Starptautiskais IT produktu izplatītājs ELKO Grupa noslēdzis darījumu par Krievijas lielākā sadzīves tehnikas un elektronikas izplatītāja tirdzniecības nama Absolut 100% daļu iegādi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Vienošanās noslēgšana starp abiem uzņēmumiem ļaus aptvert plašu klientu loku, piedāvājot viņiem pieeju ne tikai IT produktiem, bet arī sadzīves tehnikai un elektronikai.

Abpusējā sadarbībā abi uzņēmumi saskata izdevību palielināt konkurētspēju un uzlabot profesionālo zināšanu līmeni. Uzņēmuma eksperti paredz ienākumu potenciāla palielināšanos Krievijas tirgū. Apvienošanās ļaus optimizēt izdevumus un sniegs papildu iespējas gan pašiem uzņēmumiem, gan arī to partneriem.

Apvienoto struktūru Krievijā vadīs Oļegs Gusakovs, kurš tirdzniecības namā Absolut nostrādājis aptuveni 20 gadus un šajā laikā veicis garo ceļu no iepirkumu menedžera amata līdz ģenerāldirektora postenim. Fakts, ka uzņēmuma vadībā ir darbinieki ar pieredzi darbā Absolut, ļaus veikt ātru abu uzņēmumu integrāciju. Apvienotās komandas komercdaļu vadīs ELKO Krievija komercdirektors Aleksandrs Aleksejevs.

Absolut Vodka pārsniedzis savus iepriekšējos rekordus aizvadītajā fiskālajā gadā, piegādājot 99 miljonus litru alkoholiskā dzēriena no uzņēmuma ražotnes Zviedrijas mazpilsētā Ahus, atsaucoties uz Absolut Vodka paziņojumu ceturtdien, vēsta thelocal.se.

Absolut, kas tiek ražots nelielā pašvaldībā Ahus, ir pārsniedzis kompānijas ražošanas pagājušā fiskālā gada rekordus.

Pārdošanas apjomi ir palielinājušies par 6%. Kopumā tika saražoti 99 miljoni litru vodkas. Katru dienu saražoti vairāk nekā 600 tūkstoši alkoholiskā dzēriena pudeļu.

Kopš Absolut Vodka dibināšanas 1979. gadā, uzņēmums ir kļuvis par ceturto lielāko alkoholisko dzērienu zīmolu pasaulē. Uzņēmuma mātes kompānija Pernod Richard ieņem pirmo vietu pasaulē augstākās klases alkoholisko dzērienu ražošanā. Richard pieder tādi zīmoli kā Richard pastis, Ballentine’s, Chivas Regal, Royal Salute, The Glenlivet Scotch whiskes, Jameson Irish Whiskey, Martell cognac, Havana Club rum, Beefeater gin, Kahlua, Malibu, Mumm, Perrier-Jouet champagnes un citi.

Jelgavā atklāts jaunākais Škoda dīleris Latvijā, informē uzņēmums.

Jaunais autosalons un serviss atrodas Jelgavā, Dobeles šosejā. Auto salona platība ir 300 kvadrātmetri, kur izvietoti 6 jaunākie Škoda modeļi, pieejams arī 240 kvadrātmetru serviss ar pieciem pacēlājiem. Otrajā stāvā ir biroja telpas, kas apvienotas ar koplietošanas biroja iespējām. Jaunais dīleris Jelgavā sākotnēji ir radījis 10 darbavietas un nākotnē, paplašinot pakalpojumu klāstu, iecerēts piesaistīt vēl vairāk nozares profesionāļu.

“Redzot Škoda zīmola attīstību un izaugsmi pēdējos gados, saskatījām iespējas arī Zemgalē,” uzsver Raivis Ansviesulis, dīlera Absolut Auto MITAU valdes loceklis. “Mums ir patiess prieks iekļauties Škoda dīleru tīklā, uzlabojot tā pieejamību, un stiprināt zīmolu reģionā," skaidro Ansviesulis. Pasākuma laikā Absolut Auto MITAU arī izziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Hokeja klubu Zemgale/ LBTU.

Latvijas balzamam, īstenojot demo jeb īstermiņa veikalu konceptu Latvijā, jaunās LB Vodkas pārdošanas rādītāji pieauguši vairāk nekā par trešdaļu, salīdzinot ar maiju.

Par to ziņo kompānija. Ja salīdzina vienas dienas LB Vodkas pārdošanas rezultātus ikdienas veikalā ar analogu periodu īstermiņa veikalā, demo tirdzniecības vietā pārdošanas apjomi bijuši desmit reizes lielāki. Savukārt, salīdzinot kopējos rezultātus jūnijā, kad darbojās īstermiņa veikali, ar maiju, LB Vodkas realizācijas apjoms pieaudzis par 38%.

Vislielākā pircēju aktivitāte tika novērota pēdējās dienās pirms Jāņiem. Šajā laikā jaunā LB Vodka tika pārdota pusotru reizi vairāk nekā pēc Jāņiem. Vispieprasītākās bija 0,5 litru LB Vodkas pudeles - to pārdošanas apjoms veido 44% no visas demo veikalu laikā realizētās produkcijas.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atklāta gleznu izstāde Endij Vorhol, kas Tu esi? Absolut ģēnijs, kas veltīta amerikāņu māksliniekam Endijam Vorholam.

Izstādē būs apkopti 10 Latvijā populāru cilvēku darbi, kurus radīt palīdzējuši tādi glezniecības metri kā Jānis Anmanis, Patrīcija Brekte un Karinē Paranjanc.

Izstādes idejas pamatā ir Endija Vorhola jau 60.gados sludinātais uzskats, ka nākotnē sabiedrība piedzīvos apsēstību ar patēriņu. Viņš prognozēja, ka nākotnē cilvēki kļūs apsēsti ar patēriņa precēm, mākslīgām zvaigznēm un kulta simboliem, arvien vairāk attālinoties no patiesām vērtībām. Šis amerikāņu mākslinieka kultivētais uzskats ir arī caurvīts gleznās, kuras ir radījuši sabiedrībā zināmi cilvēki, no kultūras, mākslas un sporta aprindām, daudzi no kuriem nekad mūžā nav spēruši soļus glezniecībā.

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams, ņemot vērā pasaules zīmolu pieredzi Eiropā un ASV, patērētājiem piedāvā iespēju iepirkties Latvijā nebijuša koncepta tirdzniecības vietā - īstermiņa veikalā.

Uzņēmums informē, ka demo jeb īstermiņa veikalu koncepts jau īstenots Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, ASV un citviet pasaulē.

Tā galvenā būtība – kādu noteiktu, īsu laika periodu patērētājiem piedāvāt tikai šajā veikalā nopērkamas īpašas preces par izdevīgu samaksu. Latvijas balzams izveidojis jauno LB Vodku, kas ražota ar jaunu aukstuma tehnoloģiju. Pirms šis produkts būs pieejams citās tirdzniecības vietās Latvijā, no 15. līdz 30. jūnijam varēs LB Vodkas eksperimentālo produktu sēriju iegādāties pirmajā demo veikalā Rīgā, K.Barona ielā 6.

Plašāka informācija par investīcijām LB Vodkas attīstībā tiks sniegta 15. jūnijā.

Noslēdzies apjomīgs darījums starp vienu no pasaulē lielākajiem vodkas ražotājiem Polijas Central European Distribution Corp. (CEDC) un zīmola Russkij Standart īpašnieku Rustamu Tariko. Pret 200 miljonu ASV dolāru investīciju viņš turpmāk būs 100% CEDC akciju īpašnieks.

DB iepriekš rakstīja (2013.18.03.), ka CEDC nespēj pildīt saistības pret savu 1,2 miljardu dolāru vērto obligāciju turētājiem, un apsver pirkšanas piedāvājumus no R. Tariko kompānijas Roust Trading un citu lielo vodkas tirgus spēlētāju – Mihaila Frīdmana Alfa Group un Marka Kaufmana Whitehall Group puses. M. Tariko gada sākumā pret 65 miljonu dolāru ieguldījumu jau februārī bija ieguvis CEDC kontrolpaketi un kļuvis par direktoru padomes priekšsēdētāju.

Kopā ar Alfa Group solīšanā piedalījās arī Jurijam Šefleram piederošā SPI Group, kurai savukārt pieder Latvijas Balzams. Kaut sarubnās ar kreditoriem sākumā figurēja «vai nu – vai» retorika, kas nosvērās par labu M. Tariko, galu galā ar savu 100 miljonu dolāru artavu CEDC restrukturēšanā piedalās arī Alfa Group, ziņo Krievijas biznesa laikraksts Kommersant.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Dzērienu vairumtirgotāja SIA «Pernod Ricard Latvia» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam bija 21,418 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 237 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Pernod Ricard» ir starptautisks alkoholisko dzērienu izplatītājs, kura portfelī ir tādi dzērienu zīmoli kā «Jameson», «Ballantine's», «Absolut», «Havana Club» un citus. SIA «Pernod Ricard Latvia» ir šīs grupas oficiālais pārstāvis Latvijā.

Salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu, SIA «Pernod Ricard Latvia» apgrozījums pieauga par 16,9% jeb 3,092 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pieauga par 63,1% jeb 92 tūkstošiem eiro.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 34 darbiniekus, kas bija par pieciem darbiniekiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības pārskatā norādīts, ka tas pagājušajā finanšu gadā aktīvi strādāja pie šaubīgo debitoru analīzes un ievēroja striktu kredītpolitiku. Šo virzienu uzņēmums turpinās ievērot arī šogad. SIA «Pernod Ricard Latvia» arī precizējis krājumu uzskaiti, kā rezultātā panākta efektīvāka pasūtījumu izpilde un optimālāki aktivitāšu piedāvājumi sadarbības partneriem.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams šogad investīcijās plāno ieguldīt 2 miljonus eiro, kā arī attīstīt darbību jaunos eksporta tirgos.

Turpinoties uzņēmuma modernizācijas procesam, tas plāno paplašināt arī alkoholisko dzērienu sortimentu. Ekonomiskā krīze ietekmējusi arī Latvijas alkoholisko dzērienu ražošanas nozari, – patlaban tajā vēl joprojām vērojams apgrozījuma kritums gan vietējā, gan eksporta tirgū, kam ir vairāki iemesli – akcīzes nodokļa paaugstināšana, nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugums, kā arī ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās galvenajos preču noieta tirgos.

«Neraugoties uz patērētāju pirktspējas samazināšanos, mūsu mērķis 2010.gadā – noturēt Latvijas balzama tirgus daļu Latvijā. Tāpat plānojam arī turpināt jaunu eksporta tirgu apgūšanu, galveno akcentu liekot uz privāto zīmolu produktu ražošanu,» stāsta a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons. Patlaban Latvijas tautsaimniecībā esot vērojamas pirmās ekonomikas atlabšanas pazīmes un Latvijas balzama gadījumā par to liecina būtisks pieprasījuma pieaugums pēc Rīgas Melnā balzama kategorijas produktiem, it sevišķi kokteiļiem, kuros ir balzams ar upeņu sulu. Turklāt uzlabojusies arī Latvijas balzama produkcijas realizācija Lietuvā: salīdzinot ar 2009.gadu, tā ir pieaugusi par 9%, kas skaidrojams ar mērķtiecīgu un uz Lietuvas patērētāju izglītošanu par Latvijas balzama produktiem vērstu darbu.

Britu piensaimniecības kompānija Dairy Crest sava pensiju fonda «sviestu» lēmusi risināt industrijas cienīgi – ar sieru. 20 miljoni tonnu cietā siera nogatavināšanās procesā tiks ieguldīti pensiju fondā, ziņo Financial Times. Laikraksts ironizējot aprēķinājis, ka tas ir tik pat, cik svērtu 250 tūkstoši britu pensionāru.

Šis britiem nav pirmais gadījums, kad pensiju fonda deficīts tiek lāpīts ar vērtīgiem produktiem. 2010. gadā viskija Johnnie Walker un vodkas Smirnoff ražotājs Diageo apdzēsa daļu 862 miljonus mārciņu deficītu ar viskija rezervēm 367 miljonus mārciņu vērtībā, raksta laikraksts.

Pārtikas un dzērienu industrija ar 75 miljardu mārciņu gada apgrozījumu ir lielākā Apvienotās Karalistes ražošanas sektorā, tomēr tai ir arī nepatīkami lieli pensiju fonda deficīti. Sevišķi tas sakāms par piensaimniecību, kas agrāk nodarbinājusi ievērojami lielāku profesionāļu skaitu, un nu pienācis laiks pildīt pret tiem saistības.