Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

KP konstatē, ka pieaug uzņēmumu konsolidācijas tendence. Tās pamatā ir dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū.

Tāpat uzņēmumu konsolidāciju būtiski ietekmē pieprasījuma izmaiņu tendences Latvijā. Mūsdienu patērētājam arvien vairāk novērtējot kompleksu telekomunikāciju, interneta un digitālās izklaides pakalpojumu esamību, kā arī iespēju televīziju skatīties ārpus mājas, tirgus dalībnieki meklē risinājumus kā šo pieprasījumu apmierināt. Līdz ar to nozarē ir novērojama telekomunikāciju, mediju un citu tehnoloģiju uzņēmumu saplūšana.

Šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, turpinās apvienošanās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. Pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko tirgotāju konkurētspējas stiprināšana – preču zīmes top uzņēmumu apvienošanās Latvijas reģionos. Neskatoties uz šo mazumtirgotāju apvienošanos, Latvijā joprojām nav pietiekami spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem – SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija.

Pašlaik KP vērtē piecus apvienošanās darījumus un paralēli sniedz vairākiem uzņēmējiem pirmsapvienošanās konsultācijas. Uzņēmēji šogad šo iespēju izmantojuši jau 33 reizes.

KP atļauja apvienošanās veikšanai nepieciešama tikai gadījumos, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro.

Valstiska lielo apvienošanās darījumu kontrole nepieciešama, lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā. Tādējādi tiek saglabāts konkurences dzinējspēks, kas nepieļauj nepamatotu cenu pieaugumu, veicina izvēles un kvalitātes kāpumu, kā arī tautsaimniecības izaugsmi kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazinās negodīgu pieeju produktu izvietošanai «pie kases» zonā

Zane Atlāce - Bistere, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu «pie kases» zonās, informē KP.

Tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL).

Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju «pie kases» zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu «pie kases» zonā. KP norāda, ja «pie kases» zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos «pie kases» zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos «pie kases» zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir vienojušies rakstiski pirms pakalpojuma sniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Gada preču zīmes 2018 apbalvojumus saņem Printful un Pupuchi

Zane Atlāce - Bistere, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc privātā preču zīme nozīmē daudz vairāk nekā tikai "lēti"

Andris Aire, "Rimi Baltic" privātās preču zīmes direktors, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji šogad visbiežāk aizņemas finansējumu mājokļa remontam, mājas interjera atjaunošanai, bet vēl daļa izmanto papildu finansējumu, lai iegādātos nelielas vasarnīcas un lauku viensētas, liecina Luminor bankas apkopotā informācija par patēriņa kreditēšanas tendencēm.

Vasaras mēnešos papildu līdzekļi tiek piesaistīti arī ūdens transporta iegādei un veselības uzlabošanai.

Luminor bankā izsniegto patēriņa kredītu summa šā gada pirmajā pusgadā sasniegusi 19 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Vidējā viena patēriņa kredīta summa Baltijas valstīs šā gada pirmajā pusgadā bija ap 6,3 tūkstošiem eiro un tas gandrīz par 50 % vairāk nekā tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā.

Latvijā vidējā viena patēriņa kredīta summa šā gada pirmajā pusgadā bija vidēji 5800 eiro, Lietuvā 6200 eiro, bet Igaunijā nedaudz vairāk, sasniedzot 7000 eiro.

"Šobrīd veselības apsvērumu un ceļošanas ierobežojumu dēļ arvien lielāka iedzīvotāju daļa izvēlas atvaļinājumu pavadīt savā valstī. Tas atspoguļojas arī patēriņa kredītu tirgū, jo pieaug aizņēmumi vasarnīcu, viensētu remontam un to labiekārtošanai, nelielu gruntsgabalu iegādei. Patēriņa kredīta summa šādos gadījumos visbiežāk ir ap 15–20 tūkstošiem eiro. Aug patēriņa kredītu pieprasījumu arī mājokļa remontam, kas ir arī saistīts ar aktīvu nekustamā īpašuma tirgu – klienti remontē mājokļus arī lai palielinātu pārdodamā īpašuma vērtību," saka Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - KP aizliedz Maxima izmantot mazumtirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā

Db.lv, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ekspress veikalu atvēršana nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru

Db.lv, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru