Kokapstrādes uzņēmums a/s Launkalne Sawmill šogad plāno sasniegt 30,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā pērn. Igaunijas lielākās kokapstrādes kompānijas Sylvester AS meitas uzņēmums a/s Launkalne Sawmill ražošanu sāka pērn aprīlī un deviņos mēnešos sasniedza 10,54 miljonu eiro apgrozījumu. A/s valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets norāda, ka apgrozījuma kāpumu nodrošinās uzņēmuma produkcijas augošie noieta tirgi. Savukārt, lai pieprasījumu apmierinātu, a/s plāno dubultot zāģēšanas jaudas, intensificēt un tehnoloģiski uzlabot rūpnīcas darbu. Šogad īpašnieki a/s Launkalne Sawmill plāno ieguldīt 3,60 miljonus eiro. Pērn kopējais ieguldījumu apjoms rūpnīcas izveidē bija 17,89 miljoni eiro. Kopējā zāģēšanas jauda 2003. gadā paredzēta 186 000 m3, žāvētā materiāla apjoms, — 160 000 m3. 2004. gadā plānotā zāģēšanas jauda ir 215 000 m3. 56 % no visiem saražotajiem egles un priedes zāģmateriāliem Launkalne Sawmill realizē Latvijas mēbeļu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumiem.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

23. augustā Valkas rajona Launkalnes pagastā paredzēta akciju sabiedrības Launkalne Sawmill kokapstrādes rūpnīcas atklāšana. Kā Db jau vēstīja 18.03.2002., Igaunijas mežrūpniecības koncerna Sylvester AS dibinātā a/s Launkalne Sawmill kokzāģētava ražošanu uzsāka aprīlī. Pēc ražošanas apjoma tā būs viena no lielākajām kokzāģētavam Baltijā, jo trijos gados sasniedzamais apaļkoksnes pārstrādes apjoms ir 400 000 m3 zāģbaļķu gadā, iegūstot 180 000 m3 zāģmateriālu. Šogad jūlijā Launkalne Sawmill ir saražojusi 8 000 m3 zāģmateriālu. Pēc a/s valdes priekšsēdētāja Heiki Vahermeta informācijas, rūpnīcas būvniecībā ir ieguldīti 8,498 miljoni latu.

Veicot būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā patēriņa kredītu tirgus regulējumā, turpmāk tiks nodrošināta augstāka patērētāju tiesību aizsardzība kreditēšanas darījumos, informē Ekonomikas ministrija.

Ministru kabineta sēdē 25. oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par patērētāja kreditēšanu.

Lai patērētājs varētu izdarīt pamatotu izvēli par kredīta ņemšanu vienā vai otrā kredītiestādē, viņam rūpīgi jāizvērtē kredītiestāžu sniegtie piedāvājumi. Gada procentu likmes norāde un standartizētās informācijas veidlapas ieviešana dod iespēju patērētājiem precīzāk salīdzināt dažādu kredītu devēju piedāvājumus un izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Jaunajos MK noteikumos noteikta gada procentu likmes aprēķināšanas kārtība arī nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanas līgumiem, kā arī līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekārās kreditēšanas līgums).

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

Ekonomikas ministrija (EM), izanalizējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko situāciju, izstrādājusi un apspriedusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu regulējumu.

Kā informēja EM, priekšlikumi paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi (GPL) līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju.

«Lai arī nozare ir nākusi klajā ar vairākām pašregulācijas iniciatīvām, jābūt daudz stingrākam regulējumam no valsts puses, kas attiektos uz visiem tirgus spēlētājiem un efektīvi aizsargātu kredītņēmējus. Ne visus EM izstrādātos priekšlikumus atbalsta ātro kredītu izsniedzēji, bet, mūsuprāt, ir radīts samērīgs risinājums, kas saglabās šo pakalpojumu pieejamību tirgū, bet vienlaikus nodrošinās stingrāku regulējumu un uzraudzību, kontrolētas pakalpojumu izmaksas un pats galvenais arī patērētāju interešu aizstāvību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā.

Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu - 8 891 892 akcijām jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā. Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

2001. gadā viens no lielākajiem Igaunijas kompāniju investīciju projektiem tika īstenots a/s Launkalne Sawmill, kur viens no vadošajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem Sylvester veidoja kokzāģētavu. A/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets uzsvēra, ka kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas. Kopumā šajā projektā esot ieguldīti apmēram 9 miljoni Ls, skaidro H. Vahermets. Viņaprāt Igaunijā 2001. gadā daudz lielāks investīciju pieplūdums nekā Latvijā ir saistīts ar ieguldījumu neaplikšanu ar peļņas nodokli, jo šāds nosacījums biznesam, kuram vajadzīga attīstība, šķiet pievilcīgs, jo samazina projekta izmaksas.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

Piektdien oficiāli tika atklāta jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill, kurā kopumā investēti apmēram 10 miljoni Ls. «Kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas,» uzsver a/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets. Jau šogad pēc H. Vahermeta teiktā ir plānots saražot apmēram 80 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajām kokzāģētavām valstī un vēl vairāk saasinot konkurenci par skujkoku zāģbaļķiem. Apaļkokus zāģēšanai tiek piesaistīti gan no vietējiem mežistrādātājiem, gan mežu īpašniekiem un arī tirgotājiem. Pakāpeniski ir plānots palielināt ražošanas jaudas un ātrumu, kas jau 2003. gadā ļautu saražot apmēram 160 000 m3 zāģmateriālu, bet 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 188 000 m3 zāģmateriālu, kas ir ražotnes maksimālā jauda. Kokzāģētava kompleksi izmanto koksni, jo zāģēšanas procesā radušās mizas izmantos siltuma ražošanai 8 megavatu jaudīgajā katlā, uzvser H, Vahermets. Šo siltumu izmantos koksnes žāvēšanai un zāģētavas apsildīšanai gada aukstajā periodā. Savukārt celulozes šķeldu pārdod skandināvu celulozes rūpnīcām. Pārdotas tiek arī zāģskaidas un daļu mizu. Savukārt saražotā podukcija līdz šim lielākoties 55 % apmērā realizeta Latvijā, 29 % — Ēģiptē, 13 % — Igaunijā, 6 % Saūda Arābijā, kā arī neliels daudzums Beļģijā, Holandē, Vācijā. Pašlaik zāģētavā darbā ir pieņemti 96 strādājošo, taču to skaits pēc H. Vahermeta teiktā nedaudz pat varētu pieaugt. Lielākā daļa strādājošo ir Valkas rajona iedzīvotāji. Kokzāģētavas kopējā teritorija ir 20,6 ha.

Latvijas Konkurences padome, izvērtējot Somijas meža nozares kompānijas Stora Enso un Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekas Latvijā, neiebilst pret to apvienošanos. «Pārbaudē konstatējām, ka nevienā no tirgiem, kurā darbojas minētās kompānijas, to apvienošanās rezultātā neveidojas vai nepastiprinās šis dominējošais stāvoklis — ar tirgus daļu vismaz 40 %, tāpēc nav pamata ierobežot kompāniju apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Tika izanalizēti visi tirgus segmenti, kuros darbojas abas kompānijas – koksnes resursu iegūšana, zāģbaļķu realizācija, papīrmalkas eksporta piegāžu, kurināmās koksnes un zāģmateriālu un šķeldas realizācijas tirgus. Nepašaubāmi, ka apvienotais uzņēmums pēc P. Vilka domām tirgū būs konkurētspējīgāks, kas konkurentiem nepatiks. Apvienošanās rezultātā Latvijā Sylvester pērn atklātā kokzāģētava a/s Launkalne Sawmill iegūs lielu zāģbaļku piegādātāju, kā arī šķeldas noņēmēju, bet Stora Enso iegūs kokzāģētavu, par kuras iegādi vai veidošanu pēdējos gados ir ticis runāts. Jāatgādina, ka pērn tika paziņots par Stora Enso apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uzņēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

Tie cilvēki, kas cerēja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekonomikas stimulēšanas pasākumu sākšanas Latvijā strauji augs aktivitātes vietējās kreditēšanas tirgū, var justies vīlušies. Uzņēmēji sūdzas, ka kredītu pieejamība nav tāda, kādu varētu vēlēties, savukārt bankas norāda uz kvalitatīvu uzņēmēju projektu trūkumu un tirgus regulatoru prasībām, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tas, protams, liek uzdot jautājumu, cik nopietna patlaban ir tautsaimniecības kreditēšana kopumā. Ņemot vērā, ka ekonomiskās izaugsmes tempi paātrinās, varētu šķist, ka viss ir kārtībā, taču, cik ilgi tautsaimniecībai pietiks ar iekšējām rezervēm un pašas nopelnītajiem resursiem, lai spētu turpināt attīstīties, nav īsti skaidrs. Jāatgādina, ka apgalvojumu: «kreditēšanas apjomi Latvijā uzrāda būtisku pieaugumu – šogad palielinājies jauno aizdevumu apjoms gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām», iepriekš paudis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Straujāka kreditēšana Latvijā varētu atsākties 2012.gadā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komijas sēdē norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa minēja, ka pašlaik jaunās kreditēšanas apmēri joprojām ir mazāki par klientu apmaksātajiem aizdevumiem. Ir ļoti maz kvalitatīvu projektu, kas iesniegti bankām, atzina FKTK vadītāja, atsaucoties uz banku sniegtajiem pārskatiem.

«Šogad sagaidāma lēna kreditēšanas izaugsme, straujāka tā varētu būt 2012.gadā,» sacīja Krūmane.

FKTK vadītāja klāstīja, ka aktīvāku kreditēšanas atjaunošanu bremzē gan banku lēna bilanču attīrīšana - bezcerīgo kredītu norakstīšana, gan arī saglabājas augsts aizņēmēja kredītrisks, un, kaut arī lūzuma punkts kredītu kvalitātē ir sasniegts, vēl nav izslēgta aizņēmēju maksātspējas pasliktināšanās un papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība. Pēc Krūmanes teiktā, jāņem vērā arī banku spēja efektīvi pārvaldīt problemātisko kredītu portfeli, jo pārstrukturēto kredītu kvalitātes pasliktināšanās risks paliek aktuāls.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupā ideja par «nolikto atslēgu principu» netika atbalstīta, bet patērātāju tiesību aizstāvji atbalsta nekustamā īpašuma novērtēšanas stingrāku prasību ieviešanu.

Par to Db.lv informēja Tieslietu ministrijā, kurā 12. martā tika izskatīti Hipotekārās kreditēšanas likuma punkti, lai atvieglotu, uzlabotu, kā arī kontrolētu kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupas ietvaros secināts, ka šobrīd nav noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami hipotekārā kredītlīguma tiesiskajām attiecībām un normatīvais regulējums attiecībā uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem ir sadrumstalots un nepārskatāms. Tāpat tirgū konstatētas vairākas problēmu, kurām nepieciešami risinājumi.

2012. gada laikā izsniegti 554 682 hipotekārie kredīti mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, liecina Latvijas Bankas dati. Ja Hipotekārās kreditēšanas likumā tiktu iekļauts Amerikā pastāvošais «nolikto atslēgu princips», tad situācijā, kad kredītņēmējs nespēj atmaksāt mājoklim paņemto kredītu, viņš atdod šo īpašumu bankai un pat, ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu, saistības ir nokārtotas, un aizdevējs vairs nevar izteikt nekādas pretenzijas pret kredītņēmēju.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Septembris atnesis pozitīvu vēstījumu kreditēšanas jomā – jau otro mēnesi pēc kārtas audzis kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Kāpums gan nav bijis straujš – kredītportfelis kopumā audzis par 14 miljoniem eiro jeb 0,1% - šādā tempā auguši gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti. Straujāk – par 4,3% - auguši vien finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi.

Lai gan uz uzņēmumu noguldījumu sarukuma rēķina nedaudz mazinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums, audzis gan noguldījumu gada kāpuma temps, gan mājsaimniecību noguldījumu apjoms.