Lauksaimniecība

Brisele prasa mazo saimniecību atbalsta plānu

Jānis Goldbergs, Anita Kantāne, 14.08.2019

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

J. Vitenbergs sola, ka Tautsaimniecības komisija turpinās sekot līdzi, lai mazās un vidējās zemnieku saimniecības saņemtu pietiekamu atbalstu savai attīstībai, kā arī to prasības tiktu uzklausītas valsts līmenī. Kopā ar Latvijas Zemnieku federāciju komisija pat devās izbraukuma sēdē uz mazajām un vidējām saimniecībām. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs komisijas deputātus informēja par patlaban lauksaimniekiem pieejamo atbalstu, kā arī aktualitātēm Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada, tostarp par ieceri samazināt finansējumu lauku attīstībai, pret ko iebilst Latvija.

Kādēļ tieši šobrīd aktualizējies jautājums par mazo saimniecību vajadzībām, Dienas Bizness jautāja J. Grasbergam. «Šis jautājums ir aktualizējies, jo pašlaik gan Briselē, gan Latvijā intensīvi lemj par ES kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2021. gada. Līdz rudenim katrai dalībvalstij ir jāizstrādā stratēģiskais plāns, kā darbosimies nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Mēs iestājamies par vienlīdzīgu Eiropu un vienlīdzīgu konkurenci arī lauksaimniecībā,» paskaidroja J. Grasbergs.

Plāns ir atbalstīt ražojošas saimniecības, lai rosinātu cilvēkos uzņēmību radīt, ražot un pārstrādāt. Tas, pēc ZM parlamentārā sekretāra domām, motivētu cilvēkus palikt un turpināt strādāt laukos. Viņš arī atzīst, ka sociālekonomiskā aktivitāte laukos nav iedomājama bez lauku saimniecībām un uzņēmējdarbības, bez iedzīvotājiem. Tikai ar iedzīvotājiem ir iespējama valsts un tās struktūra.

Visu rakstu lasiet 14. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru