SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Jau 1994. — 1996. gadā vairāki attīstīto valstu tirgotāji un arī kokrūpnieki, apmeklējot Latviju, ir brīnījušies par to, ka tik liels zāģmateriālu eksporta apjomu kāpums un arī pats apjoms tiek sasniegts tikpat kā bez lieljaudas kokzāģētavām. Tobrīd par lielāko zāģētavu Latvijā tika uzskatīta Inčukalna MRS piederošā kokzāģētava. Turklāt joprojām ir tikai divi uzņēmumi, kuri 2000. un 2001. gadā ir pārsnieguši Latvijai maģisko 100 000 m3 saražoto zāģmateriālu robežu, kaut arī Skandināvijas lielajās kokzāģētavās gadā saražo ievērojami vairāk. Tiesa, sagaidāms, ka jau šogad šim duetam pievienosies SIA Nelss un SIA BSW Latvia kokzāģētavas. Savulaik lieljaudas kokzāģētavu trūkums Latvijā tika saistīts ar to, ka padomju laikos tik lielas kokzāģētavas Latvijā vienkārši nebija izveidotas, savukārt deviņdesmito gadu sākumā jaunizceptajiem biznesmeņiem nebija kapitāla, ne arī iespēju aizņemties tik daudz naudas, lai Latvijā uzceltu modernu lieljaudas kokzāģētavu. Tikai retais ar lielu pacietību un arī ietekmīgiem draugiem vai paziņām apveltītais tika pie Latvijā dalītajiem ārvalstu lētajiem kredītiem. Tāpēc arī daļa no nelielajām kokzāģētavām izveidojās uz privatizēto kopsaimniecību vai celtniecības uzņēmumu gateriem. Pakāpeniski zāģējot, tika uzkrāts kapitāls un pirkti jauni zāģi, jo īpaši lentzāģi, kā arī koksnes pārstrādes iekārtas — sāka ar kokžāvētavām, tad pārgāja uz līmēšanu, ēvelēšanu. Zāģēšana kā pirmais koksnes pārstrādes posms tika sākta arī daudzās mežrūpsaimniecībās, kurās zāģētavu nebija. Tā kā ar ārvalstu kapitālu saistītajiem kokrūpniekiem nebija finansu resursu problēmu, tad arī ļoti strauji radās lielās kokzāģētavas — gan būvējot no jauna, kā to darīja SIA BSW Latvia, SIA Vika Wood, gan arī iegādājoties jau esošā kokzāģētavas īpašnieka akcijas, kā tas notika Inčukalna MRS gadījumā. Jāņem vērā, ka visas savulaik veidotās lielās kokzāģētavas to sākotnējā izskatā līdz šodienai nav izdzīvojušas, piemēram, Daugmaļi, Stock Impex, Voleri, u.c.. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka svarīgākais nav zāģētavas lielums. Straujais zāģmateriālu un koksnes izstrādājumu eksports no Latvijas faktiski ne vienam vien Lielbritānijā, Vācijā un citur ir devis pamatu uzskatīt Latviju par nopietnu konkurentu tirgū. Tā Lielbritānijas tirgū Latvija no vadošajām skujkoku zāģmateriālu topa vietām izkonkurēja pat Somiju un Krieviju un atpalika tikai no Zviedrijas. Latvijas koksnes izstrādājumi tirgū guva panākumus ne tikai to zemākas piegādes cenas, bet arī produkcijas kvalitātes un savlaicīgu piegāžu rezultātā. Lai arī koksnes un tās izstrādājumu noiets tirgū ir cieši saistīts ar konkrētās valsts ekonomisko situāciju, tomēr iepriekš minēto iemeslu dēļ, piemēram, Latvijas zāģmateriālu eksportu nespēja kavēt būvniecības tempu samazināšanās ārvalstīs. Tiesa, 2001. gadā augstākminētie faktori pirmo reizi samazināja zāģmateriālu eksporta kopējos apjomus. Sākotnēji daudzi ārzemnieki Latvijas kokzāģētāju ražojumus pirka par ļoti zemu cenu, savās mītnes zemēs vai kur citur pievienoja vērtību un realizēja vai nu savā valstī, vai arī eksportēja. Šobrīd lielākoties koksnes dziļākā pārstrāde tomēr notiek jau Latvijas uzņēmumos (izmaksā lētāk nekā attīstīto valstu fabrikās), turklāt daudzi vietējie ir spējuši apiet starpniekus un pārdod jau tieši vairumpircējiem vai arī konkrētiem patērētājiem.

Lauksaimniecības universitātes profesors H. Tuherms savā pētījumā «Perspektīvās celulozes rūpnīcas ietekme uz Latvijas Republikas meža nozari» atzīst, ka Latvijas kokzāģētavas strādā rentablāk nekā Skandināvijas zāģētāji. Tā Zviedrijā 1 m3 zāģmateriālu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cena ir aptuveni 1000 SEK jeb 62 Ls, bet Latvijā - vidēji 46 Ls. Darba alga Zviedrijas kokzāģētavās 1 m3 zāģmateriālu ražošanai ir vidēji 280 SEK jeb 17,4 Ls toties Latvijas kokzāģētavās — svārstās robežās no 5 līdz Ls 8 Ls, kas ir 2 — 3 reizes zemāks, salīdzinot ar darba algu Zviedrijas kokzāģētavās. Līdz ar to pagaidām Latvijas kokzāģētavas var strādāt rentabli arī gadījumā, ja netiek iegūti maksimāli iespējami ienākumi no kokzāģēšanas blakusproduktu realizācijas. Tuvākajā perspektīvā, sakarā ar prognozējamo apaļkoksnes cenu pieaugumu, savas darbības rentabilitātes nodrošināšanai, Latvijas kokzāģētājiem jāinvestē tehnoloģijas pilnveidošanai, lai varētu realizēt par izdevīgu cenu kokzāģēšanas blakusproduktus, sevišķi šķeldu veidā perspektīvai celulozes rūpnīcai, secina H. Tuherms. Viņš norāda, ka Latvijas vidējās un mazajās kokzāģētavās ražošana nereti ir atkarīga no īstermiņa pasūtījumiem un cenu svārstībām. Šādā situācijā pastāv nenovēršama tendence mazākām kokzāģētavām pārstrukturēties par specializētiem uzņēmumiem, bet tos mazos uzņēmumus, kuri nebūs atraduši savu vietu tirgū, gaida bankrots. Lai iegūtu vai saglabātu savu konkurētspēju, mazajām kokzāģētavām vajadzētu vairāk sadarboties (kooperējoties), jo tās priekšrocības, ko pašreiz vēl sniedz zemās izejmateriāla un darbaspēka izmaksas, tuvāko gadu laikā tiks izsmeltas. Mazo kokzāģētavu apvienībām ir iespējams, specializējoties, pievērst lielāku uzmanību augstākās pievienotās vērtības radīšanai, kas prasa mazākas vai lielākas papildu investīcijas dārgākas produkcijas ražošanai.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

«Latvijas uzņēmēji ir bijuši ES valstu līdzīga profila uzņēmumos un secinājuši, ka mūsu ražošana nebūt nav sliktāka,» uzsver Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents A. Domkins. Viņš norāda, ka pēc Lauksaimniecības universitātes profesora Henna Tuherma aplēsēm Latvijas kokzāģētavas strādā rentablāk nekā Skandināvijas zāģētāji. Zviedrijā 1 m3 zāģmateriālu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cena ir aptuveni 1000 SEK jeb 62 Ls, bet Latvijā — vidēji 46 Ls. Darba alga Zviedrijas kokzāģētavās 1 m3 zāģmateriālu ražošanai ir vidēji 280 SEK jeb 17,4 Ls toties Latvijas kokzāģētavās svārstās robežās no 5 līdz Ls 8 Ls, kas ir 2 — 3 reizes zemāka, salīdzinot ar darba algu Zviedrijas kokzāģētavās. Līdz ar to pagaidām Latvijas kokzāģētavas var strādāt rentabli arī tad, ja netiek iegūti maksimāli iespējami ienākumi no kokzāģēšanas blakusproduktu realizācijas. Faktiski pēc A. Domkina teiktā minētie skaitļi pierāda, ka Latvijas nelielie kokzāģētāji strādā efektīvāk nekā analogas kompānijas Zviedrijā.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

A/s Hansabanka un a/s Hansapank ir izsniegušas 11.6 miljonu eiro lielu sindicēto kredītu Latvijas uzņēmumam Launkalne Sawmill, kuras īpašnieks ir Igaunijas lielākais mežrūpniecības un apaļkoku pārstrādes uzņēmums AS Sylvester. Hansabanka projektā piedalījās ar 4.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Launkalne Sawmill kredītu plāno izmantot jaunas kokzāģētavas būvniecībai. Zāģētava, kas atrodas Valkas rajona, Launkalnes pagasta «Krogzemjos», jau šogad plānojusi sasniegt 80 000 m3 lielu gatavās produkcijas — zāģmateriālu ražošanas jaudu, bet maksimālo zāģmateriālu ražošanas jaudu —188 000 m3 plānots sasniegt pēc diviem gadiem — 2004. gadā. Maksimālās jaudas sasniegšanai būs nepieciešami apmēram 400 000 kubikmetru apaļkoku. Kopumā Launkalne Sawmill un tās īpašnieki kokzāģētavas projektā plānojuši ieguldīt 10 miljonus latu. Pašlaik uzņēmumā strādā 96 darbinieku. Launkalne Sawmill īpašniekam Sylvester AS pieder septiņas kokzāģētavas Igaunijā un Latvijā. Četras kokzāģētavas apstrādā skujukokus, trīs — lapukokus.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumam SIA Krauzers saņēmis Luminor bankas finansējumu 1.5 miljonu eiro apmērā jaunas kokzāģētavas un pieguļošās teritorijas izveidei.

Uzņēmums prognozē, ka uzlabojumi kokmateriālu apstrādes procesā nākotnē ļaus saražot uz pusi vairāk gatavās produkcijas.

Jaunas kokzāģētavas un pieguļošās infrastruktūras izveide notiek kopš 2019. gada, bet projekta noslēgums tiek plānots 2022. gadā. Līdz šim projektā ieguldīti jau 2.5 miljoni eiro; no tiem 1.5 miljoni eiro ir Luminor piešķirtais finansējums, bet viens miljons eiro ir uzņēmuma paša līdzekļi.

Tuvākā gada laikā projektā plānots ieguldīt vēl papildu 3.5 miljonus eiro. Kokzāģētavas modernizēšanas process tiek veikts vairākos posmos. Jau noslēgusies ir ražošanas ēku iegāde un uzlabošana, saņemts zāģmateriāla kalts un zāģētavas iekārta – taras līnija. Savukārt šobrīd notiek darbs pie koka šķirošanas līnijas izveides, kurā tiek izmantots Luminor piešķirtais finansējums. Projekta noslēdzošajā posmā plānots iegādāties un ražotnē uzstādīt jaunas zāģēšanas līnijas.

2004. gadā pirmo reizi trīs kokzāģētavas — SIA Vika Wood, SIA Swedwood Latvia Ltd un a/s Stroa Enso Timber kokzāģētavas spējušas pārkāpt pāri 200 000 m3 saražotās zāģētās produkcijas. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tāpat kā 2003. gadā arī pērn Latvijas lielākās kokzāģētavas pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē līdera pozīciju ir saglabājusi SIA Vika Wood. Tabulā ir redzami tikai 28 (2003. gadā — 36 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2004. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu.

Kuldīgas novada Turlavas pagastā kokzāģētavas uzņēmumā naktī uz pirmdienu nodegusi kalte, bet Talsu novada Laucienes pagastā svētdien degusi koku mizu kaudze, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD norāda, ka svētdien izcēlušies vairāki paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki. Naktī no svētdienas uz pimdienu VUGD saņēma informāciju, ka Kuldīgas novada Turlavas pagastā deg z/s Ciemgaļi piederoša kokzāģetavas kalte. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka kalte deg ar atklātu liesmu un liesmas jau bija pārmetušās uz vēl četrām ēkām.

Kopumā ugunsgrēkā sadega gatavā produkcija (115m3 apmērā), nodega kokzāģētavas kalte (150m2), divas gatavās produkcijas noliktavas (500m2) un divas gatavās produkcijas nojumes dega daļēji (100m2 un 30m2 platībā). Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 04:39, bet pilnībā likvidēts šorīt plkst. 06:39. Ugunsgrēka dzēšanas darbos piedalījās Kuldīgas, Skrundas, Alsungas un Aizputes ugunsdzēsēji glābēji.

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

«Tā kā S.G.S. viens pats visus pasūtījumus nespēj izpildīt, to realizācijā tiek piesaistītas citas nelielās kokzāģētavas,» norāda SIA S.G.S. direktors un līdzīpašnieks Einārs Šmits. Viņš arī atzīst, ka produkcijas noņēmējiem ir savas kaltes, ēvelēšanas un līmēšanas jaudas, tāpēc tie nav ieinteresēti pirkt žāvētus zāģmateriālus, gatavas mēbeļu detaļas. Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad pieprasīti arī žāvēti zāģmateriāli, tad tiek izmantoti koksnes žāvētavu pakalpojumi Latvijā. Ārzemnieki nevēlas sev konkurentus, tāpēc S.G.S. nav izvirzījis par mērķi dziļākas pārstrādes produkcijas ražošanu un eksportu. Lai mazinātu konkurenci bērza zāģbaļķu iegādē, S.G.S. ražo arī apses un melnalkšņa zāģmateriālus, kā arī plāno pievērsties oša zāģēšanai. Kontakti ar ārvalstu pircējiem — pārsvarā Eiropas mēbeļu ražotājiem — ir rasti. «Mēs strādājam pēc cita principa nekā lielās kokzāģētavas, kuras ražo maksimāli lielu apjomu, bet pelna minimāli, kamēr S.G.S. princips ir mazi apjomi, liels ienākums,» norāda E. Šmits. Tādējādi mēnesī vidēji tiek sazāģēti 600 - 1000 m3 apaļkoksnes un atkarībā no nepieciešamības nodarbināti 20 līdz 30 strādājošo. Līdz šim uzņēmumā investīti ap 30 000 Ls. Tāpat ik gadu tiek eksportēti apmēram 300 — 1000 m3 A klases apaļkoksnes.

2002. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, iepriekšējo gadu zāģmateriālu ražošanas līderis a/s Inčukalns Timber ir pārpofilējies, jo 2002. gadā vairs nenodarbojās tieši ar zāģmateriālu ražošanu, taču nodarbojās ar mežizstrādi un zāģbaļķu iepirkšanu, kas nepieciešams SIA Merx (egli) un SIA Swedwood Latvija (priedi) kokzāģētavām. Faktiski a/s Inčukalns Timber bijušās kokzāģētavas ir sadalītas starp SIA Merx un SIA Swedwood Latvija. Līdz ar to par Latvijas lielāko kokzāģētavu pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē ir kļuvusi SIA Vika Wood. Otrajā pozīcijā esošais SIA BSW Latvia no līdera atpaliek tikai par dažiem simtiem m3. Pavisam netālu no līderiem ir arī trešajā vietā esošais SIA Nelss. Tabulā ir redzami tikai 32 (pērn 33 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2002. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus, bet daži arī kļuvuši maksātnespējīgi. Tomēr jāņem vērā, ka vairākas firmas, piemēram, a/s Saldus MR , tikai par dažiem simtiem m3 atpaliek no 10 000 m3 robežas. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu. Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2002. gadā 2001. gadā SIA Vika Wood 121 548 120 834 SIA BSW Latvia 119 000 88 123 SIA Nelss 110 256 87 856 SIA Gaujas koks 83 000 66 124 A/s Stora Enso Timber 83 000 —** SIA Kurekss 81 000 51 000 SIA Staļi 80 500 78 000 SIA Komiss 78 00 74 000 – 80 000 * SIA Merex 74 486 — SIA Swedwood Latvia Ltd 70 515 — SIA Ošukalns 33 000 27 000 SIA Frip 32 267 31 086 SIA Holders Grupa 32 000 43 500 SIA Piebalgas 31 000 31 400 SIA Tezei S 30 000 26 000 A/s Strenču MRS 26 400 23 300 SIA Balvi Holm 22 800 21 150 SIA Holzwerke Lubāna 21 265 24 000 SIA Smilte Impex 20 596 1 062 SIA Latvia Timber International 19 500 21 600 SIA Tekers 18 500 10 000 SIA Cord 18 493 17 298 SIA Kalna Rauduvītes 17 500 13 200 SIA Mētra 16 839 15 600 SIA Verso DLH 16 200 11 500 SIA Silviko 15 140 10 350 SIA Riika Wood 15 000 —** SIA Senten Auto 13 779 10 450 SIA BAF 13

To, ka nelielo kokzāģētavu attīstībai ir arī problēmas, rāda 2000. un 2001. gada notikumi. «2001. gadā pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā kritās zāģmateriālu eksporta apjomi un arī to realizācijas cenas, bet Latvijā tika novērots zāģbaļķu realizācijas cenu kāpums, kas nevarēja palikt bez sekām,» skaidro Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins. Viņš norāda, ka pērn un arī šogad turpinājusies kokzāģētavu noslāņošanās pēc to izveides mērķa. Par to, viņaprāt, liecina lielo kokzāģētavu saražotās zāģētās produkcijas apjomu kāpums 15 — 20 % apmērā, jo šīs zāģētavas ražo lielu daudzumu masveida produkcijas. Savukārt daudzu vidējo kokzāģētavu pamatnodarbe ir nevis zāģēšana, kā lielajiem, bet dziļākas koksnes pārstrādes produktu ražošana, vairākiem pat mēbeļu detaļu gatavošana, skaidro A. Domkins. Viņš gan atzīst, ka nelielās kokzāģētavas ir daudz elastīgākas par lielajām un tāpēc tirgū šādas zāģētavas saglabāsies. Asociācijas vadītājs nenoliedz, ka lēto apaļkoku resursu, kā arī darbaspēka dēļ daudzi sāka nodarboties ar kokzāģēšanu, taču saasinoties konkurencei ārvalstu noieta tirgos, kā arī Latvijā apaļkoksnes iegādē, ir beidzies tā dēvētais vieglās peļņas gūšanas laiks un no šīs sfēras tiks izspiests ne viens vien uzņēmējs. Tāpat asociācijas prezidents neizslēdz, ka kokzāģēšanā strādāja firmas, kuras pelnīja ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts un nodokļu nemaksāšanu, taču, nodokļu administrācijai samazinot šādas fiktīvā eksporta iespējas, vismaz daļa no tām savu darbību izbeidza. Kā galveno iemeslu daudzu nelielo kokzāģētavu izspiešanai no tirgus A. Domkins min pašu uzņēmēju zināšanu un pieredzes trūkumu. Piemēram, ir gadījumi, kad apaļkoksne tiek nopirkta par pārāk augstu cenu, kuru nav iespējams segt ar saražotās produkcijas realizāciju. Tāpat ir dzirdēti gadījumi, kad kokzāģētāju iznīcina negodīgi darbinieki sadarbībā ar apaļkoku piegādātājiem, uzrādot iepirktās apaļkoksnes lielākus apjomus, nekā tie ir patiesībā, un šo iegūto papildu naudu sadalot savā starpā. Kā vēl vienu problēmu A. Domkins min kredītresursu pieejamību, jo diemžēl nereti bankas vērtē visu kokrūpniecību par paaugstināta riska nozari, nevis konkrētā uzņēmēja biznesa plānu un atmaksāšanās iespējas. Tāpat kokzāģētavu kopējā jauda šobrīd vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijā pieejamo zāģbaļķu un sīkbaļķu resursus, tāpēc kokzāģētavu izdzīvošanā un attīstībā par svarīgāko kļūst apaļkoksnes sagāde un tās cena, bet nevis noieta tirgus. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc kokzāģētavas beidz savu pastāvēšanu, atzīst A. Domkins. Viņš gan norāda, ka sākotnēji zāģēja tikai resno dimensiju zāģbaļķus, taču nu jau ilgāku laiku nelielie zāģeri sekmīgi nodarbojas ar tievkoksnes zāģēšanu un dziļāku pārstrādi, kuru Skandināvu kompānijas izmanto celulozes ražošanai.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Abi valsts svētkos demonstrētie klipi - Dziesma ir spēks! un Deja ir spēks!, ko veidojis Ēriks Stendzenieks un reklāmas aģentūra ZOOM!, Dziesmu un deju svētku birojam izmaksājuši Ls 5800, šodien, 23.novembrī, vēsta laikraksts Diena. Konkurss rīkots netika.

"Mēs esam labāki, nekā paši domājam - ar šādu pozitīvu vēsti televīzijas skatītājus un radio klausītājus reklāmās 18.novembrī uzrunāja Dziesmu un deju svētku birojs. Reklāmas rullīši sāk vērienīgu svētku reklāmas kampaņu, kas turpināsies līdz pat 2008.gada jūlijam. Tikmēr to saistība ar LPP/LC un organizācijas Pa saulei priekšvēlēšanu reklāmu veidotāju Ēriku Stendzenieku ironiskākiem vērtētājiem internetā ļāvusi klipus nodēvēt par jauno pozitīvisma kampaņu," ziņo Diena.

Abi valsts svētkos demonstrētie klipi - Dziesma ir spēks! un Deja ir spēks!, ko veidojis Ē.Stendzenieks un reklāmas aģentūra ZOOM!, Dziesmu un deju svētku birojam izmaksājuši Ls 5800. Daļa šīs naudas acīmredzot maksāta ZOOM!, jo summā iekļautas gan klipu veidošanas, gan pārraides izmaksas. Konkurss rīkots netika, jo vienošanās, Ē.Stendzeniekam šā gada augustā pieņemot piedāvājumu kļūt par biroja radošo direktoru, paredz - viņš personiski atbildīgs par visiem ar svētku reklāmu saistītajiem jautājumiem, tajā skaitā arī reklāmas klipu veidošanu. "Vai būtu loģiski, ja es izstrādāju ideju, ko pēc tam atdodu lētākā piedāvājuma izteicējam?," Dienai jautājis Ē.Stendzenieks. Cik reklāmas uzņemšana izmaksājusi viņa birojam, viņš precīzi pateikt nevarot, jo ar aprēķiniem pats nenodarbojoties, tomēr ir pārliecināts - cena ir tuva pašizmaksai.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

«Latvija ir mazs tirgus, un jebkuras izmaiņas, kas notiek, arī jūtam — vai ir pārāk slapjš, vai pārāk sauss, vai kas cits,» skaidro kokapstrādes tehnikas tirdzniecības un zāģlentu ražotāja SIA Obrets prezidents Vilmārs Jansons. Viņš norāda, ka visuzkrītošākā ir zāģbaļķu grēdās iekrautās kokzāģētavas. «Tik daudz baļķu pie zāģētavām sen nav redzēts, jo, skujkoku apaļkoksnei cenām krītoties, tās ir kļuvušas pavelkamas nevienam vien mazajam zāģētājam,» uzsver V. Jansons. Viņš atzīst, ka tik daudz mazo zāģētāju, cik bija pirms 8 — 10 gadiem, protams, sen vairs nav. Tomēr V. Jansons ir novērojis, ka daļa no tiem lentzāģiem, kuri kādu laiku nav darbināti, tagad pēc vētras atkal sākuši darboties; to rādot arī klientu pieprasījums. «Mūsu pārdoto Wood- Mizer lentzāģu trumpis bija koksnes un enerģijas taupīšana, bet tagad jaunākie modeļi ļauj ietaupīt arī uz darbaspēka un tie faktiski ir jau mazas kokzāģētavas, kuras savu dzīvotspēju ir pierādījušas gan tepat Pierīgā, gan reģionos,» uzsver V. Jansons. Viņš pieļauj, ka pēc vētrā nogāzto/lauzto koku sazāģēšanas (cenu kāpuma skujkoku baļķiem) mazajiem atkal būs ekonomiski smagi darbināt savas zāģētavas, jo samērā augstas ir darbaspēka izmaksas. Tiesa, nelielajiem ir iespēja attīstīties dziļākas pārstrādes produktu ražošanā, uzsver V. Jansons. Viņš atzīst, ka pirms vētras ir bijuši noslēgti līgumi par konkrētu kokapstrādes darbgaldu piegādi, taču pēc vētras pircēji lūguši atlikt piegādes termiņu, jo viņi iekārtām paredzēto naudu iztērējuši baļķu iepirkšanai. Savukārt daļai šīs iekārtas vienkārši būtu nepieciešamas, lai varētu ražot dārgākus koksnes izstrādājumus un tādējādi gūt papildu ienākumus un var būt arī peļņu. «Tā ir pretruna, un faktiski tas ir milzīgs potenciālo aizņēmēju lauks, taču nekādu dižo aktivitāšu no banku un citu finanšu aizdevēju puses šajā lauciņā nemana,» atzīst V. Jansons. Viņš atzīst, ka attīstajās valstīs tehnikas tirgotājam nav tik ļoti jāpiedomā, ko un kā tirgot kā, piemēram, Latvijā. «Latvijā joprojām vairāk skatās uz iekārtas cenu, nevis iespējām, kā uztaisīt ekonomiskāk (nevis lētāk), atbilstoši tehnoloģiskajām jaudām un vajadzībām utt.,» secina V. Jansons. Viņš atzīst, ka reizēm esot skumji noraudzīties, kā klients, pērkot lētāko, pats sev sagādā problēmas perspektīvā, jo pēc tam kaut ko labot ir daudz grūtāk un arī dārgāk. Pēkot morāli novecojušo tehnoloģoiju, it īpaši pirmapstrādē — zāģēšanā, kur ir samērā zema pievienotā vērtība, šīs tehnikas pircēji riskē kļūt konkurētnespējigi, skaidro V. Jansons.