Arvien vairāk zemnieku izrāda interesi par kaņepju audzēšanu, cerot uz kaņepju apstrādes rūpnīcas projekta realizāciju.
Kuldīgas rajona Īvandes pagasta zemnieks Vilnis Junkers ar kaņepēm jau apstādījis 10 ha, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Uz kaņepju audzēšanu zemniekus mudina Vācijas uzņēmējs un diplomēts inženieris Verners Šveinsbergs, kura izstrādāto rūpnīcas projektu atbalsta firmas Inos pārstāvis Arnis Adakovskis un SIA Daiļrade koks Vaiņodes ražotnes izpilddirektors Edgars Treimanis.
Tiekoties ar Liepājas rajona zemniekiem, V. Šveinsbergs un A. Adakovskis pastāstījuši, ka Vācijā kaņepes dažādām ražošanas vajadzībām audzē diezgan plaši, taču, lai vēl vairāk paplašinātu sējumus, tur vienkārši nepietiekot zemes. Kaņepes esot pieticīga kultūra un augsnes ziņā nav necik izvēlīgas. Tās neprasot arī minerālo mēslojumu un pesticīdus. No viena hektāra sezonā iespējams novākt septiņas līdz 12 tonnas stublāju. Taču vajadzības pēc izejvielām esot daudzkārt lielākas.
Projekts paredz Latvijā uzcelt kaņepju apstrādes rūpnīcu, kurā, atdalot šķiedru no serdeņiem, gadā spēs apstrādāt ap 30 tūkstošiem tonnu stublāju. Tas nozīmējot, ka kaņepju audzēšanai ir jāatvēl no 4.5 līdz 5 tūkstošiem hektāru zemes. Projekta autors pauda atziņu, ka apgūt kaņepju audzēšanu nav īpaši sarežģīti un to spēj izdarīt ikviens lauksaimnieks. Nosaucot Vācijas cenas, V. Šveinsbergs salīdzināja kaņepju audzēšanas iespējamos tēriņus ar rudzu un miežu izmaksām un atzina, ka kaņepes ir izdevīgākas, jo no viena hektāra varot iegūt aptuveni 1000 eiro.
Db jau rakstīja, ka Patentu valdē iesniegti zīmējumi un specifikācijas kaņepju stiebru novākšanas mašīnai, pieprasīts patents arī mašīnai, kas atdala šķiedras. Tās prototips pārbaudīts pērn Latvijā.