Kokapstrādes uzņēmums a/s Launkalne Sawmill šogad plāno sasniegt 30,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā pērn. Igaunijas lielākās kokapstrādes kompānijas Sylvester AS meitas uzņēmums a/s Launkalne Sawmill ražošanu sāka pērn aprīlī un deviņos mēnešos sasniedza 10,54 miljonu eiro apgrozījumu. A/s valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets norāda, ka apgrozījuma kāpumu nodrošinās uzņēmuma produkcijas augošie noieta tirgi. Savukārt, lai pieprasījumu apmierinātu, a/s plāno dubultot zāģēšanas jaudas, intensificēt un tehnoloģiski uzlabot rūpnīcas darbu. Šogad īpašnieki a/s Launkalne Sawmill plāno ieguldīt 3,60 miljonus eiro. Pērn kopējais ieguldījumu apjoms rūpnīcas izveidē bija 17,89 miljoni eiro. Kopējā zāģēšanas jauda 2003. gadā paredzēta 186 000 m3, žāvētā materiāla apjoms, — 160 000 m3. 2004. gadā plānotā zāģēšanas jauda ir 215 000 m3. 56 % no visiem saražotajiem egles un priedes zāģmateriāliem Launkalne Sawmill realizē Latvijas mēbeļu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumiem.

A/s Hansabanka un a/s Hansapank ir izsniegušas 11.6 miljonu eiro lielu sindicēto kredītu Latvijas uzņēmumam Launkalne Sawmill, kuras īpašnieks ir Igaunijas lielākais mežrūpniecības un apaļkoku pārstrādes uzņēmums AS Sylvester. Hansabanka projektā piedalījās ar 4.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Launkalne Sawmill kredītu plāno izmantot jaunas kokzāģētavas būvniecībai. Zāģētava, kas atrodas Valkas rajona, Launkalnes pagasta «Krogzemjos», jau šogad plānojusi sasniegt 80 000 m3 lielu gatavās produkcijas — zāģmateriālu ražošanas jaudu, bet maksimālo zāģmateriālu ražošanas jaudu —188 000 m3 plānots sasniegt pēc diviem gadiem — 2004. gadā. Maksimālās jaudas sasniegšanai būs nepieciešami apmēram 400 000 kubikmetru apaļkoku. Kopumā Launkalne Sawmill un tās īpašnieki kokzāģētavas projektā plānojuši ieguldīt 10 miljonus latu. Pašlaik uzņēmumā strādā 96 darbinieku. Launkalne Sawmill īpašniekam Sylvester AS pieder septiņas kokzāģētavas Igaunijā un Latvijā. Četras kokzāģētavas apstrādā skujukokus, trīs — lapukokus.

23. augustā Valkas rajona Launkalnes pagastā paredzēta akciju sabiedrības Launkalne Sawmill kokapstrādes rūpnīcas atklāšana. Kā Db jau vēstīja 18.03.2002., Igaunijas mežrūpniecības koncerna Sylvester AS dibinātā a/s Launkalne Sawmill kokzāģētava ražošanu uzsāka aprīlī. Pēc ražošanas apjoma tā būs viena no lielākajām kokzāģētavam Baltijā, jo trijos gados sasniedzamais apaļkoksnes pārstrādes apjoms ir 400 000 m3 zāģbaļķu gadā, iegūstot 180 000 m3 zāģmateriālu. Šogad jūlijā Launkalne Sawmill ir saražojusi 8 000 m3 zāģmateriālu. Pēc a/s valdes priekšsēdētāja Heiki Vahermeta informācijas, rūpnīcas būvniecībā ir ieguldīti 8,498 miljoni latu.

Pievienošanas ES liek igauņiem draudzēties ar latviešu tūrismu, jo TaxFree vietā būs jāattīsta kvalitatīvi jauns tūrisma piedāvājums. Katru gadu Latviju apmeklē vai šķērso vairāk kā pusmiljons igauņu ceļotāju. Igauņu investīcijas tūrisma firmu un naktsmītņu veidā Latviju ir jau sasniegušas, taču tagad tiek plānota arī igauņu ceļotāju ciešāka piesaiste Latvijas tirgum. Katrs ceturtais Latvijas viesis ir igaunis, taču līdz šim ceļotāju apmaiņai netika pievērsta īpaša uzmanība. Igaunijas tūrisma firmas interesējas par Latviju kā tūrisma zemi. Tam par iemeslu ir vairāki faktori: Igaunijas labvēlīgais ekonomiskais klimats ir veicinājis iekšzemes un ārvalstu tūrisma attīstību, kur mēs kā dienvidu kaimiņš esam ieguvēji. Darījumu tūrisms starp Igauniju un Latviju ir viens no ilglaicīgākajiem un stabilākajiem tūrisma veidiem. Somijas tūristu interese par Latviju ir veicinājusi arī igauņu tūrisma firmu ienākšanu Latvijas tirgū, kur līdztekus somiem tiek organizētas arī igauņu ceļotāju grupas. Igauņu tūristu iespējas Latvijā tiek aktīvi apspriestas ne tikai no mūsu puses, bet arī igauņu tūrisma firmas veic priekšdarbus, lai aktivizētu organizēto tūristu plūsmu uz Latviju. Šogad, 19. maijā, Latvijas vēstniecība Tallinā un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēja pasākumu “Kas tead ainult “saldējums”?” Igaunijas tūrisma profesionāļiem un mēdijiem. Tieši šajā pasākumā igauņi liecināja par jaunām tendencēm ziemeļu kaimiņa ceļojumu biznesā attiecībā uz Latviju. Igauņu tūrisma bizness ar somiem līdz šim risinājās pēc ļoti vienkāršas sistēmas, jo somi Tallinā ieradās galvenokārt lētās iepirkšanās dēļ, kuras pamatā ir TaxFree veikali. Nākošajā gadā šim ienesīgajam biznesam var rasties šķēršļi, jo abas valstis atradīsies ES. Tāpēc igauņu kolēģi ir sākuši laicīgi interesēties par sava biznesa tālāku attīstību un viens no variantiem ir tūrisma produkta veidošana, iesaistot abu valstu resursus. Igauņu interese saistās ne tikai ar Rīgu, bet arī ar Latvijas novadu tūrisma atrakcijām. Veiksmīgā Latvijas prezentācija radīja igauņos pārsteiguma jūtas, jo Latvijas tūrisma mārketings Tallinā bija piesaistījis visus Latvijas novadus, Rīgu, Jūrmalu, viesnīcas Gūtenbergs servisu un igauņu valodā runājošu TAVA sabiedrisko attiecību speciālisti Zani Zeļenkovu, kura patīkami pārsteidza pasākuma viesus, presi un televīziju. Igauņu tūrisma profesionāļi izteica vēlmi, ka šādām pulcēšanām ir jānotiek biežāk, jo igauņi un latvieši dzīvo kā pieklājīgi kaimiņi, bet tikai aizmirst viens otru ielūgt ciemos. Latvijā šajā gadā ir sagatavoti trīs tūrisma bukleti Ventspilij, Kurzemei un Vidzemei igauņu valodā. Sevišķi interesanta sadarbība var veidoties Vidzemei, kurai jau tagad ir vairāki pašvaldību projekti tūrisma jomā pierobežā. Igauņi atzīst, ka informācija Igaunijā par Latviju ir pārāk lietišķa. Liela problēma ir arī valodai, jo krievu valoda ir jau piemirsusies, bet “jaunā” angļu valoda vēl nav iedzīvojusies. Pēc igauņu avīzes Eesti Päevaleht un Postimees datiem vidējo igauņu tūristu var raksturot: katrs otrais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot pa Igauniju katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot uz ārzemēm ārzemju ceļojumiem tiek dota priekšroka vasarā ja pagājušā gadā ceļojumu uz ārzemēm plānoja 28% iedzīvotāji, tad šogad 38% ceļojumiem uz ārzemēm priekšroku dod jaunieši vecumā grupā 15-24 ārzemju ceļojumu plānoja katrs otrais, bet pensionāru vidū tikai katrs ceturtais 44% pilsētnieku un 28% laucinieku vēlas doties uz ārvalstīm kļūst iecienītāki t.s. pakešu jeb standartizētie ceļojumi ģimenēm iecienītākie galamērķi - Zviedrija, Vācija populārākie ceļojuma galamērķi skolnieku grupām – Latvija, Lietuva, Čehija Pēc tūrisma firmas Impro datiem igauņiem vislielākā interese Latvijā saistās ar dabas pieminekļiem, mazpilsētām, Siguldas apkārtni un Rīgā – motormuzejs, Akvalandija, Zooloģiskais dārzs, Lido Krastmalas komplekss, Vecrīga un LNO. Galvenās tūristu grupas no Igaunijas ir biznesa cilvēki, individuālt

2008.gada pirmajā ceturksnī Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmuma Balti Investeeringute Grupi Pank AS (BIG) kredītportfelis pieauga par 3.1 miljoniem latu (69 miljoniem igauņu kronu), ceturkšņa beigās sasniedzot 100.8 miljonus latu (2245 miljonus igauņu kronu).

Gada pirmā kvartāla laikā kopējā bilancē būtiski pieauga skaidrās naudas un ekvivalentu procents, līdz kvartāla beigām sasniedzot 22,5 miljonus latu (501.4 miljonus igauņu kronu) jeb 18% no kopējās bilances. Perioda beigās pašu kapitāls bija 23.3 miljoni latu (520 miljoni igauņu kronu), ceturkšņa laikā palielinoties par 10%.

2008.gada pirmo trīs mēnešu laikā Balti Investeeringute Grupi Pank AS organizēja divas obligāciju emisijas vietējos tirgos. Janvārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 4.2 miljoni latu (93.9 miljoni igauņu kronu) ar viena gada dzēšanas termiņu, savukārt martā – par kopējo summu 2 miljoni latu (45.3 miljoni igauņu kronu), arī ar viena gada termiņu.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Latvijas Konkurences padome, izvērtējot Somijas meža nozares kompānijas Stora Enso un Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekas Latvijā, neiebilst pret to apvienošanos. «Pārbaudē konstatējām, ka nevienā no tirgiem, kurā darbojas minētās kompānijas, to apvienošanās rezultātā neveidojas vai nepastiprinās šis dominējošais stāvoklis — ar tirgus daļu vismaz 40 %, tāpēc nav pamata ierobežot kompāniju apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Tika izanalizēti visi tirgus segmenti, kuros darbojas abas kompānijas – koksnes resursu iegūšana, zāģbaļķu realizācija, papīrmalkas eksporta piegāžu, kurināmās koksnes un zāģmateriālu un šķeldas realizācijas tirgus. Nepašaubāmi, ka apvienotais uzņēmums pēc P. Vilka domām tirgū būs konkurētspējīgāks, kas konkurentiem nepatiks. Apvienošanās rezultātā Latvijā Sylvester pērn atklātā kokzāģētava a/s Launkalne Sawmill iegūs lielu zāģbaļku piegādātāju, kā arī šķeldas noņēmēju, bet Stora Enso iegūs kokzāģētavu, par kuras iegādi vai veidošanu pēdējos gados ir ticis runāts. Jāatgādina, ka pērn tika paziņots par Stora Enso apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uzņēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

Piektdien oficiāli tika atklāta jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill, kurā kopumā investēti apmēram 10 miljoni Ls. «Kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas,» uzsver a/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets. Jau šogad pēc H. Vahermeta teiktā ir plānots saražot apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajām kokzāģētavām valstī un vēl vairāk saasinot konkurenci par skujkoku zāģbaļķiem. Apaļkokus zāģēšanai tiek piesaistīti gan no vietējiem mežistrādātājiem, gan mežu īpašniekiem un arī tirgotājiem. Pakāpeniski ir plānots palielināt ražošanas jaudas un ātrumu, kas jau 2003. gadā ļautu saražot apmēram 160 000 m3 zāģmateriālu, bet 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 188 000 m3 zāģmateriālu, kas ir ražotnes maksimālā jauda. Kokzāģētava kompleksi izmanto koksni, jo zāģēšanas procesā radušās mizas izmantos siltuma ražošanai 8 megavatu jaudīgajā katlā, uzvser H, Vahermets. Šo siltumu izmantos koksnes žāvēšanai un zāģētavas apsildīšanai gada aukstajā periodā. Savukārt celulozes šķeldu pārdod skandināvu celulozes rūpnīcām. Pārdotas tiek arī zāģskaidas un daļu mizu. Savukārt saražotā podukcija līdz šim lielākoties 55 % apmērā realizeta Latvijā, 29 % — Ēģiptē, 13 % — Igaunijā, 6 % Saūda Arābijā, kā arī neliels daudzums Beļģijā, Holandē, Vācijā. Pašlaik zāģētavā darbā ir pieņemti 96 strādājošo, taču to skaits pēc H. Vahermeta teiktā nedaudz pat varētu pieaugt. Lielākā daļa strādājošo ir Valkas rajona iedzīvotāji. Kokzāģētavas kopējā teritorija ir 20,6 ha.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā izpildāma muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā, gadījumus, kuros Muitas likuma 43.panta pirmajā daļā minētajām precēm var piemērot ievešanu muitas noliktavā, neuzglabājot tās muitas noliktavā, apstiprina preču apstrādes metožu sarakstu, kā arī nosaka beznodokļu tirdzniecības veikalu darbības kārtību. Ievešanu muitas noliktavā ir uzsākta brīdī, kad pieņemta deklarācija ievešanai muitas noliktavā. Ievešanu muitas noliktavā ir pabeigta brīdī, kad piemēro citu muitas procedūru vai muitas režīmu. Noteikts, ka publiskās muitas noliktavas iedala šādi: A tips - muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs muitas noliktavas turētājs; B tips - muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs preču valdītājs, kas preces novieto uzglabāšanā minētajā noliktavā; F tips - muitas noliktava, kuras turētājs un tajā uzglabājamo preču valdītājs ir Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut uzglabāt F tipa noliktavā preces, kuru valdītājs nav Valsts ieņēmumu dienests. Noteikts, ka privātās muitas noliktavas iedala šādi: C tips - muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. Noliktavas turētājs var nebūt noliktavā novietoto preču īpašnieks; D tips - muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties, un kurā muitas maksājumus pēc preču valdītāja izvēles aprēķina preču ievešanas dienā vai dienā, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam; E tips - muitas noliktava vai Valsts ieņēmumu dienesta atzīta vieta, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties. E tipa noliktavas atļaujā var paredzēt, ka tai piemērojama D tipa muitas noliktavai noteiktā kārtība, kā arī to, ka preces novietotas dažādās vietās. Publiskajā muitas noliktavā preces novieto uzglabāšanā noliktavas turētājs vai preču valdītājs, kas ir noslēdzis ar noliktavas turētāju preču uzglabāšanas līgumu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Ar 2006.gada 1.janvāri stāsies spēkā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu (maksa) valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās (medību platība).Zemes tiesiskais valdītājs, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai piederošās medību platības (valdītājs), nosaka gada maksu medību platībām, uz kurām medību tiesības iznomā citām juridiskajām vai fiziskajām personām (nomnieks), norādīts MK preses sekretāra informācijā. Lai noteiktu maksas apmēru, valdītājs novērtē medību platības atbilstību 1., 2., 3., 4. un 5.bonitātei atkarībā no pārnadžiem pieejamās ziemas barības bāzes, tās izmantošanas iespējām un pieļaujamajiem meža postījumu apmēriem.Noteikumi nosaka, ka valdītājs maksu nosaka šādi (izmantojot atbilstošu formulu): saskaņā ar izcenojumiem maksas noteikšanai aprēķina novērtētās medību platības cenu atbilstoši dzīvnieku sugai un bonitātei; aprēķina kopējo novērtētās medību platības cenu konkrētajai dzīvnieku sugai un aprēķina maksas apmēru. Nomnieks var saņemt maksas atvieglojumu noteiktos gadījumos,norādīts MK preses sekretāra informācijā.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Kokapstrādes kompānijai akciju sabiedrībai Stora Enso Timber piederošajā kokzāģētavā Launkalnē šogad plānots saražot 205 000 kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas, salīdzinot ar 2003. gadu, būs par 14 % vairāk. Kokzāģētavas Launkalnē zāģēšanas jauda ir 215 000 kubikmetru zāģmateriālu gadā un tā ir viena no lielākajām nozares ražotnēm Latvijā. Minētais apjoms tur ir sasniegts nepilnu triju gadu laikā. 24.02.2003. Db jau vēstīja, ka zāģētavas būvniecībā investēti ap 12,25 miljoniem latu. Jāatgādina arī, ka 2002. gada augustā mainījās kokzāģētavas īpašnieki. Ražošanas direktors Uldis Deisons informē, ka Launkalnē saražoto zāģmateriālu lielākais tirgus ir vietējais — 46 %. Eksportā dominē Vācija — 15 %, Igaunija — 12 %, Grieķija — 5 %, Holande — 4 %.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Šajā vasarā, sadarbojoties Valmieras teātrim un Igaunijas Festivāla teātrim, ar SIA Alfor atbalstu tiks realizēts vērienīgs, līdz šim nebijis latviešu – igauņu teātra kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un tagadnē.

2008. gada pavasarī kultūras mecenāts SIA Alfor, Latvijas Jaunā teātra institūts un Kultūras projektu aģentūra Indie rīkoja teātra jauniestudējumu konkursu, kura mērķis bija veicināt laikmetīgas un daudzveidīgas profesionālās teātra vides attīstību, atbalstīt teātra profesionāļu starptautisko sadarbību un sniegt iespēju teātra māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres. Konkursā uzvarēja Latvijas – Igaunijas kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards, kuru iesniedza igauņu režisors Margus Kasterpalu. Režisors saņēma veicināšanas prēmiju Ls 10 000 apmērā, bet tā īstenošanai Latvijas pusei tika piešķirts finansējums 15 000 latu apmērā.

2001. gada nogalē Igaunijas kompāniju izņemtās investīcijas no Latvijas ir būtiski samazinājušas pērn Latvijā akumuleto ārvalstu investīciju apjomu. Turklāt ārvalstu investīciju apjoms tik nelielā valstī, kā Igaunija un Latvija bieži vien ir atkarīgs no viena vai dažiem projektiem. Tā uzskata Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Latvijas Attīstības aģentūras Eiropas informācijas centra vadītājs Juris Cinītis. J. Cinītis norāda, ka ārvalstu ieguldījumu bilanci ietekmē ne tikai no ārvalstīm ieplūstošie, bet arī no Latvijas izņemtie ieguldījumi. «2001. gadā Latvijā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms būtu bijis ievērojami lielāks, ja pērnā gada nogalē nebūtu noticis darījums, kurā Igaunijā reģistrētā kompānija Hansa Capital pārdeva sev piederošas Hanza Līzings akcijas Latvijā reģistrētajai a/s Hansabanka par Hanza Līzings tīro aktīvu vērtību,» skaidro J. Cinītis. To rāda arī uzkrāto ārvalstu investīciju statistika par 2001. gada decembri, kad no Latvijas aizplūda nedaudz vairāk par 74 milj. Ls un Igaunijas kompāniju tiešie ieguldījumi samazinājās Latvijā par 90 milj. Ls pērnā gada IV ceturksnī. J. Cinītis pieļauj: ja nebūtu noticis šis darījums, tad Latvijas akumulētās ārvalstu investīcijas pērn varētu būt ap 350 — 360 milj ASV dolāru un nebūtu krasas atšķirības starp Baltijas valstu piesaistītajiem ārzemju ieguldījumiem. Viņaprāt, jāņem vērā, ka pērn Latvijā netika īstenoti daudzus desmitus miljonu latu vērti ārvalstu investīciju projekti, izņemot dažus mazākus projektus, piemēram, a/s Launkalne Sawmill kokzāģētavas būvi utt., kā arī privatizēti lielie uzņēmumi, kas līdz šim ir bijis liels ārzemnieku ieguldījumu piesaistes veids.

Saskaņā ar EY veikto biznesa pievilcīguma aptauju (Attractiveness Survey) Rietumeiropa pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bija absolūta līdere ārvalstu investīciju piesaistē. Kāpēc par to ir vērts runāt? Jo tas ir reģions ar vienām no augstākajām nodokļu likmēm pasaulē.

Tas ir vēl viens apliecinājums līdztekus daudziem citiem zinātniskos rakstos minētiem argumentiem, ka ārvalstu investīciju piesaistē nodokļu likmes, lai gan nav mazsvarīgas, tomēr ne tuvu nav galvenais kritērijs, kādēļ to vai citu valsti izvēlas investori. Ārvalstu pētījumos atrodamais secinājums ir gana vienkāršs – pie vienādiem nosacījumiem investors izvēlēsies valsti ar mazākām nodokļu likmēm. Latvijai svarīgais slēpjas vārdos “pie vienādiem nosacījumiem”. Jo daudzi politiķi, kas uzdodas par izdevušamies ekonomistiem, investīciju piesaisti vēlas nodrošināt ar iespējami zemām nodokļu likmēm, paziņojot, ka uzvara nodokļu sacensībā ir izšķiroši svarīga Latvijas konkurētspējas priekšrocība.

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.