Pakalpojumi

Visvairāk medicīnas tūristu ierodas no Krievijas

Elīna Pankovska, 06.06.2018

Galerijā skatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas Veselības aprūpes forumā

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.

Skatoties uz datiem, redzams, ka ārvalstu klientu skaits Latvijas medicīnas iestādēs ik gadu aug. Piemēram, 2014. gadā tie bija gandrīz astoņi tūkstoši medicīnas tūristu, 2016. gadā - 10,8 tūkst., bet pērn jau gandrīz 20 tūkst. medicīnas tūristu. Tomēr M. Rēvalds uzsver, ka skaits varētu būt vēl lielāks, iespējams, pat vēl reiz 10, jo daļa pakalpojumu sniedzēju darbojas ēnu ekonomikā. Savukārt aptuvenie legālie ieņēmumi no šo pakalpojumu sniegšanas pagājušajā gadā varētu būt astoņi miljoni eiro.

Kā negatīvu iezīmi, par ko būtu jādomā, M. Rēvalds min, ka pārsvarā ārvalstnieki izvēlas Latvijā veikt diagnostiku vai konsultēties, nevis ārstēties. To viņi dara jau citur.

«Ārējos tirgos Latvijas medicīnas pakalpojumu sniedzēji nav konkurenti, bet katra veiksmīga eksportētāja veiksme palielina izredzes pārējiem. Savukārt, zemās Latvijas medicīnas pakalpojumu cenas ne vienmēr ir priekšrocība. Proti, tas rada aizdomas par nepietiekamu kvalitāti. Savukārt, paaugstinātas cenas raisa sarūgtinājumu par nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstu klientiem,» skaidro M. Rēvalds.

Viņš arī piebilst, ka medicīnas pakalpojuma eksports nav īstermiņa projekts un prasa ieguldīt lielu darbu, no kā ieguvēji būs arī Latvijas iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

RTU zinātniekiem talkā nāks KUKA robots - palīgs sportistiem un pilotiem

Zane Atlāce - Bistere, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pētniecības iespējas starptautiskā mērogā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) liks lietā lielu kustību diapazona robotizētu simulatoru, ar kura palīdzību iespējams veikt gan starpdisciplinārus pētījumus virtuālās realitātes, medicīnas, kustības vadības un citās jomās, gan arī nākotnē to varētu izmantot lidaparātu pilotu un sportistu treniņiem.

Robotizētā sistēma ir balstīta uz liela izmēra robota roku, kuras celtspēja ir 600 kilogramu, un šai rokai piestiprinātu speciāli sagatavotu virtuālās realitātes kabīni, kurā iespējams atrasties cilvēkam. Robotam darbojoties, tiek radīta vienota kustības un virtuālā attēla iedarbība uz cilvēku, tāpēc šo robotu var izmantot dažādiem simulācijas treniņiem. Piemēram, iespējams radīt sajūtu, ka cilvēks sēž lidaparātā un to vada, vai arī sportists – kamaniņbraucējs – lielā ātrumā traucas lejup pa trasi.

Šāda simulatora sistēma – KUKA robots – patlaban ir vienīgā ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā, un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniekiem, kā arī industrijai paver plašas pētījumu iespējas, piemēram, elektriskās piedziņas un kustības vadības, mehānikas un kinemātikas, mehānisku sistēmu datoru modelēšanas un virtuālas realitātes izstrādes jomās, kā arī medicīnā un sportā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā populāra klīnika sākusi piedāvāt dziednieces un gaišreģes pakalpojumus

Lelde Petrāne, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tradicionālā un netradicionālā medicīna ir cieši saistītas,» biznesa portālam db.lv uzsver pediatrs, homeopāts, Āgenskalna klīnikas vadītājs Edgars Mednis. Klīnika savu piedāvājumu pacientiem papildinājusi ar gaišreģes Agneses Ziediņas – Zariņas pakalpojumiem.

«Mūsu kā klīnikas uzdevums ir rūpēties par cilvēka veselību – palīdzēt to atgūt vai arī labākā gadījumā palīdzēt nepazaudēt. Un šis jautājums ir ļoti daudzdimensionāls. Mēs nevaram to skatīt tikai no zāļu lietošanas vai nelietošanas (tradicionāla vai netradicionāla) skatu punkta. Ja tas būtu tik vienkārši, tad pasaulē nebūtu slimo un visi būtu laimīgi un veseli.

Lai mēs varētu būt veseli, mums ir sevi jāizprot gan kā ķermeni, gan kā dvēseli. Un tikai tad mēs varam būt līdzsvarā un līdz ar to arī neslimot,» jaunā pakalpojuma nepieciešamību skaidro E. Mednis.

«Pasaulē arvien vairāk runā par holistisko pieeju cilvēka ārstēšanai. Vadošās pasaules universitātes ievieš integratīvās medicīnas klīnikas. Tas skaidri liecina par to, ka tradicionālā un netradicionālā medicīna ir cieši saistītas. Īsti veiksmīgi palīdzēt cilvēkam mēs varam, apvienojot abas metodes un sadarbojoties, jo spēks ir sintēzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmo reizi Latvijā nodrošina ortodontijas konsultācijas tiešsaistē

Lelde Petrāne, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi tiek piedāvātas ortodontijas (zobu taisnošana un sakodiena korekcija) konsultācijas tiešsaistē, lai esošajiem un jaunajiem pacientiem nodrošinātu operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

Pielāgojoties ārkārtas situācijai, šādu pakalpojumu piedāvā ortodontijas klīnika "Concordia".

No 25. marta ir iespēja attālināti pierakstīties pie ortodonta uz tiešsaistes konsultāciju, izmantojot zobārstniecības klīnikas portālu concordiaclinic.lv. Tā ir iespēja pacientam attālināti saņemt arī pirmreizējās konsultācijas par ortodontiskās ārstēšanas iespējām, sazinoties ar ārstu video tiešsaistē, izmantojot datoru, mobilo telefonu vai planšetdatoru.

Arī medicīna pārceļas tiešsaistē 

Attālināto ārstu konsultāciju platformā "DoctorOnline" vēl pirms mēneša notika aptuveni 10 konsultācijas...

Reaģējot uz situāciju valstī un rūpējoties par klientu veselību, zobārstniecības klīnika "Concordia" uz nenoteiktu laiku plānveida pakalpojumus klātienē pārtrauks un pacientiem sniegs palīdzību tikai akūtos izņēmuma gadījumos.

"Situācijā, kāda šobrīd izveidojusies valstī un teju visā pasaulē, uzņēmēji dažādās nozarēs ir spiesti pārstrukturizēt un pārskatīt savu pakalpojumu sniegšanas kārtību un iespējas. Skatāmies uz to kā iespēju. Redzam, ka atsevišķās valstīs, piemēram, ASV, Austrālijā, dažās Eiropas valstīs attālinātas konsultācijas ortodontijā jau labu laiku nav nekas neierasts.

Šis ir risinājums topošajiem un esošajiem pacientiem, lai saglabātu komunikāciju, sniegtu palīdzību un vienlaikus nodrošinātu gan pacientu, gan darbinieku drošību un veselību. Konsultāciju laikā var risināt dažādus pacientam neskaidrus jautājumus, piemēram, sniegt ieteikumus, rekomendācijas par ārstēšanas risinājumiem un pat veikt sākotnējo vizuālo apskati," stāsta zobārstniecības klīnikas "Concordia" ortodonts Māris Gržibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā

Valdis Vanadziņš - viesnīcas «Pullman Riga Old Town» ģenerāldirektors, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi «dalītās» ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu, izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.

OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms sastāda 4,5% no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautiskās ķēžu viesnīcas, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.

Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendence pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Konference «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā»

Žanete Hāka, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība «Dienas bizness» sadarbībā ar AS «Olainfarm» ceturtdien, 6.jūnijā, organizēja medicīnas aprūpes nozares konferenci «Kad rītdiena ir šodiena – aktuālās tendences medicīnas aprūpē un farmācijā.

Pasākuma laikā nozares praktiķi un pētnieki sprieda par jaunākajām tendencēm un prasībām veselības aprūpē un farmācijā, tehnoloģijas un zinātnes risinājumus, kas veicinās nozares attīstību.

Konferences fokuss šogad tika virzīts uz trim aktuālām tēmām: sabiedrības psihiskās veselības aprūpe, personalizēta medicīna un inovatīvi risinājumi, jaunuzņēmumu un farmācijas biznesa sadarbības veicināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%, kas pasliktina zāļu pieejamību pacientiem. Tāpēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) rosina izmaiņas likumdošanā, kas paredz recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, noteikt PVN likmi 0% apmērā, informē SIFA izpilddirektors Valters Bolēvics.

Latvijā noteiktā 12% PVN likme recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, liecina Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.

Kā liecina SIFFA veiktie aprēķini, atceļot PVN kompensējamām zālēm, valsts kompensējamo medikamentu budžets gada laikā papildus iegūtu 15,8 miljonus eiro. Savukārt pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm, atceļot PVN recepšu medikamentiem, samazinātos par 4,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pasaules labākā izgudrotāja: Izgudrojums ir vienkārši problēmas risinājums

Natālija Poriete, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izgudrojumi – tas ir tikai problēmas risinājums, no kurām dažas ir zinātniskas, intervijā DB norāda profesore Estere Sena Takeoči no ASV, kura jūnijā ieguvusi pirmo vietu Eiropas Patentu valdes rīkotajā labāko izgudrotāju konkursā, kategorijā «Valstis ārpus Eiropas».

Jāpiebilst, ka viņas vecāki dzimuši Latvijā.

Profesore ieguvusi apbalvojumu par nozīmīgiem kardiostimulatora akumulatora uzlabojumiem, tādējādi glābjot dzīvības daudziem pacientiem Eiropā un visā pasaulē.

«Abi mani vecāki ir no Latvijas. Mans tēvs absolvējis Latvijas universitāti, inženiera specialitātē, mamma arī ieguvusi ekonomista izglītību. Otrā pasaules kara laikā viņi kopā ar manu vecāko māsu aizbrauca uz ārzemēm. Mans brālis dzima bēgļu nometnē, bet es piedzimu jau ASV, kur apmetās mani vecāki,» stāsta Takeoči.

Estere izauga, runājot latviešu valodā un līdz pat skolas sākumam viņa nemācēja angļu valodu. Viņa atzīstas, ka latviski šobrīd runāt ir grūtāk, jo viņa reti runā šajā valodā, taču aizvien apmeklē Latviju, lai apciemotu radus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atklāta jaunā fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika Fiziocentrs

Monta Glumane, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Bruņinieku ielā durvis vērusi jaunā fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika «Fiziocentrs», kurā pakalpojumus veselības un sporta gaitu uzlabošanai galvenā fizioterapeita Mareka Osovska vadībā turpmāk nodrošinās desmit fizioterapeiti.

Klīnikā konsultēs arī neirologs, traumatologs un uztura speciālists.

«Sen jau bijām to pelnījuši! Plašākas telpas nozīmē lielāku jaudu un vairāk kustības,» komentē klīnikas galvenais fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš palīdzējis kaldināt ceļu uz panākumiem tādiem sportistiem kā divkārtējam olimpisko spēļu čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam, Latvijas boksa zvaigznei Mairim Briedim un Latvijas rekordistam svarcelšanā Artūram Plēsniekam.

«Mūsu rīcībā ir divas lielas vingrošanas zāles un septiņi speciālistu kabineti, lai palīdzētu daudz kvalitatīvāk rūpēties par klientu fizisko veselību,» stāsta M.Osovskis. Viņš atklāj, ka klīnika piedāvās plašu piedāvājumu klāstu, sākot ar individuālām konsultācijām, masāžām un vingrošanām, un beidzot ar dažāda veida funkcionālo treniņu programmām sertificētu speciālistu vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atspēriens cilvēka "rezerves daļu" rūpniecībai

Kristīne Stepiņa, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

BBCE vadītājs,RTU profesors Jānis Ločs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Investējot 30 miljonus eiro, Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs.

Rīgā 29. janvārī svinīgi tiks atklāts Baltijas Biomateriālu ekselences centra (Baltic Biomaterials Centreof Excellence, BBCE) projekts,kas tiks īstenots Eiropas Savienības(ES) programmas Apvārsnis 2020 ietvaros.

BBCE nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu, sākot no idejas laboratorijā līdz pat klīniskam pielietojumam,īpašu uzmanību veltot jauniem materiāliem kaulaudu atjaunošanai,mutes, sejas un žokļu ķirurģijai, ortopēdijai u.c. jomām. Kopējās investīcijas BBCE projektā ir 30 miljoni eiro, no tiem teju astoņi miljoni eiro zinātniskajam aprīkojumam un BBCE ēkas būvniecībai Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)studentu pilsētiņā Ķīpsalā.

BBCE mērķis ir zinātniskā ekselence, kā arī Latvijā radīt kritisko masu ar izglītotiem cilvēkiem medicīnas ierīču izstrādes un ražošanas nozarē, tādējādi attīstot biomateriālu rūpniecību, saka BBCE vadītājs,RTU profesors Jānis Ločs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriežas dzimtenē

Kristīne Stepiņa, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Austrumu slimnīcā pacientiem ar lūzumiem pieejams pirmais heksapods Baltijā

Monta Glumane, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu - kāju un roku lūzumiem vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām, ir pieejama jaunākā tehnoloģija - ortopēdiskais heksapods.

Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē. Vienas šādas iekārtas cena ir aptuveni 20 000 eiro.

«Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienu tiek nogādāti pacienti, kuriem pēc dažādām traumām ir nepieciešama traumatologu palīdzība, tie ir arī kāju un roku lūzumi, tāpat pie mums vēršas cilvēki ar iedzimtām deformācijām, kas nozīmē to, ka viņam ir jāsadzīvo ar īsāku kāju, retāk arī īsāku roku. Mūsu - ārstu - galvenais uzdevums ir atjaunot cietušo ekstremitāšu anatomisko garumu un formu. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem tas nozīmē mugurkaula deformāciju, sāpes locītavās un jostas daļā - tas ir gan funkcionāls, gan estētisks defekts,» skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas ārsts Konstantīns Plotņikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Atklāj testēšanas laboratoriju izmēģinājumiem aviācijā, medicīnā un būvniecībā

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīca 2024.gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību

LETA, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) 2024.gadā plāno sākt vēl viena vērienīga korpusa būvniecību, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs.

Slimnīcas pārstāvis informēja, ka B korpusa provizoriskās izmaksas ir 136 991 266 eiro. Iecerēts, ka šajā korpusā būs 315 gultas, bet tā kopējā platība - 39 830 kvadrātmetri. Provizoriskās būvniecības izmaksas ir 100 578 716 eiro, tostarp projektēšanai tiks atvēlēti 5%, bet būvuzraudzībai - 2% no būvdarbu summas.

Pēc Komisāra sniegtās informācijas, lai izbūvētu jauno B korpusu, būs jānojauc jau vairākkārt par tehnisko stāvokli kritizētais 32.korpuss. Tā nojaukšanas provizoriskās izmaksas ir 1 210 000 eiro.

B korpusā iecerētas tādas struktūrvienības kā Latvijas Kardioloģijas centrs, ieskaitot kardioloģisko neatliekamo palīdzību, Asinsvadu ķirurģijas centrs, Sirds un asinsvadu operāciju bloks, Rehabilitācija un fizikālā medicīna, Diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru