Ekonomikas eksperts: Nauda iet uz bankām, nevis veikaliem 

Par mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņām 2016.gada augustā: Jau trešo mēnesi pēc kārtas mazumtirdzniecības pieaugums gada griezumā rakstāms ar skaitli, kurā pirmais cipars ir vieninieks. Augustā kāpums gada griezumā bija otrais zemākais šogad.

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 30.9.2016

Foto: Evija Trifanova/LETA

Stagnācija mazumtirdzniecībā daļēji skaidrojama ar aizņemto darbavietu skaita pieauguma apstāšanos šogad un arī lēnāko algu kāpumu, kas reģistrēts 2.ceturksnī un varētu būt turpinājies arī trešajā. Nav šaubu, ka lēnais patēriņa kāpums ir tieši saistīts ar augošajiem uzkrājumiem, kuru veidošanai savukārt varētu būt divi mērķi, kuru relatīvo nozīmi var tikai minēt.

Savu lomu spēlē piesardzība, cilvēki dzird par grūtībām valsts finansētajā veselības aprūpē, par nenoteiktību pasaulē, tas mudina veidot drošības uzkrājumus.

Intriģējošs jautājums, kas lielā mērā noteiks ekonomikas pieauguma tempu turpmākajos gados, ir - cik liela daļa no šiem papildus uzkrājumiem tiek veidoti, lai veidotu pašu kapitālu kredītu ņemšanai? Šāda nauda jau visai drīz varētu atgriezties patēriņā un investīcijās ar uzviju. Par kreditēšanas pieaugumu jau var runāt kā par labi nostabilizējušos procesu, pateicoties uzņēmumu attīstības finansēšanai. Tieši privātpersonām izsniegto kredītu apjoms vēl turpina samazināties, bet pēdējos piecos mēnešos šis process jau notiek gliemeža ātrumā, par dažiem miljoniem eiro mēnesī, kopumā par 19 miljoniem, kas varētu nozīmēt pieaugumu, atskaitot norakstīšanas efektu. Mājsaimniecību uzkrājumi šajā periodā auguši par 180 miljoniem. Noguldījumu kāpums kopš pērnā gada beigām gada griezumā paātrinās, sasniedzot 300 miljonus eiro. Ja visu papildus uzkrāto naudu Latvijas iedzīvotāji būtu iztērējuši veikalos, mazumtirdzniecības kāpums būtu ap 6%, nevis 1.1%. Mazumtirdzniecībai augot pavisam lēni, banku bilances nepārprotami ir vieta, kur nonāk ekonomikā papildus nopelnītā nauda.

Noskaņojuma indikatori rāda, ka mazumtirdzniecība turpmākajos mēnešos varētu augt straujāk, taču jānorāda, ka šīs aptaujas šī gada sākumā deva maldinošas cerības. Patērētāju noskaņojums Latvijā augustā bija pasliktinājies, bet septembrī uzlabojās un ir otrais labākais pēdējā gada laikā. Līmenis (-7.5) ir ievērojami virs vēsturiski vidējā (-21.1). Septembrī uzlabojies arī mazumtirgotāju noskaņojums, bet ir tikai punktu virs vēsturiski vidējā.

Kaut arī kopējais mazumtirdzniecības apjoms, kuru šobrīd izteikti velk uz leju pārtikas pārdošana, aug ļoti lēnām, apakšnozaru datos ir liels raibums. Atsevišķu nepārtikas preču tirdzniecības straujais kāpums rāda, ka labklājības līmenis daļā sabiedrības patiešām aug. Kultūras un atpūtas preču pārdošana augustā gada griezumā augusi par 21.1%, bet sporta preču - par 31.4%. Arī gada pirmajos astoņos mēnešos kopā šajās nozarēs veselīgs kāpums. Savukārt lietotu preču pārdošanas straujais pieaugums šogad varētu atspoguļot gan joprojām lielas finansiālas problēmas daļā sabiedrības, gan šādas tirdzniecības iziešanu no pelēkās zonas.