Bankas problēmu gadījumā primāri tiks izmantoti īpašnieku, nevis nodokļu maksātāju līdzekļi 

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nebūtu jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 tūkstošiem eiro) garantēšanai, informē EP.

Žanete Hāka, 2014. gada 15. aprīlis plkst. 15:21

Foto: SXC

Kopīgi ar iepriekš pieņemto banku vienotās uzraudzības mehānismu noteikumi veido Banku savienības pamatus.

EP deputātiem likumdošanas sarunās izdevās pārliecināt dalībvalstu finanšu ministrus par ievērojamiem uzlabojumiem noteikumos par banku noregulējuma mehānismu un ar to saistīto 55 miljardu eiro fondā. Regulu pieņēma ar 570 balsīm par, 88 pret un 13 atturoties. Svarīgākie deputātu uzlabojumi ir — ievērojami mazināta politikas varas spēļu ietekme uz lēmumiem par banku glābšanu vai likvidēšanu, kā arī ātrāka un taisnīgāka noregulējuma fonda izveide.

Direktīvā par banku sanāciju un noregulējumu, pie kura darbus vadīja ziņotājs Gunnar Hökmark (EPP, SE), deputāti pieprasīja un panāca ļoti stingrus kritērijus iespējamajai publisko līdzekļu iesaistīšanai banku glābšanā. Šo direktīvu deputāti pieņēma ar 584 balsīm par, 80 pret un 10 atturoties.

Savukārt atjauninātā noguldījumu garantiju shēma, nodrošinās, lai noguldītāji bankas bankrota gadījumā varētu ātrāk saņemt atpakaļ savu naudu. Tie arī pieprasa bankām garantiju sistēmā ieguldīt reālus līdzekļus, nevis vienīgi uzņemties saistības.

Ekonomikas krīzes laikā daudzu banku zaudējumus nācās segt nodokļu maksātājiem, banku īpašniekus atstājot teju neskartus. Bail-in princips, ko paredz gan regula, gan direktīva par banku noregulējumu, paredz, ka bankas grūtību gadījumā vispirms tiek piedzīti līdzekļi no banku īpašniekiem (galvenokārt akcionāriem) un kreditoriem (galvenokārt obligāciju īpašniekiem), un tikai pēc tam varēs piesaistīt banku noregulējuma fonda līdzekļus.

Abi jaunie likumi par banku noregulējumu uzliek bankām veikt iemaksas rezerves fondā, kas segs zaudējumus, kad nebūs gana ar līdzekļiem, kas piesaistīti no akcionāriem un kreditoriem. Banku savienības valstu bankas (visas eirozonas valstis un pēc brīvas izvēles arī citas dalībvalstis) veiks iemaksas kopīgā €55 miljardus lielu noregulējuma fondā, kas pakāpeniski tiks izveidots astoņu gadu laikā. Dalībvalstīm, kas nav Banku savienībā (kā Lielbritānijai vai Polijai) būs jāveido nacionālie banku fondi, desmit gadu laikā sasniedzot finansējumu 1% apjomā no attiecīgo noguldījumu kopsummas.

Deputāti stingri iestājās par to, lai gadījumos, kad bankas nonāk uz bankrota sliekšņa, lēmumus par situācijas risināšanu pieņemtu pēc stingri pragmatiskiem kritērijiem, maksimāli samazinot politisko ietekmi. Dažas dalībvalstis vēlējās atstāt finanšu ministrijas kā galīgos lēmumu pieņēmējus par grūtībām konkrētās bankās (lielākajās eirozonas bankās), uz kurām attiecas vienotā noregulējuma mehānisma regula. Galīgajā noteikumu redakcijā finanšu ministriju un politiskā spiediena ietekme ievērojami ierobežota, tādējādi ļaujot banku problēmas risināt taisnīgāk, operatīvāk un ar zemākām izmaksām.

Atjauninātās noguldītāju garantiju shēmas noteikumi liek ES dalībvalstīm izveidot banku finansētas programmas garantēto noguldījumu līdz 100 tūkstošu eiro atmaksai gadījumos, kad to vairs nevarēs izdarīt par pašu bankas līdzekļiem. Tādējādi tas vairs nebūs jādara no valstu budžetiem.

Deputāti arī nodrošināja, lai noguldītāji savu naudu varētu saņemt ātrāk. Viss garantētā noguldījuma apjoms būs jāizmaksā 7 darba dienās, bet daļa no šīs summas (katra dalībvalsts pati pieņem lēmumu par tās apjomu) būs jāizmaksā jau 5 dienu laikā. Pēc EP prasības īslaicīgi būs jāaizsargā arī tādi noguldījumi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, un kas rodas, piemēram, pārdodot privātu nekustamo īpašumu. Šādus noguldījumus aizsargās vismaz trīs mēnešus. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 24. septembris plkst. 8:30

Vecā sistēma, kurā bankas vadītājam nebija ne jausmas, kas viņa institūcijā patiesībā...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2014. gada 15. aprīlis plkst. 15:13

Vairākas lielākās Eiropas kompānijas paudušas neapmierinātību ar augstajām reģiona valstu...

2014. gada 15. aprīlis plkst. 14:38

Otrdien turpina sarukt Eiropas un jaunattīstības valstu akciju indeksi, reaģējot uz jaunākajām...

2014. gada 15. aprīlis plkst. 11:59

Šā gada laikā zelta cena samazināsies par 22% līdz 1025 dolāriem par...

2014. gada 15. aprīlis plkst. 11:15

Ukrainas Bankas straujākā bāzes procentu likmes paaugstināšana kopš 1998. gada, visdrīzāk,...

2014. gada 15. aprīlis plkst. 9:47

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta pirmdien nolēma par labu a/s Reverta...

2014. gada 14. aprīlis plkst. 19:15

Pagājušajā gadā Eiropas lielākās bankas samazinājušas darbinieku skaitu par 3,5%,...

2014. gada 14. aprīlis plkst. 17:49

Pirmdienu lielākā daļa NASDAQ OMX Baltijas biržu indeksi noslēdza negatīvā teritorijā, un...

2014. gada 14. aprīlis plkst. 17:12

Pagājušajā nedēļā reģistrētas 72 komercķīlas, bet 55 – dzēstas, liecina Lursoft...

2014. gada 14. aprīlis plkst. 16:31

Šā gada pirmajā ceturksnī Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu...

2014. gada 14. aprīlis plkst. 16:16

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) ar Singapūras kompāniju SBI parakstījusi nodomu protokolu,...