Eksperti

Eksperte: Darbinieku trūkums pastāv līdztekus bezdarbam

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Margarita Platace, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Nevar nolaist latiņu zemāk

Uzņēmējs tūrisma vai viesmīlības jomā zināmā mērā ir situācijas ķīlnieks – darbinieku trūkst, līdz ar to nevar kāpināt viesu apjomus, tajā pašā laikā tieši viesu apjomi ietekmē peļņu un iespējas paaugstināt darbinieku atalgojumu. Augstās darba prasības nereti kavē potenciālos darbiniekus, taču jāsaprot arī uzņēmējs, kurš nevar nolaist latiņu zemāk, riskējot pazaudēt klientus.

Lai gan tūrismā ir izteikti aktīvāka sezona vasarā un mazāk noslogota - ziemā, darbinieki ir nepieciešami visu laiku. Situācija ir sarežģīta, taču viens no risinājumiem ir aktīvs darbs pie jau esošo darbinieku noturēšanas. Dažādas bonusu sistēmas, komandas saliedēšana u.tml., jo motivācija nenozīmē tikai atalgojumu. Katru reizi, kad tirgū ienāk jauns nozares spēlētājs, darbiniekiem tās ir plašākas izvēles iespējas, un reizēm pat šķietami nenozīmīga lieta – neliels atalgojuma paaugstinājums, ērtāks darba laiks, tīkla viesnīcu pakalpojumi par zemāku cenu u.tml. – var kalpot par katalizatoru izvēlē – palikt vai mainīt darba vietu. Uzņēmumos ar mazāku darbinieku skaitu, lojalitāte ir augstāka, savukārt lielākos, piemēram, starptautiskās tīkla viesnīcās vai tūrisma aģentūrās ir plašākas iespējas bonusiem, piemēram, ceļojumi par draudzīgākām cenām u.tml.

Plašas izvēles iespējas gan klientiem, gan darbiniekiem

Ja uzņēmumā trūkst darbinieku, tas tieši ietekmē pakalpojumu kvalitāti, kas viesmīlības nozarē ir izšķirošs aspekts. Šobrīd daļa viesnīcu izvēlas nakts stundās nenodarbināt cilvēku reģistrācijā, tā vietā atstājot tikai telefona numuru, uz kuru viesis var zvanīt. Bet šāds risinājums nelīdzēs, ja restorānā trūkst viesmīlis vai pavārs – apmeklētāji vēlas gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, un, ja restorāns nespēs nodrošināt kvalitatīvu apkalpošanu visas dienas garumā, viesis vienkārši izvēlēsies citu restorānu vai viesnīcu. Šobrīd izvēles iespējas ir tik plašas, ka viesi to var atļauties.

Uzņēmējam, savukārt, jādomā par visiem aspektiem – lai viesi būtu apmierināti, lai pakalpojuma kvalitāte būtu pietiekami augsta, lai cena būtu atbilstoša, atsauksmes labas, un galu galā – arī darbinieki būtu apmierināti un motivēti. Tas nav viegli, taču jāraugās no otras puses – Latvijā tūrisma un viesmīlības jomā latiņa ir pacelta pietiekami augstu. Viesi zina, ka šeit viņi var saņemt to, ko nevar daudzviet citur pasaulē. Un tas ir iemelsts būt lepniem.

[1] Turības Biznesa indeksa dati, 2019

[2] Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2018

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EK apstiprina Latvijas priekšlikumus ES fondu finansējuma pārdalēm

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

“Eiropas Komisijas lēmums ir pozitīvs starta signāls nekavējoties ieguldīt ES fondu līdzekļus krīzes seku mazināšanai, pēc iespējas efektīvāk stiprinot Latvijas ekonomiku pēckrīzes periodā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām”, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

EK apstiprināšanai tikai iesniegti grozījumi, kas atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem paredzēja atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. EK apstiprinātie grozījumi paredz 386 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Uzņēmējiem pieejams ES fondu atbalsts energoefektivitātes palielināšanai apstrādes rūpniecībā

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro.

Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 9. aprīlim.

ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investīcijas energoefektivitātē ik gadu ļaus ietaupīt 413 miljonus

Jānis Goldbergs, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgtie līgumi līdz 2023. gadam paredz energoefektivitātes projektos Latvijā ieguldīt aptuveni 617,26 miljonus eiro, no kuriem teju 235 miljoni eiro nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 97,6 miljoni eiro no Kohēzijas fonda.

Pārējā nauda ir privātais, valsts vai pašvaldības finansējums, kas piesaistīts līdztekus ES fondu līdzekļiem.

Projektu īstenošanas ilgums tikai atsevišķos gadījumos pārsniedz 24 mēnešus, savukārt cerētie ieguvumi mērāmi tūkstošos MW/h vai CO2 izmešu tonnu samazinājumā. "Dienas Bizness" aplūkoja tikai enerģijas ietaupījumu, kas tieši atspoguļojas uzņēmumu izmaksās.

Latvijā ar Eiropas līdzfinansējumu gan privātos, gan valsts uzņēmumos kopējais plānotais enerģijas ietaupījums ir aptuveni 150 000 MWh/ gadā un kopējais primārās enerģijas ietaupījums- ap 58 000 MWh/ gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 413 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - KNAB aizturējis Rīgas satiksmes departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien aizturējuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu,apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa norādīja, ka KNAB darbinieki šodien nav viesojušies RS telpās.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka šodien plāno tikties ar RS priekšnieku Leonu Bemhenu un Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR), lai pārrunātu vakardienas notikumus.

Ušakovs uzsvēra, ka KNAB ar viņu nav sazinājies. Tāpat mērs norādīja, ka viņam nav zināms, ar ko KNAB izmeklēšana ir saistīta.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Volkinšteins 2009.gada maijā zaudēja RS valdes locekļa amatu par pieļautajām kļūdām iepriekšējā vērienīgajā trolejbusu iepirkumā - neuzmanības dēļ sajaucot latus ar eiro, bankā tika paņemts mazāks kredīts nekā ir nepieciešams. Volkinšteins par problēmu zinājis, bet neinformēja nedz uzņēmuma valdi, nedz padomi. Pēc atbrīvošanas no amata viņš turpināja darbu «Rīgas satiksmē» kā attīstības direktors un tagad vada uzņēmuma iepirkuma komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rīgas satiksmes iepirkumiem saistītajā lietā KNAB aizturējis astoņas personas

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 10,5 tūkstošiem, bet bezdarbnieku skaits samazinājās par 6,6 tūkstošiem. Nodarbinātība pieauga, ne tikai mazinoties bezdarbam, bet arī darba tirgū iesaistoties iepriekš neaktīvajiem iedzīvotājiem.

Lai arī nereti izskan viedoklis, ka labu darbu jau nevar atrast, to sāk meklēt (un atrod) arvien vairāk arī tādu cilvēku, kas iepriekš bija zaudējuši cerības vai neiesaistījās darba tirgū citu iemeslu dēļ. Iespējams, viņi ir sadzirdējuši uzņēmēju gaudas, ka trūkst darbinieku, un ir gatavi izmēģināt savu laimi, atsaucoties uz kādiem darba piedāvājumiem.

Darba meklētāju īpatsvars Latvijā turpina samazināties, 3. ceturksnī tas nokrities jau līdz 7.0% (-0.7 procentpunkti, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni). Šāds bezdarba kritums iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieauguma dēļ vērtējams kā būtisks.

Sagaidām, ka arī turpmāk bezdarbnieku īpatsvars turpinās samazināties, tomēr vēl straujāks tā kritums nav gaidāms, jo šī bezdarba pamatā ir būtiskas reģionālas un strukturālas atšķirības. Piemēram, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētais bezdarbs Latgalē bija aptuveni trīsarpus reizes lielāks nekā Rīgā, citviet Latvijā – vidēji pusotru reizi lielāks nekā Rīgā. Diemžēl darbaspēka iekšējā mobilitāte starp dažādiem Latvijas reģioniem nav spēcīgi attīstīta, līdz ar to uzņēmumam Rīgā, kuram trūkst darbinieku, ir ļoti grūti tos piesaistīt, piemēram, no Latgales, kur bezdarbs ir augstākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Nodarbināto apmācībās no ES fondiem plāno investēt 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SIA Norte par pusmiljonu eiro plāno pārbūvēt cehu un būvēt ražošanas ēku

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madonas novada kokapstrādes uzņēmums SIA Norte izsludinājis konkursu kokapstrādes ceha un ražošanas ēkas jaunbūvei, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 31.decembris, bet iepirkuma paredzamā līgumcena – 555 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 23.maijam.

Projekts tiks īstenots darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs» pasākumā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai)» 2. kārtas ietvaros, skaidro uzņēmums.

Uzņēmums Norte dibināts 1996.gadā un tā pamatnozare vienmēr ir bijusi kokapstrāde. Sākotnēji darbība bija vērsta uz apaļkoku pārstrādi zāģmateriālos un koka palešu sagatavju ražošanu, bet 2002.gadā, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā un kokapstrādes nozarē, uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu mainīt ražošanas virzienu un pateicoties Eiropas Savienības projektos iegūtajiem līdzekļiem, ražotni produkcijai ar lielāku pievienoto vērtību. Tika uzsākta zāģmateriālu žāvēšana, ēvelēšana - frēzēšana, masīvkoka mēbeļu detaļu ražošana un vēlāk arī masīvās koksnes līmēšana garumā priekš visdažādākā profila apdares dēļiem, līstēm un citiem masīvkoksnes produktiem. Šobrīd uzņēmumā strādā gandrīz 100 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novadā atklātas divas norvēģiem piederošu uzņēmumu Karlsberg un Plast-Tech ražotnes, informē Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.

«Esam gandarīti redzēt, ka norvēģi ir kļuvuši par lielākajiem ārvalstu investoriem Saldus novadā, attīstot ražošanu jūrniecības, metālapstrādes, stikla šķiedras izstrādājumu, dizaina iepakojumu un citās jomās,» norāda Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Alfs Ēriks Lundgrēns.

«Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. Norvēģu uzņēmumi aktīvi darbojas Latvijā jau kopš 1990. gadu sākuma. Mēs lepojamies ar norvēģiem piederošo uzņēmumu klāsteri Saldū, daudzi no tiem nāk no Rietumu Norvēģijas. Tie nodrošina nozīmīgu ieguldījumu reģiona nodarbinātībā, labklājībā un ekonomikā,» Karlsberg atklāšanā sacīja Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmes pagaidu valdē iecelts Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Armands Krūze

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu valdē kā ceturtais loceklis iecelts pašreizējais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze, aģentūra LETA pastāstīja Rīgas mēra Nila Ušakova (S) pārstāve Laila Ivāna.

Ušakova ieskatā, Krūzem ir atbilstoša pieredze starptautiskās sadarbības, menedžmenta, pilsētas attīstības un autotransporta jomā.

Krūze amata pienākumus sāks pildīt no šodienas. Tikmēr viņa vietā departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs būs departamenta direktora biroja vadītājs Dāvis Bičkovičs.

Tuvākajā laikā tiks sludināts konkurss uz uzņēmuma padomes locekļu amatu vietām. Tieši padomes pārziņā būs arī jaunās valdes sastāva izveide.

Kā informēja Ivāna, no 2007. līdz 2012.gadam Krūze strādāja Jelgavas autobusu rūpnīcā «Amo Plant» Eiropas Savienības projektu vadītāja un protokola dienesta vadītāja amatā. Savukārt no 2008.-2014.gadam viņš divreiz tika ievēlēts par Latvijas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas valdes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LIAA: Kriminālprocesa dēļ saistībā ar LTRK tirdzniecības misijām nav izmaksāti 151 088 eiro

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Polijas un Latvijas dienestu veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KNAB atstāj Rīgas satiksme telpas Vestienas ielā un dodas uz tramvaja depo

LETA, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdienas pēcpusdienā atstājuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) telpas Vestienas ielā, taču ir devušies uz 5.tramvaja depo Brīvības ielā, aģentūra LETA noskaidroja uzņēmumā.

Neviena persona RS telpās Vestienas ielā nav aizturēta.

RS preses pārstāvis Viktors Zaķis aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumā Vestienas ielā bija ieradušies divi KNAB darbinieki, kuri atradās RS priekšnieka Leona Bemhena kabinetā un sarunājās ar viņu.

Tomēr vēlāk RS preses pārstāves Baiba Bartaševiča apliecināja, ka pēcpusdienā KNAB darbinieki ir atstājuši Vestienas ielas telpas un kopā ar vienu no uzņēmuma juristiem devušies uz 5.tramvaja depo Brīvības ielā.

Zaķis papildināja, ka neviena persona Vestienas ielā nav aizturēta, tāpat viņš nav ievērojis, ka KNAB darbinieki būtu paņēmuši sev līdzi kādus RS piederošus priekšmetus.

Patlaban nav zināms, vai KNAB darbinieku ierašanās RS varētu būt saistīta ar uzņēmēja Māra Martinsona aizturēšanu. LETA jau vēstīja, ka KNAB darbinieki aizturējuši Martinsonu, un aizturēšana nav saistīta ar izmeklēšanām pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma «Education at a Glance 2019» rezultāti.

Pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kas ir par 46% lielāki nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību, norāda pētījuma veicēji. OECD vidēji šis rādītājs ir 57% un atšķirības no OECD vidējā tikai pieaug pieaugušajiem ar maģistra vai doktora grādu - par 64% lielāki ieņēmumi ir Latvijā, bet par 91% lielāki ieņēmumi ir OECD valstīs vidēji.

OECD ziņojumā apskatīti ekonomiskie un sociālie ieguvumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, salīdzinot ar vidējo izglītību vai pamatizglītību ieguvušajiem. Tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018.gadā 25-64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89%, kas ir par 4% augstāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% augstāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo ilgāk aug ekonomika, jo karstāk iet darba tirgū

Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk.

Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk. Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem, kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās. Tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Protams, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.

Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17.2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas, kas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, darba ņēmējam labvēlīgais darba tirgus jau gadu no vietas veicina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (tādi, kas strādā un/vai aktīvi meklē darbu) kāpumu. Trešajā ceturksnī 70.1% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi, kas ir atkal jauns rekords, kurš pēdējā laikā bieži tiek pārsists. Te gan jāsaprot, ka šis rādītājs vairs ilgstoši augt nevarēs. Tam uzšauties vēl nedaudz augstāk, var galvenokārt palīdzēt jauniešu un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupu lielāka aktivizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pagarināts atbalsta periods komersantiem IKT un netehnoloģiskām apmācībām

Žanete Hāka, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā «Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti», par diviem gadiem pagarinot projektu ieviešanas termiņu nodarbināto prasmju pilnveidei.

Mainoties komersantu darbības videi un paplašinoties to darbības iespējām, arvien nozīmīgākas kļūst netehnoloģiskās inovācijas. Pieprasījums pēc nodarbināto apmācībām no komersantu un pašnodarbināto personu puses joprojām ir augsts, ņemot vērā gan kopējo ekonomisko attīstību, gan tehnoloģiju dinamisko attīstību, tādēļ Līdz ar grozījumiem MK noteikumos pagarināts projektu ieviešanas termiņš nodarbināto prasmju pilnveidei līdz 2022. gada 31. decembrim.

Kopējais pieejamais Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda finansējuma apjoms apstiprināto projektu līmenī paliek nemainīgs. Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016.gada 14.jūnija noteikumos Nr.365 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos» 1.2.2.3.pasākuma «Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti» īstenošanas noteikumi» var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju plānam pašvaldībām tiks piešķirts papildu finansējums 150 miljonu eiro apmērā, pirmdien vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā (FM) stāstīja, ka, izvērtējot plānoto investīciju aktualitāti un jaunos apstākļus ekonomikā reģionos un valstī kopumā, pašvaldību atbalsta projektiem tiks pārdalīts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu 150 miljonu eiro apmērā.

"Valsts ekonomikas lejupslīdes laikā ES fondu finansējums jāiegulda efektīvākajos projektos. Atbalsts tiks piešķirts tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi," norādīja FM.

Papildu finansējums tiks piešķirts no aizdevuma, kas saņemts no Ziemeļu Investīciju bankas (ZIB). Paredzams, ka pašvaldības aizņēmu projektu realizēšanai varēs saņemt no Valsts kases un izdevīgiem nosacījumiem. Finansētas tiks gan projektu attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru