Pakalpojumi

Vēlas izveidot pirmo beziepakojuma pašapkalpošanās veikalu Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Kolektīvajā ieguldījumu platformā Projektu banka uzsākta finansējuma piesaiste pirmā pašapkalpošanās beziepakojuma veikala Turza izveidei Latvijā.

Veikalā iecerēts piedāvāt produktus no zemnieku saimniecībām un vietējiem ražotājiem, rādot piemēru un alternatīvas, kā ikdienā dzīvot, neradot atkritumus.

Idejas autori iecerējuši, ka veikals Turza būs vieta, kur iepirkties bez iepakojuma, satikt zinošus cilvēkus ar pieredzi zero waste dzīvesveidā, piedalīties stāstu vakaros un veidot vidi tādu, lai arī mūsu bērniem būtu prieks tajā dzīvot.

Idejas autori ir trīs draugi – Ilze, Artis un Madara, kuri kopā ar saviem domubiedriem paši cenšas piekopt un ievērot Zero Waste dzīvesveida pamatprincipus. Vienotas idejas dēļ arī radusies vēlme atvērt pirmo beziepakojuma veikalu Rīgā. Šim nolūkam viņi smēlušies pieredzi no vairākiem Eiropas un pasaules beziepakojuma/zero waste veikaliem.

Ir apzināti piegādātāji un veiktas vairākas aptaujas, lai saprastu kādu produktu klāstu pircēji vēlas. Veikala idejas attīstīšanā idejas autori piedalījušies Ziemeļvalstu ministru padomes līdzfinansētajā projektā Building Zero Waste Society, gūstot pārliecību, ka šāds veikals funkcionēs. Tāpēc uzsākta pūļa finansēšanas kampaņa, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus reālai veikala atvēršanai. Pašlaik savākti 729 eiro no nepieciešamajiem 10 000 eiro. Kampaņa ilgs 30 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Rolands Dzenis, NuKo.lv mārketinga un IT attīstības vadītājs, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Tirdzniecība bez iepakojuma vēršas plašumā

Monta Glumane, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveida popularitātei, Rīgā neilgā laika posmā atklāts jau trešais beziepakojuma veikals

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece jauno veikalu Turza atklājušas Ģetrūdes ielā un plāno paplašināties arī citviet Rīgā, un, iespējams, pat citās pilsētās. Turzā investēti aptuveni 35 000 eiro, no tiem 10 000 eiro iegūti kolektīvās finansēšanas platformā Projektu banka. Pārējie ir privātie līdzekļi no radiem, draugiem un investoriem. Turzai līdzīga koncepta – beziepakojuma – veikali Rīgā ir vēl divi – Zero veikals un Burka, taču I. Blāķe cer, ka šādu bodīšu kļūs aizvien vairāk.

Telpu problēma

«Ņemot vērā visas Eiropas Savienības regulas un plastmasas aizliegumu, cilvēkiem rodas vēlme dzīvot dabai draudzīgāk. Jo vairāk tādu vietu Rīgā un Latvijā būs, jo cilvēkiem būs ērtāk dzīvot bez lieka iepakojuma,» domā I. Blāķe. Galvenais uzstādījums veikala atvēršanai bija atrast pircējiem ērtu lokācijas vietu, lai Turzai varētu piekļūt gan ar automašīnu, gan velosipēdu, gan citu pārvietošanās līdzekli. «Ar telpu atrašanu Rīgā ir traki, jo piemērotu telpu nav vai arī tās ir neadekvāti dārgas. Pagāja ilgs laiks, līdz nejauši atradām šīs,» stāsta Turzas līdzīpašniece. «Šobrīd pārējie beziepakojuma veikali ir vērsti uz sauso produkciju, nosedzot mazu nišu no tā, kas cilvēkiem ikdienā vajadzīgs,» uzskata I. Blāķe. Viņasprāt, Rīgā trūkst sakārtotas infrastruktūras, lai cilvēki varētu īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ja šādi veikali būs ērti pieejami, tad arī vairāk cilvēku spēs atteikties kaut vai no dažiem maisiņiem ikdienā. «Tam būtu lielāks spēks globālajās pārmaiņās nekā tad, ja viens cilvēks izdomās dzīvot pēc zero waste principa, skrienot pa visu Rīgu, meklējot katru mazāko lietu, lai nodrošinātu savu dzīvesveidu,» domā I. Blāķe. Veikals plāno attīstīties arī citur, bet sākotnēji nostiprinās pozīcijas esošajā vietā, kur plānots rīkot arī dažādas meistarklases, informatīvos pasākumus, mudinot cilvēkus ieviest savā dzīvē izmaiņas. Veikala īpašnieces apsver domu nākotnē atvērt veikalu arī kādā tirdzniecības namā. «Esam runājuši arī ar Āgenskalna tirgu, iespējams, daļa sortimenta tiks piedāvāta arī tur. Nākotnē gribētos veikalu atvērt arī citās Latvijas pilsētās. Noteikti skatīsimies arī ārpus Rīgas, pieprasījums ir,» stāsta Turzas radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Āgenskalnā ver durvis beziepakojuma veikals Zemes Draugs

Linda Zalāne, speciāli DB, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videi draudzīgas iepirkšanās popularitāte aug augumā, un zaļās domāšanas segums rada labvēlīgu augsni beziepakojuma veikalu attīstīšanai gan Rīgā, gan reģionos

Patlaban Rīgā ir trīs šāda tipa veikali – Burka, Turza, Zeroveikals, un šodien tiem piepulcējies arī Āgenskalnā esošais ģimenes uzņēmums Zemes Draugs.

Aptaujātās uzņēmējas ir optimistiskas, sakot, ka šīs nišas veikaliem, viņuprāt, ir spoža nākotne un, visticamāk, beziepakojuma veikalu skaits sakuplos arī reģionu pilsētās. Jau patlaban Jelgavā strādā Ber un sver, kā arī Siguldā zaļās iepirkšanās entuziasti iepērkas bodītē Neiepakots. Interesanti, ka zero waste principus ir iespējams realizēt ne tikai pārtikas veikalā, bet arī kafejnīcu biznesā, un tam piemērs ir kafejnīca Café M. Turklāt tiem, kas zaļo biznesu attīsta tikai tagad, sagatavošanās procesā veicas vieglāk nekā priekšgājējiem, kuriem bija jāsakaras savā ceļā ar skepsi un stereotipiem gan no preču piegādātāju, gan potenciālo pircēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece atklājušas jaunu beziepakojumu veikalu «Turza», kas atrodas Ģetrūdes ielā, Rīgā.

Veikala atvēršanai kolektīvās finansēšanas platformā «Projektu Banka» līdzekļus saziedoja iedzīvotāji - «zero waste» dzīvesveida atbalstītāji.

Veikala mērķis ir lauzt stereotipu, ka «zero waste» dzīvesveids prasa lielas pūles un resursus, un padarīt iepirkšanos bez iepakojuma tikpat ierastu un vienkāršu kā ikvakara vizīti parastā lielveikalā. «Mēs sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem, tādiem kā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe», zemnieku saimniecība «Ķelmēni», zīmoli «Purenn», «Milzu!» un «Kalve Coffee», lai piedāvātu cilvēkiem iespēju iegādāties viņu iemīļotos produktus bez iepakojuma,» norādīja biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Cēsīs atver beziepakojuma veikalu; plāno izvērsties arī citviet

Monta Glumane, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs atklāts beziepakojuma veikals ieber.lv. Uzsāktas sarunas par paplašināšanos citviet Vidzemē, biznesa portālam Db.lv pastāstīja ieber.lv idejas autore Agnese Gaidelione.

A. Gaidelione stāsta, ka ideju par veikala izveidi palīdzēja īstenot draudzene, ar kuru viņa devās kopīgās pastaigās ar bērniem. Sarunājoties un domājot, kas būtu sirdij tīkamais, radās ideja par beziepakojuma veikala izveidi. «Runājām, ka baigi labā lieta ir Rīgā un arī mēs šeit to varētu īstenot. Pamazām, pamazām, solīti pa solītim un viss izdevās,» teic A.Gaidelione.

Uzsākot uzņēmējdarbību, viņa konsultējusies arī ar Lauru un Andi Arnicāniem, kas ir vieni no zero waste dzīvesstila aktīvistiem Latvijā. «Jautājām viņu viedokli, kādas preces viņi iegādātos. Viņi ir lietpratēji un varēja ieteikt, ko mēs varētu mācīties kā uzņēmēji, kas citos veikalos ir labs un ērts, kādu pozitīvo pozitīvo praksi mēs varētu pārņemt un par ko mēs varētu padomāt, lai atšķirtos. Viņi arī bija vieni no mūsu padomdevējiem,» sacīja A.Gaidelione.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada alternatīvu zobu pastai

Ilze Žaime, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" izplatību Latvijā, arī beziepakojuma veikali novērojuši klientu pieplūdumu, atklāj Db.lv aptaujātie tirgotāji.

"Zeroveikalā" panika neesot novērojama. Tirgotājs pieturas pie Ministru kabineta rīkojuma norādēm un rekomendācijām, piemēram, mazgā rokas, dienas gaitā aktīvi dezinficē virsmas, durvju rokturus, plauktus. Patlaban veikalā ir novērojams, ka liela daļa klientu izvēlas iegādāties vairāk sausās pārtikas.

Līdzīga situācija ir beziepakojuma veikalā "Ieber.lv" Cēsīs, kurā tiek veikti papildus dezinfekcijas darbi, kā arī veidoti nelieli krājumi, jo ir novērojams klientu pieplūdums. Šobrīd pieprasītākie produkti ir dezinfekcijas līdzekļi, šķidrās ziepes, šampūnziepes un bakaleja.

Pēdējās trīs dienas klientu pieaugums novērojams arī beziepakojuma veikalā "Zemes draugs". Visvairāk iegādājas pārtiku, sadzīves higiēnas preces un dezinfekcijas līdzekļus. Līdzīgi kā citur uzņēmums ievēro papildus higiēnas pasākumus - nepārtraukti dezinficē veikala telpas, durvju rokturus, metāla lāpstiņas, standziņas utt. No rītiem darbiniekiem tiek mērīta temperatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Db.lv eksperiments: salīdzinām cenas Turzā un Rimi

Monta Glumane, 14.11.2018

Beziepakojuma veikalā Turza vairākas reizes lietojamu iepakojumu var iegādāties turpat uz vietas.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, cik izmaksā pārtikas produkti vienai maltītei, ja tos iegādājas beziepakojuma veikalā «Turza» vai veikalu ķēdes «Rimi» veikalā.

Lai pagatavotu vienu maltīti bija nepieciešams iegādāties: sarkanās lēcas, sīpolu, burkānu, tomātus, saldo kartupeli, eļļu cepšanai, garšvielas - timiānu, oregano un sāli, sieru un makaronus.

Beziepakojuma veikalā Turza» šie produkti izmaksāja - 5,81 eiro, bet veikalā «Rimi» - 7,63 eiro. Jāņem vērā, ka daži produkti atšķiras, jo nebija pieejami. Plašāk par eksperimentu - raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22. novembrī notiks astotais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savās idejās dalīsies vairāk nekā 20 atzīti pašmāju un ārzemju viesi. Nupat izziņoti pirmie pasākuma runātāji – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, pārtikas inovatore un pasniedzēja Ilga Gedrovica un zero waste aktīviste Laura Arnicāne.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši vairāk nekā 100 runātāji, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts «Together» jeb «Kopā». «Šī gada TEDxRiga tēma vērš uzmanību uz to, ka kopībā mēs ne tikai esam vairāk un stiprāki. Īsteni spēcīgā kopībā ir arī cieņa pret dažādību un individualitāti, vairākuma atbildība pret mazākumu, veiksmes un ietekmes dalīšana ar tiem, kam nav tā veicies. Un šādā kopībā mēs varam īstenot ko diženāku kā to, ko varam cerēt sasniegt katrs individuāli. Šis ir arī Baltijas ceļa 30. jubilejas gads — labs brīdis, lai palūkotos atpakaļ un apzinātos, kas ir īstena kopība un kāds ir tās spēks. Par to pasākumā atgādinās arī katrs no runātājiem, jo viņu pieredzes stāsti var stiprināt un iedvesmot ikvienu no mums,» uzsver TEDxRiga organizatoru komandas pārstāvis Pāvils Jurjāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir noslēgušas vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu.

LRB prezidents Jānis Jenzis šodien piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un informēja deputātus, ka nozares organizācijas ir izstrādājušas ģenerālvienošanās tekstu un apzinājušas nepieciešamo parakstītāju skaitu.

LRB, LVRA, Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRs), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanās parakstīšanu. Arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir būtiski nozares sakārtošanas procesos un ir iekļauti nozares pašsakārtošanās plānā.

"LRB ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar VID, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis," teic J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs nevienu nesajūsmina tūkstošus vērta rokas somiņa vai kāda zīmola milzonīgs logo ar mērķi izcelt īpašnieka statusu un maksātspēju. Sabiedrība ir kļuvusi pieredzējušāka un vairāk skatās uz darbiem, nevis uz spēju atļauties nevajadzīgu, bet dārgu preci.

Arī līdzjūtība un palīdzība vairs nav svešvārdi: nepieciešamības gadījumā mēs spējam apvienoties un palīdzēt gan cilvēkiem, gan planētai.

Šie ir atslēgvārdi jaunajam, sociāli nozīmīgajam projektam, kura idejas autors un projekta īstenotājs ir piecpadsmitgadīgais kulinārijas blogeris Pipars. Projekta īstenotājs stāsta: "Ideja par LABA SOMA man radās nejauši, jau 2018.gadā, kad biju uzsācis akciju "Pipars Pogai". Skatījos uz plastmasas iepirkuma maisiņu ar veikala nosaukumu un domāju, ka uzņēmums šādā veidā parāda, ka tam pilnīgi vienalga, kas notiks ar mūsu planētu nākotnē. Nākamā doma - es labprāt nēsātu auduma somu un atbalstītu zero waste kustību, bet gribu kaut ko krāsainu un oriģinālu. Kaut ko īpašāku! Atbilde nāca uzreiz - maisiņiem dizainus varētu radīt bērni ar īpašām vajadzībām. Starp viņiem ir ļoti daudz talantīgu bērnu. Tā būs lieliska iespēja pašam bērnam nevis lūgt palīdzību, bet gan naudiņu savai rehabilitācijai nopelnīt zīmējot. Gluži tāpat, kā mākslinieki. Kāpēc gan maisiņš nevarētu būt glezna vai mākslas darbs?! Tā radās ideja un sākās garš eksperimentu un testu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir turpat 10 tūkstoši Ministru kabineta noteikumu un gandrīz 6 tūkstoši dažādu likumu.

Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness pēta, kurām nozarēm dienaskārtībā ir jautājumi par jauniem likumiem un sekām, kas rodas pārmērīgo regulējumu dēļ.

Lasi žurnāla #DienasBizness 13.oktobra numurā:

  • viedokļi - kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi ietekmē pārāk stingrs nozaru regulējums?
  • aktuāli - kam vajadzīgi zemnieki un invalīdi?
  • tēma - pārregulētas nozares
  • finanses - sacensība par digitālo valūtu
  • mazumtirdzniecība - TOP mazumtirgotāji Latvijā
  • būvgruži – nozarē tiecas uz zero waste
  • likumdošana - Ināra Pētersone par nodokļu reformu
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Rūsa, R GRUPA valdes priekšsēdētājs
  • DB Konferences sadarbības materiāli – energoefektivitāte, aizsargājamās teritorijas Latvijā, nekustamā īpašuma tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa simulāciju konkursā uzvar ideja par biogāzes ražošanu no aļģēm

DB, 14.04.2020

Uzvaras laurus konkursā plūca komanda "Quarter Life Crisis" ar ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sirmais un Dreibants Līgatnē atvērs vienas dienas restorānu

Natālija Poriete, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru