Jaunākais izdevums

Valsts kanceleja aicina jaunos speciālistus, kuri augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs, pieteikties jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland. Programmas ietvaros praksei valsts pārvaldē plānots uzņemt 10 jauniešus dažādās jomās – inženiertehnika, loģistika, IT, ekonomika, finanses, starptautiskās tiesības un attiecības, investīciju piesaiste un citas.

«Pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem visdažādākajās jomās valsts pārvaldē ir liels. Prakses iespēja tiek piedāvāta jauniešiem, kuri augstāko izglītību ir ieguvuši kādā no ārvalstu augstskolām. Valsts pārvaldei ir nepieciešami augsti kvalificēti, inovatīvi speciālisti, un ir liels prieks, ka piedāvājot prakses iespējas valsts pārvaldē, mēs veicinām arī reemigrāciju,» stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

10 jauniešiem konkursa kārtībā reemigrācijas programmas Darbs valsts pārvaldē ietvaros tiks piedāvāts no aprīļa sākuma līdz šā gada beigām stažēties kādā no valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši katra praktikanta specialitātei, saņemot ikmēneša stipendiju – 1000 eiro uz rokas.

Stažēšanās laikā jauniešiem būs regulāri jāsniedz atgriezeniskā saite par savu darba ikdienu publikāciju veidā internetā. Reizi mēnesī tiks organizēta programmas dalībnieku tikšanās. Veiksmīgas sadarbības rezultātā starp praktikantu un valsts pārvaldes iestādi jaunajam kolēģim tiks piedāvāta pastāvīga darba vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde darbu sāks ar pagaidu vadītāju

LETA, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kompetence pazudusi gan valsts pārvaldē, gan politikā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žēlojoties, ka valsts pārvaldē pazuduši profesionāli cilvēki, ir jāapzinās, kādi ir šīs situācijas cēloņi, un prioritāri tie jānovērš

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektora meklējumi beigušies ar čiku – pagaidām to nav izdevies atrast. Komentējot izveidojušos situāciju, premjers Māris Kučinskis norādījis, ka valsts pārvaldē esot «paklausīgi, taču ne ar savu galvu domājoši cilvēki» vai «godprātīgi cilvēki, kas netiecas uz vadītāja kapacitātes līmeni». Ja izdzīvošanas priekšnosacījums valsts pārvaldē līdz šim ir bijusi maksimāla elastība ļoti mainīgās politiskās virsvadības priekšā, tad ko gan citu var sagaidīt? Tā teikt, kāds ierēdņu korpuss izaudzināts, tāds arī ir. Arī tiekšanās vai netiekšanās uz vadošu amatu ir likumsakarīga un izriet no iepriekš sacītā, jo pārlieka paklausība ir pretrunā godkārīgām ambīcijām. Turklāt, redzot, cik viegli un ātri gan uzkāpj, gan krīt ieceltie vadītāji, kā viņi politiski tiek dancināti un ar kādām metodēm izrēķinās ar «neērtajiem, kas neprotas paši», loģiski, ka pieticīgāka karjera cilvēkiem šķiet veselīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vispirms padzen, tad sauc par neliešiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē šie cilvēki nebija vajadzīgi, taču pēc sākšanas strādāt privātajā sektorā viņiem pārmet kaitējuma nodarīšanu valstij

Viens no karstākajiem diskusiju tematiem ekonomikas jomā Latvijā pēdējā laikā ir saistīts ar uzņēmumu Latvijas gāze. Viss sākās ar gāzes tirgus liberalizācijas jautājumiem, kas ātri vien pārauga a/s Latvijas gāze sadalīšanas problemātikā, attiecību kārtošanā ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem un vairāk vai mazāk slēptu interešu sadursmē. Kā jau ierasts šādos un līdzīgos gadījumos, kam valstiskās nozīmības dēļ neizbēgami tiek arī politiska nokrāsa, sabiedrības doma tiek veidota, nevis skaidrojot un stāstot lietas būtību, ceļot priekšā saprotamus valsts puses argumentus, bet gan iedalot publiski redzamās personas «labajos» un «sliktajos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.

«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.

Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ainārs Ozols, SEB bankas prezidents, valdes priekšsēdētājs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā?

Tas ir darbs, kas paver plašu skatu uz apkārt notiekošo, ļauj būt kopā ar cilvēkiem un uzņēmumiem no visdažādākajām nozarēm gan brīžos, kad tie aug un attīstās, gan arī grūtākās situācijās. No malas varbūt šķiet, ka darbs bankā ir darbs ar cipariem, bet mana ikdiena lielākoties paiet, strādājot ar cilvēkiem – gan klientiem, gan kolēģiem. Tas man ļoti patīk un šķiet interesanti.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Uzņēmumu reģistrs atklāj pirmo publiskās pārvaldes virtuālo asistentu Latvijā

Monta Glumane, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra virtuālais asistents – UNA darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, informē Uzņēmumu reģistrs.

«Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Arī virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Negaidīta atsaucība apliecina «jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā»

Lelde Petrāne, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 no 143 saņemtajiem pieteikumiem jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē atceļojuši no Lielbritānijas. Kopumā pieteikumi saņemti no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 20 valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Šis ir negaidīti augsts rādītājs, kas apliecina jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā. Programma ir ieinteresējusi Latvijas jauniešus visā pasaulē, jo pieteikumus saņēmām gan no lielākās daļas Eiropas valstu, gan arī no aizokeāna valstīm,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tas liecinot, ka reemigrācijas plāna ietvaros cilvēkiem ir jāpiedāvā ļoti konkrēti atbalsta pasākumi Latvijā - tikai ar tādiem līdzekļiem iespējams sasniegt reemigrācijas plāna mērķi.

Visvairāk pieteikumu reemigrācijas programmai saņemts no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši Lielbritānijā - 50. Populāra valsts studijām bijusi arī Nīderlande (18 pieteikumi), Dānija (16 pieteikumi), Francija (11 pieteikumi) un ASV (9 pieteikumi). Viens pieteikums saņemts pat no Taivānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK atbalsta atklāta konkursa rīkošanu uz VID ģenerāldirektora amatu

Lelde Petrāne, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ieceri par atklāta konkursa rīkošanu uz Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, piesaistot profesionālu personāla atlases kompāniju.

LTRK jau vairākkārt līdzšinējā amata atlases procesā norādīja, ka būtiski raudzīties uz tādiem profesionāļiem, kuri spētu veikt reformas un uzlabot VID darbību un reputāciju kopumā. Viens no galvenajiem šķēršļiem līdz šim bija zemais atalgojums, tāpēc arī biznesa vide uzstāj uz to, lai alga tik būtiskas iestādes vadītājam būtu augstāka un konkurētspējīga ar privāto kapitālsabiedrību profesionāļiem.

«Brīžos, kad uzņēmumos kādas būtiskas daļas vadītājs nolemj atstāt savu amatu un īpašnieki neredz nevienu piemērotu kandidātu no iekšienes, viņi vēršas pie profesionālas personāla atlases kompānijas nevis paši staigā pa konkurējošiem uzņēmumiem, lai atrastu pēc iespējas labāku darbinieku,» saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune, piebilstot, ka Ministru prezidentam un finanšu ministrei pašreiz ir krietni atvieglota konkursa noteikumu izstrāde, jo ar dažādām partnerorganizācijām liela daļa jau ierakstīta vienošanās dokumentā, kas tika parakstīts pagājušajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskais projekts

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kanceleja izsludina konkursu uz DVI direktora amatu

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19.novembrī, izsludināts atklāts konkurss uz Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora amatu. Valsts pārvalde meklē pārmaiņu līderi - personību, kura gatava jauniem izaicinājumiem, nebaidās uzņemties atbildību un īstenot valstiskas reformas, informē Ministru kabineta pārstāve Lita Juberte.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš uzsver, ka ar šo konkursu tiek uzsākta jaunā centralizētā valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlase.

Datu valsts inpekcijas direktora amats ir atbildīgs darbs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību. Galvenās prasības pretendentiem: maģistra grāds tiesību zinātnē vai vadības zinību jomā, vismaz piecu gadu darba pieredze vadošā amatā un vismaz divu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, zināšanas par fizisko personu datu aizsardzību un citiem inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, divu svešvalodu zināšanas, stratēģiskās plānošanas prasmes un nevainojama reputācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jaunieši izaicinājumus redz arī Latvijā

Dienas Bizness, 27.07.2015

Emīls Ķīlis (no kreisās) un Aleksejs Čepuļskis Latvijā no ārzemēm atgriezās šogad. Viņi ir divi no sešiem jauniešiem, kas patlaban strādā kādā no valsts institūcijām jauniešu reemigrācijas programmas ietvaros. Lai gan abi ir savā ziņā atvilināti uz Latviju, puiši uzskata, ka būtu jādomā arī par to, kā Latvijai piesaistīt ārzemju speciālistus.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man no sākuma bija šoks, adaptācijas šoks, jo tomēr piecus gadus pavadīju Anglijā, kas nav īss periods,» tā sarunā ar Dienu stāsta Aleksejs Čepuļskis, viens no sešiem jauniešiem, kuri patlaban strādā kādā no valsts institūcijām jauniešu reemigrācijas programmas ietvaros. Šo iespēju atgriezties Latvijā izmantojis arī Emīls Ķīlis, kurš Anglijā pavadījis septiņus gadus un ieguvis tur ļoti labu izglītību. Abi jaunieši ir apmierināti un redz sev izaicinājumus arī Latvijā, tostarp uzlabot valsts pārvaldi kopumā.

Emīls uz Lielbritāniju prestižākas izglītības meklējumos - vismaz tā viņš toreiz uzskatīja - devās 2007. gadā uzreiz pēc vidusskolas beigām. Vietu viņš sev atradis Lenkasteras Universitātes Socioloģijas nodaļā, kurā specializējies jautājumos, kas skar zinātnes un tehnoloģijas ietekmi uz sabiedrību un tās attīstību. Tur ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un tūlīt pabeigta būs arī doktorantūra. Ar iegūto izglītību viņš ir ļoti apmierināts, bet toreiz nav bijusi izpratne, kā izmērīt augstskolu kvalitāti. Tagad Emīls ir pārliecināts, ka arī Latvijā viņam būtu bijuši ļoti kompetenti pasniedzēji. Pieredze ārzemēs gan devusi neatkarību, jo, palicis Latvijā, puisis, visticamāk, būtu turpinājis dzīvot pie vecākiem. Ārzemēs kopumā pavadīti aptuveni septiņi gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Swedbank valdes locekli un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāju Renāru Rūsi

Lelde Petrāne, 16.09.2016

Lai apspriestu paveikto un ieskatītos nākotnē, Swedbank ik gadu rīko vadītāju stratēģisko sanāksmi. Šogad – Kalnmuižā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru