Viedokļi

Ekonomikas eksperts: Nauda iet uz bankām, nevis veikaliem

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 30.09.2016

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Par mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņām 2016.gada augustā: Jau trešo mēnesi pēc kārtas mazumtirdzniecības pieaugums gada griezumā rakstāms ar skaitli, kurā pirmais cipars ir vieninieks. Augustā kāpums gada griezumā bija otrais zemākais šogad.

Stagnācija mazumtirdzniecībā daļēji skaidrojama ar aizņemto darbavietu skaita pieauguma apstāšanos šogad un arī lēnāko algu kāpumu, kas reģistrēts 2.ceturksnī un varētu būt turpinājies arī trešajā. Nav šaubu, ka lēnais patēriņa kāpums ir tieši saistīts ar augošajiem uzkrājumiem, kuru veidošanai savukārt varētu būt divi mērķi, kuru relatīvo nozīmi var tikai minēt.

Savu lomu spēlē piesardzība, cilvēki dzird par grūtībām valsts finansētajā veselības aprūpē, par nenoteiktību pasaulē, tas mudina veidot drošības uzkrājumus.

Intriģējošs jautājums, kas lielā mērā noteiks ekonomikas pieauguma tempu turpmākajos gados, ir - cik liela daļa no šiem papildus uzkrājumiem tiek veidoti, lai veidotu pašu kapitālu kredītu ņemšanai? Šāda nauda jau visai drīz varētu atgriezties patēriņā un investīcijās ar uzviju. Par kreditēšanas pieaugumu jau var runāt kā par labi nostabilizējušos procesu, pateicoties uzņēmumu attīstības finansēšanai. Tieši privātpersonām izsniegto kredītu apjoms vēl turpina samazināties, bet pēdējos piecos mēnešos šis process jau notiek gliemeža ātrumā, par dažiem miljoniem eiro mēnesī, kopumā par 19 miljoniem, kas varētu nozīmēt pieaugumu, atskaitot norakstīšanas efektu. Mājsaimniecību uzkrājumi šajā periodā auguši par 180 miljoniem. Noguldījumu kāpums kopš pērnā gada beigām gada griezumā paātrinās, sasniedzot 300 miljonus eiro. Ja visu papildus uzkrāto naudu Latvijas iedzīvotāji būtu iztērējuši veikalos, mazumtirdzniecības kāpums būtu ap 6%, nevis 1.1%. Mazumtirdzniecībai augot pavisam lēni, banku bilances nepārprotami ir vieta, kur nonāk ekonomikā papildus nopelnītā nauda.

Noskaņojuma indikatori rāda, ka mazumtirdzniecība turpmākajos mēnešos varētu augt straujāk, taču jānorāda, ka šīs aptaujas šī gada sākumā deva maldinošas cerības. Patērētāju noskaņojums Latvijā augustā bija pasliktinājies, bet septembrī uzlabojās un ir otrais labākais pēdējā gada laikā. Līmenis (-7.5) ir ievērojami virs vēsturiski vidējā (-21.1). Septembrī uzlabojies arī mazumtirgotāju noskaņojums, bet ir tikai punktu virs vēsturiski vidējā.

Kaut arī kopējais mazumtirdzniecības apjoms, kuru šobrīd izteikti velk uz leju pārtikas pārdošana, aug ļoti lēnām, apakšnozaru datos ir liels raibums. Atsevišķu nepārtikas preču tirdzniecības straujais kāpums rāda, ka labklājības līmenis daļā sabiedrības patiešām aug. Kultūras un atpūtas preču pārdošana augustā gada griezumā augusi par 21.1%, bet sporta preču - par 31.4%. Arī gada pirmajos astoņos mēnešos kopā šajās nozarēs veselīgs kāpums. Savukārt lietotu preču pārdošanas straujais pieaugums šogad varētu atspoguļot gan joprojām lielas finansiālas problēmas daļā sabiedrības, gan šādas tirdzniecības iziešanu no pelēkās zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank pārtrauks Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus

LETA, 07.04.2017

Avots: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka skaidro par izsniegto aizdevumu ABLV Bank

Dienas Bizness, 27.02.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problēmas var būt 10 bankām Latvijā, kuras nav sakārtojušas savu darbību ar ārvalstu klientiem

LETA, 09.03.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem, šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komentējot vakar notikušo tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju ministre sacīja, ka Latvijā arvien ir bankas, kuras nesakārtojot savu darbību ar nerezidentiem, var nonākt pastiprinātā regulatora un kontrolējošo institūciju redzeslokā. Ministre uzskata, jo bankām būs krietni lielāks nerezidentu īpatsvars, līdz ar to lielāks ir arī riskanto klientu skaits, starp kuriem ir tā dēvētās «čaulas firmas».

«Daudzu gadu garumā bankām ir bijusi liela apetīte sadarboties ar riskantajiem klientiem, kas sāka veidoties kā sava veida bizness. Tā ir vakardiena un šādam biznesam nav nākotnes, tāpēc ļoti strauji bankām ir jāspēj pārorientēties. Domāju, ka pēdējie notikumi ir bijis labs signāls arī citām bankām, ka laika nav atlicis daudz, lai šādu pārorientēšanos veiktu,» sacīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Foto: Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir konstanti jāturpina

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, 25.05.2018

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka.

Jaunākais izdevums

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mīnus 592 miljoni gadā

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2018

DB 28. maija vāks

Jaunākais izdevums

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmajā vietā Latvija!

Sandris Točs, speciāli DB, 05.06.2018

DB 5. jūnija vāks

Jaunākais izdevums

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Sergejs Maļikovs

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sproģis tomēr nekandidēs Saeimas vēlēšanās un nebūs Saskaņas prezidenta kandidāts

LETA, 27.06.2018

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru