Apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelim ir gan savi piekritēji, gan arī noliedzēji. To rāda aptaujāto uzņēmēju viedokļi. Nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka apaļkoku sortimentu tirdzniecības pilotprojekts valsts mežos ir veiksmīgs vai arī neveiksmīgs. Jo jāņem vērā: kas vienam uzņēmējam ir izdevīgs un labs, tas citam var būt neizdevīgs. Tādēļ arī tiek pieļauts «kariņš» starp apļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa piekritējiem un tiem, kuri vēlas par katru cenu panākt, lai ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiktu ja ne slēgti no jauna, tad vismaz pagarināti tie, kuru līgumtermiņš beidzās. Apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa piekritēji norāda uz līdzšinējām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju privilēģijām — garantētu koksnes resursu apjomu par cenām, kuras ir zemākas par tirgū esošajām, kādu neesot citiem spēles dalībniekiem. Vairāki nelielie kokrūpnieki norāda, ka koksnes resursu deficīta apstākļos uzaugušo cenu dēļ nevarot iegādāties koksnes resursus nevienā no pārdošanas veidiem — ne augošus kokus, ne arī apaļkokus. Tāpēc vismaz pagaidām koksni spējot iegādāties tikai uzņēmumi ar lielu finansiālo rocību, jo īpaši ar skandināvu kapitālu, jo mazajiem neesot iespējams pārsolīt to maksātās superaugstās cenas. Vienīgā iespēja — mazo apjomu pircējiem rīkot atsevišķu izsoli, nevis tiem piemērot lielo pircēju nosolītās cenas. Viņi brīdina, ka, nemainot kaut ko šajā sistēmā pēc vairākiem gadiem var būt situācija, kad koksnes pircēju skaits strauji samazināsies un tādējādi valsts gūs mazākus ieņēmumus no saviem mežiem nekā šobrīd. Vēl daļa norāda, ka apaļkoku sortimentu pilotprojeku varētu uzskatīt par veiksmīgu, ja vien tā ietvaros gandrīz vai visu koksni nebūtu iegādājušies lielie.