Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Kokapstrādes uzņēmums a/s Launkalne Sawmill šogad plāno sasniegt 30,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā pērn. Igaunijas lielākās kokapstrādes kompānijas Sylvester AS meitas uzņēmums a/s Launkalne Sawmill ražošanu sāka pērn aprīlī un deviņos mēnešos sasniedza 10,54 miljonu eiro apgrozījumu. A/s valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets norāda, ka apgrozījuma kāpumu nodrošinās uzņēmuma produkcijas augošie noieta tirgi. Savukārt, lai pieprasījumu apmierinātu, a/s plāno dubultot zāģēšanas jaudas, intensificēt un tehnoloģiski uzlabot rūpnīcas darbu. Šogad īpašnieki a/s Launkalne Sawmill plāno ieguldīt 3,60 miljonus eiro. Pērn kopējais ieguldījumu apjoms rūpnīcas izveidē bija 17,89 miljoni eiro. Kopējā zāģēšanas jauda 2003. gadā paredzēta 186 000 m3, žāvētā materiāla apjoms, — 160 000 m3. 2004. gadā plānotā zāģēšanas jauda ir 215 000 m3. 56 % no visiem saražotajiem egles un priedes zāģmateriāliem Launkalne Sawmill realizē Latvijas mēbeļu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumiem.

A/s Hansabanka un a/s Hansapank ir izsniegušas 11.6 miljonu eiro lielu sindicēto kredītu Latvijas uzņēmumam Launkalne Sawmill, kuras īpašnieks ir Igaunijas lielākais mežrūpniecības un apaļkoku pārstrādes uzņēmums AS Sylvester. Hansabanka projektā piedalījās ar 4.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Launkalne Sawmill kredītu plāno izmantot jaunas kokzāģētavas būvniecībai. Zāģētava, kas atrodas Valkas rajona, Launkalnes pagasta «Krogzemjos», jau šogad plānojusi sasniegt 80 000 m3 lielu gatavās produkcijas — zāģmateriālu ražošanas jaudu, bet maksimālo zāģmateriālu ražošanas jaudu —188 000 m3 plānots sasniegt pēc diviem gadiem — 2004. gadā. Maksimālās jaudas sasniegšanai būs nepieciešami apmēram 400 000 kubikmetru apaļkoku. Kopumā Launkalne Sawmill un tās īpašnieki kokzāģētavas projektā plānojuši ieguldīt 10 miljonus latu. Pašlaik uzņēmumā strādā 96 darbinieku. Launkalne Sawmill īpašniekam Sylvester AS pieder septiņas kokzāģētavas Igaunijā un Latvijā. Četras kokzāģētavas apstrādā skujukokus, trīs — lapukokus.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

To, ka nelielo kokzāģētavu attīstībai ir arī problēmas, rāda 2000. un 2001. gada notikumi. «2001. gadā pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā kritās zāģmateriālu eksporta apjomi un arī to realizācijas cenas, bet Latvijā tika novērots zāģbaļķu realizācijas cenu kāpums, kas nevarēja palikt bez sekām,» skaidro Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins. Viņš norāda, ka pērn un arī šogad turpinājusies kokzāģētavu noslāņošanās pēc to izveides mērķa. Par to, viņaprāt, liecina lielo kokzāģētavu saražotās zāģētās produkcijas apjomu kāpums 15 — 20 % apmērā, jo šīs zāģētavas ražo lielu daudzumu masveida produkcijas. Savukārt daudzu vidējo kokzāģētavu pamatnodarbe ir nevis zāģēšana, kā lielajiem, bet dziļākas koksnes pārstrādes produktu ražošana, vairākiem pat mēbeļu detaļu gatavošana, skaidro A. Domkins. Viņš gan atzīst, ka nelielās kokzāģētavas ir daudz elastīgākas par lielajām un tāpēc tirgū šādas zāģētavas saglabāsies. Asociācijas vadītājs nenoliedz, ka lēto apaļkoku resursu, kā arī darbaspēka dēļ daudzi sāka nodarboties ar kokzāģēšanu, taču saasinoties konkurencei ārvalstu noieta tirgos, kā arī Latvijā apaļkoksnes iegādē, ir beidzies tā dēvētais vieglās peļņas gūšanas laiks un no šīs sfēras tiks izspiests ne viens vien uzņēmējs. Tāpat asociācijas prezidents neizslēdz, ka kokzāģēšanā strādāja firmas, kuras pelnīja ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts un nodokļu nemaksāšanu, taču, nodokļu administrācijai samazinot šādas fiktīvā eksporta iespējas, vismaz daļa no tām savu darbību izbeidza. Kā galveno iemeslu daudzu nelielo kokzāģētavu izspiešanai no tirgus A. Domkins min pašu uzņēmēju zināšanu un pieredzes trūkumu. Piemēram, ir gadījumi, kad apaļkoksne tiek nopirkta par pārāk augstu cenu, kuru nav iespējams segt ar saražotās produkcijas realizāciju. Tāpat ir dzirdēti gadījumi, kad kokzāģētāju iznīcina negodīgi darbinieki sadarbībā ar apaļkoku piegādātājiem, uzrādot iepirktās apaļkoksnes lielākus apjomus, nekā tie ir patiesībā, un šo iegūto papildu naudu sadalot savā starpā. Kā vēl vienu problēmu A. Domkins min kredītresursu pieejamību, jo diemžēl nereti bankas vērtē visu kokrūpniecību par paaugstināta riska nozari, nevis konkrētā uzņēmēja biznesa plānu un atmaksāšanās iespējas. Tāpat kokzāģētavu kopējā jauda šobrīd vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijā pieejamo zāģbaļķu un sīkbaļķu resursus, tāpēc kokzāģētavu izdzīvošanā un attīstībā par svarīgāko kļūst apaļkoksnes sagāde un tās cena, bet nevis noieta tirgus. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc kokzāģētavas beidz savu pastāvēšanu, atzīst A. Domkins. Viņš gan norāda, ka sākotnēji zāģēja tikai resno dimensiju zāģbaļķus, taču nu jau ilgāku laiku nelielie zāģeri sekmīgi nodarbojas ar tievkoksnes zāģēšanu un dziļāku pārstrādi, kuru Skandināvu kompānijas izmanto celulozes ražošanai.

Latvijas Konkurences padome, izvērtējot Somijas meža nozares kompānijas Stora Enso un Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekas Latvijā, neiebilst pret to apvienošanos. «Pārbaudē konstatējām, ka nevienā no tirgiem, kurā darbojas minētās kompānijas, to apvienošanās rezultātā neveidojas vai nepastiprinās šis dominējošais stāvoklis — ar tirgus daļu vismaz 40 %, tāpēc nav pamata ierobežot kompāniju apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Tika izanalizēti visi tirgus segmenti, kuros darbojas abas kompānijas – koksnes resursu iegūšana, zāģbaļķu realizācija, papīrmalkas eksporta piegāžu, kurināmās koksnes un zāģmateriālu un šķeldas realizācijas tirgus. Nepašaubāmi, ka apvienotais uzņēmums pēc P. Vilka domām tirgū būs konkurētspējīgāks, kas konkurentiem nepatiks. Apvienošanās rezultātā Latvijā Sylvester pērn atklātā kokzāģētava a/s Launkalne Sawmill iegūs lielu zāģbaļku piegādātāju, kā arī šķeldas noņēmēju, bet Stora Enso iegūs kokzāģētavu, par kuras iegādi vai veidošanu pēdējos gados ir ticis runāts. Jāatgādina, ka pērn tika paziņots par Stora Enso apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uzņēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

2001. gadā viens no lielākajiem Igaunijas kompāniju investīciju projektiem tika īstenots a/s Launkalne Sawmill, kur viens no vadošajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem Sylvester veidoja kokzāģētavu. A/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets uzsvēra, ka kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas. Kopumā šajā projektā esot ieguldīti apmēram 9 miljoni Ls, skaidro H. Vahermets. Viņaprāt Igaunijā 2001. gadā daudz lielāks investīciju pieplūdums nekā Latvijā ir saistīts ar ieguldījumu neaplikšanu ar peļņas nodokli, jo šāds nosacījums biznesam, kuram vajadzīga attīstība, šķiet pievilcīgs, jo samazina projekta izmaksas.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Piektdien oficiāli tika atklāta jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill, kurā kopumā investēti apmēram 10 miljoni Ls. «Kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas,» uzsver a/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets. Jau šogad pēc H. Vahermeta teiktā ir plānots saražot apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajām kokzāģētavām valstī un vēl vairāk saasinot konkurenci par skujkoku zāģbaļķiem. Apaļkokus zāģēšanai tiek piesaistīti gan no vietējiem mežistrādātājiem, gan mežu īpašniekiem un arī tirgotājiem. Pakāpeniski ir plānots palielināt ražošanas jaudas un ātrumu, kas jau 2003. gadā ļautu saražot apmēram 160 000 m3 zāģmateriālu, bet 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 188 000 m3 zāģmateriālu, kas ir ražotnes maksimālā jauda. Kokzāģētava kompleksi izmanto koksni, jo zāģēšanas procesā radušās mizas izmantos siltuma ražošanai 8 megavatu jaudīgajā katlā, uzvser H, Vahermets. Šo siltumu izmantos koksnes žāvēšanai un zāģētavas apsildīšanai gada aukstajā periodā. Savukārt celulozes šķeldu pārdod skandināvu celulozes rūpnīcām. Pārdotas tiek arī zāģskaidas un daļu mizu. Savukārt saražotā podukcija līdz šim lielākoties 55 % apmērā realizeta Latvijā, 29 % — Ēģiptē, 13 % — Igaunijā, 6 % Saūda Arābijā, kā arī neliels daudzums Beļģijā, Holandē, Vācijā. Pašlaik zāģētavā darbā ir pieņemti 96 strādājošo, taču to skaits pēc H. Vahermeta teiktā nedaudz pat varētu pieaugt. Lielākā daļa strādājošo ir Valkas rajona iedzīvotāji. Kokzāģētavas kopējā teritorija ir 20,6 ha.

Tuvāko gadu liakā Latvija palielināsies to kokzāģetavu skaits, kuras gadā saražo 100 000 m3 un vairāk zāģmateriālu. Par to liecina ne tikai, tas, ka pašreizējiem simttūkstošnieku klubiņam a/s Inčukalns Timber un SIA Vika Wood jau šogad sola pievienoties SIA BSW Latvia, un SIA Nelss, bet arī jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill plāno pakāpeniski kāpināt jaudu un jau 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 180 000 — 188 000 m3 zāģmateriālu. Savukārt Ventspils brīvostā a/s Ventspils Lumber uzsācis veidot kokzāģētavu ar jaudu 180 000 m3 zāģmateriālu gadā. To, ka Latvijā vēl būs jaunas lielas kokzāģētavas, liecina arī žurnāla Baltijas koks informācija, ka līdzās a/s Inčukalns Timber kokzāģētavai — Swedwood – plāno izveidot vēl vienu lielu zāģētavu. Tiek lēsts, ka abas zāģētavas kopumā jau 2003. gadā (viena egles, otra priedes) patērējot ap 500 000 m3 zāģbaļķu (250 000 — 300 000 m3 pašreizējā a/s Inčukalns Timber un 100 000 – 150 000 m3 Swedwood jaunveidotajā zāģētavā) saražos ap 250 000 m3 zāģmateriālu. Turklāt nevar izslēgt, ka maģisko 100 000 m3 zāgmateriālu robežu varētu sasniegt arī logu un durvju ražotājs SIA Staļi, kā arī nemitigi augošais SIA Gaujas koks, kā arī SIA Komiss. Bet vēl tālākā perspektīvā arī citi kokzāģētāji.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Kokapstrādes kompānijai akciju sabiedrībai Stora Enso Timber piederošajā kokzāģētavā Launkalnē šogad plānots saražot 205 000 kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas, salīdzinot ar 2003. gadu, būs par 14 % vairāk. Kokzāģētavas Launkalnē zāģēšanas jauda ir 215 000 kubikmetru zāģmateriālu gadā un tā ir viena no lielākajām nozares ražotnēm Latvijā. Minētais apjoms tur ir sasniegts nepilnu triju gadu laikā. 24.02.2003. Db jau vēstīja, ka zāģētavas būvniecībā investēti ap 12,25 miljoniem latu. Jāatgādina arī, ka 2002. gada augustā mainījās kokzāģētavas īpašnieki. Ražošanas direktors Uldis Deisons informē, ka Launkalnē saražoto zāģmateriālu lielākais tirgus ir vietējais — 46 %. Eksportā dominē Vācija — 15 %, Igaunija — 12 %, Grieķija — 5 %, Holande — 4 %.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Lai arī pēdējo 5 - 6 gadu laikā nemitīgi tiek izteiktas prognozes par daudzu nelielo Latvijas kokzāģētavu bankrotu, tomēr joprojām lielāko daudzumu no Latvijā saražotajiem zāģmateriāliem saražo tieši nelielās zāģētavas. Latvijā nav iespējams precīzi noteikt, cik patiesībā Latvijā zāģmateriālu tika saražots 2001. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn, neskaitot zemnieku saimniecībās saražotos zāgmateriālus, kopumā ir saražoti 3,15 milj. m3, bet pēc speciālistu aplēsēm – 3,8 milj. m3. Savukārt Db pētījums liecina (kritērijs: saražoti 50 000 m3 un vairāk zāģmateriālu) astoņas Latvijas lielākās kokzāģētavas kopumā saražoja tikai 0,7 milj. m3 jeb 20 – 22 % no Latvijā saražoto zāģmateriālu apjoma. Savukārt Latvijas lielākās 20 kokzāģētavas 2001. gadā saražojušas nedaudz vairāk par 0,97 milj. m3 zāģmateriālu jeb tikai 25 – 30 % no kopumā valstī saražotā. Tas pēc Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidenta Andreja Domkina domām liecina par joprojām prāvo vidējo kokzāģētavu skaitu un to sekmīgu darbību. Tiesa, ik gadu palielinās lielo kokzāģētavu īpatsvars. Lauksaimniecības universitātes profesors Henns Tuherms pētījumā «Perspektīvās celulozes rūpnīcas ietekme uz Latvijas Republikas meža nozari» aplēsis, ka Latvijā darbojas tikai 40 vidēja lieluma zāģētavas ar gada jaudu 10 000 m3 un vairāk, taču ir apmēram 1500 nelielās kokzāģētavas, kas katra saražo līdz 1000 m3 zāģmateriālu. Turklāt šīm nelielajām kokzāģētavām ir ļoti dažāds juridiskais statuss, jo daļa ir reģistrējušas kā SIA vai a/s, taču joprojām ir daudz kokzāģētavu, kuras strādā zemnieku saimniecību statusā. To, ka zemnieku saimniecībās strādājošās kokzāģētavas var sniegt, bet var arī nesniegt savas atskaites Centrālās statistikas pārvaldei, rāda šīs iestādes dati.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Kokapstrādes SIA Cord, investējot maziet vairāk par 1 miljonu ASV dolāru, ir būtiski palielinājis savas kokzāģēšanas jaudas. «Šobrīd Tukumā ir uzstādīta lietota Zviedrijā pirkta kokzāģētava, kuras gada jauda ir 50 000 — 60 000 m3 zāģmateriālu vienā maiņā,» skaidro SIA Cord izpilddirektors Ivo Šneiders. Viņš atzīst, ka šobrīd zāģētava strādā testa un regulēšanas režīmā ar apmēram 20 % lielu noslodzi, tomēr plānoto ražošanas jaudu paredz sasniegt apmēram pusgada laikā. Db veidotajā lielāko kokzāģētavu topā pēc pērn saražotā zāģētās produkcijas apjoma m3 SIA Cord ieņēma 14. vietu. Tomēr šie kapitālieguldījumi SIA Cord ļaus ražot vismaz 3 — 4 reizes vairāk zāģmateriālu, nekā tika iespēts pērn, 23 028 m3 un arī kļūt par vidēja līmeņa kokzāģētavu Latvijā. Pēc I. Šneidera teiktā, investīciju atpelnīšana tiek plānota apmēram četru gadu laikā. Savukārt veco kokzāģētavu paredzēts pārcelt uz Baltkrieviju, kur jau strādā viena no SIA Cord grupas kokzāģētavām (pērn saražoti ap 15 000 m3 zāģmateriālu, kuru tālākā apstrāde veikta Rīgā). Cord grupā ietilpst ne tikai pats SIA Cord, bet arī kokzāģētājs SIA Reshold, mežizstrādes un transporta uzņēmums, kā arī tirdzniecības kompānija, kurš Cord grupas uzņēmumu saražoto un iepirkto realizē Lielbritānijā un Īrijā, kopumā nodarbinot 350 — 400 strādājošo, skaidro I. Šneiders. Pērn kopumā SIA Cord realizējis apmēram 110 000 m3 zāģmateriālu, no kuriem iepirkti no citiem ražotājiem ir ap 70 000 m3. I. Šneiders atzīst, ka realizēt varētu arī vairāk. Tā kā zāģbaļķu augsto cenu dēļ, samazinās to zāģētavu loks, kas piegādā zāģmateriālus SIA Cord, tika pieņemts lēmums par kokzāģētavas iegādi un pašu ražošanas jaudu kāpināšanu. Lai arī šobrīd ne viens vien kokrūpnieks atzīst, ka galvenā problēma ir nevis saražotās produkcijas noiets, bet gan baļķu iegāde, tomēr I. Šneideram resursu sagāde bažas nerada, jo Cord grupā ir mežizstrādes uzņēmums, turklāt ir noslēgti līgumi ar citiem baļķu piegādātājiem, arī par to importu.

Viens no lielākajiem mežizstrādājiem a/s Saldus MR, ieguldot 0.5 milj. Ls, ir izveidojis kokzāģētavu ar jaudu 50 000 m3 zāģmateriālu gadā. Sasniedzot plānoto jaudu, a/s Saldus MR varētu kļūt par vienu no kokzāģēšanas līderiem Kurzemē atpaliekot tikai no SIA Vika Wood un SIA Kurekss. «Jaunā kokzāģētava ir tikai daļa no projekta, kurš paredz būtiski palielināt saražotās produkcijas apjomus, kā arī tiem pievienoto vērtību,» skaidro a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns. Viņš norāda, ka jau pašlaik zāģmateriāli tiek žāvēti un arī ēvelēti, tomēr līdz ar zāģēšanas apjomu kāpumu pakāpeniski iecerēts palielināt koksnes žāvēšanas kameru jaudas. Projekta realizācijā ir izmantoti gan paša uzņēmuma līdzekļi, gan arī Latvijas krājbankas kredīts un Hanza līzinga pakalpojumi. Pašlaik vēl tiek pabeigta zāģmateriālu šķirošanas līnijas izveide. Tā kā 2001. gadā tika izbeigts Raneks projekts (piedalījās arī a/s Saldus MR), kurš Liepājas apkaimē plānoja izveidot lieljaudas kokzāģētavu, bet Saldus MR tika pievienota mežizstrādes un kokrūpniecības SIA Kūrlande, tad arī tika nolemts pašiem veidot kokzāģētavu, skaidro J. Bertrāns. Viņš norāda, ka uzstādītā zāģētava pirms tam ir strādājusi Zviedrijā, taču ir aprīkota ar jaunām vadības un loģistikas iekārtām. «Zāģētavā svarīgākais ir vadības un loģistikas sistēma, nevis pati zāģēšanas iekārta,» skaidro J. Bertrāns. Zāģētava var zāģēt baļķus ar diametru no 12 cm, taču, pēc J. Bertrāna teiktā, optimāla zāģmateriālu ražošana ir pārstrādājot zāģbaļķus ar 18 cm diametru un resnākus. Tāpēc uzņēmuma vadītājs cer vienoties par baļķu maiņas nosacījumiem ar sīkbaļķu pārstrādātājiem un mainīt sīkbaļkus pret resno dimenesiju zāģbaļķiem. Lai arī uzņēmums ir liels mežizstrādātājs, tomēr zāģētavas pilnīgu apgādi ar nepieciešamajiem apaļkoksnes resursiem nespēs apgādāt, tāpēc ir rasti sadarbības partneri zāģbaļķu piegādei no Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas. Turklāt pirmie vagoni ar egles zāģbaļķiem no Baltkrievijas jau esot ceļā uz Saldu. Strādājot pie kokzāģētavas projekta, tika ņemts vērā savulaik prezentētais valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži projekts par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu, kas šobrīd tiek aizstāts ar jaunu priekšlikumu par apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, atzīst J. Bertrāns.Kokzāģētavā saražotās produkcijas — zāģmateriālu, šķeldas mizu un zāģskaidu noiets ir ārzemēs. «Lai nebūtu jātērē nauda produkcijas realizācijai ārzemēs, ir noslēgti attiecīgi līgumi ar a/s Lindeks, SIA Nelss, SIA Unitimer Latvia, kā arī SIA Stora Enso Mežs un SIA Laskana,» skaidro J. Bertrāns. Viņš arī uzsver, ka tiek realizēti ne tikai zāģmateriāli un celulozes šķelda, bet arī mizas un zāģskaidas. «Tā kā miza netiek uzskatīta par kokmateriālu, faktiski var uzskatīt, ka tiek realizēta produkcija 110 % apmērā,» uzsver Saldus MR valdes priekšsēdētājs. Koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana un realizācija palielinās arī uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus, atzīst J. Bertrāns. Savukārt uzņēmuma līdzšinējā nelielā kokzāģetava tiek pārveidota, lai tajā varētu ražot taras dēļus. J. Bertrāns atzīst, ka, pievienojot Kūrlandi, tika izvērtēta šī uzņēmuma kokzāģēšanas un līmēto koka konstrukciju ražotnes rentablititāte, kā rezultātā pašlaik abās šajās ražotnēs darbs ir pārtraukts. Tiesa, pēc J. Bertrāna domām, līdz ar koksnes izmantošanas pieaugumu vietējā tirgū, līmēto koka konstrukciju ražotne var strādāt (ir arī atbilstošs sertifikāts), tomēr, lai varētu šādu produkciju eksportēt, esot nepieciešami apmēram 40 000 – 50 000 Ls lielie ieguldījumi.

Kokapstrādes SIA Cord cenšas pārdot gan sev piederošo strādājošu līmētu masīvkoka konstrukciju ražotni, gan kokzāģētavu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem interesentiem - potenciālajiem pircējiem gan par daļēju, gan, iespējams, pilnīgu ražotņu pārdošanu, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas un darījumi nav veikti,» skaidro SIA Cord valdes loceklis Ivo Šneiders.

Viņš atzīst, ka šobrīd tiek darbināta līmēto masīvkoka konstrukciju ražotne un tajā ražotie izstrādājumi tiek eksportēti. «Ir nosūtītas pirmās līmēto masīvkoka konstrukciju izstrādājumu kravas rietumvalstu pircējiem,» uzsver I. Šneiders. Viņš atzīst, ka interesi par līmēto masīvkoka konstrukciju ražotni ir izrādījuši vairāki uzņēmēji. «Šobrīd saukt kaut kādus ciparus nav korekti, jo pastāv dažādas iespējas un līdz ar to aprēķina metodes ir sarežģītas,» tā uz runām par šīs ražotnes pārdošanas cenu 1 milj. Ls atbild I. Šneiders.

Lielbritānijas kokapstrādes uzņēmumus BSW Timber plāno investēt kokzāģētavu attīstībā un paplašināt savu darbību Latvijā, lai sasniegtu ieceri gada laikā visās kompānijas kokzāģētavās saražot vairāk nekā 1,3 miljonus kubikmetru zāģmateriālu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Kopumā piecu gadu laikā kompānija savās kokzāģētavās plāno investēt 50 miljonus britu mārciņu. BSW Timber plāno iegādāties aprīkojumu no kompānijas Finnforest, kuru pēc tam izmantos, lai radītu «pasaules klases» kokzāģētavu Fortviljamā Skotijā un dubultotu BSW Latvija darbības apjomus.

«Izaugsmes veicināšana ir bijusi galvenā BSW Timber stratēģija jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Fleksiblu, lielas kapacitātes un ar augstām tehnoloģijām aprīkotu kokzāģētavu izveidošana ir svarīgs kompānijas plānu aspekts,» klāsta BSW Timber izpilddirektors Tonijs Haknejs.

2001. gada nogalē Igaunijas kompāniju izņemtās investīcijas no Latvijas ir būtiski samazinājušas pērn Latvijā akumuleto ārvalstu investīciju apjomu. Turklāt ārvalstu investīciju apjoms tik nelielā valstī, kā Igaunija un Latvija bieži vien ir atkarīgs no viena vai dažiem projektiem. Tā uzskata Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Latvijas Attīstības aģentūras Eiropas informācijas centra vadītājs Juris Cinītis. J. Cinītis norāda, ka ārvalstu ieguldījumu bilanci ietekmē ne tikai no ārvalstīm ieplūstošie, bet arī no Latvijas izņemtie ieguldījumi. «2001. gadā Latvijā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms būtu bijis ievērojami lielāks, ja pērnā gada nogalē nebūtu noticis darījums, kurā Igaunijā reģistrētā kompānija Hansa Capital pārdeva sev piederošas Hanza Līzings akcijas Latvijā reģistrētajai a/s Hansabanka par Hanza Līzings tīro aktīvu vērtību,» skaidro J. Cinītis. To rāda arī uzkrāto ārvalstu investīciju statistika par 2001. gada decembri, kad no Latvijas aizplūda nedaudz vairāk par 74 milj. Ls un Igaunijas kompāniju tiešie ieguldījumi samazinājās Latvijā par 90 milj. Ls pērnā gada IV ceturksnī. J. Cinītis pieļauj: ja nebūtu noticis šis darījums, tad Latvijas akumulētās ārvalstu investīcijas pērn varētu būt ap 350 — 360 milj ASV dolāru un nebūtu krasas atšķirības starp Baltijas valstu piesaistītajiem ārzemju ieguldījumiem. Viņaprāt, jāņem vērā, ka pērn Latvijā netika īstenoti daudzus desmitus miljonu latu vērti ārvalstu investīciju projekti, izņemot dažus mazākus projektus, piemēram, a/s Launkalne Sawmill kokzāģētavas būvi utt., kā arī privatizēti lielie uzņēmumi, kas līdz šim ir bijis liels ārzemnieku ieguldījumu piesaistes veids.

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži uzsākusi apaļkoksnes tirdzniecības modeļa ieviešanu un izvēlējusies sagatvoto sortimentu pircējus, kā arīuzņēmumus, kuri veiks mežizstrādidarbu un sagatavotās koksnes transportēšanu. Šogad valsts mežos tiks uzsākta apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa aprobācija, kuras laikā tiks realizēti 6400 m3 koksnes. Atklātais konkurss par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi (pārdošanu) tika izsludināts 2002. gada 26. augustā. Vispirms konkursa komisija vērtējusi pretendentu atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Vēlāk tika vērtēti pretendentu finansu piedāvājumi, katram pretendentam nosakot vidējo svērto cenu katrā konkrētā cirsmā, kā arī vērtējot transportēšanas attālumu, sortimenta pieņemšanas laiku, šķirošanas un izkraušanas iespējas. Uz sarunu procedūru par līgumu slēgšanu tika aicināti pretendenti, kuru gala cena attiecīgajā sortimentu grupā un attiecīgajā cirsmā bija visaugstākā. Tādējādi pēc konkursa a/s Latvijas valsts meži (LVM) noslēguši līgumus ar 13 uzņēmumiem. Mežizstrādes pakalpojumus sniegs SIA Tilbe, SIA Beaverss, SIA Latsin, SIA Aktīvs, SIA Kursa MRU. Sagatavoto apalkoku sortimentu pārvadāšanu to pircējiem veiks Z/s Brīvnieki, Z/s Birzītes, A/s Tukuma MRS, SIA Sils, SIA Alko. Savukārt par sorimentu iegādi līgumi noslēgti ar vairākām kompānijām: SIA Stora Enso Mežs 1100 m3 papīrmalkas SIA Komiss par 800 m3 egles zāģbaļķu.SIA Kuerekss par 700 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA BSW Latvia par 500 m3, SIA Senten-Auto par 450 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Launkalne Sawmill par 380 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Smiltene-Impex par 350 m3 priedes zāģbaļķu, A/s Jauda-Koks par 300 m3 priedes stabu,SIA Staļi par 250 m3 egles, priedes zāģbaļķu, SIA Sils par 250 m3 papīrmalkas SIA Ugāles zāģētava am Muenchinger par 80 m3 priedes zāģbaļķu, SIA Flora par 80 m3 priedes zāģbaļķu, a/s Latvijas Finieris par 80 m3 finierkluču. Jau esot uzsākata pirmās cirsmas izstrāde, no kuras plānots veikt sortimentu piegādes SIA BSW Latvia, SIA Staļi, SIA Komiss, SIA Flora, a/s Jauda- Koks un SIA Stora Enso Mežs.

Investējot ap 5 miljoniem ASV dolāru jaunas kokzāģētavas izveidē, zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs SIA Kurekss kļūs par vienu no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā. «Pašlaik kokzāģētava jau ir Latvijā, bet tās uzstādīšanas darbus plānots pabeigt 2003. gada pirmajos mēnešos,» skaidro SIA Kurekss direktors Arnis Apsītis. Viņš norāda, ka uzņēmumam ir pieredze kokzāģēšanā, jo šobrīd uzņēmums nodarbojas ar sīkbaļķu zāģēšanu un šogad saražos apmēram 70 000 m3 zāģētas produkcijas. Savukārt jaunā kokzāģētavas gada jauda, strādājot vienā maiņā, ir 110 000 m3 zāģmateriālu. Tādējādi ražošanas jauda tiek palielināta vairāk nekā trīs reizes. Šajā kokzāģētavā, darbinot to trīs maiņu režīmā, teorētiski varētu saražot vairāk nekā 300 000 m3 zāģmateriālu. «Matemātiski ir pareizi, tomēr tā nevar rēķināt,» skaidro A. Apsītis. Kureksa vadība plāno, ka pakāpeniski jaunā kokzāģētavā ik gadu palielinās ražošanas apjomus, līdz gadā tiks saražoti ap 200 000 m3 zāģmateriālu. Uzņēmuma vadība cer, ka 2003. gadā kopumā, summējot pašreizējā un jaunajā zāģētavā saržotās zāģētās produkcijas apjomu — varētu saražot ap 150 000 m3. Jāatgādina, ka Latvijā līdz šim nav neviena kokzāģētāja, kurš gadā saražotu 200 000 m3 zāģētās produkcijas, tomēr šogad tik jaudīgu zāģētavu ir izveidojis SIA Nelss, pašlaik veido SIA Vika Wood, nedaudz mazāka jauda — 180 000 m3 ir a/s Launkalne Sawmill, vēl mazāka — a/s Inčukalns Timber un SIA BSW Latvia. Ražošanas apjoms jaunajā zāģētavā būs atkarīgs no vairākiem faktoriem — no situācijas lielākajos skujkoku zāģmateriālu noieta tirgos — Lielbritānijā, Ēģiptē, kā arī situācijas Latvijā ar skujkoku zāģbaļķu iegādi. Latvijā ik gadu tiek izcirsti apmēram 11 miljoni m3 apaļkoksnes, no kuras vairāk nekā puse — zāģbaļķi un sīkbaļķi — ir izmantojama zāģētās produkcijas ražošanai, turklāt Kureksa plānotais apaļkoksnes patēriņš pret kopumā izcērtamo ir samērā niecīgs, skaidro A. Apsītis. «Esam izpētījuši zāģbaļku iegādes iespējas, tāpēc mūs nebaida konkurences saasināšanās zāģbaļķu iegādē,» uzsver SIA Kurekss ģenerāldirektors Jānis Apsītis. Turklāt Kureksa kokzāģētava savu koksnes izstrādājumu ražošanai izmanto baļķus, sākot ar 10 cm diametru.Pārstrādājot šāda diametra apaļkoksni, pēc būtības uzņēmums resursu iegādē konkurē ar papīrmalkas pircējiem un pārstrādātājiem, skaidro J. Apsītis.

Viena no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā a/s Stora Enso Timber valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda līdzšinējais valdes loceklis ražošanas direktors Uldis Deisons, kurš šajā amatā aizstās Heiki Vahermetu. «Uzņēmums strādā ierastā ritmā, un tiek turpināta agrāk iesāktā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plāna izpilde,» pēc pirmā mēneša valdes priekšsēdētāja amatā skaidroja U. Deisons. Viņš atzina, ka H. Vahermets pārgājis strādāt uz citu uzņēmumu. Jāatgādina, ka H. Vahermets Latvijā sāka strādāt 2001. gadā, kad viens no lielākajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem a/s Sylvester sākt strādāt pie jauna projekta — kokzāģētavas izveides Latvijā. Savukārt pēc Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester akciju pārdošanas Somijas meža nozares kompānijai Stora Enso, a/s Launkalne Sawmill pārtapa par a/s Stora Enso Timber, kura ietilpst Stora Enso Baltic Production Group ražošanas grupā.

SIA YIT Celtniecība noslēgusi koplīgumu ar Latvijas Celtnieku arodbiedrību (LCA), vēl vairāk uzsverot atbildīga uzņēmuma nozīmīgumu, akcentējot darbību, kas balstīta uz ieinteresēto pušu - darbinieku, klientu, akcionāru un investoru labklājību un tiesībām.

Skandināvu uzņēmums YIT Celtniecība, noslēdzot koplīgumu ar LCA, saredz papildus garantu saviem darbiniekiem, kas atrunāts koplīguma astoņās sadaļās ietverot - darba attiecības un nodarbinātības garantiju, atpūtas laiku, samaksu, aizsardzību un drošību, veselības aizsardzību, kvalifikācijas celšanu un sociālos jautājumus un citus vienojošos faktorus, plus vēl papildus arodbiedrības darbības garantijas. Visa pamatā ir - solidāra rīcība, tādejādi YIT parakstot koplīgumu vēl papildus izstrādātajiem principiem rūpēsies par darba devēja pienākumiem, savstarpēji un aktīvi sadarbojoties ar arodbiedrību.

Kā uzsver kompānijas valdes priekšsēdētājs Ahto Aders: "Lai gan noslēgtajā koplīgumā daudzus ietvertos punktus YIT Celtniecība savā darbībā jau sen īsteno- tās mītnes zemē Skandināvijā, kā arī visās trīs Baltijas valstīs, parakstot koplīgumu ar LCA, mēs vēl vairāk vēlamies akcentēt atbildīga uzņēmuma darbību un likt sajust mūsu darbiniekiem un ne tika viņiem, ka par viņiem tiek domāts gan vietējā, gan valstiskā mērogā."