Daļa banku, apejot patērētāju tiesību sarga lēmumus, lieto paņēmienus, kas klientam "atsit" vēlmi pārkreditēties uz citu banku.
Kāds Db lasītājs vēlējās noskaidrot, viņaprāt, aktuālu jautājumu - tiesību ierobežošana izvēlēties sev atbilstošus pakalpojumus, kas skar daudzus iedzīvotājus, kuri bankās saņēmuši hipotekāros kredītus mājokļa iegādei. Daloties pieredzē, kādas bankas klients atzina, ka, sekojot procentu likmju samazinājuma tendencēm, viņš vēlējās samazināt bankas pievienoto likmi no 2.5 % (+Rigibor) uz 1.5 % pirms 3 gadiem saņemtam aizdevumam.
"Lai arī biju labs klients, banka piedāvāja 2.2 %, bet cita banka - 1.2 %. Loģiska ir mana izvēle kreditēties uz citu banku. Tomēr tad sastapos ar bankas grandiozām komisijas maksām, kas draud klientam ejot prom no bankas," atzina kredītņēmējs. Viņš minēja, ka komisijas maksa par pirmstermiņa dzēšanu bija noteikta 2 % no aizdevuma atlikuma, kas aizliegta ar "Patērētāju tiesību aizsardzības likumu". "To arī minēju bankai, jo tāds punkts pastāvēja manā līgumā, un to pēc ilglaicīgām pārrunām banka atcēla," tā viņš, vēršot uzmanību uz to, ka pašlaik bankas tomēr ir izdomājušas jaunu veidu, kā ierobežot klienta tiesības iet uz citu banku.
Proti, tā parasti saucas dokumentu sagatavošana refinansēšanai vai tml., kas būtībā ir tikai viena dokumenta sagatavošana, bet ļoti labi nostrādā, lai klientam pārietu vēlme izvēlēties izdevīgāku banku. "Noprotu, pēc būtības šādi netiek pārkāpts likuma burts, bet nu likuma gars noteikti," tā neapmierinātais aizņēmējs. Lai arī konkurence ir milzīga, visas bankas nevar piedāvāt zemas likmes dažādo kredītu izsniegšanai nepieciešamo resursu (depozīti, sindicētie kredīti, aizņēmumi no mātes bankām u.c.) izmaksu dēļ.
Apieti lēmumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma 3 lēmumus par bankām, kas savulaik noteica soda procentus par aizdevumu ātrāku atmaksu. Kopumā bija saņemtas 4 sūdzības. "Pieņēmām vienu lēmumu par Hansabankas un divus par DnB NORD Latvija banku ieturētajām maksām par aizdevuma ātrāku atmaksāšanu, bet ar SEB Unibanku izdevās vienoties par ieturēto sodu procentu atgriešanu," norādīja PTAC pārstāve Sanita Biksiniece. Viņa domā, ka bankas pēc šo lēmumu pieņemšanas kļuvušas izglītotākas un izdomājušas jaunu iespēju no klienta saņemt papildu maksas kredīta pārkreditēšanai.
Šobrīd Eiropas Komisija izstrādā jaunu direktīvu, kurā apskatīti jautājumi, kas saistīti ar hipotekāro kreditēšanu, pēc kuras PTAC varēs vadīties, izvērtējot sūdzību. "Jaunā direktīva paredz, ka bankai būs jāpamato no klienta pieprasītās kompensācijas lielums," tā S. Biksiniece. PTAC pašlaik nav saņēmis nevienu sūdzību, kas saistīta ar bankas pakalpojumu maksu par aizdevuma pārkreditēšanas dokumentu sagatavošanu. "Tas nav taisnīgi, jo bankas tādējādi apiet PTAC pieņemtos lēmumus. Mēs aicinām banku klientus sūdzēties par šiem gadījumiem, kad par pārkreditācijas dokumentu sagatavošanu noteikta samaksa," saka S. Biksiniece.
Nesamērīgi
Viņa secināja, ka visām bankām ir noteikta ļoti līdzīga maksa, ir arī jāskatās, vai tiek ievērotas visas Civillikuma normas attiecībā uz pakalpojumu cenu samērīgumu. Atklāts jautājums, vai pie 5000 Ls un 0.5 milj. Ls kredta darba ir vairāk un tas ir sarežģītāks. Tas arī liek vērtēt to banku noteiktās maksas no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, kuras noteikušas samaksu par šo pakalpojumu procentos no atlikušā kredīta summas. "Pakalpojumam jābūt ar konkrētu cenu, bet, ja pakalpojuma cenu nosaka procentos no atlikušās kredīta vērtības, tā vairs nav konkrēta vērtība," tā S. Biksiniece.
Savukārt augstās pakalpojumu izmaksas, kas svārstās 500 - 1000 Ls, jau attur cilvēku mainīt kredīta devēju, tādējādi liekot domāt par brīvās konkurences ierobežošanu, izvēloties pakalpojumu sniedzēju.
Konkurences (KP) padomei šobrīd nav vienas noteiktas atbildes uz šādu bankas rīcību. "Šo gadījumu vajag pētīt, bet jāsecina, ka 1000 Ls ir pārāk liela cena par viena dokumenta sagatavošanu. Tomēr nevaram neko konkrēti pateikt, pirms šis gadījums nav pētīts un nav zināmas visas izmaksas, kas saistītas ar šo pakalpojumu," norādīja KP preses sekretārs Māris Gorbunovs.
Atzīst, ka grib paturēt
Vai visas bankas uzskata, ka likumus nepārkāpj, jo komisijas ir pamatotas ar darbinieku ieguldīto darbu (dokumentu sagatavošana), procesā iesaistīti banku vairāki cilvēki. Tikai dažas bankas neslēpj, ka tādējādi vēlas paturēt klientu, vienlaikus atturot no pārsteidzīgiem lēmumiem. Nordea bankas pārstāvis Kristians Pudans atzina: lai klients izvairītos no šādām komisijas maksām, tam vajadzētu esošajai bankai atdot naudu (vairumā gadījumu neiekasē soda naudas) un tad aizņemties citā bankā. Tomēr ne vienmēr tā ir izeja, jo ir relatīvi lielas summas.
SEB Unibankas pārstāve Agnese Gribuste atzina: ir viena svarīga nianse - kredīts ir savstarpējs darījums, bet jebkurās attiecībās ir nosacījumi, ja viena no pusēm atsakās no darījuma. "Mēs komisiju uzturam, tas liek jautāt, kāpēc klients vēlas pāriet uz citu banku. Tā kā kreditējam stabilu klientu, negribētu, lai sākas negatīva banku pieredze, proti, klients akcijas dēļ nemēģinātu staigāt pa bankām, bet mācītos sadarboties ar esošo banku, iegūt labvēlīgākus nosacījumus," tā A. Gribuste, piebilstot, ka komisija ir kā pieturas punkts, kas liktu padomāt, pirms pārkreditējas uz citu banku. Pēc viņas piebilstā, vēsturiski refinansēšanu noteica dempings ar procentu likmēm. "Bankām nav aizliegts piemērot kompensāciju vai komisiju par dokumentu noformēšanu pārkreditācijas gadījumā. To apliecina arī patērētāju tiesību uzraugošo institūciju prakse," tā Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.
Jauna direktīva kredītņēmējiem sola jaunas privilēģijas
Topošajā patēriņa kredītlīgumu direktīvā varētu paredzēt gadījumus, kas bankām liegtu iekasēt no klienta papildu maksas pārkreditācijas gadījumā.
Šo jautājumu vajadzētu izšķirt nacionālajām dalībvalstīm, uzskata speciālisti.
ES dalībvalstis šobrīd apsver topošajā patēriņa kredītlīgumu direktīvā ieviest punktu, kas kredītiestādēm tuvā nākotnē no kredītu priekšlaicīgi atmaksājuša klienta varētu liegt iekasēt jebkādas papildu iemaksas.
Latvijas bankas jau tagad ievēro noteikumu, ka no klienta, kurš pirms termiņa atmaksājis kredītu, nedrīkst iekasēt soda naudas. Taču šobrīd gatavotā direktīva paredz vēl lielāku patērētāja aizsardzību. Proti, ES vēlas panākt, lai kredītiestādes neiekasētu pat tos izdevumus, kas bankām nepieciešami, lai sagatavotu priekšlaicīgas kredīta atmaksas dokumentus. Šobrīd tiek apspriests, ka šāds aizliegums bankām varētu būt saistošs tādos gadījumos, ja priekšlaicīgi kredītu atdevušajam klientam ir mazāki kredītprocenti nekā kredīta atdošanas laikā tiek piemēroti citiem klientiem.
Eiropas Padomē šāds jauninājums tiek pamatots ar to, ka bankām un citām kredtiestādēm ātrāk atdoto naudu ir izdevīgāk aizdot citam klientam un gūt lielāku peļņu nekā ar klientu, kuram ir zemāki kredītprocenti.
Vēl neprecīzi
Darinātā direktīva vismaz pagaidām neieslīgst detalizētos priekšlaicīgas kredīta atdošanas aprakstos, taču Db aptaujātie speciālisti atzīst, ka vismaz dažos gadījumos patēriņa kredītlīgumu direktīvas konkrētais punkts varētu tikt attiecināts arī uz pārkreditēšanās gadījumiem. Tiesa, direktīvas veidošanas procesā iesaistītie speciālisti atzīst, ka izšķirt, vai šī direktīva būtu attiecināma arī uz pārkreditēšanās gadījumiem, vajadzētu nacionālajām dalībvalstīm, jo direktīva pašreizējā redakcijā neapraksta, ko tā saprot ar kredīta priekšlaicīgu atdošanu.
Būs skaidrāk
Paralēli šiem iecerētajiem punktiem direktīvā tiks iekļauti arī vairāki punkti, kas kredītiestādēm uzliks par pienākumu savās reklāmās sniegt daudz plašāku un precīzāku informāciju par kredīta reālajām izmaksām. Piemēram, šobrīd ir iecerēts, ka kredītiestādēm savās reklāmās vajadzēs iekļaut visas iespējamās izmaksas, kas klientam būtu jāsedz, lai kredītu saņemtu. Piemēram, apdrošināšanas izmaksas vai notāra pakalpojumus. ES amatvīri arī uzskata, ka ikvienā reklāmā vajadzētu būt iekļautiem diviem uzskatāmiem piemēriem par gada procentu likmi un ikmēneša maksājumiem.
Sākotnēji bijis plānots, ka patēriņa kredītu reklāmās vajadzētu iekļaut arī citus parametrus, taču vērā ticis ņemts nozares pārstāvju iebildums, ka, pārsātinot reklāmu ar papildu informāciju, tā zaudētu savu jēgu un būtu grūti uztverama. Saskaņā ar pašreizējo ieceri šī direktīva tiktu attiecināta tikai uz patēriņa kredītiem. Eiropas Padomē pašreiz uzskata, ka par tādiem var uzskatīt kredītus līdz 100 tūkstošiem eiro. Direktīvas izstrādāšanas sākumā šie griesti bija noteikti 50 000 eiro robežs.