Jaunākais izdevums

Tēriņi ministriju darbinieku komandējumiem pērn sasnieguši teju 6 miljonus eiro; visdārgāk darba braucieni izmaksājuši Finanšu ministrijai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadu Latvijas politikā spilgti iekrāsoja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, tāpēc likumsakarīgi, ka liela daļa komandējumu naudas pasmelta no šī notikuma nodrošināšanai paredzētiem līdzekļiem. Arī komandējumu galamērķis līdz ar to daudzos gadījumos bijis Beļģija, Brisele. Bez valsts budžeta naudas finansējums komandējumiem rasts arī Eiropas Komisijas un ES fondu, ārvalstu finansēto projektu, starptautisko institūciju un citos makos. Piemēram, Valsts kasei bija iespēja izmantot Ziemeļu Investīciju bankas līdzekļus, tāpat ir pasākumi, ko apmaksā rīkotājvalsts.

Kopumā ministriju darbinieki 2015. gadā pabijuši 10 535 komandējumos. Tiesa, liela daļa darba braucienu notikuši dzimtenes robežās. Absolūts līderis pēc komandējumu skaita ir Ārlietu ministrija (ĀM) ar aptuveni 2600 darba braucieniem uz tuvākiem un tālākiem galamērķiem. Tai seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar 1826 komandējumiem, kā arī Finanšu ministrija (FM) ar 1382 darbinieku izbraukumiem. Virs tūkstoša (1023) komandējumu ir vēl tikai Zemkopības ministrijai (ZM), kam seko Aizsardzības ministrija (798), Ekonomikas ministrija (649) un Satiksmes ministrija (525). Pārējo ministriju strādājošie darba darīšanās ceļojuši mazāk nekā 50 reižu.

Visu rakstu Amatpersonas ceļo daudz, dārgi un eksotiski lasiet 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stokholmā atvērs jaunu Vertahamnenas terminālu

Žanete Hāka, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi pasažieri, kas ceļo ar Tallink un Silja Line uz Stokholmu no Helsinkiem, Turku un Tallinas turpmāk izmantos jauno Vertahamnenas termināla ēku, kas tiks atvērta rītdien, 21. jūlijā, informē AS Tallink Grupp.

Celtniecības darbi ostas teritorijā turpināsies, tomēr jaunā termināla atvēršana ievērojami uzlabos ceļotāju komfortu, samazinot tuneļa attālumu starp prāmjiem un terminālu.

Jaunā Vertahamnena termināla īpašnieks ir Stokholmas Osta (Stockholms Hamnar). Jaunais termināls nākotnē apkalpos arī citu kuģu operatoru prāmjus.

Termināls būs atvērts katru dienu no plkst. 5:45 līdz plkst. 19:30, saskaņā ar prāmju kursēšanas grafikiem. Termināls apkalpos pasažierus, kas maršrutā Stokholma-Helsinki ceļo ar prāmjiem M/S Silja Symphony un M/S Silja Serenade un maršrutā Stokholma-Turku ceļo ar prāmjiem M/S Baltic Princess un M/S Galaxy, kā arī pasažierus, kas ceļo ar prāmjiem M/S Romantika un M/S Victoria I maršrutā Tallina-Stokholma. Prāmis M/S Isabelle, kas ceļo maršrutā Rīga-Stokholma, šobrīd piestātnes vietu nemainīs – prāmis piestāj un pasažieri tiek apkalpoti Frihamnsterminalen, kur M/S Isabelle piestāj arī pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Puse iedzīvotāju tuvākajos gados neplāno doties ceļojumā ārpus valsts

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ieceļošanai Kanādā būs nepieciešama elektroniskā ceļošanas atļauja

Lelde Petrāne, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī turpmāk nodrošinātu vienkāršu ceļošanu uz Kanādu, Kanādas valdība aicina Latvijas pilsoņus, kas šajā pavasarī vai vasarā plāno lidot uz Kanādu, pirms lidojuma rezervēšanas pieteikties Elektroniskajai ceļošanas atļaujai (Electronic Travel Authorization- eTA). Tā dod iespēju Kanādas valdībai pārbaudīt ceļotāju atbilstību, pirms tie dodas ceļā, kā arī atvieglo ceļotāju ierašanos Kanādā.

No 2016. gada 15.marta to valstu pilsoņiem, kuriem parasti nav nepieciešama vīza ieceļošanai Kanādā, lai ielidotu Kanādā vai ceļotu caur Kanādu tranzītā, būs jānokārto elektroniskā ceļošanas atļauja - eTA. Šī prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem.

Tomēr līdz 2016. gada septembra beigām Kanāda izrādīs sapratni un iecietību pret ceļotājiem, kuri nebūs informēti par eTA nepieciešamību, un tiem netiks liegta iekāpšana lidmašīnā.

Pieteikšanās eTA ir vienkārša, lēta (7 Kanādas dolāri), process notiek tiešsaistē vietnē canada.ca/eTA un aizņem tikai dažas minūtes, uzsver Kanādas vēstniecība. Atļauja ir derīga piecus gadus, izņemot, ja pases derīguma termiņš ir īsāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

75% aptaujāto naudu ceļojumu izdevumiem atliek jau laikus

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļošana ir viens no labākajiem atpūtas veidiem, kas sniedz iespēju izrauties no ierastās vides. Tomēr nenoliedzami šī atpūta prasa ne mazums izdevumu.

Tieši tāpēc 75% aptaujāto ceļotāju atzīst, ka naudu tēriņiem ceļojuma laikā atliek jau pirms brauciena, kamēr katrs ceturtais aptaujātais ceļojuma izdevumus sedz no attiecīgā mēneša ienākumiem, liecina DNB bankas aptauja.

Kā atklāj aptaujā apkopotā informācija, visbiežāk cilvēki dodas ceļojumos, kas ilgst līdz septiņām dienām (63,4%), kamēr aptuveni katrs trešais (34,1%) aptaujātais parasti ceļo vienu līdz divas nedēļas. Tikai neliela daļa – 2,9% aptaujāto paraduši doties arī garākos ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Ņemot vērā izmaksas (nakšņošana, transports, ēšana, u.c.), kas sedzamas ceļojuma laikā, likumsakarīgi, ka cilvēku iespējas paildzināt savus ceļojumus pieaug līdz ar augošiem ienākumiem. Ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, visbiežāk dodas respondenti ar augstiem ienākumiem (no 1501€ mēnesī) - 7,7%, kas ir divas reizes vairāk nekā šo atbildi sniegušo aptaujāto ar ienākumiem 401-600 eiro mēnesī (3,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Imigrācijas direktorāts (UDI) piedāvājis 10 000 Norvēģijas kronu (1078 eiro) patvēruma meklētājiem, kuri valsti pametīs labprātīgi.

UDI piešķirs vēl 10 000 kronu pirmajiem 500 patvēruma meklētājiem, kuri pieteiksies labprātīgai valsts atstāšanai. Piedāvājums būs spēkā sešas nedēļas, sākot no pirmdienas.

«Mums ir jāveicina lielāka labprātīgā aizbraukšana, piešķirot nelielu naudu. Tas mums ietaupīs daudz naudas, jo ir dārgi turēt cilvēkus patvēruma centros,» sabiedriskajai raidorganizācijai NRK ieceri skaidroja Norvēģijas imigrācijas ministre Silvi Listhauga.

Piedāvājums paredz piešķirt patvēruma meklētājiem 10 000 kronu ceļošanas izmaksu segšanai līdzās jau piedāvātajiem 20 000 kronu (2156 eiro).

UDI decembrī ziņoja, ka aizvien pieaugošs skaits patvēruma meklētāju ir ieinteresēti pieņemt piedāvājumu atgriezties mājās, ņemot vērā ilgos termiņus ģimeņu apvienošanai un traucēkļus darbu un mācību sākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Satversmes tiesas pļauka politiķiem

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, netiks piemērots valsts amatpersonas statuss, savukārt pārējie maksātnespējas administratori no 1. janvāra strādās valsts amatpersonas statusā

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie tieslietu jomas speciālisti, vērtējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Izskanēja arī viedoklis, ka šajā jomā sāksies nevajadzīgs juceklis, kurā ieguvēji nebūs ne kreditori, ne sabiedrība, ne administratori, ne arī politiķi.

«Tā tas būs,» tā uz jautājumu, vai no 2016. gada 1. janvāra būs divas administratoru grupas, kur vienai – administratoriem, kas ir arī zvērināti advokāti – netiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet otrai tas tiek piemērots, atbild zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns, viens no sūdzības ST iesniedzējiem. Viņš uzskata, ka nevar būt situācija, kad valsts amatpersonas statuss attiecībā uz maksātnespējas administratoriem – zvērinātiem advokātiem darbotos kaut kādā ierobežotā apmērā. Pēc K. Novicāna sacītā, situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka tikai 2016. gada janvārī ST skatīs sūdzību, ko par šo pašu jautājumu ir iesnieguši maksātnespējas administratori, kuri nav zvērināti advokāti, bet grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu stāsies spēkā jau 1. janvārī. Jāņem vērā, ka līdz 1. janvārim arī tiem administratoriem, kuri nevēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums. «Situācija nav vienkārša, un no tās būs jāmeklē izeja,» lakonisks ir K. Novicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada Kalnišķu veikalā pārdevējai Sarmītei Zvirbulei šajā vasarā bijis jāapkalpo ne mazums ārvalstu tūristu, kuri iegādājušies gan uzkodas, gan arī atspirdzinošus dzērienus. Vislielākā šepte un rosība bijusi jūlijā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šī vasara bija ļoti lietaina, ar tirdzniecību vispār gāja diezgan pagrūti,» laikrakstam stāsta pārdevēja. Taču tukšas dienas, kad veikalā neiepērkas S. Zvirbule neatceras. «Katru dienu ienāk vismaz divi, trīs cilvēki,» saka lauku veikala pārdevēja.

Veikals vasarā sagaidījis arī ārzemju tūristus, kuri piestājuši, lai nedaudz atpūstos, parunātos un veldzētu slāpes, apmierinātu izsalkumu pēc vai pirms pastaigām pa Papes dabas parka takām. «Bija arī kāds pāris no Izraēlas. Runāja krieviski, bet, kad paprasīju, no kurienes, biju patīkami pārsteigta, jo tik tāli viesi, šķiet, pie manis bija pirmo reizi,» stāsta pārdevēja. Minētie tālās zemes viesi lauku veikaliņā iegādājušies Rīgas šampanieti. Citi ārvalstnieki ļoti iecienījuši Lāčplēša alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās tūrisma kompānijas šā gada prognozēs ir samērā piesardzīgas, strauju izaugsmi neparedz, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tās uz savas ādas izjutušas sekas, ko izraisīja traģiskie notikumi, konflikti un drošības draudi, spējušas reaģēt, meklēt un piedāvāt jaunas alternatīvas.

«Neseno notikumu virkne diemžēl ir būtiski ietekmējusi tūrisma nozari gan pasaulē, gan Latvijā. Pieprasījums pēc ceļojumiem uz tādām valstīm kā Ēģipte un Turcija, kas līdz šim lieliska servisa un cenas dēļ ir bijuši populārākie galamērķi ziemas un vasaras sezonās, ir strauji krities. Prioritāte šobrīd ir drošība, tāpēc piedāvājam alternatīvus galamērķus. Gan mēs, gan tūroperatori Latvijā aktīvi strādā pie jaunu produktu veidošanas. Ziemā populārāki kļuvuši galamērķi uz tādām eksotiskām valstīm kā Taizeme, Šrilanka, palielinājusies interese arī par Maldivu salām, Dominikānu un Karību salām. Jaukā klimata dēļ ziemā iesakām ceļojumus uz Kanāriju salām, kā arī AAE – Dubaiju. Šoziem, ņemot vērā nestabilo situāciju Ēģiptē, tieši šis segments ir audzis visvairāk, jo spēj nodrošināt līdzvērtīgu servisu,» komentē SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs direktore Kitija Reinfelde. Savukārt vasarā ceļotājiem ir daudz plašākas izvēles iespējas. Latvijas iedzīvotāju iecienītākās valstis ir Grieķija, Spānija, Itālija, Horvātija un Bulgārija. Šogad uzņēmums piedāvās ceļojumus arī uz Maltu, Sardīniju un Kipru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilze Kubila izgatavotajām svecēm Nine Black Birds ir dažādi uzraksti, pats galvenais šajā produktā ir vēstījums, nevis svece

«Pietiek ar trim vārdiem, lai cilvēki smaidītu. Daži vārdi pasaka ļoti daudz. Nevajag garus dzejoļus, lai kādu iepriecinātu. Cilvēkiem patīk vienkāršas un saprotamas lietas,» ir pārliecināta Ilze. Vispopulārākie teksti ir «Laime ir tepat» un «Dzīve ir svētki». Ilzes novērojumi liecina, ka pircēji biežāk izvēlas uzrakstus latviešu valodā, arī ārzemnieki – viņiem šķiet eksotiski nopirkt preci ar tekstu vietējā valodā. Nine Black Birds sortimentā šosezon ir arī citi produkti – somiņas un krūzītes. «Likās, ka ar svecēm vien nepietiek, vajag arī citus produktus, kam nebūtu tik izteikts sezonāls raksturs. Gribu attīstīties, tāpēc neturos tikai pie svecēm, bet izgatavoju arī citas lietas, lai aptvertu plašāku cilvēku interešu loku,» saka Ilze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki

Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēti 126 automobiļi ar vecumu 30 un vairāk gadi, kas ir par 16 automobiļiem vairāk nekā gadu iepriekš un gandrīz divas reizes vairāk nekā 2013. gadā, kad tika piereģistrēti 69 šādu cienījamu vecumu sasnieguši automobiļi, informē Auto asociācija.

Šie spēkrati ir īpaši ar to, ka 30 gadu vecums ir slieksnis, kad automobilis ir uzskatāms par vēsturisku transportlīdzekli, jo ļoti maz automobiļu spēj sasniegt šādu vecumu, jo pirmais īpašnieks to pērk kā pārvietošanās līdzekli, bet tikai pēc gadiem 25-30 šādam automobilim mainās statuss no pārvietošanās līdzekļa uz saudzējamu eksemplāru ar perspektīvu nākotnē.

Otrais, trešais un n-tais lietotājas, iegādājoties lietotu un jau nobrauktu automobili, pret to attiecas arvien nesaudzīgāk un uztur to nereti tikai braukšanas kārtībā, kas ļauj kvalificēties tehniskajai apskatei, bet neremontē defektus, kas netraucē lietot automobili un to neprasa tehniskajā apskatē. Tas arī ir iemesls, kāpēc tie trīsdessmitgadnieki, kas ir saglabājušies cienījamā tehniskā un vizuālā stāvoklī ir pelnījuši atšķirīgu transportlīdzekļa numurzīmi un atvieglojumus ekspluatācijas nodoklim, skaidro asociācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar IT uzņēmuma DPA direktoru Gati Ošu

Lelde Petrāne, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild DPA direktors Gatis Ošs. DPA ir 100 % Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums, kas ir Microsoft Corporation partneris mākoņrisinājumu, programmatūras licencēšanas un programmatūras pārvaldības pakalpojumu jomā astoņpadsmit gadus. Uzņēmums gadu gaitā izaudzis arī ārpus Latvijas robežām – Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, kā arī turpina attīstīties, skatoties arī Rietumeiropas virzienā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

IT nozarē nekad nav garlaicīgi! Pirmkārt, tā ir ļoti dinamiska ar plašu darbības spektru un ikdienā tā ļauj iepazīt arī citu nozaru specifiku. Otrkārt, mēs esam vienmēr soli priekšā visām citām nozarēm un mēs zinām, kas būs modē! Treškārt, mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām – tā ir mūsu realitāte, un tās nozīmība nākotnē tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru