Reklāmraksti

Ventspilī veicinās īres dzīvokļu būvniecību

Sadarbības materiāls, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Lai risinātu īres mājokļu pieejamības problēmu pilsētā, Ventspils valstspilsētas pašvaldība izsludinājusi īres dzīvojamo māju Ventspilī jaunbūvju projektu līdzfinansēšanas konkursa otro kārtu, kurā interesenti var pieteikties līdz pat 2023. gada 31. janvārim, un kopējais pieejamais līdzfinansējums ir līdz 200 tūkstošiem eiro.

“Šādu konkursu komersantiem ar iespēju pieteikties pašvaldības atbalsta saņemšanai izsludinām otro reizi. Pērn interesi izrādīja divi komersanti, tomēr beigās nevienu no projektiem neizdevās realizēt no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Acīmredzot komersantiem mainījās plāni, iespējams, ietekmēja arī būvniecības izejmateriālu cenu pieaugums.

Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētu,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, pašvaldība nedaudz mainījusi konkursa nosacījumus, obligāti izbūvējamo un iznomājamo dzīvokļu skaitu samazinot no 12 uz septiņiem dzīvokļiem, tādējādi komersantam ir iespēja īstenot salīdzinoši nelielu projektu – viņam nav jābūvē ēku ar, piemēram, 50 dzīvokļiem. Tāpat vairs nav nosacījuma, ka mājā nedrīkst atrasties cita veida telpas, kas praktiski nozīmē – ja komersants ēkas pirmo stāvu vēlas atvēlēt komerctelpām, piemēram, veikalam vai kādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumam, viņš ir tiesīgs šādu projektu plānot, un, iespējams, šādi arī tiks radīta lielāka drošība par projekta atmaksāšanos, uzskata pašvaldībā.

“Jāatzīst, ka Ventspilī jūtams zināms spiediens attiecībā uz dzīvojamo telpu nomas iespējām, jo praktiski nav pieejama ilgtermiņa noma šajā segmentā. Dzīvokļu īpašnieki lielāko gada daļu gaida vasaras sezonu, kad šeit ieradīsies tūristi no Lietuvas un vēlēsies iznomāt īstermiņā mājokļus. Īstermiņa īres cena faktiski ļauj dzīvokļu īpašniekiem nopelnīt vairāk nekā ar ilgtermiņa izīrēšanas līgumiem. Diemžēl tas rada problēmas tiem cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt Ventspilī, tomēr vismaz tuvākajā nākotnē nav gatavi iegādāties dzīvokli vai māju īpašumā, bet tieši īrēt mājokli,” situāciju skaidro J. Vītoliņš, un piebilst, ka pēdējos gados komersanti Ventspilī realizējuši tikai vienu jaunu īres dzīvokļu nama būvniecības projektu – 13 dzīvokļu māju, kur īres līgumi bija parakstīti jau pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. “Tātad pieprasījums ir, taču šajā nedrošajā laikā komersantiem ir zināmas bažas par ieguldīto investīciju atpelnīšanu. Un tieši tādēļ nolēmām piedāvāt pašvaldības līdzfinansējumu. Iespējams, šie 200 tūkstoši eiro nav ļoti liela summa, tomēr tas ir zināms atbalsts, kas varētu veicināt komersantam izšķirties par labu šāda projekta realizācijai,” pauž Ventspils mērs.

Viņš arī skaidro, ka pašvaldība pēc ēkas uzbūvēšanas nepārņems savā valdījumā līdzfinansētos dzīvokļus un tieši neiesaistīsies dzīvokļu izīrēšanā, tomēr konkursa nosacījumi strikti paredz, ka pašvaldības līdzfinansētos vismaz septiņus dzīvokļus ir obligāti jāizīrē nevis jāpārdod īpašumā, turklāt iznomāšanas līguma termiņš ir noteikts vismaz pieci gadi.

“Patlaban izstrādes stadijā mums ir vēl viens projekts īres dzīvokļu jomā – te gan runa nav par jaunbūvju projektu realizāciju, bet par esošo ēku renovāciju vai rekonstrukciju, tos izveidojot par īres dzīvokļu namiem. Šeit pašvaldības līdzfinansējamo dzīvokļu skaits ir paredzēts vēl mazāks – vismaz četri, un otrs būtisks nosacījums – ēkai patlaban jābūt neapdzīvotai. Ar šo iniciatīvu vēlamies sekmēt ne tikai īres dzīvokļu fonda palielināšanu, bet arī ēku sakopšanu Ventspils vēsturiskajā pilsētas daļā Vecpilsētā un Ostgalā. Par šiem jaunajiem saistošajiem noteikumiem plānojam lēmumu pieņemt jau tuvākajā laikā,” stāsta J. Vītoliņš.

Skaidrojot salīdzinoši garo pieteikšanās termiņu konkursā, Ventspils mērs norāda - jāņem vērā, ka, iespējams, kādam no komersantiem, kuram radīsies interese par šādu līdzfinansējumu, būs no nulles jāizstrādā konkrētā objekta būvniecības ideju un projektu. Diez vai ir tā, ka komersantiem plauktā stāv gatavs projekts konkrēta objekta būvniecībai, kuru uzreiz var iesniegt konkursa komisijai. Tādēļ arī esam noteikuši pieteikšanās termiņu no šā gada 1. jūnija līdz pat nākamā gada 31. janvārim. Pašvaldība izvērtē iespējas arī pati iesaistīties dzīvokļu būvniecībā Valsts atbalsta programmā, kuru realizēs finanšu institūcija ALTUM. Ceram, ka jau tuvākajā nākotnē Ventspilī būs pieejami jauni un moderni īres dzīvokļi, pauž J.Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojams īres maksas indeksa lēnais pieauguma temps Latvijā

Ksenija Ijevleva, Latio tirgus analītiķe, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šogad paredz zemāku investīciju īpašuma objektu pārdošanas piedāvājumu skaitu

LETA, 28.03.2022

Ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 1,4%, bet 2022.gada pirmajos četros mēnešos sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 8%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Salīdzinot ar 2021. gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21 %.

Maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena pieauga līdz 974 eiro par kvadrātmetru. Cenas bija vidēji par 40% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar 2021.gada sākumu, šī gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas bija augstākas par 21%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos 2022.gada maijā turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Gada pirmajā ceturksnī dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 2% mēnesī, bet pēdējos divos mēnešos cenu pieauguma temps nedaudz samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot deviņus miljonus eiro, Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies piecus daudzdzīvokļu namus Rīgā ar mērķi gūt ilgtermiņa īres ienākumus. Minētās investīcijas ir pirmais tiešais fondu ieguldījums nekustamajā īpašumā ārpus Igaunijas.

“Īpašumi, kurus tālāk iespējams izīrēt, ir mūs ļoti interesējoša aktīvu kategorija un šī ir jau astotā šāda veida tiešā investīcija, taču pirmā tieši Latvijā. Tas ir labs veids, kā dažādot savu portfeli, turklāt iegūtā atdeve pārsniedz vidējo. Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, dzīvokļu cenas Rīgā šobrīd joprojām ir par trešdaļu zemākas, tāpēc plānojam šo tirgus situāciju izmantot vēl vairāk. Mūsu ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 24% no mūsu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā varētu būt tieši Rīgā,” skaidro LHV fondu pārvaldnieks Kristo Oidermā (Kristo Oidermaa).

Kā norāda LHV pensiju fondu Nekustamo īpašumu investīciju vadītājs Raits Rīms (Rait Riim): “Iegādāto īres daudzdzīvokļu namu lielākā priekšrocība ir to klusā un “zaļā” atrašanās vieta - tieši blakus Ziedoņdārzam. Ēkas atrodas nepilnus 2 kilometrus no Vecrīgas, tās ir projektētas nomai un ir ļoti labā stāvoklī.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemu izmaksu, tostarp ekspluatācijas izmaksu, ergonomisku, ērti lietojamu un energoefektīvu mājokļu pieejamību, izstrādāts būvniecības tipveida projekts daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, kuras pamatā ir moduļveida koka būvkonstrukcijas, informē Ekonomikas ministrijā.

Tipveida projekts paredzēts gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem dzīvojamā fonda un dzīvokļu īres tirgus attīstībai.

“Pagājušajā gadā mēs piedāvājām tipveida projektu dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai. Divpadsmit pašvaldības apliecināja, ka plāno to izmantot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un ceru, ka drīzumā mēs jau varēsim vērot šādu ēku parādīšanos dažādās Latvijas pilsētās. Vienlaikus mana kā ekonomikas ministra prioritāte ir attīstīt koka būvniecību Latvijā, šim mērķim izmantojot vietējos būvmateriālus. Ar būvniecības nozari, nevalstisko sektoru un valsts kapitālsabiedrībām pērn parakstījām sadarbības memorandu koka būvmateriālu aktīvākai izmantošanai būvniecībā. Tādēļ esam spēruši nākamo soli un šogad piedāvājam tipveida projektu koka daudzdzīvokļu ēkas būvniecībai,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug, tirgus pielāgojas cilvēku vēlmēm

Māris Opincāns, SEB Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Rīgā būvniecības stadijā esošu jauno mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 29%, tās joprojām ir zemākas nekā Viļņā un Tallinā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers”, nekustamā īpašuma kompānijas “Ober House Real Estate Advisors” Lietuvas filiāles un Igaunijas Zemes padomes dati par nekustamā īpašuma darījumiem jauno mājokļu segmentā.

Saskaņā ar “Colliers” datiem šī gada aprīlī pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā kopā reģistrēti vien 140 jauno dzīvokļu darījumi, kas ir par 35% mazāk nekā vidēji pēdējo 12 mēnešu laikā. Tiesa, tirgū netika fiksēta arī jaunu lielo projektu ienākšana, kas jau iepriekš negatīvi ietekmēja pirmreizējā tirgus aktivitāti, īpaši ņemot vērā zemo tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaitu. Aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami vairs tikai aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi jeb vēl par 130 dzīvokļiem mazāk nekā martā.

Runājot par jauno ekspluatācijā nodoto dzīvokļu darījumu cenām, aprīlī viens kvadrātmetrs šādos mājokļos maksāja vidēji 2200 eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, kad kvadrātmetra cena bija 2065 eiro. Lielāks gatavo mājokļu cenu kāpums novērots Pierīgā, kur gada laikā cenas augušas par 30%. Tas skaidrojams gan ar projektu būvniecību labākās atrašanās vietās, piemēram, Mārupē, gan ar lielāku ietekmi uz cenu, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risinot kvalitatīvu, jaunu dzīvokļu nepieejamības problēmu Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītāji dažādo piedāvājumu ar īres dzīvokļu jaunajiem projektiem. Viens šāds projekts top Stabu un Skolas ielu krustojumā.

Daudzdzīvokļu nama Stabu ielā celtniecība tika uzsākta pērn un tiks pabeigta šā gada nogalē. 7 stāvu ēkas kopējā platība ir 1,550 kvadrātmetri, un tajā būs 33 dzīvokļi, kā arī divas komerctelpas pirmajā stāvā. Gandrīz visiem dzīvokļiem būs balkoni vai terases. Plašākās terases būs 16 kvadrātmetru lielas.

Pēc Latio grupas uzņēmuma SIA Stabu2A pasūtījuma būvētajā ēkā būs 28 vienistabas dzīvokļi un 5 divistabu. Īrniekiem tie būs pieejami ar pilnu apdari un mēbelēti.

"Pieprasījums pēc jauniem, kvalitatīviem īres dzīvokļiem Rīgā ir ārkārtīgi liels, vēl lielāks nekā pirms gada, taču atbilstošs piedāvājums ir niecīgs. Lielākoties tie ir vecu ēku rekonstruēti dzīvokļi," saka Bigbank Latvija Uzņēmumu kreditēšanas nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Ielūkojies jaunajā zinātnes centrā Vizium

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspilī investēs 21,9 miljonus eiro atkritumu pārstrādei elektroenerģijā un siltumā

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 8,7 miljonu eiro apmērā no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtu izbūvei Ventspilī. Projekta kopējās izmaksas ir 21,9 miljoni eiro.

Tas ir pirmais šāda veida vides projekts Latvijā un vienīgais, kas ir atbalstīts 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES fondu atbalsta programmu ietvaros. To īstenos pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts.

Projekts paredz no nešķirotiem sadzīves atkritumiem sagatavota kurināmā sadedzināšanu ar enerģijas atguvi, nodrošinot atkritumos esošu energoresursu atgriešanu tautsaimniecībā kā siltumenerģiju un elektroenerģiju un apglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu.

“Projekts ir nozīmīgs ne tikai Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros, bet arī blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem un nozarei kopumā. Pēdējo 3 gadu laikā, cieši sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pašvaldību, esam gatavojušies atkritumu reģenerācijas iekārtas būvniecībai un koģenerācijas iekārtu uzstādīšanai, lai uzsāktu siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Luminor finansējums mums ir būtisks atbalsts, lai projektu īstenotu. Jaunā koģenerācijas stacija ļaus pārtraukt ogļu katla darbību, kurš esošajā katlumājā daļēji nodrošina siltuma un tehnoloģiskā tvaika ražošanu, tādējādi pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā izmantošanas Ventspilī, kā arī samazināt poligonos apglabājamo atkritumu apjomu,” stāsta SIA Ventspils labiekārtošanas kombināta valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā Ventspils pašvaldība rīkoja izsoli par tiesībām nomāt 8 zemes gabalus elektroauto uzlādes staciju izveidei pilsētā. Kvalitatīvākais un pašvaldības vajadzībām atbilstošākais bija Elektrum Drive piedāvājums, informē AS Latvenergo.

Tādējādi Ventspils būs pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā tiek izveidots vienots elektroauto uzlādes tīkls.

Šī gada 2. martā notikušajā izsolē par 8 zemes gabalu nomas tiesībām elektrouzlādes staciju ierīkošanai Ventspilī uzvarēja Elektrum Drive. Jau šobrīd ar šo zīmolu Latvijā ir attīstīts plašākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.

Ventspilī jaunā stacija darbu uzsāks šonedēļ – 18. jūnijā, tajā ir 6 pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum Drive uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Elektrum Drive pieredze un zināšanas vislabāk palīdz izprast katras pilsētas vajadzības un iespējas, arī attīstības ambīcijas. Arī mums piemīt ambīcijas un ļoti labi saprotam vajadzību augt un būt dinamiskiem. Mēs piedāvājam savu redzējumu un priekšlikumu, kas ir balstīts pilsētas izpētē – reālā dzīvē, nevis tikai uz kartes, un sajūtot tās garu. Tādējādi Ventspili redzam kā enerģisku partneri, kam elektrouzlādes vīzija nav jaunums, bet par to ir domāts un pieņemts izsvērts lēmums, veidojot lielāko tīklu ārpus Rīgas," saka AS Latvenergo elektrotransporta uzlādes funkcijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada sākuma Latvijā vērojams inflācijas pieaugums, būtiski augušas arī energoresursu un būvmateriālu cenas. Tas palielinājis būvniecības izmaksas un var mainīt nekustamā īpašuma tirgus tendences.

“Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti guva mājokļu iegāde jaunajos projektos, taču šī brīža augstās būvniecības izmaksas vismaz uz laiku var mainīt spēles noteikumus tirgū, atkal aktualizējot otrreizējo mājokļu tirgu jeb īpašumu iegādi, kas tirdzniecībā nonāk atkārtoti,” uzskata Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Luminor bankas dati liecina, ka pērn izsniegto kredītu apjoms jaunajos projektos auga par 80% un pieprasījums tajos izlīdzinājās ar interesi par dzīvokļiem sērijveida projektos. Tomēr šī gada pirmie mēneši liecina, ka nekustamo īpašumu jomā sāk samazināties būvniecības tempi - ir grūtāk sagādāt būvmateriālus, to cenas ir būtiski kāpušas un ir sarežģīti prognozēt kopējās izmaksas un dzīvokļu gala cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Asociācija: topošais likumprojekts attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) kategoriski iebilst pret patlaban Saeimas 1.lasījumā apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai.

Asociācija norāda, ka nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

“Ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi uzsākt elektroenerģijas ražošanu. Turklāt saskatām arī būtiskus korupcijas riskus. Likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ esam kategoriski pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk un aicinām tajā veikt būtiskas izmaiņas,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) piešķīrusi 13 miljonu eiro kredītu Latvijā lielākā dzīvojamo ēku kompleksa “Ezerjugla” būvniecības pabeigšanai, informē Reģionālā investīciju banka.

Projekts “Ezerjugla” ir astoņu dzīvojamo ēku komplekss Juglas ezera krastā. Kompleksu, kas tiek būvēts vienā kārtā, plānots pabeigt jau 2022.gada nogalē. Dzīvojamā kompleksa projektu izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Zenico Projekts”. Projekta “Ezerjugla” kopējās izmaksas ir aptuveni 40 miljoni eiro.

“Ezerjuglas lielākā priekšrocība ir iespēja izbaudīt dabas mieru, vienlaikus nezaudējot neko no pilsētas ērtībām. Turklāt visi esam vienisprātis, ka Rīgai piestāv mazstāvu apbūve – četru stāvu mājas ir ideālas,” skaidro projekta attīstītāja AS “Murjāņu 70” projektu vadītājs Eduards Krūmiņš.

“Ticam, ka nākotne ir mājokļiem, kur liela uzmanība ir pievērsta ne tikai komfortam ēkā un dzīvoklī, bet arī apkārtējās vides labiekārtojumam un iespējai nodrošināt darba un atpūtas līdzsvaru. Šis ir liela mēroga projekts, un bankas līdzdalība tajā apliecina to, ka banka turpina stiprināt savas pozīcijas Latvijas biznesa kreditēšanas segmentā,” stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Kaamos” tuvākajos piecos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū plāno investēt vairāk nekā 90 miljonus eiro.

“Uzņēmumam ar nepilnu trīs gadu pieredzi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū aizvadītais gads bijis finansiāli ļoti veiksmīgs, jo pārdošanā pieejamie mājokļi tika ļoti ātri izpirkti. Redzam, ka augstie būvniecības kvalitātes standarti un īstenotie ilgtspējas un energoefektivitātes risinājumi dzīvojamo māju projektos kļūst arvien pieprasītāki tirgū, īpaši ņemot vērā ievērojamo enerģijas cenu kāpumu. Videi draudzīga domāšana un ēku energoefektivitāte ir un būs tuvākās dekādes tendence,” komentē “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Tuvākajos gados uzņēmums plāno uzbūvēt 1000 dzīvokļu.

“Kaamos” jau ir investējis zemes gabalos jaunu projektu īstenošanai. Šobrīd tirgū ir pieejams “Moho Park” Mežaparkā, kur top divi 12 stāvu dzīvokļu nami. Gandrīz visi pirmās ēkas dzīvokļi ir pārdoti, un šobrīd ir uzsākta arī otrās ēkas dzīvokļu priekšpārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks pagaidām neprognozē, kad sāksies Zaķusalas un Lucavsalas projektu būvdarbi

LETA, 14.04.2022

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2019.gada pavasarī tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni.

Avots: Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" pagaidām vēl neprognozē, kad varētu sākties apjomīgo Zaķusalas un Lucavsalas apbūves projektu būvdarbi, sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

Viņš norādīja, ka pagaidām nevar precīzi pateikt, kad sākses būvniecība, savukārt ar projektēšanu "Merks" ir ticis tālāk.

Lucavsalā dzīvokļu projekts ir gatavs, plānotas trīs kārtas - gan ekonomiskā, gan biznesa, kā arī luksusa klases dzīvokļi. Projekta pirmā kārta ir saskaņota būvvaldē. Projekts kopumā būs pietiekami apjomīgs un ambiciozs, uzsvēra Bišmeistars.

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro 

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas...

Savukārt Zaķusalā "Merks" intensīvi sācis infrastruktūras projektus, ir noslēdzies konkurss par pirmās un otrās apbūves kārtas projektēšanu, ko veiks arhitektu birojs "Ruume". Šis projekts vairāk tiek virzīts uz 2023.gadu, teica Bišmeistars.

Iepriekš jau ziņots, ka "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā plānotas tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Kopumā Zaķusalā "Merks" plāno uzbūvēt aptuveni 2500 dzīvokļu, bet Lucavsalā - aptuveni 600 dzīvokļu.

Jau ziņots, ka "Merks" 2020.gadā strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru