Valstij nav jāmaksā par «mirušajām dvēselēm» – pabalstu aprite jādigitalizē 

Saistībā ar pēdējo mēnešu atklājumiem satiksmes jomas saimniecībā Rīgā nesen uzzinājām arī par cilvēku ar invaliditāti «aizraušanos» ar braukšanu galvaspilsētas mikroautobusos – nozares atbildīgie par aizdomīgilielo no valsts budžeta subsidēto braucēju skaitu rausta plecus, ticamu un pārbaudāmu datu par braucēju skaitu nav.

Valdis Bergs, MobillyTX valdes loceklis, 2019. gada 06. marts plkst. 7:55

Transporta līdzekļu E-talona viedkartes lasītājs uzņēmumā Rīgas Satiksme.

Foto: Zane Bitere/LETA

Izskatās savādi, bet, ko nu vairs… Tāpat arī šobrīd aktuāls jautājums par Rīgas satiksmes Rīgas Kartes efektivitāti. Šis ir kārtējais piemērs, kas atgādina: dzīvojam taču 21. gadsimtā, datus par cilvēkiem, kuri saņem pabalstus, subsīdijas, atvieglojumus, var digitalizēt, centralizēti pārvaldīt un neatkarīgi auditēt. Var atbrīvoties no finanšu noplūdēm pa ceļam no valstsmaka līdz pabalsta saņēmējam, ja vien ir tāda vēlme. Risinājums tam jau ir gatavs un praksē pārbaudīts.

Kad 2013. gadā izstrādājām risinājumu elektroniskiem norēķiniem par braucieniem sabiedriskajā transportā, nenojautām, cik plašā laukā esam sākuši art. Šis, nosacīti sakot, – pirmās paaudzes risinājums – bija piesaistīts konkrētai finanšu iestādei. Tā nākamajos izstrādes posmos sākām būvēt autonomu digitālo platformu, kas spēj operēt ar datiem par jebkāda veida pabalstiem, atvieglojumiem, subsīdijām, jo sapratām, ka vienkāršāk kontrolēt ir preventīvi – iebūvējot kontroles mehānismu sistēmas arhitektūrā, nevis post factum mēģinot atrast noklīdušu naudu. Tāpēc radījām sistēmu, kas valsts un pašvaldību naudas plūsmas (pabalstu, līdzmaksājumu un dažādu atvieglojumu veidā) novada tieši gala saņēmējiem, padarot šo sistēmu viegli kontrolējamu un pievilcīgu arī korporatīvajiem partneriem, jo vienā kartē vai viedtālruņa aplikācijā var apvienot lojalitātes programmas, transporta biļeti, pašvaldības piešķirtās atlaides utt.

Šobrīd mūsu radītais risinājums ir piemērojams ne tikai transporta nozarei, bet arī veselības aprūpes jomai, piemēram, kompensējamo medikamentu apritē, kā arī dažādu pabalstu un dotāciju piešķiršanai, teiksim, lauksaimniecības sektora dotāciju uzskaitē, dažādo interešu izglītības un sporta līdzmaksājumu uzskaitē un citur. Un tas ir jau pārbaudīts, sevi apliecinājis risinājums efektīvai publiskā finansējuma sadalei. Jelgava, Ogre un Liepāja ir trīs Latvijas pilsētas, kas jau izmanto daļu no šīm iespējām, un visās trīs pilsētās ir dati par ietaupījumu, jo ir pazudušas finanšu plūsmu blaknes. Pēc uzvaras konkursā par subsīdiju uzskaites sistēmas ieviešanu nesen noslēdzām līgumu ar Šauļu domi.

Šī ir slēgta sistēma, – neviens ārējs avots to nevar pārbaudīt, tāpēc to skar datu manipulācijas riski.

Pilnībā caurskatāmai un kontrolējamai valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojuma sistēmai teorētiski būtu jābūt katras valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas virsmērķim. Tāds bija mūsu pieņēmums. Līdz šim tā tomēr ne vienmēr bijusi prioritāte. Caurskatāms un auditējams datu vadības modulis vairāku gadu garumā ir sastapies ar dažu interešu pretdarbību tam, lai, piemēram, tiktu ieviesti skaidri un pārbaudāmi risinājumi. Taču šobrīd jau jūtam, ka attieksme sāk mainīties, jo pabalstu efektīva izlietojuma problēmas samilst, to skaidri redzam, skatoties uz problēmām Rīgas satiksmē.

Par Rīgā tapušo govtech risinājumu ir interese arī ārvalstīs, jo problēma ar caurskatāmu valsts/ pašvaldības finansējuma apriti jau nav unikāla Latvijai. Izšķiroša ir vēlme to mainīt. Neatkarīgs un auditējams vidutājs, kurš no vienas puses spēj operēt ar valsts un pašvaldību datubāzēm, no otras – savieno ar banku un maksājumu iestāžu infrastruktūru, ir aktuāls ne vien dažu pašvaldību, bet visas valsts līmenī.

Tāpēc ir vajadzīga centralizēta sistēma, kas spētu pazīt visdažādāko pabalstu un atvieglojumu saņēmējus. Runājot par transporta nozari, ar kuru mēs sākām pirmā e-pabalstu risinājuma izstrādi, – tās sadrumstalotība un dažādu interešu sadure līdz šim nav ļāvusi nonākt pie vienotas pieejas finanšu aprites sakārtošanai.

Starppilsētu autobusu šoferi turpina drukāt t.s. nulles biļetes, neviens to īpaši neuzrauga, un valsts ir spiesta maksāt par šīm subsidētajām biļetēm tik, cik nu katrs pārvadātājs it kā ir pārvadājis. Rīgā situācijai it kā vajadzētu būt labākai, jo ir e-talons, eksistē elektroniskās uzskaites sistēma. Nelāgi ir tas, ka šī ir slēgta sistēma, – neviens ārējs avots to nevar pārbaudīt, tāpēc to skar datu manipulācijas riski. Kā jau minēju – mūsu rīcībā ir risinājums, kas ļautu šo sistēmu auditēt, kurā nevarētu ģenerēt, teiksim, fiktīvus datus par it kā pārvadātajiem invalīdiem.

Neatkarīgs transakciju procesinga veicējs nodrošina to, ka valsts samaksā tikai par tiem braucējiem, kuriem patiešām pienākas atlaide, pabalsts vai kāds atvieglojums. Šāda risinājuma ieviešana ir politiskas gribas jautājums. Darba grupas tam, lai pamazām prātotu, kā šo atrisināt, nav jāsasauc. Šis posms jau ir paveikts – mirušo dvēseļu biznesu ir iespējams pārtraukt diezgan ātri un uz visiem laikiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 01. marts plkst. 17:43

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» vadības un kapitāldaļu turētāju sanāksmē pieņemts lēmums...

2019. gada 01. marts plkst. 16:12

Rīgas satiksmes pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss atzinis – ja Rīgas dome...

2019. gada 28. februāris plkst. 15:04

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu,...

2019. gada 20. februāris plkst. 13:56

RP SIA Rīgas satiksmes (RS) pagaidu valde sagatavojusi 2019. gada budžetu un,...

2019. gada 20. februāris plkst. 11:02

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA «Rīgas satiksmei»...

Nepalaid garām

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2019. gada 05. marts plkst. 7:44

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir...

2019. gada 04. marts plkst. 8:37

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo...

2019. gada 28. februāris plkst. 9:21

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās...

2019. gada 27. februāris plkst. 13:41

Swedbank iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pie...

2019. gada 27. februāris plkst. 10:09

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

2019. gada 27. februāris plkst. 7:10

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu...

2019. gada 26. februāris plkst. 12:26

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā...

2019. gada 26. februāris plkst. 8:02

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības...

2019. gada 25. februāris plkst. 6:50

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī...

2019. gada 21. februāris plkst. 9:22

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti...