Finanses

Bankas problēmu gadījumā primāri tiks izmantoti īpašnieku, nevis nodokļu maksātāju līdzekļi

Žanete Hāka, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nebūtu jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 tūkstošiem eiro) garantēšanai, informē EP.

Kopīgi ar iepriekš pieņemto banku vienotās uzraudzības mehānismu noteikumi veido Banku savienības pamatus.

EP deputātiem likumdošanas sarunās izdevās pārliecināt dalībvalstu finanšu ministrus par ievērojamiem uzlabojumiem noteikumos par banku noregulējuma mehānismu un ar to saistīto 55 miljardu eiro fondā. Regulu pieņēma ar 570 balsīm par, 88 pret un 13 atturoties. Svarīgākie deputātu uzlabojumi ir — ievērojami mazināta politikas varas spēļu ietekme uz lēmumiem par banku glābšanu vai likvidēšanu, kā arī ātrāka un taisnīgāka noregulējuma fonda izveide.

Direktīvā par banku sanāciju un noregulējumu, pie kura darbus vadīja ziņotājs Gunnar Hökmark (EPP, SE), deputāti pieprasīja un panāca ļoti stingrus kritērijus iespējamajai publisko līdzekļu iesaistīšanai banku glābšanā. Šo direktīvu deputāti pieņēma ar 584 balsīm par, 80 pret un 10 atturoties.

Savukārt atjauninātā noguldījumu garantiju shēma, nodrošinās, lai noguldītāji bankas bankrota gadījumā varētu ātrāk saņemt atpakaļ savu naudu. Tie arī pieprasa bankām garantiju sistēmā ieguldīt reālus līdzekļus, nevis vienīgi uzņemties saistības.

Ekonomikas krīzes laikā daudzu banku zaudējumus nācās segt nodokļu maksātājiem, banku īpašniekus atstājot teju neskartus. Bail-in princips, ko paredz gan regula, gan direktīva par banku noregulējumu, paredz, ka bankas grūtību gadījumā vispirms tiek piedzīti līdzekļi no banku īpašniekiem (galvenokārt akcionāriem) un kreditoriem (galvenokārt obligāciju īpašniekiem), un tikai pēc tam varēs piesaistīt banku noregulējuma fonda līdzekļus.

Abi jaunie likumi par banku noregulējumu uzliek bankām veikt iemaksas rezerves fondā, kas segs zaudējumus, kad nebūs gana ar līdzekļiem, kas piesaistīti no akcionāriem un kreditoriem. Banku savienības valstu bankas (visas eirozonas valstis un pēc brīvas izvēles arī citas dalībvalstis) veiks iemaksas kopīgā €55 miljardus lielu noregulējuma fondā, kas pakāpeniski tiks izveidots astoņu gadu laikā. Dalībvalstīm, kas nav Banku savienībā (kā Lielbritānijai vai Polijai) būs jāveido nacionālie banku fondi, desmit gadu laikā sasniedzot finansējumu 1% apjomā no attiecīgo noguldījumu kopsummas.

Deputāti stingri iestājās par to, lai gadījumos, kad bankas nonāk uz bankrota sliekšņa, lēmumus par situācijas risināšanu pieņemtu pēc stingri pragmatiskiem kritērijiem, maksimāli samazinot politisko ietekmi. Dažas dalībvalstis vēlējās atstāt finanšu ministrijas kā galīgos lēmumu pieņēmējus par grūtībām konkrētās bankās (lielākajās eirozonas bankās), uz kurām attiecas vienotā noregulējuma mehānisma regula. Galīgajā noteikumu redakcijā finanšu ministriju un politiskā spiediena ietekme ievērojami ierobežota, tādējādi ļaujot banku problēmas risināt taisnīgāk, operatīvāk un ar zemākām izmaksām.

Atjauninātās noguldītāju garantiju shēmas noteikumi liek ES dalībvalstīm izveidot banku finansētas programmas garantēto noguldījumu līdz 100 tūkstošu eiro atmaksai gadījumos, kad to vairs nevarēs izdarīt par pašu bankas līdzekļiem. Tādējādi tas vairs nebūs jādara no valstu budžetiem.

Deputāti arī nodrošināja, lai noguldītāji savu naudu varētu saņemt ātrāk. Viss garantētā noguldījuma apjoms būs jāizmaksā 7 darba dienās, bet daļa no šīs summas (katra dalībvalsts pati pieņem lēmumu par tās apjomu) būs jāizmaksā jau 5 dienu laikā. Pēc EP prasības īslaicīgi būs jāaizsargā arī tādi noguldījumi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, un kas rodas, piemēram, pārdodot privātu nekustamo īpašumu. Šādus noguldījumus aizsargās vismaz trīs mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku nozari šogad raksturo trīs tendences: kreditēšana, atbilstība un digitalizācija

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016. gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfeļa jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Eirozonas lielākās bankas, sākot ar šodienu, uzraudzīs Eiropas Centrālā banka

Žanete Hāka, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES stresa testā iekļauta ABLV Bank un septiņas Latvijā strādājošās pārrobežu banku grupas

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) 2014.gadā bija 2,44%, liecina KPMG Baltics pētījums par banku sektora makroekonomisko ietekmi Latvijā.

Banku vietējo klientu segments veido 1,27% no IKP jeb 305,6 miljonus eiro. Savukārt banku starptautisko klientu segments veido 1,17% no IKP jeb 280,4 miljonus eiro.

Kopējais Latvijas IKP 2014.gadā bija 24,06 miljardi eiro.

Tiešā banku segmenta ietekme uz IKP 2014.gadā bija 2,44%, bet kopējais pienesums, ieskaitot multiplikatora ietekmi, bija 4,51%.

KPMG Baltics direktore Evija Mieze aģentūrai LETA sacīja, ka banku sektora devums IKP pēdējos gados ir stabils ar nelielu pieaugumu - ja 2014.gadā banku sektora devums bija 2,44% no IKP, tad 2013.gadā - 2,35% no IKP.

Ja salīdzina nozaru pienesumu IKP 2013.gadā, tad redzams, ka banku nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijas IKP ir lielāka nekā, piemēram, lauksaimniecības vai farmācijas nozares devums. 2013.gadā kokapstrādes pienesums IKP bija 2,61%, informācijas tehnoloģiju - 2,36%, izmitināšanas un ēdināšanas nozares - 1,71%, lauksaimniecības - 1,69%, farmācijas - 0,52%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektoram aprēķinātie nodokļi 2014.gadā bija 141,5 miljoni eiro, liecina KPMG Baltics pētījums par banku sektora makroekonomisko ietekmi Latvijā.

No minētajiem 141,5 miljoniem eiro 50,2 miljoni eiro ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 48,9 miljoni eiro - uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet 42,3 miljoni eiro - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Arī iepriekšējos gados banku sektoram aprēķināti līdzīgi nodokļu maksājumi - 2012.gadā nozarei aprēķināti 142,5 miljoni eiro, 2013.gadā - 148,9 miljoni eiro.

KPMG Baltics pētījums rāda, ka banku sektorā aprēķinātie nodokļi spētu nodrošināt 28,7% no visa ārstniecības budžeta 2015.gadā vai arī banku sektora kopējie aprēķinātie nodokļi 2014.gadā spētu nosegt 64,7% no visa 2015.gada skolotāju darba samaksas budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nākamajos gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados

Žanete Hāka, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Viedoklis: Nordea un DNB apvienošanās norāda uz Latvijas trūkumiem

Vita Liberte, BDO Legal vadošā partnere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No konkurences viedokļa iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju tirgos.

Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola rašanās draudus. No otras puses abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai konkrēto apvienošanās darījumu realizētu dzīvē, piemēram, izveidojot kopīgu bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā, piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem. Tādējādi abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus. Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildus no abu banku apvienošanās darījuma varētu arī ciest abu banku darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2008. gada strupceļš atkārtosies

Didzis Meļķis, 07.06.2018

Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2013. gadā banku nozares pienesums ekonomikai kopumā bija 4,39% no IKP un vairāk nekā 23 tūkstoši darbavietu, ieskaitot multiplikatora ietekmi, tā liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KMPG Baltics SIA veiktais pētījums.

Pēc KPMG aprēķiniem, banku nozares tiešais devums Latvijas IKP 2013. gadā bija 2,37%. Nedaudz vairāk par pusi (1,27% no IKP) veido banku vietējo klientu segments, nedaudz mazāk – 1,10% no IKP – banku starptautisko klientu segments. Salīdzinājumam – lauksaimniecības nozare Latvijā veido 1,6-1,8% no IKP.

Nauda no banku nozares ekonomikā cirkulē vairākkārt, sekmējot turpmāko ekonomisko aktivitāti citos sektoros. Lai noteiktu šo banku nozares netiešo ietekmi uz ekonomikas attīstību, ir ticis pielietots Eurostat aprēķinātais vidējais multiplikators finanšu pakalpojumu sektorā Eiropā –1,85.

«Šie aprēķini parāda, ka banku nozarei ir svarīga loma, jo tās pienesums IKP ir nozīmīgs. Banku nozare dod arī būtisku papildus netiešo pienesumu ekonomikai, kas ir papildus ieņēmumi uzņēmumiem IT un komunikāciju, nekustamā īpašuma, mārketinga, apsardzes un drošības, un citu pakalpojumu nozarēs. Un kreditēšanas rezultātā ekonomika tiek kopumā stimulēta,» norāda KPMG Baltics SIA direktore Evija Miezīte. «Bankas nodrošina darbavietas ar salīdzinoši augstu pievienoto vērtību, kā arī papildus tiek radītas darba vietas citās nozarēs. Papildus radīto darba vietu noteikšanai tiek pielietots Eiropas Komisijas aprēķinātais nodarbinātības koeficients finanšu aktivitātēm Latvijā – 2,4.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK pieņēmusi noteikumus par banku iemaksām noregulējuma fondos

LETA, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi deleģēto aktu, nosakot, kā aprēķināmas banku iemaksas valstu noregulējuma fondos un vienotajā noregulējuma fondā, liecina EK paziņojums.

Ar pieņemtajiem dokumentiem EK izpilda Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piešķirto pilnvarojumu precizēt metodoloģiju attiecībā uz banku iemaksām, lai sasniegtu noregulējuma fondu mērķapjomus, kas noteikti Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā.

Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vidējā termiņā un banka tādējādi varētu turpināt darboties pārstrukturēšanas laikā, noregulējuma iestādēm būs vajadzīga likviditāte. Tādēļ ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu ir izveidoti valstu noregulējuma fondi, kuros bankām ir jāveic iemaksas. Šo fondu mērķapjoms, kas jāsasniedz līdz 2024.gada 31.decembrim, ir vismaz 1% no visu iestāžu, kurām darbības atļauja piešķirta attiecīgās valsts teritorijā, segto noguldījumu apjoma. Arī vienotā noregulējuma fonda mērķapjoms banku savienībā būs vismaz 1% no visu eirozonā darbības atļauju saņēmušo iestāžu segto noguldījumu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Kreditēšana neaug tik strauji kā gaidīts, un mājsaimniecībām aizvien daudz kavēto kredītu

Žanete Hāka, 30.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare šajā gadā turpināja konsolidēties, un dažādu iemeslu dēļ kopumā trīs bankas pārtraukušas vai reorganizējušas savu darbību (GE Money Bank, UniCredit Bank, Hipotēku un zemes banka), vērtējot aizvadīto gadu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Šis notikums tomēr kādā mērā sašaurina pakalpojumu pieejamību un dažādību tirgū, uzsver komisijas pārstāvis. Tāpat šogad anulēta licence ilggadējam apdrošināšanas tirgus dalībniekam – SIA Balva.

Viens no nozīmīgākiem pozitīviem notikumiem šajā gadā finanšu sektora uzraudzības jomā ir jauna banku uzraudzības modeļa apstiprināšana Eiropas līmenī, kas paredz piešķirt plašākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas uzraudzīs 85% no eirozonas banku aktīviem ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Tas tiek darīts ar mērķi izveidot vienotu banku uzraudzību Eiropas Savienībā, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un paplašinātu banku sektora pārraudzību. 2014. gada 4. novembrī vienotajam uzraudzības mehānismam jāsāk pilnībā darboties. Arī Latvija līdz ar iestāšanos eirozonā, automātiski pievienosies vienotajam banku uzraudzības mehānismam. Tas nozīmē, ka nākamgad FKTK sāks dalīt atbildību par trīs Latvijas lielāko banku uzraudzību ar ECB, un būs jāveic ne tikai atbilstoši sagatavošanās priekšdarbi, bet arī jāmācās sadarboties un līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs piedalīsies pirmajā ECB Uzraudzības valdes sēdē

Žanete Hāka, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Latvijā mazākās depozītu likmes Eiropā

Jānis Šķupelis, 19.09.2014

Turpmāk galerijā: Vidējā banku piedāvātā depozītu likme Eiropā 1 gada noguldījumam, % (Avots: Eiropas Centrālā banka, dati par jūlija mēnesi)

Rumānija 3.08

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina eirozonā veidot banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV investori varētu turpināt iepirkties Baltijā

Sanita Igaune, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ministrs: Saistībā ar plāniem veidot Lietuvas nacionālo attīstības banku apsveram arī iespēju iegādāties jau darbojošos banku

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva, kas gatavojas veidot nacionālo attīstības banku, kā vienu no variantiem apsver iespēju iegādāties jau darbojošos banku, paziņojis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs, kas trešdien šo jautājumu apspriedis ar prezidentu Gitanu Nausēdu.

Pēc viņa teiktā, runa ir par bankām, kuras darbojas Lietuvā. Tiek izskatītas arī iespējas iecerētajā bankā apvienot ministrijai pakļauto nacionālās attīstības iestādi "Investiciju ir verslo garantijos" ("Investīciju un uzņēmējdarbības garantijas -"Invega"), Valsts investīciju attīstības aģentūru un Lauksaimniecības kredītu garantiju fondu.

"Ar prezidentu apspriedām, ka tiek apsvērtas dažādas bankas izveides koncepcijas, tostarp [pieminot] tādu iestādi kā "Invega, kas rīkojas ar skaidru naudu un kuru var gandrīz uzskatīt par mazu banciņu, jo tā sniedz garantijas, izsniedz aizdevumus, un tai varētu pievienot citas iestādes, lai kreditēšanas iespējas būtu lielākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, konkurētspējīgas vai pat spētu piedāvāt pakalpojumus ar labākiem noteikumiem nekā komercbankas," klāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa noraida Kargina un Krasovicka prasību par Parex pārņemšanas līguma atcelšanu

LETA, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru