Auto

Valsts augu aizsardzības dienests plāno pirkt jaunas automašīnas par 145 tūkstošiem latu

Gunta Kursiša, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izsuldinājis iepirkumu konkursu par trīspadmit jaunu vieglo automobiļu piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Prognozētā līgumcena paredzēta vairāk nekā 145,1 tūkstoša latu apmērā.

Tāpat norādīts, ka automobiļi tiks izmantoti nozares specifisko funkciju veikšanai.

VAAD veic valsts kontroli un uzraudzību augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu, augu un augu produktu, augu šķirņu, sēklu un stādāmo materiālu aprites jomā, kā arī sadarbojas ar starptautiskām organizācijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar citām valstīm par augu aizsardzības, augu karantīnas, sēklu aprites un selekcionāra tiesību aizsardzības jautājumiem.

VAAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot uzraudzības pasākumus. VAAD darbam ir valsti jāpasargā no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, kā arī jānodrošina augu un augu produktu eksportu. Dienesta pienākumos ietilpst radīt priekšnoteikumus, lai nesamazinātos augsnes auglība, lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais un sēklas materiāls, līdzekļi, kas palīdz aizsargāt augus un iegūt augstākas ražas, un, lai tie neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi, tā par dienesta darbības uzdevumiem teikts VAAD mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VAAD: Šogad par pārkāpumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanā piemērots 1070 eiro sods

Sandra Dieziņa, 15.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par glifosāta saturošu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārkāpumiem ierosinātas 16 administratīvā pārkāpuma lietas.

Par to biznesa portālu db.lv informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Patlaban dienests izskatījis sešas lietas un piemērojis administratīvo sodu kopumā 1070 eiro apmērā.

Dace Ūdre informē, ka ierosinātās lietas neattiecas tikai uz glifosātu saturošu AAL lietošanu, skaits ir kopumā par AAL lietošanas pārkāpumiem. Pērn par AAL lietošanas prasības pārkāpumiem administratīvi sodītas 30 personas. Šobrīd vēl nevar salīdzināt kopumā ierosināto lietu skaitu, jo aktīvā lauksaimniecības sezona turpinās līdz pat oktobrim.

VAAD kontrolē kultūraugu audzētājus, kā tiek ievērotas augu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD pārbauda lauksaimniekus, kuri pārbaudēm tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī veic operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pārbaužu laikā saimniecībās tiek pievērsta īpaša uzmanība glifosātu saturošu augu AAL lietošanai. VAAD inspektori pārbauda, vai tiek lietoti reģistrēti AAL un vai tie tiek lietoti saskaņā ar reģistrācijas noteikumiem. Izvērtējot riskus, lai pārbaudītu vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas, inspektors ņem augu paraugus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma līdz beigu stadijas, norāda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles laukos. Savukārt trešajā daļā no novērotajiem laukiem, kuros pirmās lapas vēl veidojās, jācer uz ziemas labvēlību.

VAAD novērojumos konstatēts, ka mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas galvenokārt vērtējami kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājās lieks ūdens.

Graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem, skaidro dienests.

Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši cerošanas mezglā uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pacieš šķirnes, ka piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tukuma novadā konstatēta bakteriālā iedega; izveidota buferzona

Jānis Rancāns, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstamā augļu koku slimība – bakteriālā iedega, kuru izraisa baktērija Erwinia amylovora.

Trešdien Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Lēmumā noteikts, ka apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, tiek atzīti par bakteriālo iedegu perēkli, un teritorija trīs kilometru rādiusā ap perēkli – par buferzonu.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par fitosanitārajiem pasākumiem, jāiznīcina divas inficētās bumbieres, ābele ar vizuālajām bakteriālo iedegu pazīmēm un klinteņu dzīvžogs 26 m garumā. Patlaban buferzonā pastiprināti tiek veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Kopumā šogad VAAD veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai. Īpaša uzmanība, tāpat kā katru gadu, tiek pievērsta stādaudzētavām un to apkārtnei (šogad veiktas jau 195 pārbaudes), komercdārziem un lielajiem augļu dārziem, kur tiek audzēti tirdzniecībai paredzētie augļi (šogad veiktas 182 pārbaudes). Pārējās pārbaudes veiktas dažādās šīs slimības saimniekaugu augšanas vietās – piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā, kā arī tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas novadā konstatēta bakteriālā iedega

Žanete Hāka, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.

Abi paraugi ņemti komercdārzā, kur jau pērn konstatēta bakteriālā iedega. VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

Bakteriālā iedega atkārtoti konstatēta paraugos, kas ņemti no ābeles un bumbieres Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, kur jau 2013.gada augustā konstatēta bīstamā augļkoku slimība un piemēroti fitosanitārie pasākumi.

Šogad kopumā VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Pārbaudes veiktas arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vairākos novados augļu kokiem konstatē bakteriālo iedegu

Žanete Hāka, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta otrā pusē bakteriālā iedega konstatēta Grobiņas novada Medzes pagastā un Stopiņu novada Rumbulas apkaimē, kā arī Olainē, netālu no dzelzceļa stacijas, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Stopiņu un Grobiņas novadā bakteriālā iedega konstatēta paraugos, kas noņemti no piemājas dārzos augošām ābelēm. Medzes pagastā paraugs noņemts no vienas ābeles, savukārt Stopiņu novadā – no divām ābelēm. Olainē bakteriālā iedega konstatēta pie dzelzceļa esošā vilkābeļu apstādījumā.

Kopumā VAAD inspektori šogad veikuši 1177 pārbaudes, no augiem noņemt 1044 paraugi. Šobrīd laboratoriskas analīzes veiktas 981 paraugam, no tiem 11 paraugos konstatēta bīstamā baktērija Erwinia amylovora.

Bakteriālās iedegas ir konstatētas arī četros pagājušā gada perēkļos – Slampē, Ozolniekos, Vilces pagastā un Elejas pagastā. Līdz ar to VAAD veiks pastiprinātas pārbaudes 500 m rādiusā ap perēkļiem (inficētiem augiem), lai apzinātu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Plāno samazināt maksu par fitosanitārajām pārbaudēm apaļkokiem

Dienas Bizness, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) maksas pakalpojumu cenrādī, kas paredz samazināt maksu par fitosanitārajām pārbaudēm apaļkokiem, kas tiek eksportēti, informē ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Ņemot vērā to, ka daudzkārt palielinājusies konteineru izmantošanas maksa, kas ietekmē kravu eksporta apjomu, līdz ar to radot negatīvas ekonomiskas sekas Latvijas tranzītam, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus VAAD maksas pakalpojumu cenrādī, kas paredz samazināt maksu par fitosanitārajām pārbaudēm apaļkokiem līdz 1,41 eiro par 1 m3 koksnes.

«Apzinoties Latvijas koksnes eksporta un tranzīta tirgus saglabāšanas nozīmīgumu, ir jāpievērš lielāka uzmanība tieši neapstrādātas koksnes eksporta pārbaudēm. Kaut gan tiek samazināts fitosanitārās pārbaudes izcenojums, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori arī turpmāk rūpīgi pārbaudīs apaļkoku kravas,» norāda VAAD direktore Kristīne Kjago.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par kancerogēnu turētais pesticīds ir kritiski svarīgs pārtikas cenām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu izejvielu lietošanas barībā. Jaunākais Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinums populārāko lauksaimniecībā lietoto pesticīdu glifosātu ievietojis starp iespējami kancerogēnajiem arī attiecībā pret cilvēku veselību. PVO secinājums gan ir neregulatīvs jeb nav legāli saistošs. Šogad ES regulējumu līmenī ir jāizvērtē glifosāta atkārtota apstiprināšana par lauksaimniecības herbicīdos lietojamu aktīvo vielu.

No Latvijā reģistrētajiem 307 augu aizsardzības līdzekļiem 141 ir nezāļu apkarotājs herbicīds, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publicētais oficiālais augu aizsardzības līdzekļu saraksts. No tiem 37 ir glifosātu saturoši līdzekļi, no kuriem 12 ir dažādi ASV lauksaimniecības giganta Monsanto ražotie raundapa veidi, kā arī cits Monsanto «bērns» Rodeo, ASV kompānijas Dow Chemical Company paspārnē esošās Dānijas pesticīdu ražotnes Dow AgroSciences tapušais Glyphomax, kā arī Īrijas uzņēmumā Barclay tapušais Barbarian Biograde un citi līdzekļi. Tos visus vieno aktīvā viela glifosāts koncentrācijā 360 g/l. Datus par glifosātu saturošu pesticīdu pārdotajiem apjomiem VAAD atteicās sniegt DB, pamatojot to ar «komersantu tiesisko interešu aizsargāšanu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālie apdraudējumi Latvijas lauksaimniecībai ir pieaugošās vides un klimata prasības.

To biedrības Zemnieku Saeima kongresā uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņš akcentēja, ka tie ir ne tikai šobrīd, bet pēc 2020. gada būs krietni vien lielāki. Viņš atgādināja, ka publiskajā telpā jau izskanējusi informācija par augu aizsardzības līdzekļiem, glifosātu, mēslojumiem un šajā kontekstā nākotne nemaz tik rožaina neizskatās. Pēc R. Arnīša paustā, 2017. gadā Valsts Augu aizsardzības dienests veicis 1200 pārbaudes, to skaitā 353 integrēto audzētāju – dārzkopju, augļkopju un kartupeļu audzētāju - pārbaudes. Noņemti 218 paraugi, t. sk. 167 paraugi, lai sabiedrībai parādītu, ka tā raža, ko zemnieki novāc, ir atbilstoša ES un Latvijas normatīviem. Pēc analīzes 90 paraugos glifosāts netika konstatēts, 77 paraugos tas konstatēts pieļaujamās robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Bayer pārņems Monsanto, radot pasaules mēroga līderi

Lelde Petrāne, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laikapstākļi un kaitēkļi ievērojami apgrūtinājuši kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti.

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā: «Šogad izšķiroša nozīme bija rūpīgai integrētās augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Ieguvēji bija tie, kuri sekoja kaitīgo organismu monitoringam Valsts Augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā un atbilstoši tam, apkaroja kaitēkļus savos laukos. Ja veģetācijas pirmajā pusē vajadzēja prasmīgi nostrādāt ar insekticīdiem un stresa noņemšanas augu augšanas stimulatoriem, tad veģetācijas perioda otrajā pusē problēmas sagādāja nezāles un slimības, kā arī kalcija izskalošanās. Tādēļ bez fungicīdu pielietošanas ražas saglabāt labā līmenī un kvalitātē nebija iespējams.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi Latvijas Atvērto datu portālu (https://data.gov.lv) — vienotu platformu, kas nodrošinās centralizētu piekļuvi valsts pārvaldes atvērtajiem datiem, informē ministrijā.

Atvērtie dati ir publiska informācija, kas tiek nodota sabiedrībai tādā tehniskā veidā, lai to varētu lejupielādēt, apstrādāt un izmantot, piemēram, jaunu pētījumu un pakalpojumu izveidē.

Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām – pētījumiem, statistiku, tabulām. Atvērtos datus iestādes publicē pēc savas iniciatīvas, kas uzskatāma par labu praksi un labas pārvaldības piemēru.

Latvijas Atvērto datu portāls ir izveidots, izmantojot atvērtā koda tehnoloģijas un CKAN atvērto datu kataloga platformu.

Par portālā publicētajiem datiem ir atbildīgi datu publicētāji. VARAM sniedz metodiska rakstura atbalstu publicētājiem, kā arī veido portāla satura daļas. Portāla tehnisko darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slieku kompostu izmanto vairāk bioloģisko lauksaimniecības uzņēmumu, to pieprasa arī zaļi domājoši dārzu entuziasti un profesionāli dārznieki

Latvijā biohumusu jeb slieku kompostu nodrošina vairāk nekā desmit ražotāji. Latvijas Augu aizsardzības dienesta (LADD) mājaslapā ir apkopota informācija par visiem ražotājiem, kā arī iespējams iepazīties ar produkta ķīmisko sastāvu, kas ir atšķirīgs. LADD uzskaita visus tos biohumusa ražotājus, kuri savu produkciju tirgo, savukārt tos, kuri šo organisko mēslošanas līdzekli iegūst savā mazdārziņā, lieto paši vai dalās ar kaimiņiem, dienests neapkopo, informē LADD Agroķīmijas departamenta vadītāja Skaidrīte Rulle.

Vairo zaļos pirkstiņus

Pieprasījums pēc biohumusa palielinās, jo cilvēki vēlas dzīvot tīrā zemē, audzēt un patērēt veselīgu pārtiku, kas ir iespējams tad, ja tiek izmantots ekoloģiski tīrs, patērētājiem un apkārtējai videi draudzīgs mēslojums, kāds ir arī slieku komposts, skaidro SIA Eko Zeme valdes priekšsēdētāja Aiga Freiberga, kuras vadītais uzņēmums slieku kompostu Mežotnē (Bauskas novadā) ražo jau astoņus gadus. SIA Eko Zeme ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kur liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā izvērsta 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns ražošanas cikls – sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi (žāvēšanu un sijāšanu), līdz pat biohumusa saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP par raundapa lietošanu: vienmēr būs kāds, kurš centīsies neievērot noteikto kārtību

Lelde Petrāne, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūk, tāpēc es veikalā eju garām maizei, uz kuras rakstīts Veselība, Kliju maize vai kas tamlīdzīgs. Vēlās vakarstundās daudzi lielie zemnieki īsi pirms kulšanas miglo laukus ar raundapu [agroķīmisks līdzeklis - redakcija]. Tā izdodas nonākt pie lielākas peļņas, ietaupot uz graudu kaltēšanu,» šāds sociālā tīkla Facebook lietotāja Valtera Korāļa ieraksts nepatīkami pārsteidzis Latvijas sabiedrību. Ierakstu papildina arī vakarā, kā raksta autors - 11. augustā, uzņemts fotoattēls.

«Graudi kulšanas laikā ir sausāki. Toties raundapa sekas tik īsu laiku pirms novākšanas ir nenovēršamas. Tas īpaši paliek uz graudu sēnalām, kuras, graudus samaļot, nošķiro nost un pēc tam tautai mēģina iebarot caur veikala plauktiem. Bez tam, Latvijā ir ļoti maz ceptuvju, kas strādā ar ekoloģiski izaudzētiem graudiem. Ja nu vienīgi mājražošanā,» teikts Facebook ierakstā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis biznesa portālam db.lv komentē V. Korāļa rakstīto:

«Ir noteikumi, pēc kuriem visiem lauksaimniekiem ir jāvadās, tajā skaitā arī par raundapu ir noteiktas devas un noteikts laiks, līdz kuram to var lietot - šajā gadījumā raundapu drīkst lietot ne mazāk kā 7 dienas pirms ražas novākšanas un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru