Vjetnamas jaunākā aviokompānija «Bamboo Airways» saņēmusi lidošanas licenci, paverot tai ceļu veikt pirmo lidojumu, teikts lidsabiedrības otrdien publiskotajā paziņojumā.
«Bamboo Airways», kas pieder vienam no valstī turīgākajiem cilvēkiem, sacentīsies ar tādām tirgū stabilām aviokompānijām kā «Vietnam Airlines» un «Vietjet».
Vjetnamas Transporta ministrija norāda, ka «Bamboo Airways» oficiāli piešķirta aviācijas licence un uzņēmums gatavojas veikt lidojumus 100 maršrutos, bet vēlāk ieplānoti arī reisi uz Ziemeļameriku.
Aviokompānija jau noslēgusi vienošanos par 5,6 miljardiem ASV dolāru (4,9 miljardiem eiro) iegādāties 20 «Boeing 787 Dreamliner» lidmašīnas un par 3,2 miljardiem dolāru (2,8 miljardiem eiro) paredzēts pirkt vēl 24 «Airbus A321neo» lidmašīnas.
«Bamboo Airways» vēsta, ka pirmo lidojumu paredzēts veikt līdz gada beigām.
Analītiķi norāda, ka Vjetnamas aviācijas nozare pēdējos gados piedzīvojusi strauju izaugsmi, gaisa satiksmes pasažieru skaitam pērn pieaugot līdz 62 miljoniem, salīdzinot ar 25 miljoniem 2012.gadā.
Globāli Vjetnama šobrīd tiek uzskatīta par tehnoloģiju uzņēmumu iespēju zemi, un sava biznesa attīstībai šo valsti nolūkojis gan Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App", gan "Twino grupa".
Dibināts 2019. gada vasarā, "Jeff App" ir kredītu starpniecības risinājums, kas izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Kā pirmā valsts, kur sākt darbu, izvēlēta Vjetnama. Tāpat arī "Twino grupa" paziņojusi par darbības sākšanu šajā valstī – kopā ar "VIA SMS Group" uzņēmums ir vienojusies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "Vamo", kas kopš 2019. gada decembra darbojas Vjetnamā.
Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.
Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.
Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.
Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.
Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.
Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.
"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.
Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.
"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.
“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.
Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.
Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?
Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.
Kā radās ideja par paša uzņēmumu?
Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.
Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.
Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.
"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.
No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.
To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.
Bērza pievilcība
Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.
Lai izvairītos no tirdzniecības kara, Ķīnas ražotāji arvien biežāk izvēlas pārcelt eksporta preču izgatavošanu uz zemāku izmaksu valstīm, ziņo Reuters.
Viens piemērs ir ložu necaurlaidīgu vestu, ieroču somu un cita aprīkojuma ražošanas uzņēmums Yakeda Tactical Gear Co, kura vadītājs Šū Ke'an darbaspēka trūkuma un augošā darbinieku atalgojuma dēļ pirmo reizi pārcelt ražotni prom no Ķīnas apsvēris jau pirms vairākiem gadiem. Pirms gada uzliesmojušie tarifu kari bijis pēdējais piliens galējā lēmuma pieņemšanai.
Dienā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma par papildu tarifu noteikšanu 200 miljardu ASV dolāru apjomā Ķīnā ražotajai produkcijai, Šū Ke'an izlēmis ASV tirgum paredzēto produktu ražošanu pārcelt uz Mjanmu. Nu jau Šū Ke'an par Guandžou, Ķīnā ražotajām vestēm nāktos ASV maksāt 42,6% augstus nodokļus. Ražošanas pārcelšana ir bijis pareizais lēmums ņemot vērā, ka vairāk nekā puse no uzņēmuma peļņas gūta ASV tirgū.
Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.
«Wasserkabel»tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.
Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons, 18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Darbību 16.janvārī sākusi Vjetnamas jaunākā aviokompānija Bamboo Airways, vēsta ārvalstu mediji.
Piesātinātājā aviācijas tirgū Bamboo Airways cer konkurēt ar maršrutiem uz mazāk zināmiem galamērķiem Vjetnamā. Plānoti arī reisi no Hanojas uz Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru un Eiropu.
Bamboo Airways ir Vjetnamas piektā aviokompānija – valstī jau darbojas Vietnam Airlines, Jetstar Pacific Airlines, Vietjet Aviation un Vietnam Air Services Co.
BBC savu starptautisko ziņu vietni ir padarījis pieejamu caur Tor, cenšoties novērst cenzūras mēģinājumus, ziņo medijs.
Tor tīkls izstrādāts, lai lietotāji varētu izmantot internetu anonīmi tā, lai to darbības un atrašanās vietu nevar noskaidrot, un tiek dēvēts arī par tumšo tīmekli.
Pārlūkprogramma var noslēpt to, kas to izmanto un kādiem datiem tiek piekļūts, kas var palīdzēt cilvēkiem izvairīties no valdības uzraudzības un cenzūras.
BBC informē, ka starp valstīm, kas mēģinājušas bloķēt piekļuvi BBC News saturam, ir Ķīna, Irāna un Vjetnama. Tā vietā, lai apmeklētu bbc.co.uk/news vai bbc.com/news, Tor lietotāji var apmeklēt jauno tīmekļa adresi bbcnewsv2vjtpsuy.onion. Parastā tīmekļa pārlūkā tā nedarbojas.
BBC News vietnes tumšā tīmekļa kopija būs starptautiskais izdevums. Tajā iekļaus, piemēram, BBC Persian, BBC Arabic un BBC Russian.
Strauji attīstoties viedās enerģētikas nozarei, Latvijā darbību sāk Francijas sauszemes vēja turbīnu pamatņu projektēšanas uzņēmums “CTE Wind International”.
“Šis ir nozīmīgs notikums visai nozarei, ņemot vērā to, ka Latvijā un reģionā kopumā strauji attīstās atjaunīgās enerģētikas projekti. “CTE Wind International” strādā ar vēja enerģijas projektiem visā pasaulē. Pieņemtais lēmums dos uzņēmumam iespēju aktīvāk piedalīties vēja parku projektos Latvijā un citās Baltijas jūras reģiona valstīs, sekmēs sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem, stiprinās vietējo ekosistēmu, kā arī veicinās pakalpojumu eksportu. Viennozīmīgi šo saredzam kā iespēju Latvijā bāzētajiem speciālistiem gūt starptautisku pieredzi strādājot visā pasaulē” saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs.
Iegūstot dažādus datus no viedtālruņa, aizdevumu salīdzināšanas risinājums Jeff App palīdz uzzināt vairāk par cilvēku, kurš vēlas aizņemties
Šā gada sākumā Tomam Nipartam un Reinim Tenim radās ideja par šādu mobilo lietotni. «Pats sākums bija TechChill konference. Abi bijām nodarbināti, dzīvoju Spānijā, nolēmām pieteikties ideju konkursā. Tikām finālā, un tas bija apliecinājums, ka ir vērts šo pētīt dziļāk. Paralēli pamatdarbam bijām gatavi startēt Latvijā, jau bija potenciālie klienti, bet sapratām, ka nedarīsim to te, – ir mazs tirgus, un problēma, ko risinām, nav tik aktuāla,» stāsta Toms.
Viņi izvēlējās Vjetnamu. Toms jūlijā pameta labu darbu un dzīvi siltajā Spānijā, lai «lēktu» iekšā šajā projektā. Lai pieņemtu šo lēmumu, nācās apsvērt daudzus aspektus. «Protams, Spānijai ir daudz plusu, lielisks klimats, plašas iespējas, jo īpaši jauniešiem, bet es vienmēr esmu paturējis prātā, ka vēlos atgriezties Latvijā un likt lietā iegūtās zināšanas. Spāņi ir spāņi, latvieši ir latvieši – ar saviem cilvēkiem vienmēr būs vairāk pa ceļam,» viņš uzskata.
Kafijas cena līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski palielināties, neskatoties uz prognozēto 2020./21.gada sezonas pārpalikumu, liecina "Reuters" veiktā analītiķu un brokeru aptauja.
Eksperti paredz, ka gada beigās arabica šķirnes kafijas cena varētu sasniegt 1,2 dolārus par mārciņu, kas ir par 0,9% augstāk nekā pagājušās nedēļas beigās, savukārt robusta kafijas cena varētu sasniegt 1390 dolārus par tonnu, kas ir par 3,42% augstāk nekā pagājušās nedēļas beigās.
"Šis gads daudzām izejvielām ir izaicinājumu pilns," saka nākotnes kontraktu stratēģis Stīvens Plats, atsaucoties uz centrālo banku stimulējošās politikas ietekmi, no vienas puses, un pieprasījuma izmaiņām Covid-19 dēļ, no otras puses.
"Izskatās, ka vīruss ir veicinājis pieprasījumu pēc zemākas kvalitātes kafijas galvenajos patēriņa tirgos, tostarp, Brazīlijā, kur industriālo pārdošanas apjomu kritumu daļēji kompensēja augstāks privātais patēriņš," viņš saka.
Pasaules biržu indeksi ceturtdien bija pakļauti spiedienam, jo ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samits Vjetnamā beidzās bez vienošanās par denuklearizāciju.
Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu pieaugumu.
Volstrītas indeksi nedaudz saruka pēc datu publicēšanas, ka ASV ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī bijusi mazāka nekā trešajā ceturksnī, bet pārspēja analītiķu prognozes.
ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, pieaudzis par 2,6%, tādējādi reģistrēta mazāka izaugsme nekā trešajā ceturksnī, kad IKP bija palielinājies par 3,4%.
IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī gan pārspēja analītiķu prognozētos 2,3%.
«Dati, kas mums ir šodien, ir nedaudz labāki, nekā cilvēki būtu domājuši,» konstatēja «Tower Bridge Advisors» analītiķe Marisa Oga. «Tirgus reakcija mums parāda, ka visļaunākās bailes nepiepildīsies.»
Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.
Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).
Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".
Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.
Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.
Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.
Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.
Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.
Jaunuzņēmumu konkursa „Seedstars” reģionālajā finālā Kazahstānā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums „Jeff App” nopelna iespēju piedalīties finālā, kas notiks nākamgad Šveicē
Uzņēmums sacentās ar citu valstu uzvarētājiem no Čehijas, Šveices, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas, Mongolijas, Gruzijas, Armēnijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Rumānijas un Serbijas. Iespējamā uzvara konkursa finālā Šveicē ir vilinoša – uzvarētājs iegūs 500 tūkstošus dolāru. Konkursa kārtā Latvijā „Jeff App” ieguva pirmo vietu, bet otro un trešo – „SizzApp” un „DronePlan”.
„Jeff App” dibinātājs Toms Niparts stāsta, ka „Seedstars” ir starptautisks, pasaulē lielākais jaunuzņēmumu konkurss ar fokusu uz attīstības tirgiem. Konkurss noris trijos līmeņos, ietverot vairāk nekā 80 valstu finālus, piecus reģionālos finālus un pasaules finālu Šveicē. Kopumā šogad konkurss saņēmis teju 8000 pieteikumu no jaunuzņēmumiem.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” pērn strādāja ar 101,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad grupas apgrozījums bija 36,5 miljoni eiro.
Tā liecina 2019. gada auditētie finanšu rezultāti. Savukārt grupas peļņa pērn bija 7,1 miljons eiro pēc nodokļu nomaksas.
“Aizvadītājā gadā mēs nopietni strādājām pie pozīciju nostiprināšanas esošajos tirgos, kā arī uz grupas tālāko ģeogrāfisko attīstību. Kā rezultātā mēs mērķtiecīgi audzējām izsniegto kredītu apjomu esošajās valstīs - Polijā, Latvijā, Dānijā, Kazahstānā un Meksikā. Vienlaikus, atsevišķa attīstības komanda fokusējās uz mūsu jauno valstu palaišanu, kas ļāva pērnā gada vidū sekmīgi uzsākt darbu Zviedrijā un Vjetnamā,” norāda “Sun Finance” grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.
Pašreiz uzņēmums strādā pie jauniem kreditēšanas produktiem, kas būs pieejami jau šī gada nogalē. Vērtējot 2020. gada attīstību, T.Jurjevs uzsver: “Par spīti COVID-19 izplatībai visā pasaulē, mēs esam turpinājuši strādāt pie grupas attīstības gan produktu klāsta palielināšanā, gan tālākā ģeogrāfiskā ekspansijā. Arī finansiāli šis būs ļoti spēcīgs gads “Sun Finance” grupai.”
Kafijas cena preču biržā kopš 2011. gada rekorda sarukusi jau par 70%; zemāku cenu laikmets var ievilkties, jo šīs pārtikas izejvielas piedāvājums vēl ir liels.
Jau ilgāku laiku pasaulē preču biržās vērojama kafijas vērtības samazināšanās. Kritums bijis patiešām ievērojams, kas šajā tirgū liek pat piesaukt cenu krīzi. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tā kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 11%, 12 mēnešu skatījumā – par 22%, bet kopš sava 2011. gada rekorda – par 70%.
Arī otru populārāko – Robusta – kafijas pupiņu cenas līkne biržā izskatās depresīva. To cena Londonas preču biržā kopš pagājušā gada sākuma samazinājusies par 20% līdz 1400 ASV dolāru atzīmei par tonnu, bet kopš 2017. gada – gandrīz par 40%. Robusta šķirnes kafijas pupiņas galvenokārt tiek novāktas Vjetnamā un Indonēzijā (abas šīs valstis ir pasaulē lielākās Robusta kafijas pupiņu audzētājas).
Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.
"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.
"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.
Neskatoties uz kafijas pieprasījumu pasaulē, tās pupiņu cena sarukusi līdz desmit gadu zemākajam līmenim, liecina biržas dati.
Savukārt kopš pērnā gada oktobra kafijas pupiņu cena samazinājusies par ceturtdaļu, un patlaban arabica markas pupiņu vairumtirdzniecības cena ir mazāka nekā viens dolārs par mārciņu, tuvojoties zemākajam līmenim kopš 2005.gada.
Cenu kritums eksperti skaidro ar labo ražu pēdējā sezonā, kā arī lielo kafijas eksportētāju ražošanas apjomu palielinājumu, īpaši tādās valstīs kā Brazīlija un Vjetnama, kur ir ļoti labvēlīgi apstākļi kafijas pupiņu audzēšanai, turklāt nozare regulāri iegādājas jaunākās iekārtas, lai modernizētu ražošanu un atvieglotu ražas novākšanu, kas arī palielina ražošanas apjomus. Kafijas pupiņas audzē arī Centrālamerikā, taču tur mazāk tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas.
Līdz šī gada beigām finanšu tehnoloģiju kompānija "Twino" plāno sākt kreditēšanas operācijas Vjetnamā
"Plānojam ieviest arī pašu izstrādātu naudas atmazgāšanas draudu novēršanas sistēmu klientu un sadarbības partneru izvērtēšanai, tā ejot pa priekšu nozares tendencēm un regulatorajām prasībām," teic Anastasija Oļeiņika, "Twino grupas" izpilddirektore
2019. gada laikā lielāko izaugsmi kreditēšanā "Twino grupa" piedzīvoja mājas tirgū. Latvijā grupā ietilpstošās kompānijas "Moneza" patēriņa kredītu portfelis pieauga par 30%, sasniedzot astoņus miljonus eiro pēc uzkrājumiem šaubīgiem debitoriem. "Moneza Business" mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu portfeļa vērtība aug vidēji par 25% mēnesī. "Investīciju platforma turpina demonstrēt spēcīgus darbības rezultātus – tajā finansēto aizdevumu apjoms šogad sasniedzis teju 200 miljonus eiro, tādējādi ierindojoties starp vadošajām platformām kontinentālajā Eiropā. Lielākais investoru īpatsvars saglabājas no tādām valstīm kā Vācija (33%), Lielbritānija (12%), Latvija (10%) un Nīderlande (9%)," stāsta A. Oļeiņika.
