Jaunākais izdevums

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Skatoties uz Eiropu kopumā, gan netrūkst arī valstu, kur augstākā izglītība ir bez maksas. Tādas, piemēram, ir Kipra, Dānija, Vācija, Grieķija, Malta, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Turcija. Vācija gan šai saimei ir pievienojusies vien no šī mācību gada, neraugoties uz to, ka studiju maksa tur tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Izmaiņas šogad ieviestas arī Igaunijas augstākās izglītības sistēmā - studiju maksa ir sasaistīta ar studentu sekmēm. Tas nozīmē, ka par studijām jāmaksā vien tiem, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu konkrētajā gadā un līdz ar to ir nesekmīgi. Tā gan nav jauna ideja - līdzīga sistēma ir arī Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā.

Bezmaksas augstākā izglītība ir mērķis, uz kuru iet arī Latvija. Kā Dienai paskaidroja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība), par to pieņemts gandrīz vienbalsīgs lēmums. Četri līdz pieci gadi ir termiņš, kura beigās Latvijā varētu tikt ieviesta valsts finansēta augstākā izglītība, prognozē I. Druviete.

Visu rakstu Ar laiku studēs bez maksas, lasiet otrdienas, 4. novembra, laikrakstā Diena (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākā izglītība gaida Junkera vitamīnus

Raivis Bahšteins, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi

Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidusskolām ar sliktiem kvalitātes rādītājiem valsts naudu pedagogu algām varētu nepiešķirt

LETA, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Valmierā mēnesī darbā iekārtojas teju 150 bezdarbnieku

Dienas Bizness, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sociālais lifts iestrēdzis

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bērni no nabadzīgām ģimenēm, paši sākot pelnīt, sasniegtu vidējo ienākumu līmeni valstī, nepieciešamas vidēji četras paaudzes.

Sociālais lifts virzienā uz augšu ir ļoti lēns, lai neteiktu, ka apstājies. Tik skarbs ir OECD pētījums par sociālo mobilitāti, kurā analizēts, cik veiksmīgi cilvēki no zemu ienākumu grupas var pārvietoties uz augstāku. Pētījumā satraucoša ir nabadzības atražošanās, tas, ka jānomainās vairākām paaudzēm, lai pamestu nabadzības slazdu. Ja ir korelācija starp to, cik pārtikušā ģimenē piedzimst bērns, un to, cik viņš būs turīgs savā dzīvē, tas nozīmē tikai to, ka valsts nav izdarījusi savu galveno uzdevumu – nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no izcelsmes.

Svarīgi saprast, ka sociālo liftu nevar padarīt straujāku ar pabalstiem, tas panākams vien ar izglītību. Jo nabadzīgu vecāku bērni paši kļūst nabadzīgi tāpēc, ka strādā slikti atalgotu darbu. Un strādā to tāpēc, ka ir zema izglītība. Līdz ar to viens no svarīgākajiem uzdevumiem, lai veicinātu sociālo mobilitāti un pārtrauktu nabadzību vairāku paaudžu garumā, ir nodrošināt, lai visiem bērniem būtu vienlīdz pieejama kvalitatīva izglītība. Jo tieši izglītība ir visātrākais lifts pa sociālās stratifikācijas kāpnēm. Tādēļ teju noziedzīga ir izglītības reformas bremzēšana, iecirtīgā iespītēšanās pret skolu tīkla optimizāciju. Ja lauku skolu eksāmenu rezultāti ir būtiski sliktāki nekā pilsētu skolās, tad mēs šiem jauniešiem atņemam cerības uz pārtikušu dzīvi nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ingrīda Blūma: Latvijā skolotāju profesija netiek novērtēta

Kristīne Stepiņa, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez STEM mācību priekšmetu apguves nav iedomājama nākotne

Maksims Jegorovs - «Accenture» vadītājs Latvijā, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% iedzīvotāju uzskata, ka panākumus karjerā var gūt bez augstākās izglītības

Lelde Petrāne, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošās valdības deklarācijas projektā starp prioritātēm ierindotas reformas izglītībā, zinātnē un veselības aprūpē

LETA, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izdzīvotu digitālajos džungļos, vajadzīgas pavisam citas zināšanas

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai izdzīvošanai digitalizācijas džungļos ir laba izglītība, kas dod kārtīgas pamatzināšanas, spēju strādāt komandā, pieiet jautājumiem radoši un domāt kritiski, tā secināts Accenture rīkotajā dažādu nozaru speciālistu diskusijā «IT digitalizē biznesu».

«IT nozare ar savu darbu būtiski maina to, kā sabiedrība funkcionē. Ja veicinām tehniskās izmaiņas, vajadzētu strādāt ar sabiedrību, lai cilvēki ir tām gatavi, un palīdzēt pāriet uz jauno realitāti. IT un digitālā biznesa cilvēki, visticamāk, atradīs sev iespējas jaunajā pasaulē, bet tie, kuriem nav šādas izglītības un kuri nav strādājuši ar digitālām, matemātiskām lietām, iespējams, varētu tās neatrast. Kamēr nav par vēlu, jāmaina izglītības un pārvaldes sistēmas, lai paaudzes, kas nāk aiz mums, būtu tam vairāk gatavas. Skatoties uz to, kā mainās darba tirgus struktūra, skaidri redzams, ka darba vieta nevienam vairs nav garantēta,» spriež Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divdesmit gados OECD valstīs, pie kurām kopš 2016. gada pieder arī Latvija, nodarbinātība ražošanā ir kritusies par 20%, bet pakalpojumu jomā pieaugusi par 27%.

Pēdējos 10 gados industriālo robotu skaits ir trīskāršojies. Tuvākajos gados 14% no visiem darbiem kļūs automatizēti, bet 32% nozīmīgi izmainīsies. Tā vakar Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgus izaicinājumiem norādīja OECD nodarbinātības pārskata redaktors Andrea Bassanini. Savukārt Somijas Bankas ekonomists Meri Obstbaums norādīja, ka automatizācijas riskam visvairāk pakļauti ir tā dēvētie rutīnas darbi. Jautājums ir gana aktuāls – vai tuvākajā nākotnē automatizācija radīs masveida bezdarbu?

Vairums zinātnieku un ekonomistu sliecas atbildēt, ka automatizācija ne tikai iznīcinās darba vietas (kā, piemēram, ir izzudušas mašīnrakstītājas), bet radīs jaunas, kas nāks veco vietā. Tiesa, tās prasīs pilnīgi jaunas prasmes. Auditorkompānija Price Waterhouse Cooper (PwC) savā pārskatā par nodarbinātību un automatizāciju min šādus skaitļus: mūsu gadsimta trīsdesmito gadu vidū 44% strādnieku ar zemu izglītības līmeni būs pakļauti riskam, ka viņus aizstās roboti, un 30% no visām darba vietām būs automatizācijas risks. Saskaņā ar PwC pārskatu, trīs nozares, kas ilgtermiņā ir visvairāk pakļautas automatizācijai, ir transportēšana un uzglabāšana, ražošana un būvniecība, savukārt vismazāk apdraudētās ir veselības un sociālā aprūpe un izglītība. Visvairāk pakļauti darba zaudēšanai darba vietu automatizācijas dēļ ir strādājošie ar zemu izglītības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mobilitātei tērēs vairāk

Kristīne Stepiņa, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijai pieejamais finansējuma apjoms Erasmus+ programmas aktivitātēm ir palielināts, sasniedzot vairāk nekā 14 miljonus eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izsludinājusi 2016. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā.

Sagaida lielu aktivitāti

Šogad programmas Erasmus+ konkurss izsludināts trešo reizi un, tāpat kā iepriekšējos konkursos, galvenās programmas aktivitātes ir personāla mobilitāte un stratēģiskās partnerības projekti visos izglītības sektoros – augstākajā, profesionālajā, skolu un pieaugušo izglītībā. «Augstākās izglītības sektorā aktuāla ir starptautiskā studentu un personāla mobilitāte ārpus ES. Līdzīgi kā iepriekšējos konkursos, arī šoreiz sagaidām lielu projektu iesniedzēju aktivitāti,» saka VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. 2014. gadā VIAA ir apstiprinājusi Erasmus+ projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu 12,6 miljoni eiro, bet 2015. gadā finansējums mācību mobilitātēm un stratēģiskajām partnerībām sasniedza 13,4 miljonus eiro. 2015. gada vasarā Erasmus+ paplašināja mobilitātes apvāršņus ārpus ES robežām, sniedzot iespēju doties uz Āzijas, Ziemeļamerikas, Latīņamerikas, Dienvidāfrikas un Rietumbalkānu reģionu valstīm. Šai aktivitātei tika piešķirti 1,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru