Atpūta

Valsts teātriem vairāk naudas nesola

Lāsma Vaivare, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Nākamā gada valsts dotācija profesionālajiem teātriem nesolās būt lielāka; par skatītāju konkurē ar jauniestudējumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā finansējums valsts teātriem plānots 2015. gada līmenī, galīgais finansējuma apjoms tiks noteikts pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, DB norāda Kultūras ministrijā. Šī gada dotācija septiņiem valsts teātriem ir ap 7,5 milj. eiro. Tikai mazliet mazāk – ap 7 milj. eiro – šogad tika paredzēts arī Latvijas Nacionālai operai un baletam.

Finansējumu valsts teātriem veido bāzes finansējums jeb tā dēvētā nemainīgā daļa un iespējamais papildfinansējums, ko dala, vadoties pēc lielās zāles skatītāju vietu skaita un teātra balvai Spēlmaņu nakts izvirzīto nominantu skaitu, kas uzskatāma par motivējošu dotāciju vai mākslinieciskās darbības kvalitātes novērtējumu. 2014./2015. gada Spēlmaņu nakts balvas tiks sadalītas novembra beigās, tām nominēti visu profesionālo teātru pārstāvji.

Nepietiekama

Ja esam pieņēmuši lēmumu, ka teātris Latvijā darbojas pēc repertuāra principa un plāns ir pašreizējais skatītāju apjoms – vairāk nekā 900 tūkst. biļešu gadā kopā teātros un operā un baletā –, tad dotācijai ir izšķiroša nozīme, DB saka Dailes teātra direktors Andris Vītols. Ja veidojam projektu teātru sistēmu, tad šie projekti varētu cīnīties par dažādu fondu finansējumu, atliktu tikai jautājums par teātra nozares ilgtspējas nodrošinājumu, viņš turpina.

Lai gan ar vairākiem lēcieniem 2011. un 2014. gadā valsts dotācija par 90% ir atgriezusies pirmskrīzes apjomā, tā joprojām nav pietiekama. «Pašreizējā dotācija joprojām ir izdzīvošanas režīmā, jo teātris nespēj nodrošināt darbiniekiem vidējo atalgojumu valstī, nevar realizēt viesizrāžu programmu, jo jāspēlē Rīgā, lai gūtu biļešu ienākumus, turklāt biļešu ienākumi mākslinieciskas vai komerciālas neveiksmes gadījumā var svārstīties pat par 200 tūkst. eiro gadā, nav riska nodrošinājuma, personāla noslogojuma un līdzekļu trūkuma dēļ netiek realizēta darbinieku apmācība un profesionālā attīstība, kas ir drauds ilglaicīgā periodā,» uzskaita Dailes teātra direktors Andris Vītols. Viņš pieļauj, ka «teātri ir izdarījuši paši sev «lāča pakalpojumu», ar centību un teātra mīlestību pierādot savu dzīvotspēju krīzes periodā, tomēr tā nevar būt ilglaicīga politika, ja vēlamies saglabāt un attīstīt teātri kā svarīgu kultūras sastāvdaļu. 2014. gadā valsts dotācija – ap 1,5 milj. eiro – veidoja 41% teātra kopējo ieņēmumu, izriet no gada pārskata. Šogad tiek prognozēts, ka dotācija veidos ap 42% ieņēmumu, 48% – ieņēmumi no biļešu pārdošanas, pārējos 10% – telpu īre, ziedotāji, sponsori, Kultūrkapitāla fonda finansējums, reklāmas, programmu tirdzniecība utt. «Optimālais sadalījums būtu 40% pašu ienākumi un 60% - valsts dotācija. Tuvākais mērķis – 50% pret 50%,» saka A. Vītols. Par zemu nav novērtējama arī ziedotāju un sponsoru loma – bez tiem, kā saka Dailes teātra vadītājs, teātris būtu daudz garlaicīgāks un vienveidīgāks. Atbalstītāju finansējums tiek lietots izrādes tapšanas periodā, tas atļauj piesaistīt papildu māksliniecisko personālu, (piemēram, rakstīt oriģināldramaturģiju vai oriģinālmūziku izrādei, pieaicināt ārzemju māksliniecisko personālu) vai realizēt tehniskās novitātes.

Visu rakstu Valsts teātriem vairāk naudas nesola lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kultūras ministrijai gudri jāsavieno kultūrpolitika ar sabiedrības ieguldīto naudu

Latvijas Republikas Valsts kontrole, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

«Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ja uz Latvijas robežas radīsies aizdomas par skaidras naudas izcelsmi, to varēs konfiscēt

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Palielināsies pieprasījums pēc darba rokām

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī «trampisms» vairo neprognozējamību, ekonomikas dati vedina domāt par tautsaimniecības aktivizēšanos, vienlaikus veicinot pieprasījumu pēc jauniem kadriem arī Latvijas darba tirgū

Izaugsme Latvijas darbā tirgū patiešām būtu visai noderīga, jo šobrīd tas virzās kopsolī ar Latvijas ekonomisko attīstību, kura patlaban ir zemākajā līmenī kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Ja runājam par valsts ekonomiku, tad trešajā ceturksnī tā gada izteiksmē vēl uzrāda 0,7% vērtu pieaugumu, savukārt darba tirgū izaugsme apstājusies. Šajā ziņā dati ir diezgan skaudri, septembrī Latvijā nodarbināti 894,1 tūkstotis iedzīvotāju, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu nodarbināto skaitam sarūkot par 500. Iemesls galvenokārt meklējams ES fondu naudas neapguvē, kas šobrīd šķietami visspēcīgāko iespaidu ir atstājusi uz celtniecības nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā nesola

Māris Ķirsons, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Saeimas krēsliem pretendējošie politiskie spēki nesola kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā, kuru rezultātā Latvija varētu kļūt par starptautiskās vai vismaz reģionālās arbitrāžas centru vai modernas likumdošanas paraugu.

Tāds ir A/S BDO Latvia valdes priekšsēdētāja, zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa ātrais vērtējums populārāko politisko spēku 4000 zīmju programmām, kuras iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās.

Lasot šīs programmas, viņš secinājis, ka daudziem politiskajiem spēkiem tiesiskums un ar to saistītā problemātika vispār netiek atspoguļota vai arī tā ir izteikta skaļās, bet neko nenozīmējošās frāzēs.

«Būtībā ierindas vēlētājam varētu būt grūti izprast jautājumus, kuri ir saistīti ar tiesiskumu, un tāpēc politiķu 4000 zīmju programmās vairāk domāts par pirmklasniekam uztveramām lietām,» politiķus aizstāv J. Zelmenis. Viņš kā pozitīvu piemēru min Jaunās konservatīvās partijas un arī Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmas, kurās ir jaunas vēsmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vadītāja izvēles process var radīt bīstamu precedentu, kas neko labu sabiedrībai nesola

Nepagāja ne septiņi mēneši, un Latvijas tranzīta mugurkauls – valsts a/s Latvijas dzelzceļš – ticis pie jauna vadītāja Edvīna Bērziņa personā. Tas, kādu kaitējumu konkrēti transporta sektoram un arī tautsaimniecībai kopumā nodarījusi pirmās personas neesamība uzņēmumā tik ilgu laiku, atbildīgajiem īpaši neinteresē. Ne Vienotībai, kas nevirzīja jaunu satiksmes ministru padzītā Anrija Matīsa vietā, ne ZZS, kas mierīgi noskatījās, kā nozare bez ministra un dzelzceļa vadītāja saņem vienu triecienu pēc otra, tostarp no Krievijas, kura varēja atrunāties, ka «jums taču nav neviena «pieaugušā», ar ko šobrīd runāt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar FOTO: Latvijas Bankā darbu sāks vienots naudas pārbaudes centrs

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija Latvijas Bankā darbu sāks vienots naudas pārbaudes centrs, kurā tiks apvienots Valsts analīzes centrs, Monētu valsts analīzes centrs (pašlaik abi Valsts policijas struktūrā) un Valsts naudas viltojumu uzraudzības centrs (pašlaik Latvijas Bankas struktūrā), informē LB.

Līdz šim naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās. Latvijas Bankas naudas drošības eksperti veica tikai eiro (līdz eiro ieviešanai – latu) naudas zīmju identifikāciju.

Turpmāk Latvijas Banka veiks visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes, sniegs kompetentās iestādes atzinumu par konstatētajiem viltojumiem un par konstatētajiem viltojumiem informēs Valsts policiju, kas nodrošinās turpmākās procesuālās darbības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Var teikt, ka Latvijas Banka kļūs par nacionāla līmeņa vienas pieturas aģentūru naudas viltojumu pārbaudes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID pienākums būs atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu, paredz šodien valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par VID un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā liecina FM informācija, 2014.gadā VID saņēma 781 fiziskās personas un 261 juridiskās personas iesniegumu par pārmaksāto un nepareizi iemaksāto naudas sodu summu atmaksu, kopā veidojot 1042 pieprasījumus 150 257 eiro apmērā, no kuriem 74 849 eiro veido fizisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi un 75 407 eiro veido juridisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi.

FM norāda, ka patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām.

Patlaban likumā par VID ir noteiktas VID ģenerāldirektora un viņa vietnieku, VID ģenerāldirektora pilnvarotu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieņemt noteikta veida lēmumus nodokļu administrēšanas procesā, taču nav noteiktas tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Krietni palielinājušies naudas sodi par ekonomiskajiem noziegumiem

Dienas Bizness, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā palielinājušies naudas sodu un naudas piedziņas apmēri par noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk., par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu, informē Tieslietu ministrija.

Naudas sods tiek uzskatīts kā viens no efektīvākajiem sodiem par ekonomiskajiem noziegumiem. Uz to ir norādījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas tiesību aktu atbilstības Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos novērtējumu. Naudas sodi fiziskajām personām un naudas piedziņas apmēri juridiskām personām ir palielināti, lai personas atturētu no nelikumīgas rīcības.

Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: «Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas bija jāievieš, lai sekmētu personu atturēšanos no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šādi bargi sodi ir labs prevencijas līdzeklis ekonomisko noziegumu novēršanai». Pateicoties paaugstinātajiem naudas sodu apmēriem, vainīgajam varēs piemērot taisnīgu un samērīgu sodu, kas sasniegs kriminālsoda mērķi, atzīst Dzintars Rasnačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Šķērslis ceļā uz OECD ir nepilnības valsts uzņēmumu pārvaldībā

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.

Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.

Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Šis gads atnesis jaunu mājvietu un Spēlmaņu nakts balvas

Linda Zalāne, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevalstiskajam teātrim Dirty Deal Teatro šis gads nesis gan jaunu mājvietu, gan Spēlmaņu nakts balvas

Dirty Deal Teatro (DDT) izrādītais Ingas Tropas iestudējums Dvēseļu utenis šogad Spēlmaņu naktī saņēma gan Grand Prix, gan apbalvojumus par labāko mūziku, videomākslinieka darbu, otrā plāna aktiera lomu un labāko mazākās formas izrādi. DDT ir neatkarīgs teātris, kas ir dibināts 2007. gadā ar domu piesaistīt jaunos profesionāļus, lai tie varētu veidot izrādes, eksperimentējot un meklējot jaunu veidu, kā uzrunāt skatītājus. «Esam priecīgi un pateicīgi žūrijai par šo apbalvojumu, kas mums visiem nozīmē ļoti daudz, un tas ir brīnišķīgs sasniegums visiem nevalstiskajiem teātriem, jo tā ir pirmā reize, kad kāds no mums Spēlmaņu naktī iegūst Grand Prix, un, manuprāt, tas ir vēl viens pamudinājums gan māksliniekiem, gan skatītājiem apzināties to, ka teātra mājas nav jādala pēc to dibinājuma statusa. Būtiskākais ir tas, kāda māksla veidojas šajās mājās,» atzīst Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

UP Invest iegādāsies Biļešu Serviss īpašnieku Baltic Ticket Holdings

LETA--BNS, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētā investīciju kompānija «UP Invest» iegādāsies biļešu tirdzniecības operatoru «Baltic Ticket Holdings» (BTH), kam pieder arī «Biļešu Serviss» Latvijā.

«UP Invest» valdes loceklis un izpilddirektors Svens Nūtmans sacīja, ka investīcijas mērķis ir vēlme paplašināties līdz šim neiekarotā uzņēmējdarbības jomā.

«Uzskatām, ka biļešu aprites tirgum ir paplašināšanās potenciāls Baltijas valstīs un Baltkrievijā, kur pašlaik darbojas BTH. Mēs arī augstu vērtējam kompānijas neseno attīstību un valdes ieguldījumu,» teica Nūtmans.

Viņš piebilda, ka sarunas bijušas saspringtas, bet abas puses ir apmierinātas ar darījumu. Puses vienojušās darījuma summu neatklāt. BTH pašreizējā vadība turpinās darbu.

Igaunijas kompānija «Baltic Ticket Holdings» dibināta 2007.gadā, sākotnēji tā pārvaldīja «Piletilevi» Igaunijā un «Biļešu Serviss» Latvijā. 2016.gadā BTH grupai pievienojās «Bilietai» Lietuvā un «Kvitki» Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO, VIDEO: Kāds pēc pārbūves izskatīsies Jaunais Rīgas teātris?

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicina teātra mīļotājus un visus interesentus līdz 30. septembrim apmeklēt virtuālās realitātes ekskursiju pa topošo Jauno Rīgas teātri un redzēt to tādu, kādu to ir iecerējuši projekta autori, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Virtuālā ekskursija būs pieejama septembrī pašreizējās JRT telpās Miera ielā 58a, Tabakas fabrikas 4. stāva vestibilā iepretim garderobēm pirms katras izrādes un tās pārtraukumā, ja izrādē tāds ir paredzēts.

«Teātris Lāčplēša ielā durvis vērs 2021. gadā, tāpēc tikmēr aicinām izmantot iespēju un uzzināt, kāds tad pēc pārbūves izskatīsies viens no Eiropā modernākajiem teātriem – virtuāli izstaigāt gan pagalmu, gan vestibilus, gan skatītāju zāles, kā arī ielūkoties telpās, kuras ikdienā apmeklētājiem nebūs pieejamas. Piemēram, apskatīt pazemes darbnīcas vai ieraudzīt Smiļģa zāli aktieru acīm, stāvot uz skatuves,» pastāstīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt naudas balvu Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko par izcīnīto pirmo vietu Francijas atklātajā čempionātā tenisā sieviešu vienspēlēs, iegūstot augstākā līmeņa starptautisko tenisa sacensību (Grand Slam) uzvarētājas titulu.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdz šim vēl nevienam Latvijas sportistam profesionālajā tenisā nebija izdevies vienspēlēs iegūt Grand Slam uzvarētāja titulu. Ostapenko uzvaru French Open atspoguļoja mediji daudzās pasaules valstīs, turklāt finālspēles TV auditorija visā pasaulē bija vismaz 500 miljoni skatītāju. Šis sasniegums ir atzīstams par izcilāko sasniegumu Latvijas tenisa vēsturē, kā arī par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē kopumā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Taču Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru patlaban neparedz naudas balvas piešķiršanu par uzvaru Grand Slam sacīkstēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas dienas - 21. un 22.jūnijā Rīgas centrā notiek Zāļu un amatniecības tirgus.

Atšķirībā no citiem gadiem, šogad tas risināsies ne tikai Doma laukumā, bet arī Rīgas tirgus vēsturiskajā vietā - 11. novembra krastmalā, kur vakara koncertos uzstāsies aktieri no visiem Latvijas teātriem.

Dienas programmu uz divām skatuvēm veidos Rīgas pašdarbības kolektīvi - kori, folkloras kopas un deju kolektīvi. Savukārt vakarā būs īpaši svētkiem sagatavota koncertprogramma Latvijas teātru zelta ziņģes, kur skatītājus priecēs Olga Dreģe, Ilona Bagele, Gunārs Placēns, Gints Grāvelis, Edgars Pujāts, Raimonds Celms un citi dziedošie aktieri, kā arī uzstāsies aktieru grupas Ilga, Liktenīgais, Gapoljeri un Regīna. Būs arī Jāņu rotaļas un Līgo tradīciju izzināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru