeb carsharing
  • brīvdienu ceļvedis - Elīna Cēsniece - smiltsērkšķu dārza "ZELT" saimniece

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija plāno līdz 2025.gadam izveidot valstī 150 tā dēvētās Tūkstošgades skolas, kurās būtu nodrošināta mūsdienīga mācību infrastruktūra un izglītības metodes.

Šai programmai plānots piešķirt 210 miljonus eiro un tās īstenošanu sākt nākamā gada janvārī. Iecerēts, ka šādas skolas tiks izveidotas lielākajā daļā Lietuvas pašvaldību, turklāt ne tikai uz ģimnāziju, bet uz jebkura tipa skolu bāzes, un vienā pašvaldībā varēs darboties vairākas šāda veida skolas. Programma attieksies tikai uz valsts skolām, kuras neveic skolēnu atlasi.

"Tai būtu jābūt modernai infrastruktūrai ar laboratorijām, neformālās izglītības iespējām, pat sporta izglītības iespējām," ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. "Ir svarīgi radīt vidi, kas būtu labvēlīga bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām problēmām. (..) Vēl viens būtisks aspekts ir kompetences - izglītības procesam jāmainās, skolu pārvaldībai būtu jākļūst brīvākai, mēs gribētu stiprināt skolu kopienas, skolu pašpārvaldi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā

Anda Asere, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas līdzekļi paredzēti ekonomikas transformācijai, nevis atjaunošanai

LETA, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes.

Tā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veselības ministra amata kandidātu partija "Kustība "Par!"" izraudzījusies tās līderi Saeimas deputātu Danielu Pavļutu, aģentūru LETA informēja politiskajā spēkā.

Rīt, 7.janvārī, apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija lems par Pavļuta virzīšanu ministra amatam no apvienības un aicinās uz tikšanos Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai vienotos par turpmāko sadarbību valdībā.

"Kustība "Par!"" apņēmusies darbu Kariņa valdībā turpināt, "lai lēmumi pandēmijas uzveikšanai balstītos zinātnē un veselības lietpratēju viedoklī, nevis politiskajā konjunktūrā". Partija vēloties rūpēties, lai krīze vēl tālāk nepadziļinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Politiskais spēks sola "nemainīt kursu veselības aprūpē, valsts reformās un taisnīgākas sabiedrības veidošanā".

"Mēs ticam, ka Kariņš izdarīs secinājumus no pēdējo mēnešu notikumiem un centīsies valdību vadīt, spējot saredzēt ne tikai skabargas citu acīs, bet arī baļķus savējās," teikts "Kustības "Par!"" izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

RSU klātienes studijās varēs piedalīties tikai vakcinētas personas

Db.lv, 21.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Bite Rīgas centrā atklājis līdz šim lielāko 5G bāzes staciju skaitu vienkopus - 6 jaunas 5G bāzes stacijas, aptverot Vecrīgu, Krastmalu un Ķīpsalu, informē uzņēmumā

Līdz ar jauno bāzes staciju izbūvi, Bites 5G pārklājums Rīgā sasniegs aptuveni 22 km2 platību. Kopumā uzņēmums pērn tīkla attīstībā, tostarp jauno 5G bāzes staciju izbūvē, ieguldījis vairāk nekā 10 miljonus eiro, tikpat liels investīciju apjoms tiks novirzīts infrastruktūras attīstībā arī 2021. gadā.

“Šobrīd publiski pasākumi nav atļauti, savukārt nākotnē, kad atgriezīsimies pie normāla dzīves ritma, 11.novembra krastmala atkal būs gan valsts, gan Rīgas svētku centrālā norises vieta, kas vienkopus pulcēs lielu cilvēku skaitu, bet Vecrīga - tūristu galvenais galamērķis. Tāpēc saskatām, ka 5G tīkls šajā teritorijā pavērs plašas iespējas ikdienas mobilo sakaru lietotājiem, biznesa centriem, viesnīcām, kā arī pasākumu organizatoriem nodrošināt, piemēram, tiešraides ar zemu latentāti un augstākajā kvalitātē,” stāsta Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus par vakcinācijas fakta apliecināšanu

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar ko paredzēts piešķirt Ministru kabinetam deleģējumu pār vakcinācijas pret Covid-19 fakta pieprasīšanas, izsniegšanas un pārbaudes kārtību.

Iepriekš atbildīgās komisijas sēdē Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica skaidroja, ka priekšlikums ir saistīts ar Digitālo zaļo sertifikātu. Lai to ieviestu, nepieciešams likumā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam, kas savukārt noteiks attiecīgo kārtību.

Grozījumus plānots veikt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Iepriekš pieļauts, ka šie grozījumi, visdrīzāk, noņemtu juridiskus šķēršļus tālākai lemšanai par iespēju vakcinētiem cilvēkiem vērot hokeja spēles klātienē.

Jautājums par iespēju vakcinētiem cilvēkiem vērot hokeja spēles klātienē gan vēl būtu jāskata atsevišķi, un to šodien plānots skatīt valdībā. Tāpat vēl Saeimā ir iesniegti citi ar atļaušanu skatītājiem vērot hokeja spēles klātienē saistīti grozījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru