Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu 

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 26.11.2019

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvija 2019. gada sākumā bija vienīgā valsts Baltijā, kas paaugstināja akcīzes nodokli alkoholam. Tika sagaidīti lielāki akcīzes ieņēmumi un izdarīts pieņēmums, ka cilvēki pirks vairāk alkohola par augstāku cenu. LANA jau akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozēšanas brīdī gada sākumā brīdināja, ka tā tas nenotiks. LANA to argumentēja gan ar citu valstu pieredzi, gan akcīzes ieņēmumu izmaiņām Latvijā 2018. gadā pēc nodokļa paaugstināšanas. Pie paaugstinātas likmes akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās, jo samazinājās kopējais reģistrētais alkohola patēriņš, ņemot vērā gan iekšzemes, gan pierobežas tirdzniecību. 2018. gada nodokļu izmaiņas skaidri parādīja, ka augstāka akcīzes nodokļa likme negarantē augstākus akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Latvijas akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes vēl vairāk sašķobīja Igaunijā veiktās nodokļu izmaiņas. Latvijas likumdevēji reaģēja ātri un tādējādi saglabāja (kaut ne pilnā apmērā) pierobežas alkohola tirdzniecību, kas no tautsaimniecības viedokļa ir kritiski svarīga gan pierobežas pašvaldībām darba vietu un citu saistīto ieņēmumu sakarā, gan kopējos akcīzes nodokļa ieņēmumos valsts budžetā. Pierobežas tirdzniecība ir saistīta arī ar citiem nodokļiem valsts budžetā – PVN par visām pārdotajām precēm, ne tikai alkoholu, akcīzes nodokli degvielai, sociālo un ienākuma nodokli par darba ņēmējiem, ieņēmumiem par naktsmītnēm u.c. Tāpēc akcīzes nodokļa samazinājums amortizēja tirgus izmaiņas, kas būtu jūtamas pierobežas reģionos.

Tālākais ir Latvijas likumdevēju rokās. Pēdējā gada lēmumi un norises alkohola tirgū skaidri parāda, ka iedzīvotāji nepērk vairāk alkohola par augstāku cenu un ka akcīzes nodokļa celšana pilnībā iznīcinās pierobežas tirdzniecību. Paliek jautājums, kas ņems virsroku lēmumu pieņemšanā – populisms, kas saistīsies ar akcīzes nodokļa celšanu, vai racionāla pieeja, atstājot samazināto akcīzes likmi stiprajam alkoholam un nodrošinot akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

Tevi varētu interesēt

Saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu no 2020.gada 1.janvāra daļā Latvijas pilsētu...

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai...

Lai cīnītos ar lētā odekolona un kosmētisko līdzekļu lietošanu apreibināšanas nolūkā, Veselības...

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis lēmumu no 2020.gada novembra aizliegt tirgot stipro alkoholu...

Pērn turpinājis pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, sasniedzot vidēji...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis...

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad paredz 3% globālo IKP izaugsmi, kas būtu zemākā...

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju...

«Jūsu kredītiestāžu kontos 2018.gadā kopējā saņemtā summa ir lielāka nekā ienākums, kas...

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šā gada trešajā ceturksnī tas bija...

Mobilie risinājumi šodien attīstās milzu ātrumā. Pasaule strauji atbrīvojas no komunikācijas...

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas...

Oktobrī gada inflācija atkāpās vēl nedaudz un sasniedza šā gada zemāko 2.3% līmeni....

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem...

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt...