Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Biomasa nav tikai enerģētikas avots, un tas, ka mums ir biomasa, ir Latvijas veiksmes stāsts. «Turklāt tās mums ir ļoti daudz,» tā Dienas Bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 sacīja fizikas doktors Jānis Kalnačs. Biomasas perspektīvas ir milzīgas, un jauni veiksmes stāsti veidotos, ja mēs atrastu veidus, kā biomasu varētu izmantot daudz efektīvāk.

Lai arī līdz 2040. gadam liela uzmanība tiks pievērsta saules enerģijai, taču otra lielāka uzmanība tiks velta tieši biomasai, turklāt ne tikai tradicionāliem biomasas veidiem, atzīmēja J. Kalnačs.

Piemēram, Latvijas mežos biomasas potenciāls enerģētikā gadā tiek novērtēts 5 līdz 7 milj. MWh apmērā. Potenciālais koksnes sadalījums iespējamai enerģētiskai izmantošanai liecina, ka 33% aizņemtu celmi kailcirtēs, 22% koksne kailcirtēs, 17% malka, bet 11% veidotu pirms komerciālā retināšana, 10% neizmantotās aramzemes, 4% koksne no komerciālās retināšanas, 2% pamežs, bet 1% meža infrastruktūra.

Turklāt būtiska ir ne tikai meži un mežu industrija, bet arī cita cietā, pastveida un šķidrā biomasa, vienlaikus akcentēja J. Kalnačs. Piemēram, biomasā lielu lomu ieņem zālāji, augi, krūmi, energokultūras, ari kūtsmēsli, virca, sadzīves un industriālo blakusproduktu un atkritumu biodegradablā daļa.

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Šā gada beigās noslēgsies starptautiskās sadarbības projekts, kura ietvaros Ventspils novadā eksperimentāli audzē dažādus augus tā sauktās tīrās biomasas ieguvei.

Šobrīd ir ierīkotas biomasas audzēšanas plantācijas 20 ha platībā, kur tiek audzēta enerģētiskā kultūra, lai noskaidrotu piemērotākos kultūraugus rūpnieciskai biomasas ražošanai. Plantācijās tiek pētīts biomasas ikgadējais pieaugums, agrotehniskās īpatnības un ražas novākšanas īpatnības divām koku sugām (kārkls un apse) un trim lakstaugu sugām (ziloņzāle, miežabrālis un kaņepes). 15.oktobrī Ventspilī notiks kārtējā projekta Tīrā biomasa partneru tikšanās, kuras laikā paredzēts dabā (Vārves pagastā, Ventspils novadā, apmēram 20 km no Ventspils) apskatīt ierīkotās enerģētisko augu un koku sugu plantācijas. Tikšanās pirmajā daļā Latvijas valsts mežzinātnes institūta vadošā pētniece Dr.Dagnija Lazdiņa iepazīstinās ar jau paveikto darbu energoaugu sugu un koku sugu monitoringā un būtiskākajiem rezultātiem, ar šobrīd veicamām aktivitātēm un darbiem līdz projekta noslēgumam. Pēc lauku apskates projekta dalībnieki dosies uz semināru Ventspils Augstskolā, lai pārrunātu projektā sasniegto.

SIA Grandeg izgudrojis inovatīvu degli ar 3D pelnu tīrīšanas principu un speciāli pielāgotu dubulto degšanas gaisa padevi, kas ļauj par kurināmo efektīvi izmantot biomasas granulas ar augstu pelnu saturu (1,5%-10%), informē uzņēmumā.

Abas jaunās tehnoloģijas ļauj efektīvi izmantot granulas, kas ražotas no zemākas kvalitātes bioresursiem un ātri augošas un atjaunojamas biomasas, piemēram, enerģijas kultūras, lauksaimniecības atliekām, pārtikas atkritumiem, kā arī rūpnieciskajiem un sadzīves atkritumiem. Līdz ar to tiks rasta iespēja izmantot bioresursus, kuri līdz šim tika uzskatīti par nepiemērotiem efektīvai kurināšanai augstā pelnu satura dēļ. Tehnoloģijas realizēšanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts.

«Esam ieguvuši finansējumu inkubācijas periodam,» stāsta SIA Grandeg vadītājs Andris Lubiņš. Dalība inkubatorā ļāvusi uzsākt jaunā degļa un tehnoloģijas testēšanu un prototipa izstrādi. Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu ir izstrādāts virtuāls prototips un veiktas degšanas procesa datorsimulācijas. «Pirmie rezultāti rāda, ka pat kurinot ar īpaši augsta pelnu satura kurināmo, deglis pārsniedz 90% lietderības koeficientu, kā arī nodrošina skābekļa pārpilnības koeficientu 3-5% robežās, kas ir aptuveni divas reizes zemāks rādītājs nekā tirgū pašlaik pieejamiem horizontālā tipa degļiem,» stāsta Grandeg inženieris Viktors Borisovs.

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Poļu lētās kravas Latvijas salātus pārvērš biomasā; pogas izgriež arī igauņi

Latvijas ražotāji varētu pilnībā apmierināt pircēju pieprasījumu, ja tirgotāji priekšroku nesteigtu dot ievestajiem salātiem, kuru cena destabilizē tirgu, uzskata DB aptaujātie agro pašmāju salātu audzētāji.

Vietējo salātu nākotne ir apdraudēta. Atšķirībā no gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem, salātu audzēšanu SIA Rītausma vadība sauc par sociālo programmu darbavietu saglabāšanai arī ziemā, bet otrs lielais audzētājs – z/s Mežacīruļi no mazumtirdzniecības ķēžu atgrūstajiem paša audzētajiem salātiem kā no biomasas bijis spiests ražot gāzi. DB jāsecina – ražotāji un tirgotāji par šo tēmu runā katrs savā valodā.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Līdz 2050.gadam Latvijā izmantoto energoresursu portfelī elektroenerģiju iecerēts palielināt 2,6 reizes, dīzeļdegvielas patēriņu samazināt 3,7 reizes un biomasas patēriņu - par 29,8%, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.

Kopumā 2023.gadā Latvijā tika patērētas 60,3 TWh dažādu energoresursu. Tostarp 18,5 TWh veidoja biomasa, 12,7 TWh - dīzeļdegviela, 7,8 TWh - dabasgāze un pa 7,2 TWh siltumenerģija un elektroenerģija. Vēl 4,4 TWh no gada patēriņa bija citas degvielas un 1,8 TWh - benzīns.

KEM prognozē, ka 2050.gadā kopējais energoresursu patēriņš varētu būt līdzīgs - 61,5 TWh gadā, bet mainītos dažādu izmanto energoresursu īpatsvars.

Tostarp elektroenerģijas patēriņš iecerēts 19 TWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Siltumenerģijas patēriņu iecerēts palielināt par 9,7% līdz 7,9 TWh, bet benzīna patēriņu - par 88,9% līdz 3,4 TWh.

Savukārt biomasas patēriņu iecerēts samazināt par 29,8% - līdz 13 TWh, un dīzeļdegvielas patēriņu - 3,7 reizes līdz 3,4 TWh. Arī dabasgāzes patēriņu iecerēts samazināt par 57,7% līdz 3,3 TWh.

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.