Pieprasījums no ražošanas uzņēmumu puses pēc biznesa vadības sistēmas ieviešanas pieaug, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

«Strādājam ar ražošanas, tirdzniecības un mežisztrādes uzņēmumiem, kā arī kredītiestādēm. Tas ir izaicinājums panākt, lai uzņēmums optimizācijas rezultātā kļūtu konkurētspējīgāks tirgū,» stāsta biznesa vadības sistēmu ieviesēja SIA Aletio valdes loceklis Artūrs Agadžanovs.

Biznesa vadības sistēmas ieviešana neesot tikai IT risinājuma instalēšana. Vispirms tiekot veikta rūpīga uzņēmuma analīze. «Tas ir ilgstošs izpētes process, kur runājām ne tikai par IT lietām, bet par mērķiem, kurus uzņēmums vēlas sasniegt,» stāsta SIA Aletio valdes loceklis Andris Stramkals. IT biznesa vadības sistēmas palīdz uzņēmumiem automatizēt un vadīt procesus. No pašām vienkāršākajām lietām, piemēram, rēķinu izrakstīšanas, noliktavu uzskaites sistēmas ievešanas, līdz sarežģītākiem biznesa procesiem – ražošanas automatizācijai un tās apsekošanai, cenas politikas noteikšanai, darbinieku uzskaitei, kā arī algu aprēķiniem, kas balstīti uz ražošanas vai pārdošanas rādītājiem. Tā ir sistēma, kas ļauj uzņēmumam šos procesus apkopot, vadīt tos un analizēt.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aizvien vairāk uzticas mobilajām tehnoloģijām, un nu jau 43% vadītāju, atrodoties ārpus biroja, iegūst lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, pieslēdzoties uzņēmuma sistēmām no viedtālruņa vai planšetdatora, noskaidrots Tildes Jumis veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Savukārt ar biznesa vadību atvieglojošu digitālo rīku ieviešanu mūsu uzņēmēji nesteidzas – tos izmanto mazāk nekā trešā daļa uzņēmumu.

Lai pārbaudītu sadarbības vēsturi ar citu uzņēmumu, atrodoties ārpus biroja telpām, 43% vadītāju liek lietā mobilās ierīces, 32% meklē informāciju ar datora starpniecību, bet piektā daļa zvana kolēģiem uz biroju vai arī atliek lēmuma pieņemšanu līdz brīdim, kamēr atgriežas savā kabinetā. Vismobilākie ir mazu uzņēmumu (līdz 10 darbinieki) vadītāji. Šajā grupā uz mobilajām ierīcēm paļaujas 48% aptaujāto, kamēr uzņēmumos ar vairāk nekā 200 darbiniekiem – vien 31%.

«Vēlme izmantot mobilus risinājumus, lai pieslēgtos uzņēmuma iekšējām sistēmām, ir tendence, ko esam ievērojuši arī mēs. Mobilās ierīces tirgū ir ienākušas ļoti strauji un masveidīgi, tādēļ biznesa risinājumu ražotājiem tas ir liels izaicinājums - pielāgot jau esošās sistēmas mobilajām iekārtām. Ne visiem tas izdodas. Attīstot produktu Tildes Jumis, viens no mūsu pamatprincipiem ir visus jaunos risinājumus izstrādāt draudzīgus viedierīcēm,» stāsta Tildes uzņēmumu vadības risinājumu attīstībasvadītājs Viesturs Slaidiņš.

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Organizāciju veiksme ilgtermiņā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā visu līmeņu vadītāji spēj izprast kopējo situāciju un pieņemt skaidrus lēmumus attiecībā uz nepieciešamajām pārmaiņām katrā konkrētajā brīdī.

Šis ir izaicinājums jebkurai vadībai, jebkurā organizācijā. Tālredzīgas organizācijas investē tajā, lai paplašinātu savu vadītāju izpratni par organizāciju attīstību. Iespējams, ilgtermiņa efektivitātei mūsdienās ar vadības kompetencēm nepietiek. Kā teicis Alberts Einšteins: «Mēs nevaram atrisināt problēmas ar to pašu domāšanu, ar kuru tās radījām.» Šodienas dinamiskā vide pieprasa iemaņas uztvert un vadīt organizāciju kā dzīvu sistēmu, patstāvīgi domāt, pieņemt skaidrus lēmumus, kas balstīti kustībā pretī nākotnes vajadzībām, nevis pagātnes scenāriju atkārtošanā.

Kas nepieciešams šodienas līderiem, lai padarītu savas organizācijas efektīvas ilgtermiņā?

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Mobilo sakaru operators «Tele2» otro gadu pēc kārtas izsludinājis prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management Trainee). Tās ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie «Tele2» tehniskās direktores Līgas Krūmiņas, kļūstot par viņas «labo roku» un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā.

«Šāda prakse ir laba iespēja talantīgiem jauniešiem iepazīt to, ko nozīmē strādāt vadības līmenī un kā tiek pieņemti dažādi stratēģiski lēmumi, jo prakses laikā jaunietis ir vadītāja «labā roka» un piedalās visos lemšanas procesos. Manam palīgam būs unikāla iespēja strādāt gan pie 5G ieviešanas Latvijā, gan dažādos citos mobilo tehnoloģiju attīstības projektos, kas var mainīt mūsu visu nākotni,» skaidro L. Krūmiņa. «Tā kā jaunietim būs cieša sadarbība arī ar pārējo departamentu kolēģiem, svarīgas būs viņa komunikācijas prasmes un spēja sarežģītas tehniskās lietas izklāstīti vienkāršā un visiem saprotamā valodā.»

Jaunietim vai jaunietei, kas vēlas kandidēt uz šo vakanci, ir jābūt telekomunikācijas nozares absolventam, ar akadēmiskiem sasniegumiem, labām analītiskās domāšanas un prezentācijas spējām, izpratni par finansēm, kā arī interesi par jaunajām tehnoloģijām. Visus interesentus sagaida pārrunu un atlases process.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. CV-Online ir starptautisks uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 1999.gada, pārstāvot karjeras portālu cv.lv. CV-Online ietilpst Alma Career tīkla sastāvā, kuru pārvalda Somijas mediju koncerns Alma Media un globālais interneta personāla atlases līderis Monster Worldwide.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Personāla atlase ir ļoti interesanta un aizraujoša joma, kas ļauj ne tikai ieskatīties jebkurā biznesa nozarē un uzņēmumā, bet arī iepazīt daudzu dažādu profesiju pārstāvjus. Arī interneta vide nepārtraukti piedāvā jaunas iespējas un izaicinājumus strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā, kas neļauj iestāties rutīnai. Biznesa joma ir augoša un ar lielu potenciālu, jo darba devēji jaunus darbiniekus meklēs vienmēr, tāpat kā darba ņēmēji – sev vēlamo darba vietu. Līdz ar to, vadīt lielāko digitālo personāla atlases uzņēmumu Latvijā ir liels gandarījums un vienlaikus izaicinājums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Ekonomikas stundās skolēniem pieejams praktisks instruments reālu biznesa situāciju izspēlei, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

EY (agrāk Ernst&Young) sadarbībā ar Iespējamās misijas ekonomikas skolotājiem ir izstrādājuši jaunu papildmateriālu skolu ekonomikas stundām Uzņēmuma vadības izaicinājums, kura pamatā ir dzīves situāciju, esošās uzņēmējdarbības vides un likumdošanas analīze.

Papildinās teoriju

Jaunā mācību spēle skolās tiks ieviesta sadarbībā ar Junior Achievement - Young Enterprise Latvija (YA-YE Latvija), kas nodrošinās jaunā mācību materiāla pieejamību 150 JA-YE Latvija partnerskolās visā Latvijā, un tā būs pieejama 165 JA-YE Latvija programmu skolotājiem un aptuveni 40 tūkst. 10.–12. klašu skolēnu. Biznesa iemaņu mācību spēle Uzņēmuma vadības izaicinājums veidota izmantošanai paralēli Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajai ekonomikas mācību programmai.

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Mobilo sakaru operators «Tele2» izsludinājis prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenota visās «Tele2 AB» grupas darbības valstīs.

Prakses vieta programmā «Management trainee» paredz labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā «labo roku» un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā «Tele2» šādu iespēju piedāvās vistalantīgākajam un erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš varēs stažēties un mācīties no «Tele2» finanšu direktora Arņa Priedīša.

«Tie jaunieši, kas izturēs konkursu un nonāks praksē, iegūs unikālu iespēju 12 mēnešus mācīties un strādāt roku rokā ar uzņēmumu vadības komandām. Latvijā varēs kopā ar mani piedalīties uzņēmumu vadības un grupas finanšu procesos, ka arī smelties pieredzi no pārējiem «Tele2» ekspertiem. Programmas uzstādījums ir izaudzināt izcilus augstākā līmeņa vadītājus, līdz ar to praktikantam uzticēšu atbildīgus un brīžiem pat izaicinošus uzdevumus, daloties ar savām iegūtajām zināšanām un pieredzi. Tas nekādā gadījumā nebūs klasisks prakses darbs, bet gan nopietna un aizraujoša pieredze, kas pavērs jaunietim plašas perspektīvas,» stāsta A. Priedītis.

1. septembrī, savus darba pienākumus sāks pildīt jaunais AS RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, informē uzņēmumā.

G. Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka jaunais amats ir nopietns izaicinājums, «jo nenoliedzami RERE GRUPAI ir sarežģīts konteksts un nozare, kas atrodas smagā stāvoklī, nākotnes ekonomikas perspektīvas reģionā. Viss liecina par to, ka darbs būs ļoti smags, tomēr izaicinājums ir liels un interesants».

Pirms pievienošanās RERE GRUPA komandai, Guntis Āboltiņš-Āboliņš bija AS Latvijas Balzams ģenerāldirektors, un iepriekš savas karjeras laikā vairāk kā 15 gadus vienā no pasaules vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem - Statoil - atbildējis par Statoil grupas mazumtirdzniecības tīklu attīstību.

No 2008. gada līdz 2012. gadam Guntis Āboltiņš-Āboliņš pildījis atjaunojamo enerģiju biznesa attīstības vadītāja pienākumus Statoil koncernā Norvēģijā.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas paredz arī fiksētu maksu par pieslēgumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Gāzes (LG) reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales sistēmas operatoru, pērnā gada 1. decembrī darbu sāka akciju sabiedrība Gaso. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā DB atklāj, ka uz Gaso attiecināmās LG saistības pārņemtas veiksmīgi, un turpmākie uzņēmuma izaicinājumi saistāmi ar jauno sadales tarifu ieviešanu, kā arī dabasgāzes nišas iespējamo paplašinājumu transporta sektora dekarbonizācijas procesā.

Fragments no intervijas

Kā aizvadīti Gaso pirmie darbības mēneši?

Ļoti saspringti. Gaso tika izveidots kā pilnīgi jauns uzņēmums, kuram nebija iespējas ieskrieties un savu darbību uzsākt pamazām - dažu dienu laikā bija jānodrošina sadales pakalpojuma licences saņemšana, lai turpinātu nepārtrauktu sadales pakalpojuma sniegšanu, milzīgs darbs tika ieguldīts arī citu LG saistību pārņemšanas procesā. Tāpat strādājām arī pie Gaso vizuālās identitātes, IT un vadības procesu nošķiršanas. Līdz gada beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi par noteikto neatkarības prasību ieviešanu. Jāsaka, ka tas viss nebūtu iespējams bez profesionālas un strādāt motivētas komandas, tāpēc es no sirds priecājos, ka tāda mūsu uzņēmumā ir. Paralēli tam kā lielākais izaicinājums pirmajos mēnešos bija uzsāktais darbs pie jaunā sadales pakalpojuma tarifa izstrādes, kas jau ir nonācis finiša taisnē un ir iesniegts SPRK.

Daudzas jomas un profesijas Covid-19 laikā ir piedzīvojušas būtiskas pārmaiņas – ir nācies apgūt un pilnveidot dažādas prasmes, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Arī personāla vadības joma ir viena no tām.

Tagad personālvadības speciālista loma ir paplašinājusies un ietver diplomāta, veselības eksperta, tehnoloģiju speciālista un dažādu regulējošo jautājumu eksperta funkcijas. Tomēr viena lieta šajā laikā ir īpaši izaicinoša – darbinieku atlase un jaunā darbinieka iekļaušanās uzņēmuma dzīvē.

Lai arī darbinieku mainība Covid-19 laikā ir samazinājusies, proti, cilvēki, kuriem ir stabils darbs, retāk izvēlas mainīt darba vietu, jo daudz vairāk novērtē drošību un garantijas, ko sniedz esošā darba vieta, darbinieku atlase pandēmijas laikā turpinājās un šis process bija jāpielāgo attālinātam darba režīmam.

Iepriekš reti bija gadījumi, kad darba intervijas tika veiktas attālināti un darba līgumi parakstīti elektroniski. Šobrīd tā mūsu un daudzos citos uzņēmumos ir ikdiena, kas noteikti turpināsies arī pēc pandēmijas, jo ļauj visām pusēm ietaupīt laiku un paātrina darbinieku atlases procesu. Protams, ka attālinātajām intervijām ir arī savi mīnusi, jo mēdz piezagties izteiktākas šaubas par to, vai ir iegūts patiesais priekšstats par cilvēku kā personību. Neskatoties uz to, nākotnē klātienē lielākoties notiks tikai noslēdzošo kārtu intervijas, lai iepazītu un novērtētu kandidātus “aci pret aci”, un ar to jārēķinās gan personāla atlases speciālistiem, gan arī kandidātiem.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Latvijas graudkopju uzņēmums Latraps investējis 1 miljonu eiro Latvijas piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens un kļuvis par 33% kapitāla daļu īpašnieku, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiktās investīcijas sekmēs uzņēmuma attīstību un paaugstinās tā konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos. Līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS pieder 48% un piensaimnieku kooperatīvam Dzēse 19% uzņēmuma kapitāldaļu.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka pasaules prakse apliecina, ka visefektīvāk piena pārstrādes nozare strādā tad, ja tā pieder pašiem piena ražotājiem – piena kooperatīviem. Arī Latraps savulaik veidojās, pieņemot drosmīgu lēmumu – graudu audzētājiem izveidojot pašu kontrolētu un konkurētspējīgu uzņēmumu.

Kompānija tic Latvijas Piens perspektīvai, tā ir dzīvotspējīga un var ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ir iegādātas ļoti kvalitatīvas iekārtas, ir uzsākts nopietns darbs jaunu tirgu apgūšanā. Ieguldījums veikts, lai vēlreiz apliecinātu vietējā kapitāla, kas pieder Latvijas zemniekiem, spēju izveidot pilna cikla darbību nozarē: no piena ražošanas līdz gatavam produktam patērētājiem, saka E. Ruža.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Studiju procesā secinot, ka Latvijā neražo līklīniju koka grīdas segumus un arī pasaulē tie ir maz izplatīti, izveido specializēto uzņēmumu šajā nišā.

Kaltenes uzņēmuma SIA "Latsketch" dibinātāji Edijs Krūmiņš un Inga Jefrēmova studiju procesā saprata, ka ideju par līklīniju koka grīdas segumiem attīstīs līdz biznesam un tāpēc arī maģistra darbi tika izstrādāti par tēmām, kas noderīgas biznesam. E. Krūmiņš izgatavoja nepieciešamo CNC iekārtu un izstrādāja līklīniju koka grīdas segumu ražošanas tehnoloģisko procesu, savukārt I. Jefrēmova pētīja finansējuma piesaistes iespējas.

Sākotnēji SIA "Latsketch" sevi pozicionēja kā līklīniju koka grīdas segumu ražotāju, bet pašlaik, balstoties uz klientu pieprasījumu, tiek piedāvāti arī sienu apdares materiāli un materiāli mēbeļu ražošanai ar līklīniju dizainu. Ņemot vērā klientu pieprasījumu, ir paplašināts piedāvāto produktu klāsts, piedāvājot apdares materiālus gan ar klasisku, gan restaurācijas prasībām atbilstošu dizainu.