Jaunākais izdevums

Latvijā 2013. gadā banku nozares pienesums ekonomikai kopumā bija 4,39% no IKP un vairāk nekā 23 tūkstoši darbavietu, ieskaitot multiplikatora ietekmi, tā liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KMPG Baltics SIA veiktais pētījums.

Pēc KPMG aprēķiniem, banku nozares tiešais devums Latvijas IKP 2013. gadā bija 2,37%. Nedaudz vairāk par pusi (1,27% no IKP) veido banku vietējo klientu segments, nedaudz mazāk – 1,10% no IKP – banku starptautisko klientu segments. Salīdzinājumam – lauksaimniecības nozare Latvijā veido 1,6-1,8% no IKP.

Nauda no banku nozares ekonomikā cirkulē vairākkārt, sekmējot turpmāko ekonomisko aktivitāti citos sektoros. Lai noteiktu šo banku nozares netiešo ietekmi uz ekonomikas attīstību, ir ticis pielietots Eurostat aprēķinātais vidējais multiplikators finanšu pakalpojumu sektorā Eiropā –1,85.

«Šie aprēķini parāda, ka banku nozarei ir svarīga loma, jo tās pienesums IKP ir nozīmīgs. Banku nozare dod arī būtisku papildus netiešo pienesumu ekonomikai, kas ir papildus ieņēmumi uzņēmumiem IT un komunikāciju, nekustamā īpašuma, mārketinga, apsardzes un drošības, un citu pakalpojumu nozarēs. Un kreditēšanas rezultātā ekonomika tiek kopumā stimulēta,» norāda KPMG Baltics SIA direktore Evija Miezīte. «Bankas nodrošina darbavietas ar salīdzinoši augstu pievienoto vērtību, kā arī papildus tiek radītas darba vietas citās nozarēs. Papildus radīto darba vietu noteikšanai tiek pielietots Eiropas Komisijas aprēķinātais nodarbinātības koeficients finanšu aktivitātēm Latvijā – 2,4.»

Tomēr joprojām banku nozares apjoms Latvijā ir relatīvi mazs, salīdzinot ar citām ES valstīm ar augstāku IKP uz vienu iedzīvotāju, norāda KPMG konsultanti. Tā Latvijas banku aktīvi salīdzinājumā ar IKP 2013.gada beigās bija 124%, Luksemburgas – 1579%, Maltas – 689%, Lielbritānijas – 489%, Īrijas – 481%, Kipras – 409%, Nīderlandes – 404%, Austrijas – 348%. Vidēji banku nozares aktīvu apjoms pret IKP Eiropas Savienībā bija 297%. Mūsu kaimiņvalstīs gan banku nozares apjoms ir vēl mazāks nekā Latvijā – Igaunijā 112% un Lietuvā – 65% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu banku sektors ASV aizdevējiem var atņemt 11 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ēnu banku sektors tradicionālajiem tirgus spēlētājiem varētu atņemt vismaz 11 miljardus ASV dolāru no gada peļņas, jo nākamo piecu gadu laikā konkurence starp šiem sektoriem pastiprināsies, atsaucoties uz Goldman Sachs, raksta Bloomberg.

Nebanku aizdevēju, piemēram, aktīvu pārvaldnieku un tādu kompāniju kā LendingClub un CommonBond darbība un attīstība patlaban pastiprina konkurenci ar lielajām bankām. Tāpat stingrais banku sektora regulējums, ieskaitot kapitāla noteikumus un tehnoloģisko attīstību, veicina ēnu banku sektora izaugsmi.

«Mēs sagaidām, ka konkurences aina nākamo 5-10 gadu laikā mainīsies un tirgū ienāks jauni spēlētāji, bet dažas darbības banku sektorā pamazām izzudīs,» uzskata Goldman Sachs analītiķi.

Pērn bankas nopelnīja aptuveni 150 miljardus dolāri, taču mēs lēšam, ka aptuveni 11 miljardi dolāru jeb 7% no peļņas nākamo 5 gadu laikā varētu atņemt jaunie aizdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Latvijas banku sektors pagājušajā gadā nopelnījis 311 miljonus eiro

LETA, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors 2014.gadā nopelnījis 311 miljonus eiro, šodien Saeimas deputātiem un viņu «ēnām» stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Ar peļņu pērn strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 80% no banku sektora aktīviem. FKTK priekšsēdētāja ieskatā ir būtiski, ka no banku sektora 80% dalībnieku ir pelnoši, jo tas nozīmē, ka sektoram ir interese strādāt arī turpmāk.

Gadu iepriekš, 2013.gadā, banku sektors nopelnīja 246 miljonus eiro. Tādējādi gada laikā peļņa augusi par 26%. 2014.gads ir trešais gads pēc kārtas, kad banku sektors kopumā strādāja ar peļņu. Ar zaudējumiem Latvijas banku sektors strādāja 2009., 2010. un 2011.gadā.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE 2014.gadā bija 11,1%, gadu iepriekš - 8,6%.

Gada laikā banku sektors audzis par 5,6%, un 2014.gada beigās banku un ārvalstu banku filiāļu aktīvu apjoms sasniedza 30,815 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nākamajos gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados

Žanete Hāka, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi.

FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam.

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP).

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Koblenz boss: Daļa iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības

Dienas Bizness, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Augsta riska zonas uzņēmējiem piederošo banku skaits Latvijā būtiski mazināsies

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem no augsta riska zonas, piemēram, no Krievijas un no Ukrainas piederošo banku skaits pēc pāris gadiem Latvijā būs būtiski mazinājies, intervijā sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka vēl pirms trīs četriem gadiem Latvijā banku tirgus bija skaidri sadalīts divās daļās, tostarp arī regulators bija noteicis, ka ir bankas, kuras strādā vietējā tirgū, un ir bankas, kuras vietējā tirgū nestrādā. Bija arī noteikti zināmi ierobežojumi, jo regulators negribēja, lai šie divi banku klasteri saplūst vienā, piemēram, kad «Signet Bank» 2013.gadā mainīja biznesa modeli, bija noteikts, ka ar vietējo tirgu var būt saistīti ne vairāk kā 20% no bankas biznesa apmēra.

Tāpat Idelsons atzīmēja, ka šobrīd banku sektors trešo gadu iet cauri pārmaiņu procesam - bankas ir īstenojušas lielas pārmaiņas, un tagad tām īsti līdzi netiek jau regulatora puse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PNB bankas jaunais īpašnieks izskatījis piedāvājumu iegādāties Rietumu banku

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība no augusta vidus ir apturēta, jaunais īpašnieks - gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz) - izskatījis vairāku Latvijas banku iegādes iespējas, tostarp piedāvājumu iegādāties «Rietumu banku».

«Sākotnēji nebiju noskatījis tieši šo [»PNB"] banku. Vispirms runāju ar citiem baņķieriem, jo Latvijā diezgan daudzas bankas ir pieejamas pirkšanai. To vidū lielākā bija «Rietumu banka», kuras galvenie akciju turētāji manas pirmās Latvijas vizītes laikā vēlējās to pārdot. Man bija jādodas uz Floridu, taču, kad atgriezos vēlreiz, īpašnieki bija izšķīrušies banku paturēt,» intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacījis Tamrazs.

Viņš minējis, ka runājis arī ar citiem baņķieriem, piemēram, no «PrivatBank» un no «Reģionālās investīciju bankas».

Tāpat Tamrazs atzīmējis, ka vienošanās ar Grigoriju Guseļņikovu par «PNB bankas» akciju pārdošanu un cenu sasniegta viegli. «Mūsu pārrunu reizes bija labi ja pusstundu garas. Tikšanās, kuras laikā iegādājos banku, prasīja desmit minūtes. Pirms mēs izšķīrāmies par darījumu, sazinājāmies ar īsziņām,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies Eiropas Savienības un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Saņemot FKTK uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā.

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā peļņa – Swedbank, ABLV Bank un Rietumu bankai

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gadā Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 311,4 miljonus eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Ar peļņu pērn strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 80% no banku sektora aktīviem.

Gadu iepriekš, 2013.gadā, banku sektors nopelnīja 246 miljonus eiro. Tādējādi gada laikā peļņa augusi par 26%. 2014.gads ir trešais gads pēc kārtas, kad banku sektors kopumā strādāja ar peļņu. Ar zaudējumiem Latvijas banku sektors strādāja 2009., 2010. un 2011.gadā.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, cik liela pērn bijusi Latvijā strādājošo banku peļņa!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzmanības centrā: Regulējumu ietvars, lai novērstu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos, vēl nav gatavs

Didzis Meļķis, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējumu ietvars, lai novērstu 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanos, solās būt gatavs 2017. gadā

Ja nu gadījumā rīt būtu krīze, tās ietekme vairs nebūtu tik graujoša kā 2008. gadā, vērtē Eiropas Banku iestādes (EBI) priekšsēdētājs Andrea Enria.

Pēc Eiropas Centrālās bankas kļūšanas par galveno banku regulatoru acīmredzot no EBI ir noņemta daļa atbildības. Vai tas nozīmē, ka Mario Dragi nesenajā konfeti uzbrukumā Frankfurtē uzņēmās arī jūsu konfeti lietus un tautas sašutuma daļu?

Nenoliedzu, ka banku savienības ietvaros regulatora varas piešķiršana ECB mūsu dzīvi EBI atvieglo, jo mērķis jau mums ir viens – integrētāki un drošāki Eiropas finanšu tirgi. Tomēr es nedomāju, ka Dragi kungs būtu dabūjis kādu konfeti un kritikas devu mūsu vietā. Esam saņēmuši savu daļu paši, arī presē, vairākās ES valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru