Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Skandināvijas kompānija Stora Enso Timber Krustpils pagastā plāno izveidot kokzāģētavu ar 350 000 m3 zāģmateriālu gadā, kas tādējādi klūs par vienu no lielākajām Latvijā.Tā būs Stora Enso Timber otrā kokzāģētava Latvijā. Zāģētavas būvniecību paredzēts sākt šā gada decembrī, un darboties tā sāks 2004. gada novembrī. «Pagaidām vēl nav iespējams minēt precīzu kokzāģētavā plānoto ieguldījumu apjomu, kurš aptuveni varētu sasniegt līdz pat 50 milj. eiro,» skaidro Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava. Viņš skaidro, ka lielās investīcijas ir saistītas ar to, ka Krustpils pagastā plānots izveidot ne tikai lieljaudas kokzāģētavu, bet arī veikt saražotās zāģētās produkcijas dziļāku pārstrādi. Plānots, ka apmēram 230 000 m3 tiks ēvelēti, daļa zāģmateriālu šķiroti pēc stiprības un saaudzēti garumā. Tā kā Stora Enso Timber Latvijā jau pieder viena kokzāģētava — a/s Launkalne Sawmill, pēc A. Kohavas teiktā, jaunā zāģētava ražos egles zāģmateriālus, bet a/s Launkalne Sawmill tiks pārorientēta tikai uz priedes zāģmateriālu ražošanu. Produkcija tiks eksportēta uz Eiropas valstīm papildinot Stora Enso Timber kokmateriālu produkcijas klāstu celtniecības nozarei. Abu kokzāģētavu apgādi ar nepieciešamajiem zāģbaļkiem (ar diameteru no 10 cm) veiks viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām Latvijā SIA Stora Enso Mežs. Kokzāģētava atradīsies tieši pretī (aiz dzelzceļa) cita Somijas koncerna Metsaliitto iecerētajai celulozes rūpnīcai, lai arī pagaidām, pēc M. Kohavas teiktā, nekādas sarunas ar Metsaliitto par iespējamo kokzāģētavā radušos celulozes šķeldas piegādi neesot bijušas, tomēr, viņaprāt, šāda sadarbība ir iespējama, piemēram, celulozes šķeldu mainot pret zāģbaļķiem utt. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētāvu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Stora Enso Timber zāģmateriālu produkcijas gada ražošanas jauda ir 6.7 milj. m3, ieskaitot 2.4 milj. m3 produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību. 23 skujkoku kokzāģētavās un 18 tālākās apstrādes rūpnīcās astoņās Eiropas valstīs kompānija nodarbina 4600 darbiniekus, norādīts kompānijas informācijā.

To, ka nelielo kokzāģētavu attīstībai ir arī problēmas, rāda 2000. un 2001. gada notikumi. «2001. gadā pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā kritās zāģmateriālu eksporta apjomi un arī to realizācijas cenas, bet Latvijā tika novērots zāģbaļķu realizācijas cenu kāpums, kas nevarēja palikt bez sekām,» skaidro Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins. Viņš norāda, ka pērn un arī šogad turpinājusies kokzāģētavu noslāņošanās pēc to izveides mērķa. Par to, viņaprāt, liecina lielo kokzāģētavu saražotās zāģētās produkcijas apjomu kāpums 15 — 20 % apmērā, jo šīs zāģētavas ražo lielu daudzumu masveida produkcijas. Savukārt daudzu vidējo kokzāģētavu pamatnodarbe ir nevis zāģēšana, kā lielajiem, bet dziļākas koksnes pārstrādes produktu ražošana, vairākiem pat mēbeļu detaļu gatavošana, skaidro A. Domkins. Viņš gan atzīst, ka nelielās kokzāģētavas ir daudz elastīgākas par lielajām un tāpēc tirgū šādas zāģētavas saglabāsies. Asociācijas vadītājs nenoliedz, ka lēto apaļkoku resursu, kā arī darbaspēka dēļ daudzi sāka nodarboties ar kokzāģēšanu, taču saasinoties konkurencei ārvalstu noieta tirgos, kā arī Latvijā apaļkoksnes iegādē, ir beidzies tā dēvētais vieglās peļņas gūšanas laiks un no šīs sfēras tiks izspiests ne viens vien uzņēmējs. Tāpat asociācijas prezidents neizslēdz, ka kokzāģēšanā strādāja firmas, kuras pelnīja ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu no valsts un nodokļu nemaksāšanu, taču, nodokļu administrācijai samazinot šādas fiktīvā eksporta iespējas, vismaz daļa no tām savu darbību izbeidza. Kā galveno iemeslu daudzu nelielo kokzāģētavu izspiešanai no tirgus A. Domkins min pašu uzņēmēju zināšanu un pieredzes trūkumu. Piemēram, ir gadījumi, kad apaļkoksne tiek nopirkta par pārāk augstu cenu, kuru nav iespējams segt ar saražotās produkcijas realizāciju. Tāpat ir dzirdēti gadījumi, kad kokzāģētāju iznīcina negodīgi darbinieki sadarbībā ar apaļkoku piegādātājiem, uzrādot iepirktās apaļkoksnes lielākus apjomus, nekā tie ir patiesībā, un šo iegūto papildu naudu sadalot savā starpā. Kā vēl vienu problēmu A. Domkins min kredītresursu pieejamību, jo diemžēl nereti bankas vērtē visu kokrūpniecību par paaugstināta riska nozari, nevis konkrētā uzņēmēja biznesa plānu un atmaksāšanās iespējas. Tāpat kokzāģētavu kopējā jauda šobrīd vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijā pieejamo zāģbaļķu un sīkbaļķu resursus, tāpēc kokzāģētavu izdzīvošanā un attīstībā par svarīgāko kļūst apaļkoksnes sagāde un tās cena, bet nevis noieta tirgus. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc kokzāģētavas beidz savu pastāvēšanu, atzīst A. Domkins. Viņš gan norāda, ka sākotnēji zāģēja tikai resno dimensiju zāģbaļķus, taču nu jau ilgāku laiku nelielie zāģeri sekmīgi nodarbojas ar tievkoksnes zāģēšanu un dziļāku pārstrādi, kuru Skandināvu kompānijas izmanto celulozes ražošanai.

Energouzņēmums Enefit paplašina savu publiskās uzlādes tīklu ar lieljaudas stacijām Rīgā un uz starptautiskajām automaģistrālēm.

Novembra beigās atklātas pirmās sešas no plānotajām 32 lieljaudas uzlādes stacijām Latvijā, kas paredzētas Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijā. Tie ir vieni no ātrākajiem lādētājiem Latvijā, un 100 km veikšanai nepieciešamā uzlāde aizņems tikai 5 minūtes.

Novembrī atklātās lieljaudas uzlādes stacijas izvietotas trīs lokācijās: Rīgā – Mūkusalas ielā un VEF kvartālā, kā arī Piņķos pie “Via Jurmala Outlet Village”. Katrā adresē pieejamas divas uzlādes stacijas. Maksimālā jauda no viena spraudņa ir 240 kW, savukārt lādējot divas automašīnas vienlaikus, – 160 kW.

Līdz šī gada beigām Enefit lieljaudas uzlādes tīklu plānots papildināt ar vēl vismaz divām lokācijām – Lilastē pie viesnīcas “Porto Resort” uz Tallinas šosejas, kā arī Bauskā. Lieljaudas uzlādes iekārtas izvietotas stratēģiski nozīmīgā ceļa posmā, kas savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pirms iekārtu uzstādīšanas Enefit veica rūpīgu analīzi par elektroauto kustības intensitāti un apkārtējo uzlādes infrastruktūru konkrētajās lokācijās. Šāda pieeja nodrošina, ka uzlādes stacijas tiek izvietotas tieši tur, kur tās ir visnepieciešamākās un visefektīvāk atbalsta elektroauto lietotājus.

Circle K izveidojis sadarbību ar un plāno ierīkot lieljaudas elektrouzlādes tīklu Eiropā. Plānots, ka arī Latvija būs daļa no lieljaudas elektrouzlādes tīkla, sākotnēji nodrošinot uzlādes iespējas vienā degvielas uzpildes stacijā, informē uzņēmumā.

IONITY ir kopuzņēmums, ko veido BMW Group, Daimler AG, Ford Motor Company un Volkswagen Group (tostarp Audi & Porsche). Sadarbība ar IONITY izveidota, lai uzstādītu un apsaimniekotu lieljaudas līdzstrāvas uzlādes tīklu elektriskajiem (akumulatoru) transportlīdzekļiem. Tīkls veidots pēc kombinētās uzlādes sistēmas (Combined Charging System — CCS) standarta.Jaudas līmenis sasniegs pat 350 kW, tas, salīdzinot ar esošajām sistēmām, ļaus būtiski samazināt uzlādes ilgumu.

«Esam gandarīti par sadarbību ar IONITY, kuras ietvaros plānots izveidot Eiropā jaudīgāko elektriskā transporta uzlādes tīklu. Šī sadarbība ieskicē Circle K apņemšanos iesaistīties mobilitātes risinājumos. Mēs vēlamies, lai mūsu klientiem būtu iespēja izmantot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un mērot garas distances arī ar elektroauto,» stāsta SIA Circle K Latvia Izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Kokapstrādes uzņēmums a/s Launkalne Sawmill šogad plāno sasniegt 30,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir trīskārt vairāk nekā pērn. Igaunijas lielākās kokapstrādes kompānijas Sylvester AS meitas uzņēmums a/s Launkalne Sawmill ražošanu sāka pērn aprīlī un deviņos mēnešos sasniedza 10,54 miljonu eiro apgrozījumu. A/s valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets norāda, ka apgrozījuma kāpumu nodrošinās uzņēmuma produkcijas augošie noieta tirgi. Savukārt, lai pieprasījumu apmierinātu, a/s plāno dubultot zāģēšanas jaudas, intensificēt un tehnoloģiski uzlabot rūpnīcas darbu. Šogad īpašnieki a/s Launkalne Sawmill plāno ieguldīt 3,60 miljonus eiro. Pērn kopējais ieguldījumu apjoms rūpnīcas izveidē bija 17,89 miljoni eiro. Kopējā zāģēšanas jauda 2003. gadā paredzēta 186 000 m3, žāvētā materiāla apjoms, — 160 000 m3. 2004. gadā plānotā zāģēšanas jauda ir 215 000 m3. 56 % no visiem saražotajiem egles un priedes zāģmateriāliem Launkalne Sawmill realizē Latvijas mēbeļu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumiem.

A/s Hansabanka un a/s Hansapank ir izsniegušas 11.6 miljonu eiro lielu sindicēto kredītu Latvijas uzņēmumam Launkalne Sawmill, kuras īpašnieks ir Igaunijas lielākais mežrūpniecības un apaļkoku pārstrādes uzņēmums AS Sylvester. Hansabanka projektā piedalījās ar 4.5 miljonu eiro lielu finansējumu. Launkalne Sawmill kredītu plāno izmantot jaunas kokzāģētavas būvniecībai. Zāģētava, kas atrodas Valkas rajona, Launkalnes pagasta «Krogzemjos», jau šogad plānojusi sasniegt 80 000 m3 lielu gatavās produkcijas — zāģmateriālu ražošanas jaudu, bet maksimālo zāģmateriālu ražošanas jaudu —188 000 m3 plānots sasniegt pēc diviem gadiem — 2004. gadā. Maksimālās jaudas sasniegšanai būs nepieciešami apmēram 400 000 kubikmetru apaļkoku. Kopumā Launkalne Sawmill un tās īpašnieki kokzāģētavas projektā plānojuši ieguldīt 10 miljonus latu. Pašlaik uzņēmumā strādā 96 darbinieku. Launkalne Sawmill īpašniekam Sylvester AS pieder septiņas kokzāģētavas Igaunijā un Latvijā. Četras kokzāģētavas apstrādā skujukokus, trīs — lapukokus.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Jau 1994. — 1996. gadā vairāki attīstīto valstu tirgotāji un arī kokrūpnieki, apmeklējot Latviju, ir brīnījušies par to, ka tik liels zāģmateriālu eksporta apjomu kāpums un arī pats apjoms tiek sasniegts tikpat kā bez lieljaudas kokzāģētavām. Tobrīd par lielāko zāģētavu Latvijā tika uzskatīta Inčukalna MRS piederošā kokzāģētava. Turklāt joprojām ir tikai divi uzņēmumi, kuri 2000. un 2001. gadā ir pārsnieguši Latvijai maģisko 100 000 m3 saražoto zāģmateriālu robežu, kaut arī Skandināvijas lielajās kokzāģētavās gadā saražo ievērojami vairāk. Tiesa, sagaidāms, ka jau šogad šim duetam pievienosies SIA Nelss un SIA BSW Latvia kokzāģētavas. Savulaik lieljaudas kokzāģētavu trūkums Latvijā tika saistīts ar to, ka padomju laikos tik lielas kokzāģētavas Latvijā vienkārši nebija izveidotas, savukārt deviņdesmito gadu sākumā jaunizceptajiem biznesmeņiem nebija kapitāla, ne arī iespēju aizņemties tik daudz naudas, lai Latvijā uzceltu modernu lieljaudas kokzāģētavu. Tikai retais ar lielu pacietību un arī ietekmīgiem draugiem vai paziņām apveltītais tika pie Latvijā dalītajiem ārvalstu lētajiem kredītiem. Tāpēc arī daļa no nelielajām kokzāģētavām izveidojās uz privatizēto kopsaimniecību vai celtniecības uzņēmumu gateriem. Pakāpeniski zāģējot, tika uzkrāts kapitāls un pirkti jauni zāģi, jo īpaši lentzāģi, kā arī koksnes pārstrādes iekārtas — sāka ar kokžāvētavām, tad pārgāja uz līmēšanu, ēvelēšanu. Zāģēšana kā pirmais koksnes pārstrādes posms tika sākta arī daudzās mežrūpsaimniecībās, kurās zāģētavu nebija. Tā kā ar ārvalstu kapitālu saistītajiem kokrūpniekiem nebija finansu resursu problēmu, tad arī ļoti strauji radās lielās kokzāģētavas — gan būvējot no jauna, kā to darīja SIA BSW Latvia, SIA Vika Wood, gan arī iegādājoties jau esošā kokzāģētavas īpašnieka akcijas, kā tas notika Inčukalna MRS gadījumā. Jāņem vērā, ka visas savulaik veidotās lielās kokzāģētavas to sākotnējā izskatā līdz šodienai nav izdzīvojušas, piemēram, Daugmaļi, Stock Impex, Voleri, u.c.. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka svarīgākais nav zāģētavas lielums. Straujais zāģmateriālu un koksnes izstrādājumu eksports no Latvijas faktiski ne vienam vien Lielbritānijā, Vācijā un citur ir devis pamatu uzskatīt Latviju par nopietnu konkurentu tirgū. Tā Lielbritānijas tirgū Latvija no vadošajām skujkoku zāģmateriālu topa vietām izkonkurēja pat Somiju un Krieviju un atpalika tikai no Zviedrijas. Latvijas koksnes izstrādājumi tirgū guva panākumus ne tikai to zemākas piegādes cenas, bet arī produkcijas kvalitātes un savlaicīgu piegāžu rezultātā. Lai arī koksnes un tās izstrādājumu noiets tirgū ir cieši saistīts ar konkrētās valsts ekonomisko situāciju, tomēr iepriekš minēto iemeslu dēļ, piemēram, Latvijas zāģmateriālu eksportu nespēja kavēt būvniecības tempu samazināšanās ārvalstīs. Tiesa, 2001. gadā augstākminētie faktori pirmo reizi samazināja zāģmateriālu eksporta kopējos apjomus. Sākotnēji daudzi ārzemnieki Latvijas kokzāģētāju ražojumus pirka par ļoti zemu cenu, savās mītnes zemēs vai kur citur pievienoja vērtību un realizēja vai nu savā valstī, vai arī eksportēja. Šobrīd lielākoties koksnes dziļākā pārstrāde tomēr notiek jau Latvijas uzņēmumos (izmaksā lētāk nekā attīstīto valstu fabrikās), turklāt daudzi vietējie ir spējuši apiet starpniekus un pārdod jau tieši vairumpircējiem vai arī konkrētiem patērētājiem.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Tuvāko gadu liakā Latvija palielināsies to kokzāģetavu skaits, kuras gadā saražo 100 000 m3 un vairāk zāģmateriālu. Par to liecina ne tikai, tas, ka pašreizējiem simttūkstošnieku klubiņam a/s Inčukalns Timber un SIA Vika Wood jau šogad sola pievienoties SIA BSW Latvia, un SIA Nelss, bet arī jaunākā no Latvijā izveidotajām lieljaudas kokzāģētavām a/s Launkalne Sawmill plāno pakāpeniski kāpināt jaudu un jau 2004. gadā sasniegt plānoto ražotnes jaudu 180 000 — 188 000 m3 zāģmateriālu. Savukārt Ventspils brīvostā a/s Ventspils Lumber uzsācis veidot kokzāģētavu ar jaudu 180 000 m3 zāģmateriālu gadā. To, ka Latvijā vēl būs jaunas lielas kokzāģētavas, liecina arī žurnāla Baltijas koks informācija, ka līdzās a/s Inčukalns Timber kokzāģētavai — Swedwood – plāno izveidot vēl vienu lielu zāģētavu. Tiek lēsts, ka abas zāģētavas kopumā jau 2003. gadā (viena egles, otra priedes) patērējot ap 500 000 m3 zāģbaļķu (250 000 — 300 000 m3 pašreizējā a/s Inčukalns Timber un 100 000 – 150 000 m3 Swedwood jaunveidotajā zāģētavā) saražos ap 250 000 m3 zāģmateriālu. Turklāt nevar izslēgt, ka maģisko 100 000 m3 zāgmateriālu robežu varētu sasniegt arī logu un durvju ražotājs SIA Staļi, kā arī nemitigi augošais SIA Gaujas koks, kā arī SIA Komiss. Bet vēl tālākā perspektīvā arī citi kokzāģētāji.

23. augustā Valkas rajona Launkalnes pagastā paredzēta akciju sabiedrības Launkalne Sawmill kokapstrādes rūpnīcas atklāšana. Kā Db jau vēstīja 18.03.2002., Igaunijas mežrūpniecības koncerna Sylvester AS dibinātā a/s Launkalne Sawmill kokzāģētava ražošanu uzsāka aprīlī. Pēc ražošanas apjoma tā būs viena no lielākajām kokzāģētavam Baltijā, jo trijos gados sasniedzamais apaļkoksnes pārstrādes apjoms ir 400 000 m3 zāģbaļķu gadā, iegūstot 180 000 m3 zāģmateriālu. Šogad jūlijā Launkalne Sawmill ir saražojusi 8 000 m3 zāģmateriālu. Pēc a/s valdes priekšsēdētāja Heiki Vahermeta informācijas, rūpnīcas būvniecībā ir ieguldīti 8,498 miljoni latu.

Kokapstrādes kompānijai akciju sabiedrībai Stora Enso Timber piederošajā kokzāģētavā Launkalnē šogad plānots saražot 205 000 kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas, salīdzinot ar 2003. gadu, būs par 14 % vairāk. Kokzāģētavas Launkalnē zāģēšanas jauda ir 215 000 kubikmetru zāģmateriālu gadā un tā ir viena no lielākajām nozares ražotnēm Latvijā. Minētais apjoms tur ir sasniegts nepilnu triju gadu laikā. 24.02.2003. Db jau vēstīja, ka zāģētavas būvniecībā investēti ap 12,25 miljoniem latu. Jāatgādina arī, ka 2002. gada augustā mainījās kokzāģētavas īpašnieki. Ražošanas direktors Uldis Deisons informē, ka Launkalnē saražoto zāģmateriālu lielākais tirgus ir vietējais — 46 %. Eksportā dominē Vācija — 15 %, Igaunija — 12 %, Grieķija — 5 %, Holande — 4 %.

Elektrum Drive atklājis pirmās piecas no plānotajām 90 lieljaudas uzlādes stacijām Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijas valstīs.

Katras stacijas izvietojumu nosaka elektroautomobiļu plūsmas intensitāte. Latvijā Elektrum Drive lieljaudas stacijas atklātas sadarbībā ar pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI Mārupē – novadā ar otru lielāko reģistrēto elektrisko automobiļu skaitu, kā arī Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā. Tajās pirmo reizi Elektrum Drive tīklā uzlādi varēs veikt arī elektriskie kravas transportlīdzekļi. Elektrum Drive lieljaudas uzlādes tīkls ir lielākais šāda veida projekts Baltijā.

Šī gada 28. novembrī piecās pilsētās Latvijā – Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā – tika atklātas pirmās Elektrum Drive lieljaudas elektrouzlādes stacijas TEN-T tīklā Latvijā ar 300 kW jaudu. Tajās elektroauto 250 km garam braucienam varēs uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi Elektrum Drive tīklā būs iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde. Kravas transporta zaļināšana ir ārkārtīgi nozīmīga rīcība, lai samazinātu to radīto CO2 izmešu daudzumu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas Savienībā ar transportu saistītajām CO₂ emisijām.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Lai arī pēdējo 5 - 6 gadu laikā nemitīgi tiek izteiktas prognozes par daudzu nelielo Latvijas kokzāģētavu bankrotu, tomēr joprojām lielāko daudzumu no Latvijā saražotajiem zāģmateriāliem saražo tieši nelielās zāģētavas. Latvijā nav iespējams precīzi noteikt, cik patiesībā Latvijā zāģmateriālu tika saražots 2001. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn, neskaitot zemnieku saimniecībās saražotos zāgmateriālus, kopumā ir saražoti 3,15 milj. m3, bet pēc speciālistu aplēsēm – 3,8 milj. m3. Savukārt Db pētījums liecina (kritērijs: saražoti 50 000 m3 un vairāk zāģmateriālu) astoņas Latvijas lielākās kokzāģētavas kopumā saražoja tikai 0,7 milj. m3 jeb 20 – 22 % no Latvijā saražoto zāģmateriālu apjoma. Savukārt Latvijas lielākās 20 kokzāģētavas 2001. gadā saražojušas nedaudz vairāk par 0,97 milj. m3 zāģmateriālu jeb tikai 25 – 30 % no kopumā valstī saražotā. Tas pēc Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidenta Andreja Domkina domām liecina par joprojām prāvo vidējo kokzāģētavu skaitu un to sekmīgu darbību. Tiesa, ik gadu palielinās lielo kokzāģētavu īpatsvars. Lauksaimniecības universitātes profesors Henns Tuherms pētījumā «Perspektīvās celulozes rūpnīcas ietekme uz Latvijas Republikas meža nozari» aplēsis, ka Latvijā darbojas tikai 40 vidēja lieluma zāģētavas ar gada jaudu 10 000 m3 un vairāk, taču ir apmēram 1500 nelielās kokzāģētavas, kas katra saražo līdz 1000 m3 zāģmateriālu. Turklāt šīm nelielajām kokzāģētavām ir ļoti dažāds juridiskais statuss, jo daļa ir reģistrējušas kā SIA vai a/s, taču joprojām ir daudz kokzāģētavu, kuras strādā zemnieku saimniecību statusā. To, ka zemnieku saimniecībās strādājošās kokzāģētavas var sniegt, bet var arī nesniegt savas atskaites Centrālās statistikas pārvaldei, rāda šīs iestādes dati.

Viens no lielākajiem mežizstrādājiem a/s Saldus MR, ieguldot 0.5 milj. Ls, ir izveidojis kokzāģētavu ar jaudu 50 000 m3 zāģmateriālu gadā. Sasniedzot plānoto jaudu, a/s Saldus MR varētu kļūt par vienu no kokzāģēšanas līderiem Kurzemē atpaliekot tikai no SIA Vika Wood un SIA Kurekss. «Jaunā kokzāģētava ir tikai daļa no projekta, kurš paredz būtiski palielināt saražotās produkcijas apjomus, kā arī tiem pievienoto vērtību,» skaidro a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns. Viņš norāda, ka jau pašlaik zāģmateriāli tiek žāvēti un arī ēvelēti, tomēr līdz ar zāģēšanas apjomu kāpumu pakāpeniski iecerēts palielināt koksnes žāvēšanas kameru jaudas. Projekta realizācijā ir izmantoti gan paša uzņēmuma līdzekļi, gan arī Latvijas krājbankas kredīts un Hanza līzinga pakalpojumi. Pašlaik vēl tiek pabeigta zāģmateriālu šķirošanas līnijas izveide. Tā kā 2001. gadā tika izbeigts Raneks projekts (piedalījās arī a/s Saldus MR), kurš Liepājas apkaimē plānoja izveidot lieljaudas kokzāģētavu, bet Saldus MR tika pievienota mežizstrādes un kokrūpniecības SIA Kūrlande, tad arī tika nolemts pašiem veidot kokzāģētavu, skaidro J. Bertrāns. Viņš norāda, ka uzstādītā zāģētava pirms tam ir strādājusi Zviedrijā, taču ir aprīkota ar jaunām vadības un loģistikas iekārtām. «Zāģētavā svarīgākais ir vadības un loģistikas sistēma, nevis pati zāģēšanas iekārta,» skaidro J. Bertrāns. Zāģētava var zāģēt baļķus ar diametru no 12 cm, taču, pēc J. Bertrāna teiktā, optimāla zāģmateriālu ražošana ir pārstrādājot zāģbaļķus ar 18 cm diametru un resnākus. Tāpēc uzņēmuma vadītājs cer vienoties par baļķu maiņas nosacījumiem ar sīkbaļķu pārstrādātājiem un mainīt sīkbaļkus pret resno dimenesiju zāģbaļķiem. Lai arī uzņēmums ir liels mežizstrādātājs, tomēr zāģētavas pilnīgu apgādi ar nepieciešamajiem apaļkoksnes resursiem nespēs apgādāt, tāpēc ir rasti sadarbības partneri zāģbaļķu piegādei no Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas. Turklāt pirmie vagoni ar egles zāģbaļķiem no Baltkrievijas jau esot ceļā uz Saldu. Strādājot pie kokzāģētavas projekta, tika ņemts vērā savulaik prezentētais valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži projekts par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu, kas šobrīd tiek aizstāts ar jaunu priekšlikumu par apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, atzīst J. Bertrāns.Kokzāģētavā saražotās produkcijas — zāģmateriālu, šķeldas mizu un zāģskaidu noiets ir ārzemēs. «Lai nebūtu jātērē nauda produkcijas realizācijai ārzemēs, ir noslēgti attiecīgi līgumi ar a/s Lindeks, SIA Nelss, SIA Unitimer Latvia, kā arī SIA Stora Enso Mežs un SIA Laskana,» skaidro J. Bertrāns. Viņš arī uzsver, ka tiek realizēti ne tikai zāģmateriāli un celulozes šķelda, bet arī mizas un zāģskaidas. «Tā kā miza netiek uzskatīta par kokmateriālu, faktiski var uzskatīt, ka tiek realizēta produkcija 110 % apmērā,» uzsver Saldus MR valdes priekšsēdētājs. Koksnes izstrādājumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana un realizācija palielinās arī uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus, atzīst J. Bertrāns. Savukārt uzņēmuma līdzšinējā nelielā kokzāģetava tiek pārveidota, lai tajā varētu ražot taras dēļus. J. Bertrāns atzīst, ka, pievienojot Kūrlandi, tika izvērtēta šī uzņēmuma kokzāģēšanas un līmēto koka konstrukciju ražotnes rentablititāte, kā rezultātā pašlaik abās šajās ražotnēs darbs ir pārtraukts. Tiesa, pēc J. Bertrāna domām, līdz ar koksnes izmantošanas pieaugumu vietējā tirgū, līmēto koka konstrukciju ražotne var strādāt (ir arī atbilstošs sertifikāts), tomēr, lai varētu šādu produkciju eksportēt, esot nepieciešami apmēram 40 000 – 50 000 Ls lielie ieguldījumi.

Latvijas Konkurences padome, izvērtējot Somijas meža nozares kompānijas Stora Enso un Igaunijas meža nozares uzņēmuma Sylvester apvienošanās sekas Latvijā, neiebilst pret to apvienošanos. «Pārbaudē konstatējām, ka nevienā no tirgiem, kurā darbojas minētās kompānijas, to apvienošanās rezultātā neveidojas vai nepastiprinās šis dominējošais stāvoklis — ar tirgus daļu vismaz 40 %, tāpēc nav pamata ierobežot kompāniju apvienošanos,» skaidro Konkurences padomes priekšsēdētājs P. Vilks. Tika izanalizēti visi tirgus segmenti, kuros darbojas abas kompānijas – koksnes resursu iegūšana, zāģbaļķu realizācija, papīrmalkas eksporta piegāžu, kurināmās koksnes un zāģmateriālu un šķeldas realizācijas tirgus. Nepašaubāmi, ka apvienotais uzņēmums pēc P. Vilka domām tirgū būs konkurētspējīgāks, kas konkurentiem nepatiks. Apvienošanās rezultātā Latvijā Sylvester pērn atklātā kokzāģētava a/s Launkalne Sawmill iegūs lielu zāģbaļku piegādātāju, kā arī šķeldas noņēmēju, bet Stora Enso iegūs kokzāģētavu, par kuras iegādi vai veidošanu pēdējos gados ir ticis runāts. Jāatgādina, ka pērn tika paziņots par Stora Enso apvienošanos ar Sylvester grupas sabiedrībām un to Baltijas meitas uzņēmumiem — SIA Forestex Latvia, a/s Launkalne Sawmill, SIA Silvesters Valka, SIA Silvesters Livonija, SIA Valforest, a/s Karo mežs, SIA PL Trans un SIA Logity. Latvijā šobrīd darbojas arī vairāki Stora Enso meitas uzņēmumi — SIA Stora Enso Mežs, SIA Papyrus, SIA Stora Enso Packaging, SIA Puumerkki Latvia.

2001. gadā viens no lielākajiem Igaunijas kompāniju investīciju projektiem tika īstenots a/s Launkalne Sawmill, kur viens no vadošajiem Igaunijas meža nozares uzņēmumiem Sylvester veidoja kokzāģētavu. A/s Launkalne Sawmill valdes priekšsēdētājs Heiki Vahermets uzsvēra, ka kokzāģētavas izveide Latvijā ir saistīta ar kompānijas Sylvester darbības paplašināšanos, jo Latvijā tā saskata jaunas izejmateriālu ieguves iespējas, bet Igaunijā tās ir tikpat kā izsmeltas. Kopumā šajā projektā esot ieguldīti apmēram 9 miljoni Ls, skaidro H. Vahermets. Viņaprāt Igaunijā 2001. gadā daudz lielāks investīciju pieplūdums nekā Latvijā ir saistīts ar ieguldījumu neaplikšanu ar peļņas nodokli, jo šāds nosacījums biznesam, kuram vajadzīga attīstība, šķiet pievilcīgs, jo samazina projekta izmaksas.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Telia Latvija sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš un TeliaSonera International Carrier (TSIC) izveidojusi lieljaudas optisko maģistrāli, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Īstenotais projekts sekmē starpvalstu biznesa attīstību un paaugstina Latvijas konkurētspēju globālā IT kontekstā, skaidro Telia Latvija. Divu gadu laikā lieljaudas optiskās maģistrāles izveidē Latvijā investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

Datu pārraides infrastruktūra izbūvēta posmā Valka/Valga – Rīga – Jelgava – Liepāja un ir savienota ar Lietuvu un Igauniju. Kopējais jaunizbūvētā lieljaudas optiskā kabeļa garums Latvijā ir 403 km, no kuriem 393 km ir izbūvēti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Latvijā piekļuve lieljaudas optiskās maģistrāles resursiem ir: Liepājā, Skrundā, Saldū, Brocēnos, Dobelē, Jelgavā, Olainē, Rīgā, Siguldā, Līgatnē, Cēsīs, Valmierā, Valkā, kā arī vairāk nekā 50 mazāk apdzīvotās vietās jaunizveidotās infrastruktūras tuvumā.

Kokapstrādes SIA Cord cenšas pārdot gan sev piederošo strādājošu līmētu masīvkoka konstrukciju ražotni, gan kokzāģētavu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem interesentiem - potenciālajiem pircējiem gan par daļēju, gan, iespējams, pilnīgu ražotņu pārdošanu, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas un darījumi nav veikti,» skaidro SIA Cord valdes loceklis Ivo Šneiders.

Viņš atzīst, ka šobrīd tiek darbināta līmēto masīvkoka konstrukciju ražotne un tajā ražotie izstrādājumi tiek eksportēti. «Ir nosūtītas pirmās līmēto masīvkoka konstrukciju izstrādājumu kravas rietumvalstu pircējiem,» uzsver I. Šneiders. Viņš atzīst, ka interesi par līmēto masīvkoka konstrukciju ražotni ir izrādījuši vairāki uzņēmēji. «Šobrīd saukt kaut kādus ciparus nav korekti, jo pastāv dažādas iespējas un līdz ar to aprēķina metodes ir sarežģītas,» tā uz runām par šīs ražotnes pārdošanas cenu 1 milj. Ls atbild I. Šneiders.

Lielbritānijas kokapstrādes uzņēmumus BSW Timber plāno investēt kokzāģētavu attīstībā un paplašināt savu darbību Latvijā, lai sasniegtu ieceri gada laikā visās kompānijas kokzāģētavās saražot vairāk nekā 1,3 miljonus kubikmetru zāģmateriālu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Kopumā piecu gadu laikā kompānija savās kokzāģētavās plāno investēt 50 miljonus britu mārciņu. BSW Timber plāno iegādāties aprīkojumu no kompānijas Finnforest, kuru pēc tam izmantos, lai radītu «pasaules klases» kokzāģētavu Fortviljamā Skotijā un dubultotu BSW Latvija darbības apjomus.

«Izaugsmes veicināšana ir bijusi galvenā BSW Timber stratēģija jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Fleksiblu, lielas kapacitātes un ar augstām tehnoloģijām aprīkotu kokzāģētavu izveidošana ir svarīgs kompānijas plānu aspekts,» klāsta BSW Timber izpilddirektors Tonijs Haknejs.

Kokapstrādes SIA Cord, investējot maziet vairāk par 1 miljonu ASV dolāru, ir būtiski palielinājis savas kokzāģēšanas jaudas. «Šobrīd Tukumā ir uzstādīta lietota Zviedrijā pirkta kokzāģētava, kuras gada jauda ir 50 000 — 60 000 m3 zāģmateriālu vienā maiņā,» skaidro SIA Cord izpilddirektors Ivo Šneiders. Viņš atzīst, ka šobrīd zāģētava strādā testa un regulēšanas režīmā ar apmēram 20 % lielu noslodzi, tomēr plānoto ražošanas jaudu paredz sasniegt apmēram pusgada laikā. Db veidotajā lielāko kokzāģētavu topā pēc pērn saražotā zāģētās produkcijas apjoma m3 SIA Cord ieņēma 14. vietu. Tomēr šie kapitālieguldījumi SIA Cord ļaus ražot vismaz 3 — 4 reizes vairāk zāģmateriālu, nekā tika iespēts pērn, 23 028 m3 un arī kļūt par vidēja līmeņa kokzāģētavu Latvijā. Pēc I. Šneidera teiktā, investīciju atpelnīšana tiek plānota apmēram četru gadu laikā. Savukārt veco kokzāģētavu paredzēts pārcelt uz Baltkrieviju, kur jau strādā viena no SIA Cord grupas kokzāģētavām (pērn saražoti ap 15 000 m3 zāģmateriālu, kuru tālākā apstrāde veikta Rīgā). Cord grupā ietilpst ne tikai pats SIA Cord, bet arī kokzāģētājs SIA Reshold, mežizstrādes un transporta uzņēmums, kā arī tirdzniecības kompānija, kurš Cord grupas uzņēmumu saražoto un iepirkto realizē Lielbritānijā un Īrijā, kopumā nodarbinot 350 — 400 strādājošo, skaidro I. Šneiders. Pērn kopumā SIA Cord realizējis apmēram 110 000 m3 zāģmateriālu, no kuriem iepirkti no citiem ražotājiem ir ap 70 000 m3. I. Šneiders atzīst, ka realizēt varētu arī vairāk. Tā kā zāģbaļķu augsto cenu dēļ, samazinās to zāģētavu loks, kas piegādā zāģmateriālus SIA Cord, tika pieņemts lēmums par kokzāģētavas iegādi un pašu ražošanas jaudu kāpināšanu. Lai arī šobrīd ne viens vien kokrūpnieks atzīst, ka galvenā problēma ir nevis saražotās produkcijas noiets, bet gan baļķu iegāde, tomēr I. Šneideram resursu sagāde bažas nerada, jo Cord grupā ir mežizstrādes uzņēmums, turklāt ir noslēgti līgumi ar citiem baļķu piegādātājiem, arī par to importu.

Ne visi Launkalnes pagasta iedzīvotāji zina, ka Launkalnē atrodas uzņēmums, kas pēc pasūtījuma ražo prezentācijas materiālus arī tādiem uzņēmumiem kā Bosch pārstāvniecībai Latvijā vai DSV (starptautiska transporta uzņēmuma) struktūrvienībai Latvijā. Perspektīvākais pasūtījums šobrīd ir no koka gatavoti govju pakavi eksportam uz ārzemēm, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Tālab minētais Launkalnes pagasta uzņēmums, SIA Balteru Attīstības Grupa, plānojot iegādāties vēl vienu iekārtu un piegādāt produkciju ārvalstu tirgum bez starpniekiem.

SIA Balteru Attīstības Grupa darbnīcās strādājot tikai divi cilvēki: uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, launkalnietis Tālis Balters un CNC iekārtas operators, smiltenietis Dainis Ezers. Lielākais noslogojums gulstoties uz CNC pleciem. Tā ir ciparvadības (datorvadības) frēzēšanas iekārta, kuru izmantojot, iespējams iegūt augstu precizitāti dažādu detaļu frēzēšanā, sākot no māju nosaukumiem, mantu kastēm un citiem individuāliem pasūtījumiem līdz dažādu rūpniecisku detaļu izgatavošanai.